ierūcināt
ierūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierūcinu | ierūcinām | ierūcināju | ierūcinājām | ierūcināšu | ierūcināsim |
| 2. pers. | ierūcini | ierūcināt | ierūcināji | ierūcinājāt | ierūcināsi | ierūcināsiet, ierūcināsit |
| 3. pers. | ierūcina | ierūcināja | ierūcinās | |||
Pavēles izteiksme: ierūcini (vsk. 2. pers.), ierūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierūcinot (tag.), ierūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāierūcina
1.intransitīvs Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
2.Panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tradicionālās mākslas zāģēšanas sacensības-plenērs “ Ierūcini zāģi un ļaujies fantāzijai!”
- Un tad sākās — ierūcināja dampi, sadedza visus elektriskos lukturus.
- Piecēlāmies no soliņa, piegājām motociklam, un viņš ierūcināja motoru.
- Reizēm motocikli ir jāierūcina, jāiemēģina, un tā skaņa ir diezgan skaļa.