piepacelt
Lietojuma biežums :
piepacelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, nevēlams
Locīšana
1.Mazliet pacelt.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri