aptrupēt
aptrupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptrupu | aptrupam | aptrupēju | aptrupējām | aptrupēšu | aptrupēsim |
| 2. pers. | aptrupi | aptrupat | aptrupēji | aptrupējāt | aptrupēsi | aptrupēsiet, aptrupēsit |
| 3. pers. | aptrup | aptrupēja | aptrupēs | |||
Pavēles izteiksme: aptrupi (vsk. 2. pers.), aptrupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptrupot (tag.), aptrupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptrupētu
Vajadzības izteiksme: jāaptrup
Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saulcerīte pret ratapakšas aptrupējušo dēli izskatījās tik bēdīga, ka Bille iešņukstējās vēl gaužāk.