iebārt
iebārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebaru | iebaram | iebāru | iebārām | iebāršu | iebārsim |
| 2. pers. | iebar | iebarat | iebāri | iebārāt | iebārsi | iebārsiet, iebārsit |
| 3. pers. | iebar | iebāra | iebārs | |||
Pavēles izteiksme: iebar (vsk. 2. pers.), iebariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebarot (tag.), iebāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebārtu
Vajadzības izteiksme: jāiebar
1.Mazliet sabārt; pabārt.
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Bieži barot, iebaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tev būs labs zivju galds kur būs gan iebar.