uzpulēt
uzpulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpulēju | uzpulējam | uzpulēju | uzpulējām | uzpulēšu | uzpulēsim |
| 2. pers. | uzpulē | uzpulējat | uzpulēji | uzpulējāt | uzpulēsi | uzpulēsiet, uzpulēsit |
| 3. pers. | uzpulē | uzpulēja | uzpulēs | |||
Pavēles izteiksme: uzpulē (vsk. 2. pers.), uzpulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpulējot (tag.), uzpulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpulētu
Vajadzības izteiksme: jāuzpulē
Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar šīm ripām var tos uzpulēt.
- Uzpulēsim.
- Protams, to var notīrīt un nedaudz uzpulēt, kā arī iespēju robežās pievērst uzmanību piemiņas vietas un apkārtnes labiekārtošanai,» uzskata R. Kovala.