uzpūkot
uzpūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzpūkoju | uzpūkojam | uzpūkoju | uzpūkojām | uzpūkošu | uzpūkosim |
2. pers. | uzpūko | uzpūkojat | uzpūkoji | uzpūkojāt | uzpūkosi | uzpūkosiet, uzpūkosit |
3. pers. | uzpūko | uzpūkoja | uzpūkos |
Pavēles izteiksme: uzpūko (vsk. 2. pers.), uzpūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpūkojot (tag.), uzpūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpūkotu
Vajadzības izteiksme: jāuzpūko
Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
Avoti: LLVV