Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
iepūt
iepūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Mazliet, arī vietumis sapūt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: