pielīkt
Lietojuma biežums :
pielīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielīkstu | pielīkstam | pielīku | pielīkām | pielīkšu | pielīksim |
| 2. pers. | pielīksti | pielīkstat | pielīki | pielīkāt | pielīksi | pielīksiet, pielīksit |
| 3. pers. | pielīkst | pielīka | pielīks | |||
Pavēles izteiksme: pielīksti (vsk. 2. pers.), pielīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielīkstot (tag.), pielīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielīktu
Vajadzības izteiksme: jāpielīkst
Mazliet pieliekties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņš ierēcās, caururbdams nedaudzos sakaru operatorus ar skatienu, no kura salīkušie stāvi vēl stiprāk pielīka pie klaviatūras un ekrāna.
- Lai nu būtu kā būdams, viņi nepārprotami bija pārsteigti, ieraudzījuši sveces liesmas apgaismotu smaidošu vīrieti, kas guļ uz grīdas, un pie viņa pielīkušu sievieti uz grūtām kājām.
- Turpretim negatīva korelācijas saite, kas darbojas pieliktās slodzes virzienā, noved pie tā, ka iepriekš izveidojusies plaisa piebremzēs noguruma bojājumu veidošanos pielīktā spēka virzienā lokālajā zonā, bet vēlāk izveidojusies plaisa novedīs pie ātras visas zonas saplaisāšanas.
- Un lūko pieturēties pielīkstot,
- Patiesības deļ , šeit vēl vajadzētu pielīkt klāt arī organizācijas , kuras nodarbojas ar tautiskās kultūras surogata kultivēšanu , un aina būs gandrīz pilna