aizpūt
aizpūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpūstu | aizpūstam | aizpuvu | aizpuvām | aizpūšu | aizpūsim |
| 2. pers. | aizpūsti | aizpūstat | aizpuvi | aizpuvāt | aizpūsi | aizpūsiet, aizpūsit |
| 3. pers. | aizpūst | aizpuva | aizpūs | |||
Pavēles izteiksme: aizpūsti (vsk. 2. pers.), aizpūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpūstot (tag.), aizpūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpūtu
Vajadzības izteiksme: jāaizpūst
Pūstot mazliet sabojāties; (biežāk) iepūt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas tāpēc, ka sēkliņu no augsnes var viegli aizpūst vējš.
- Nupat vējš manu auto tā sašūpoja it kā aizpūst taisītos.
- Pat vējš nespēj aizpūst visu sniegu, kas ieķēries skujās.
- Ja es jums teiktu, ka ozola koksni var vienkārši plaukstā aizpūst,
- Tik stipri, ka Zeme kļuva ovāla, taču arī migla uzreiz aizpūtās.