ļēkainis
ļēkainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ļēkainis | ļēkaiņi |
| Ģen. | ļēkaiņa | ļēkaiņu |
| Dat. | ļēkainim | ļēkaiņiem |
| Akuz. | ļēkaini | ļēkaiņus |
| Lok. | ļēkainī | ļēkaiņos |
Kāds, kurš lēnām, stīvi un mazliet gāzelējoties iet.
Avoti: ME