papūt1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Krēsls ir ļodzīgs, un logs ir papuvis.
redzam, ka tāds papuvis, neregulāras formas.
“Papūt un dzer lēnām.”
PAPŪT, LŪDZU!
Nē, vienkārši sākās radoši meklējumi, sak, kā, nez' tos megalītiskos akmeņus tehniski varēs pacelt, kā praktiski uzripināt trīs tonnas smagos akmeņus uz papuvušajiem aktu zāles dēļiem.