ļekas
ļekas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | ļekas |
| Ģen. | — | ļeku |
| Dat. | — | ļekām |
| Akuz. | — | ļekas |
| Lok. | — | ļekās |
Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
Stabili vārdu savienojumiLaist ļekas vaļā; laist ļekas vaļām; laist ļekas; laist pekas vaļā; laist kājas vaļā.
- Laist ļekas vaļā; laist ļekas vaļām; laist ļekas; laist pekas vaļā; laist kājas vaļā sarunvaloda, novecojis, frazeoloģisms — sākt skriet; bēgt projām
- Laisties ļekās sarunvaloda, frazēma — ātri bēgt, ātri doties prom
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūtot, ka ir atklāts, tas laiž ļekas vaļā.
- Kamēr vienas ar zaldātiem meņģēsies pa krūmiem, citas laidīs vaļā ļekas.
- Ieraudzījuši mani skrienam, mērkaķi apstājās, paminstinājās un pēkšņi laida ļekas vaļā.
- Spalgi ieriedamās, kucīte ar asiem zobiem iekampa viņam pakaļkājā, un viņš pārbijies laida ļekas vaļā.
- Pļāpāju ar nekaitīgiem dzērājvečiem, pīpēju ar pārgurušām un niknām sievām un tinos ļekās, ja pa gabalu pamanīju iedzērušus jauniešus.