papušķot
Lietojuma biežums :
papušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | papušķoju | papušķojam | papušķoju | papušķojām | papušķošu | papušķosim |
2. pers. | papušķo | papušķojat | papušķoji | papušķojāt | papušķosi | papušķosiet, papušķosit |
3. pers. | papušķo | papušķoja | papušķos |
Pavēles izteiksme: papušķo (vsk. 2. pers.), papušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papušķojot (tag.), papušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papušķotu
Vajadzības izteiksme: jāpapušķo
1.Neilgu laiku, mazliet pušķot.
2.Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paņēmiens “ dažu ko grozīt, pārstatīt, papušķot” bija lietots visā romānā, un kritika to vai nu pieņēma kā pašsaprotamu rakstnieka brīvības izpausmi, vai arī nosodīja kā nepiedodamu vēstures kropļošanu.
- Tas varēja viņu vai nu vienkārši atraidīt, vai labākajā gadījumā, izzinājis pa pusei, ka viņš tādos naudas spaidos, tādā klizmā iekļuvis, izstāstīt vēl citiem ( kāds brīnums, ka arī pašam principālam, vēl papušķotā stāstā), un tad viņš zaudēja kā savu biedru respektu, kuri visi viņu tāpat kā skolas biedri apskauda, tā arī principāla uzticību un labo reputāciju, kuru pēdējā laikā bija sevišķi jāsargās aptraipīt.
- kaut ko tur papušķot, lai drusku citādāk būtu.
- Mums tāda ir, un izmantosim kāzās savu mašīnu un par velti : ) Nu tikai papušķosim.
- Es arī atceros, kā pie mums laukos bija, - tāds švaki papušķots krēsliņš, visskumīgāk, ja ar rudens lapām.