aizknābāt
aizknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizknābāju | aizknābājam | aizknābāju | aizknābājām | aizknābāšu | aizknābāsim |
| 2. pers. | aizknābā | aizknābājat | aizknābāji | aizknābājāt | aizknābāsi | aizknābāsiet, aizknābāsit |
| 3. pers. | aizknābā | aizknābāja | aizknābās | |||
Pavēles izteiksme: aizknābā (vsk. 2. pers.), aizknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizknābājot (tag.), aizknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizknābātu
Vajadzības izteiksme: jāaizknābā
Mazliet apknābāt; (biežāk) ieknābāt.
Avoti: LLVV