aptrūkt
aptrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptrūkstu | aptrūkstam | aptrūku | aptrūkām | aptrūkšu | aptrūksim |
| 2. pers. | aptrūksti | aptrūkstat | aptrūki | aptrūkāt | aptrūksi | aptrūksiet, aptrūksit |
| 3. pers. | aptrūkst | aptrūka | aptrūks | |||
Pavēles izteiksme: aptrūksti (vsk. 2. pers.), aptrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptrūkstot (tag.), aptrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptrūktu
Vajadzības izteiksme: jāaptrūkst
1.parasti kopā ar: ģenitīvs Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
2.Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad naudiņas aptrūka, bija jāiet to dabūt, gribi negribi.
- Bet, kad esam ar Ilgoni kopā, nekad neaptrūkst.
- Ja aptrūkušās idejas, tev noteikti noderēs kāda no šīm kabaču ēdienu receptēm.
- Arī poligrāfijas aģentūra, kas izstādē pieveda aptrūkušās kartītes.
- Kaut arī taupījām, ēdamā krājumu sāka aptrūkt.