veprēns
veprēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veprēns | veprēni |
| Ģen. | veprēna | veprēnu |
| Dat. | veprēnam | veprēniem |
| Akuz. | veprēnu | veprēnus |
| Lok. | veprēnā | veprēnos |
Jauns, mazs vepris.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Mēs a Resno braucam uz Veprēniem vienam buržujam garāžu činīt, bet Bārda ar Garo atkrīt, viņiem jāpabeidz objekc.
- Diemžēl viņš ir arī sačinījis busa maģīti, un visu ceļu līdz pat Veprēniem Roberts spiests klausīties vulgāras krievu cietumnieku dziesmas.
- Smilšaina, bedraina un bez tilta pār seklu strautu, kur ik rītu rokas melnraibi veprēni un sivēnmāte, tā slīd cauri ciematam.
- Skaidrs, ka viņu pašu nekāds tur pagastvecis nespētu atturēt no sūdu izmešanas personīgās mājas priekšā, ne no Veprēniem, ne Kuilīšiem, pat ne Dižvepriem, kas atrodas tieši pa vidu starp abiem pirmajiem ciemiem.
- Pašai kūtī pāris slaucamu govju un veprēns, bet, dziedi vai raudi, drīz pēc pusnakts jau jābūt fermā pie kolhoza lopiem.