aizpūst
aizpūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpūšu | aizpūšam | aizpūtu | aizpūtām | aizpūtīšu | aizpūtīsim |
| 2. pers. | aizpūt | aizpūšat | aizpūti | aizpūtāt | aizpūtīsi | aizpūtīsiet, aizpūtīsit |
| 3. pers. | aizpūš | aizpūta | aizpūtīs | |||
Pavēles izteiksme: aizpūt (vsk. 2. pers.), aizpūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpūšot (tag.), aizpūtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpūstu
Vajadzības izteiksme: jāaizpūš
1.Pūšot attālināt, aizvirzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l).
2.1.Nolīdzināt, piepildīt (ko) – par smiltīm, sniegu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums atliek gaidīt spēcīgus vējus, kas gaisa piesārņojumu aizpūtīs prom.
- Šovakar, ļaujoties rudenīgajiem vējiem, esam aizpūsti uz Vidzemes piekrasti.
- Taču zīmīti bija aizpūtis vējš, bet atslēgu mazais tīģeris nemeklēja.
- Vējš skumji aizpūš koku lapas,un apklusušas novembra svētku skaņas.
- Attaisītos plostus mēs pazaudējām, vējš tos uzreiz aizpūta pa gaisu.