ierubināt
ierubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierubinu | ierubinām | ierubināju | ierubinājām | ierubināšu | ierubināsim |
| 2. pers. | ierubini | ierubināt | ierubināji | ierubinājāt | ierubināsi | ierubināsiet, ierubināsit |
| 3. pers. | ierubina | ierubināja | ierubinās | |||
Pavēles izteiksme: ierubini (vsk. 2. pers.), ierubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierubinot (tag.), ierubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierubinātu
Vajadzības izteiksme: jāierubina
Ieurbināt – mazliet, arī vietumis paurbināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ierubināju kļavā, suliņa tek, lēnām bet tek.