piemuldēt
Lietojuma biežums :
piemuldēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemuldu | piemuldam | piemuldēju | piemuldējām | piemuldēšu | piemuldēsim |
| 2. pers. | piemuldi | piemuldat | piemuldēji | piemuldējāt | piemuldēsi | piemuldēsiet, piemuldēsit |
| 3. pers. | piemuld | piemuldēja | piemuldēs | |||
Pavēles izteiksme: piemuldi (vsk. 2. pers.), piemuldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemuldot (tag.), piemuldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemuldētu
Vajadzības izteiksme: jāpiemuld
Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāk viņš nevēlējās neko teikt, apgalvoja, ka tā jau pārmaļus piemuldējis visu ko.
- Viņš atzinās, ka neilgu laiku atpakaļ tos kaut cik sašķirojis, cik spējis, pats šo to piemuldējis klāt un aizsūtījis ķecerīgo gabalu viena vakara detektīvu konkursam.
- Ja, klausoties Sirmā leģendu par mūžņiem, Atkritējs pieļāva, ka viņa ceļvedis kaut ko piemuld klāt pie patiesības, tad tagad viņš redzēja, ka Sirmais nenieka nav pārspīlējis.
- Ja viņš noņemtu gardibeni, novilktu mantiju un mestu pie malas citātus un izteicienus latīņu valodā, ja nepiemuldētu mums pilnas ausis ar vistīrākajām un ticamākajām Aristoteļa gudrībām, jūs atklātu, ka šis cilvēks nav spējīgāks par jebkuru no mums, varbūt vēl mazāk apdāvināts.
- Pa virsu piemuld kaut ko par dvēseli, par dvēseles izmēriem un tad ar aiziet viss ra-ta-tā, rai-dai-dā.