aptrunēt
aptrunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptrunu | aptrunam | aptrunēju | aptrunējām | aptrunēšu | aptrunēsim |
| 2. pers. | aptruni | aptrunat | aptrunēji | aptrunējāt | aptrunēsi | aptrunēsiet, aptrunēsit |
| 3. pers. | aptrun | aptrunēja | aptrunēs | |||
Pavēles izteiksme: aptruni (vsk. 2. pers.), aptruniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptrunot (tag.), aptrunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptrunētu
Vajadzības izteiksme: jāaptrun
Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš gulēja plašā aptrunējušu kaulu klājienā.