apskumt
apskumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apskumstu | apskumstam | apskumu | apskumām | apskumšu | apskumsim |
| 2. pers. | apskumsti | apskumstat | apskumi | apskumāt | apskumsi | apskumsiet, apskumsit |
| 3. pers. | apskumst | apskuma | apskums | |||
Pavēles izteiksme: apskumsti (vsk. 2. pers.), apskumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apskumstot (tag.), apskumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apskumtu
Vajadzības izteiksme: jāapskumst
Mazliet noskumt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt Arčiks jutās apskumis izjukušo svinību dēļ?
- Es arī drusku apskumu, jo šī ir tik garšīga un pozitīva sadaļa, ka visas tās attīrīšanās un diētu lietas droši var visur citus - pie skaistuma, vai kur tu, bet te - nediētiskas - ītas, baudāmas receptes, lūdzu!