iebārt
Lietojuma biežums :
iebārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.Mazliet sabārt; pabārt.
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Bieži barot, iebaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi