ieputināt
ieputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieputinu | ieputinām | ieputināju | ieputinājām | ieputināšu | ieputināsim |
| 2. pers. | ieputini | ieputināt | ieputināji | ieputinājāt | ieputināsi | ieputināsiet, ieputināsit |
| 3. pers. | ieputina | ieputināja | ieputinās | |||
Pavēles izteiksme: ieputini (vsk. 2. pers.), ieputiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieputinot (tag.), ieputināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieputinātu
Vajadzības izteiksme: jāieputina
1.Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
2.Putinot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slēgtas skolas un bērnudārzi, atcelti desmitiem avioreisu, ieputināti vilcieni.
- Aptuveni 60 cilvēku nevarēja pamest vietu, jo ceļš ieputināts sniegā.
- Pagājušajā nedēļā biju tā ieputināts, ka netiku no mājas ārā.
- Negaidīti Nags ar ķepu ieputina Simbas acīs pelnus un uzbrūk tam.
- Ja ziemā ieputina, viņas zvana mežsaimniekiem, lai nošķūrē sniegu.