Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
iepūt
Lietojuma biežums :
iepūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Mazliet, arī vietumis sapūt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri