piemulst
piemulst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemulstu | piemulstam | piemulsu | piemulsām | piemulsīšu | piemulsīsim |
| 2. pers. | piemulsti | piemulstat | piemulsi | piemulsāt | piemulsīsi | piemulsīsiet, piemulsīsit |
| 3. pers. | piemulst | piemulsa | piemulsīs | |||
Pavēles izteiksme: piemulsti (vsk. 2. pers.), piemulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemulstot (tag.), piemulsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemulstu
Vajadzības izteiksme: jāpiemulst
Mazliet apmulst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ", bezmaz piemulsu – ja būtu lasāms latviski, tad it kā ar steigu jāmij gredzeni, ja turpinu turēties pie franciskā konteksta, " apprecies" nozīmē ( attiecībā uz valstīm) – novērtētās.