Paplašinātā meklēšana

Meklējam rok.

Atrasts vārdos (603):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (5655):

manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
aizgrābāt (vairākkārtīgi pārvietojot) ar rokām aizpildīt
troksme [troksnis]{s:1948}
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
à deux mains abām rokām
nagas Abas rokas; rokas un kājas
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
abrurags Abras rokturis
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
maisiņš Ādas kroka zem acīm
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
untraļi Adīti roku sildītāji
aproce Adīts roku sildītājs
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
tuļa Aira rokturis
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt
aiztremt Aizdzīt ar troksni
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru
aizblūkšķēt aiziet prom ar troksni
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizšmurgt Aizlidot (ar troksni)
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
grābstīties Aizskart kādu ar rokām
aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem)
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
heliptera Akroklīnija ("Helipterum")
helipterum Akroklīnijas
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai
oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks
alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2)
hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem)
ronds Apaļisks rokraksts
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
antifons aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem
mimeogrāfs aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra
algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus
aprakt Apbedīt (ierokot zemē)
norakt Apbedīt (ierokot zemē)
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Benī Tāddžīta apdzīvota vieta Marokā, Austrumu reģiona dienvidrietumos, Ait Aisas kreisajā krastā
aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni)
applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot)
applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām
appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot)
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot
piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
kļoša apģērba ieloce, kroka
palve apģērba kroka
ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
paldains Apģērbs ar daudzām ielocēm, krokām
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt)
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
bresēties Apmaisīt ar rokām putru vai kādu citu šķidrumu
izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot
aptvert Apņemt (par rokām)
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām)
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām)
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko)
aporocactus Aporokaktuss
pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis")
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni
rokas ķēdiņš aproce, rokas sprādze
šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju
mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā
appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku)
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
zvaps Apzīmē troksni, kas rodas veicot lēcienu
altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli
ar visām četrām ar (uz) rokām un kājām; ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem)
klēpiski ar abām rokām aptvert (un nest)
fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
sabrakšķināt ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt
uzčurkstināt ar čurkstošu troksni uzcept
atdupēt ar dobju troksni atskriet
ziberēt ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb
pārdžindžēt ar džinkstošu troksni pārlidot
elektrokardiogramma ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā
traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi
izkupierēt ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā)
sakupierēt ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā)
lokāt ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā)
kupierēt ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā)
izplatu ar izplestām rokām
planciski ar izstieptām rokām un kājām
vaņķēt ar izstieptu roku zīmes rādīt
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
ķieriski ar kreiso roku
brūžgu brūžgām ar lielu troksni
brizdu brazdu ar lielu troksni
brizdu brazdām ar lielu troksni
iegrandīt ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot)
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
nomest ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
ķāpāt ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
mastiklis ar rokām darbināma linu maļamā mašīna
grūtdzirnavas ar rokām grūti griežamas dzirnavas
izķāpāt ar rokām izgrābstīt (ēdienu), izķencēt, izķērnāt
izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
zulināt ar rokām mazgāt, berzt
māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
māties ar rokām plātīties, žestikulēt
žankāties ar rokām plunčāties pa ūdeni
rušīt ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot
šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu
ķert ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu
saķert ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums
palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma
pļecināt ar rokām vāji plaukšķināt
manuāls ar rokām veicams, darbināms
nostrīķēt ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites)
taktēt ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt
piesist ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei)
piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
iemāt ar rokas mājieniem ieaicināt
neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
kalavrots ar rokturi griežams urbis
prieve ar roku austs apsienamais
bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
brandspoits ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai
rokas dzirnavas ar roku darbināmas dzirnavas
grieztuve ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde
paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
griežamais ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai
uzbakarēt ar roku grūstot pamodināt
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību
paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt
rokas granāta ar roku metama granāta
nošļaucīt ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt
nopakstēt ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes
rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām)
manuskripts ar roku rakstīts (parasti sens) teksts
rokraksts ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē)
izkoderēt ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt
planets ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai
šļakāt ar roku šļakstīties
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
zingers ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli)
pārtinējs ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai
trokšņot ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
atblākšķēt ar skaļu troksni ierasties
uzbazūnēt ar skaļu troksni pamodināt
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
ieblūžģēt ar slapju apavu radītu troksni ienākt
pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
atlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas)
uzlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3)
izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
notraukt ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
sviest ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
atsist ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt
raust ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras)
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
nosviest ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
dacirst ar troksni aizvērt
zlāģēt ar troksni aizvērt
atbuldurēt ar troksni atvērt
grocēt ar troksni ēst
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
pļurkšināt ar troksni izvadīt izkārnījumus
plurkšināt ar troksni izvadīt no organisma izkārnījumus
drikāt ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu
izšaut ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu)
plūšķēties ar troksni plīst
sabrinkšināt ar troksni sakost
sgrimēt ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem)
piepļurkšināt ar troksni sasvīnīt
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
lorkt ar troksni strēbt
strūbļāt ar troksni strēbt
strūbuļat ar troksni strēbt
sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
iečamdīt ar troksni un biedējot iedzīt
uzgrandīt ar troksni uzgāzt
sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
čuruļus ar troksni, strūklu
(ar) plikām (arī kailām) rokām ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi
(ar) kailām (arī plikām) rokām ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
ģerkle ar uzpampumu saistītas sāpes rokā
atvēzēt ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.)
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju)
vienroce ar vienu roku pļaujama izkapts
vienroķe ar vienu roku pļaujama izkapts
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām)
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali
aristodemokrātija Aristrokrātijas un tautas valdība
bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija
artuve Arkla rokturis
balsne Arkla rokturis
raģele Arkla rokturis
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
reguļi Arkla, motocikla rokturi
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos
baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā
proksimālā ligatūra artērijas nosējums proksimāli no aneirismas
simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei
konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
astuņroku Astoņroku
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
slampata Atkārtojumā izmanto šļūcošu soļu trokšņa aprakstīšanai
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
zvaukšķināt atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū)
ieracināt atkārtoti rokot ierakt
cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku
atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
pārtvert ātri pārņemt, izņemt (ko) no cita rokām
plesku pleskumis ātri un trokšņaini (skriet)
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
ras-ras Ātri; uz ātru roku
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis
švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis
blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim
noslankšēt Atskanēt dobjam troksnim
noslankšķēt Atskanēt dobjam troksnim
nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim
nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī
uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot
rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
episternāls attiecīgs uz krūšu kaula rokturi
multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai
dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas
monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību
termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu
pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām)
tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti
omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu
hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs
hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs
parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs
metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs
tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
bioģeocenoze augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu
vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie
fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku)
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
hordektomija Balss krokas izoperēšana
hordīts Balss kroku iekaisums
hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus
ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi
rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis
čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
Hylobates lar baltroku gibons
hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem
neodikumarīns Balts pulveris; līdzīgi dikumarīnam kavē protrombīna un prokonvertīna veidošanos aknās
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
sietala baroklis
sietalnieks baroklis
barenis Baroklis
sietals Baroklis
šuķis Baroklis (cūka)
sietalis Baroklis (par cūku)
sietalža Baroklis (par cūku)
suķis Baroklis; arī cūka
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību
grantsbedriens Bedre, kas izveidojas rokot granti; grantskarjers
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma
hirapsija Berzēšana ar roku, masāža
betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
trummelis Bezmēns, rokas svari
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā)
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām)
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem)
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām
atrakstīšanās birokrātisks darba stils
birokratizācija Birokrātisma pastiprināšanās
birokrātiskums Birokrātisms
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot
aldāt Bļaustīties; trokšņot
tauraģis Bļāvējs, trokšņotājs
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai
mutmazgājamā bļoda bļoda sejas, roku mazgāšanai
teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos)
kreisais aperkots boksā - sitiens ar kreiso roku no apakšas
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
spengt bremzēšanas troksnis
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
lornete brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā
handsfree Brīvroku iekārta; handsfrī
brokašgalds Brokastgalds
bročas brokastis
brokaškas Brokastis
brokaški Brokastis
brokašķi Brokastis
brokastas Brokastis
brūkasts Brokastis
dīkasts Brokastis
frīštiks Brokastis
rītiška Brokastis
rītišķa Brokastis
rītiškas Brokastis
rītišķas Brokastis
rītišķe Brokastis
rītišķis Brokastis
rītišks Brokastis
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens
soldonais brokastis pēc jaunā pāra uzmodināšanas
pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā
sprīstiķis Brokastis; uzkoda
brokašlaiks Brokastlaiks
brokaškāt Brokastot
brokastēt Brokastot
brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds
brokastmaize Brokastu maize
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm
operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām
brokeris pie telefona brokeris, kas ir vienojošais posms starp investoru un fondu biržu
brokeris uz parketa brokeris, kas strādā tieši fondu biržas zālē
Brassica oleracea var. italica brokolis
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu
Enicmus transversus brūnais krokainītis
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni
laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
Vimalakirti Budisma mitoloģijā - bodhisatva, ko attēloja ar tīstokli un rakstāmirbulīti rokā
Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām
boknīt Bukņīt - vairākkārt grūst ar roku vai dūri
būškināt Būkšķināt, taisīt troksni
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī
lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis
mādžoties Burt (ar roku kustībām)
māžļoties Burt (ar roku kustībām)
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
čerkstēt būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu)
čērkstēt būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu)
krekšēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
krekšķēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
krekstēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
pakrekšēt būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
pakrekšķēt būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
gārgt būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem
dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
karāties gaisā būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem)
krokot būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3)
zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
rībēt būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis
nostiept būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo
dārdēt būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis
čabēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
čaukstēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
šķaudīt būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni
krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1)
krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3)
plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
dārdēt būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
dārdēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dunēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
rūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
žulkstēt būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām)
rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
dunēt būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu)
klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
dūkt būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
rūkt būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
plandēt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2)
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā)
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem)
rocināt Caur rokām laist (darba gaitā)
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā)
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to)
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko)
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
savienotājceļš Ceļš, kas savieno ass ceļus un/vai rokādes
trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām")
vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu
zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
piekrampēt cieši apņemt (rokas) ap ko
saspriest cieši iespiest (rokas sānos)
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
(pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
ieķerties cieši satvert ar rokām, pirkstiem
pieķerties cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā)
spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot
apkrampēt cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko)
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
dzeltenais krokuss cildotais krokuss
Zalcmana krokuss cildotais krokuss
Crocus x cultorum cildotais krokuss
īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum")
stedzināt Cilināt uz rokām
Ferocactus cylindraceus cilindriskais ferokaktuss
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
baltrocis cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām
lupnadzis cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās
mikrokosms cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis
kaligrāfs cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts
vienrocis cilvēks, kam ir viena roka
bezrocis cilvēks, kam nav roku
racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus
breģis cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus
kanoniķis cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus
širpotrjebščiks cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām
klamzaks cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
nagpalaidējs cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām
žeiris cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
špurkstuliņš cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo
rokdarbniece cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists
ratiņstūmējs cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas
kasējs cilvēks, kas rok kartupeļus
viršķis cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni
klapcis cilvēks, kas staigājot rada troksni
denderis cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis
ambidekstrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis
ambidektrs cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1)
abrocis cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs
jēlnadzis cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma
vācējs cilvēks, kurš raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūst, gādā (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūst, gādā (ražu)
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu
pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
satelīts cita gribas izpildītājs, rokaspuisis
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā
ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi
čīkoņa Čīkstošs troksnis
žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
regulētā komercsabiedrība dalībvalstī licencēta banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
stymbyns daļēji amputēta roka, kāja
mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi
darba rokas darbarokas
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs
burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
Crocus versicolor dažādkrāsu krokuss
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana
suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
hloritizācija dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni)
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai
krociņa dem. --> kroka
rociņa dem. --> roka
rocīna dem. --> roka
rokautiņš dem. --> rokauts
dendrocometes Dendrokomētas
dīvainā dendrokomēta dendrokomētu suga ("Dendrocometes paradoxus")
vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis
savilktnis Detaļa (apģērbam), kas veido krokojumu
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu
spals Detaļas (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku
skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu
makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana
teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas)
Dendrocometes paradoxus dīvainā dendrokomēta
balss saites divas balsenes audu krokas, kas vibrējot palīdz veidot skaņas
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā
duplikatūra Divkāršojums, kroka
bimanuāls Divrocīgs, ar divām rokām veicams (izmeklēšana, palpācija)
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā
nobilitāte Dižciltība, augsta kārta, aristrokrātija
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
būkšķināties Dobji skanēt, trokšņot
bunkšis Dobjš troksnis
bunkšķis Dobjš troksnis
dūka Dobjš troksnis
pūkšķis Dobjš troksnis
žvaukšis Dobjš troksnis
žvūkšis Dobjš troksnis
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
žvūkšķis Dobjš troksnis; žvūkšis
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu
laist dot (ko apkārt, arī no rokas rokā)
nodot dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās); iedot (1)
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā)
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
dračāt Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus
dračot Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus; dračāt
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties
lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot
arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
Draķu ezers Drokezers, ezers Īves pagastā
Droku ezers Drokezers, ezers Īves pagastā
rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām)
dūzas Dūcošs troksnis
pigāties Dunkāties, vicināt rokas
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni)
klebiķis Durvju rokturis
kļemka durvju rokturis (kalēja kalts)
rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas
rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
hologrāfs Dzejolis vai cits teksts, kas publicēts autora rokrakstā
Eleutherococcus senticosus dzeloņu eleiterokoks
Ferocactus histrix dzeloņu ferokaktuss
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
balsts Dzelzs arkla rokturis
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu
kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts)
ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās
kandalas Dzelzs važas kāju un roku saistīšanai (smagi sodītajam)
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi
svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
dzārūkstijs zobs dzeroklis
ceroklis Dzeroklis
dzarūkstijs Dzeroklis
dzeloknis Dzeroklis
dzeloksnis Dzeroklis
dzerauklis Dzeroklis
dzeraukša Dzeroklis
dzeraukslis Dzeroklis
dzerauksnis Dzeroklis
dzeraukste Dzeroklis
dzerauška Dzeroklis
dzereklis Dzeroklis
dzerkone Dzeroklis
dzerokslis Dzeroklis
dzeroksnis Dzeroklis
dzeroksts Dzeroklis
dzerūklis Dzeroklis
dzērūkšas Dzeroklis
dzerūkslis Dzeroklis
dzerūkstejais Dzeroklis
dzerukstis Dzeroklis
pakaļzobs Dzeroklis, dzeloksnis
dzerauksts Dzeroklis; dzerūklis
dzerūknis Dzeroklis; dzerūklis
dzerūksts Dzeroklis; dzerūklis
menza Dzerokļu kožamā virsma
merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem
alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem
manūstuprācija Dzimumdziņas apmierināšana ar roku, onānijas veids
masturbācija Dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot savus dzimumorgānus; partnera dzimumorgānu kairināšana ar roku; onānisms
klambaris Dzintele, āķis, rokturis
klambars Dzintele, āķis, rokturis
klamberis Dzintele, āķis, rokturis
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
dzirksteļains Dzirksteļaina dzija - sakrokojusies dzija
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
žagata Dzirnakmens rokturis
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam
racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas
emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta)
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta)
pabrokasts Ēdienreize starp brokastīm un pusdienām
pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
mazbrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm
pabrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm
Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija
Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem)
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation")
eiro- Eiropas-, ar Eiropu saistīts (piem., eirodolāri, eirokomunisms)
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā
Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
elacīns Elastīna deģenerācijas produkts; atrodams krokainā ādā vecumā
eleutherococcus Eleiterokoki
acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
rokas smalkzāģis elektriskais rokas instruments, ar kuru zāģēšanas procesu var veikt tāpat kā ar galdnieka rokzāģi
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu
elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju
kardioskops Elektrokardiogrāfs, kas elektrokardiogrammu attēlo uz elektronstaru lampas ekrāna
kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums
levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim
telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
elektrokimogramma Elektrokimogrāfijas ceļā iegūts grafisks attēls
elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā
Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā
dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju
aromatizēta laka eļļas vai dispersijas laka, kurā iekļautas mikrokapsulas ar aromatizētām eļļām
ļepa Enkura lāpsta (lāpstas), kas ierokas gruntī
enteroklizma Enteroklīze
enteroklizma Enteroklīzei lietojamā caurule
lipoksigenāze Enzīms, kas katalīzē nepiesātināto taukskābju oksidēšanu, veidojot atbilstošos peroksīdus
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu)
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru)
ieturēt brokastis ēst brokastis
brokastot Ēst brokastis
šļepstināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt
šļepšināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt; šļepstināt
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
Drokezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai
fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu
peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem
dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
ferocactus Ferokaktusi
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens")
dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix")
pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae")
Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii")
haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki
fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta
biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
burta kalps formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā
ierēdniecisks Formāls (3), birokrātisks; arī neiejūtīgs
kancelejas žurka formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks
teleozaurs Fosils jūras krokodils; tā garums sasniedza 6 metrus
manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju
retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā
aparatčiks Funkcionārs, birokrāts
inruktācija Gaisa ierīšana ar troksni
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā)
dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos
kūku lāpstiņa galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai
žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas
lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums
girektomija Galvas smadzeņu kroku izgriešana
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
garāža Garāžroks
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
riroķi Gari, krokaini svārki
kloķis Garkāta izkapts rokturis
ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
auru auriem gaudojot, aurojot, ar lielu troksni
jūkstēties Gavilēt, trokšņot, trakot
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī)
peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku
brauļāt Glaudīt seju ar roku
glemrokers Glemroka izpildītājs
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu)
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
ņagāties Grābstīties ar rokām
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli
krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas
graudot Graudēt, trokšņot
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
saritinēt griežot (rokturi) sasmalcināt vai samalt
šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni
švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
denderēt Grīļoties, trokšņot, trakot
graka Groks
groga Groks
groka Groks
kamps Groza rokturis
kliņģis Grozāms durvju rokturis
dildināt Grozīt rokās
gramba Grumba, krunka, kroka
čokstere Grumbains, krokains
čokurs Grumbās; arī krokās
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu
izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3)
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
nolikt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko)
noguldīt uz lāpstiņām Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko)
nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko)
nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko)
masēt Gūt virsroku (parasti sportā)
pakundzēties Gūt virsroku, savaldīties, piesavināties
ģenerālprokurore Ģenerālprokurors
ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības
krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos)
characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
heterocapsophyceae Heterokoku klase
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
centritractaceae Heterokoku klases aļģu dzimta
bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints
pleurochloridaceae Heterokoku klases dzimta
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens
alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām
Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
chlorococcales Hlorokoku rinda
botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints
chlorochytriaceae Hlorokoku rindas dzimta
chlorococcaceae Hlorokoku rindas dzimta
micractiniaceae Hlorokoku rindas dzimta
chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints
chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints
golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints
micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints
trebouxia Hlorokoku rindas ģints
pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
Helipterum humboldtiana Humbolta akroklīnija
aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
iebrokastēt Iebrokastot
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens
abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
abrahija Iedzimta kroplība: roku trūkums
akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
agīrija Iedzimts kroku trūkums smadzeņu garozā
syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
iebrokastot Ieēst brokastis
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas)
iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī
digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini)
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni
iekrunkāt Iekrokot
iekrunkot Iekrokot
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
sinklināla kroka ieliekta kroka ar jaunākiem slāņiem kodolā
ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi
kroķe Ieloce, kroka
aizpirkt Iemaksāt rokas naudu pirms pirkuma
iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni
nestuves ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki
shistometrs ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām
līnmetējs ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē
tecīla ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
stūre ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām
āmurs ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē)
tirkšķis ierīce trokšņa radīšanai
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
lote ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti
grafometrs ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai
rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
rūcenis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2)
servokompensators ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi
turkšins ierīce, kas rada dobjus trokšņus putnu atbaidīšanai
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai
incipit Iesākas: teksta sākuma formula vecos rokrakstos un iespiedumos
ierēkties iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni
iečaloties iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni
iekrākties iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā)
ierēkties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
ierieties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
ietrokšņoties iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku)
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas)
ieslēgt Ieskaut (rokās)
aromatizēta iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kurā iekļautas mikrokapsulas ar aromatizētām eļļām
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās)
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos)
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos)
skrejlapa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs
reklāmas lapiņa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs; vienlape; skrejlapa
darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis
iebidžīt Iestumt (ar roku)
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
rītišķot Ieturēt brokastis
iegrumbāt Ieveidot krokas
iekrokot Ieveidot krokas (kur)
iekrokāt Ieveidot krokas, ieloces
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos)
bufe Ievilkts, sakrokots volāns
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
eikss Īkšķis, pirmais rokas pirksts
triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi
krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
izrēkties ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
atblūgžināt ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni
saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
atblākšķināties ilgāku laiku trokšņot
karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
iztrokšņoties ilgāku laiku, daudz trokšņot
vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis
manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
perobrahijs Indivīds ar iedzimtu rokas kroplību
antifoni Individuālie aizsarglīdzekļi pret trokšņiem
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
industrial Industriālā mūzika - avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos
bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos
uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde
dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā
girometrs instruments galvas smadzeņu kroku netiešai mērīšanai
skrūvgriezis instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
blaikš Interjekcija krišanas, sišanas troksnim
bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai
bīgs Interjekcija trokšņa apzīmēšanai
bīks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
čira čura interjekcija, lai aprakstītu sprakšķošu troksni cepšanas laikā
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām
sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms
servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā)
salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora
mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā)
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti
klauve Īsa klaudziena troksnis
encheiridijs Īsa rokasgrāmata kādā nozarē
pusrīts Īsa, neliela ēdienreize pirms brokastīm
brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras
simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti
noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
zlaukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
zliukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
žvanksts īslaicīgs troksnis
nobraikšķēt īslaicīgs troksnis, brīkšķis
čīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5)
dipiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2)
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3)
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3)
gārdziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt
grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
iesēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties
klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
klikstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt
klunkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt
krakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt
kraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt
krikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt
kripšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt
parkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2)
plakšiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt
plakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt
plikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt
plīkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt
plunkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt
pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2)
pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4)
rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3)
rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8)
skrakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens
skrapstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens
skrapšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens
skraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens
skripstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt
sprakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens
sprakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens
spraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens
šļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt
šļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt
šmakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt
šmaukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1)
šmīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt
šmiukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt
šņakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1)
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2)
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3)
šņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt
švīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt
švirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt
tarkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1)
tikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt
tusnījiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2)
žļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt
žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1)
žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2)
žļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt
žņerkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt
žņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt
žvadziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt
žvakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
žvarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
žvīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt
virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis
blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā
pelaste Īss rokas zāģis
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā
nobrazdinēt īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim
nomētāt īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas)
uzplaukšināt īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas
uzplaukšķināt īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas
norēkties īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
norēkt īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4)
noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni
nokrākties īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm)
nošņākties īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3)
nošņākt īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3)
nodūkt īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm)
nobīkšķināt īsu laiku trokšņot
buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni)
rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
roķēt Izdarīt rokādi
roķēties Izdarīt rokādi
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras)
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.)
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī
apalot Izdobt, izrakņāt, sarokot alas
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
kommasācija Izkaisītu zemes gabalu savienošana vienās rokās, streijgabalu iznīcināšana un salikšana vienkop
spailis izkapts ar garu rokturi
izkapts apgumusi izkapts asmens noliecies pret rokturi
rociņa Izkapts garā kāta rokturis
laipsta Izkapts kata apakšējā daļa (no roktura)
rūcinīks izkapts rokturis
knauķis Izkapts rokturis
spura Izkapts rokturis
špura Izkapts rokturis
kūķis Izkapts, lāpstas u. tml. rokturis
glītraksts Izkopts rokraksts, izkopta rakstīšanas tehnika
izkrokāt Izkrokot
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas)
melomelija Izķēmojums, kad pie ķermeņa atrodas lieki locekļi, piem., 6 pirksti vienā rokā vai kājā
garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas
ķeirēt Izmantot kreiso (nevis labo) roku
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
pēdiņa izplatīts rokdarbu raksts
uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri)
a bras ouverts izplestām rokām
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
izvarkšēties Izpļāpāties, iztrokšņoties
sapīt izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus
aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
lūsinēt izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
cirsties izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni
izgrābt Izraut (no rokām)
korallīts Izrokams korallis; marmors ar tanī ieaugušiem koraļļu gabaliem
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni
skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
dakaru Izsauksmes vārds dobja, smagnēja trokšņa apzīmēšanai
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
braks Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas (kam) lūstot
brākšu Izsauksmes vārds trokšņa apzīmēšanai, kas rodas, (kam) lūstot
slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
brinks Izsauksmes vārds, ko lieto ledus lūšanas trokšņa raksturošanai
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
žvagu žvags izsaukssmes vārdi, ko lieto žvadzoša trokšņa aprakstīšanai
izkarkšināt Izskalot (kaklu), radot raksturīgu troksni
atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties
izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām)
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus)
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt
izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties
amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
izplikšķināt izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas
uzpufēt izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā)
savilkt izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt
kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības
izņemt Izvilkt (parasti roku)
izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko)
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu)
alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu
Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm
daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
Vani japāņu mitoloģijā — brīnumains dzīvnieks, ko iztēlojās kā krokodilu, jūras čūsku un haizivi
jāstīties Jāt, trokšņot, plosīties, trakot
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko)
tandēmzāģis jaudīgs rokas elektroinstruments, ar kuru strādājot, zāģēšanas procesu nodrošina 2 zāģi, kas kustas pretējos virzienos
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm
Crocus pulchellus jauktais krokuss
breģēt Jaukties pa kādu šķidrumu ar rokām
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas
akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
troliņš Jautrs troksnis, tracis
tingeltangelis Jautrs, trokšņains (cirka) priekšnesums
tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade
virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs
pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē
sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji
sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības
atsārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju; izmanto visu jēlādu apstrādē
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem
lebedika Jukas, sajukums, troksnis
kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties
kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
iemava kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai
terkšele kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni
klabats kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa
cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā)
ekoklimats kādas konkrētas ekosistēmas mikroklimats
lingāns kāds ar garām kājām un rokām
ķelvainis kāds, kam ir lielas, spēcīgas rokas
stiprrocis kāds, kam ir spēcīgas rokas
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara
ķebarkājis kāds, kas nesaprotami raksta (skricelē) burtus; nesaprotams, ķeburīgs rokraksts
zvidzeklis kāds, kas skraida šurp un turp, trokšņotājs, nemiera cēlājs
zvanārs kāds, kas trokšņo, skaļi runā
morga kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni
paukšķis kāds, kurš trokšņo, klauvē
trakenis kāds, kurš trokšņo, trako, ir nesavaldīgs
padairēties kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā)
apauklēt kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas
pavaikstīties kādu brīdi plosīties, trakot, trokšņot
čalenēt kādu brīdi pļāpāt, tērzēt, trokšņot
paauklēties kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt
norakāties kādu laiku rokot savandīt
izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
izdīdīt kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu)
uztrokšņot kādu laiku trokšņot
izplikšināties kādu laiku viegli sitot ar roku plikšķināt
stimbīns Kājas vai rokas daļa, kas palikusi pēc apakšējās daļas amputācijas
ģeņģes Kāju vai roku locītavu kauli
cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī
kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu)
mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
kroku un cilu kalni kalni, kas veidojušies no kroku kalniem, kuri laika gaitā ir sašķēlušies atsevišķās dažādā augstumā paceltās cilās (blāķos); visizplatītākais kalnu tips
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā
Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1)
vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus)
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg")
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā
acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai)
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
taroki Kāršu spēles "taroks" trumpji
tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē
spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā")
izkasties Kasot (rokot) izkļūt (no kā)
kams Katla rokturis
aizkārtne Katla stīpa, rokturis
rundulēts katliņš ar rokturi
kastrolis Katls ar garu rokturi
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos
Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā
papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā
uzraktne Kaudze, valnis, kas rokot veidojas no izraktās zemes
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā
brazda Kauslis, trokšņotājs
klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār
brikolāža kaut kā jauna veidošana no tā, kas pagadās pa rokai
dirbeklīgs kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
izžiemelēties kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties
ketoksīms Ketona reakcijas produkts ar hidroksilamīnu
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu
trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
klusā kinokamera kinokamera, kas darbojoties nerada nekādus trokšņus
blūkšīt Klabēt, trokšņot
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā
žaustīties Klaigāt, trokšņot
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot
klape Klaudzošs troksnis
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām
sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski
grieteņa Kleitas modelis, kam plecu daļa ir pieguļoša, svārku daļa krokota
klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu
aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties
mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
Corokia cotoneaster klinteņu korokija
švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis
piekrāsošana Kļūdainu un vāju iespiedumu labošana krāsojot ar roku
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
pieklust kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni)
čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
cietēt kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām)
sažņaugties kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām)
sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
nocietēt kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām)
ļega Kņada, troksnis
trīmiņš Kņada, troksnis
tumults Kņada, troksnis, dumpis
budenbrocieši Kocēnu novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Budenbroki" iedzīvotāji
fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku
klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai
kauķis Koka rokturis
terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni
teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni
sālskoks koka sālstrauks ar rokturi
toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka
cebris Koka trauks ar rokturiem
haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot
koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā
mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā)
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds
baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes)
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus
kamfoīds Kolodija aizvietotājs, piroksilīna šķīdums 1:40 kamparā un absolūtā alkoholā (līdzīgās daļās)
mikrokomanda komanda mikrokodā mikrooperāciju uzdošanai, kas jāpilda vienā mašīncikla laikā
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; handbols
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā
tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju
brokerāža Komisijas atlīdzība, ko starpnieks (brokeris) saņem no klienta
remisa Komisijas nauda, ko biržas brokeri izmaksā personām, kuras piesaista investorus biržā
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai)
dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam
koproči Koprokas dalībnieki
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
corokia Korokijas
klinteņu korokija korokiju suga ("Corokia cotoneaster")
Crocus corsicus Korsikas krokuss
kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu
lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu
metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
sakabināšanās Kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā; var notikt gan automātiski, gan rokas režīmā
kraukšināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
skraukšināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants
Crocus speciosus krāšņais krokuss
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas)
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku
pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku
čete Kreiļa kreisā roka
ķetra Kreiļa kreisā roka
leuša Kreiļa kreisā roka
main gauche kreisā roka
mano sinistra kreisā roka
ķedele Kreisā roka
ķeire Kreisā roka
ķete Kreisā roka
kreilis Kreisā roka
manca Kreisā roka
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
kroķe Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1)
krokpīle Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1)
grafometrija kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī rokrakstu un izstrādā metodiku personas identificēšanai pēc tās rokrakstiem
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības
krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu
stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā
blīšķēties Krītot radīt troksni
zvapstēt Krītot radīt troksni
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
gofra Kroka
kroķis Kroka
krokla Kroka
epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu
rievens Kroka, grumba sejā
gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums
grumba Kroka, ieloce (apģērbam)
polds Kroka, kroka
ķurza Kroka, krunka
krumpa Kroka; ieloce; negludums (apģērbā)
grumbaine Krokaina āda vai drēbe
Rubus plicatus krokainā cūcene
Potamogeton crispus krokainā glīvene
Sparassus crispa krokainā kazbārde
Peromia caperata krokainā peperomija
rievainā roze krokainā roze
mēnešroze Krokainā roze
rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa")
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte
Glyceria plicata krokainā ūdenszāle
Helvella crispa krokainais rumpucis
Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis
ķermasa Krokaini sieviešu svārki
krokaine Krokaini sieviešu svārki
krokainīši Krokaini sieviešu svārki
enicmus Krokainīši
mazais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus minutus")
ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola")
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus")
krokainīši Krokainītis
čočerains Krokains
grūbans Krokains
kroķains Krokains
kruntains Krokains
krokots Krokains (1)
krokots Krokains (3)
čākarains Krokains, grumbains
čumulīgs Krokains; grumbains
runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
polles krokas
pollles Krokas
spārns Krokas slīpā sānu daļa
šķautngalvas krokodils krokdilu suga ("Crocodilus porosus")
kroķete Krokete
krokits Krokets
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
Lacinaria plicata kroklūpas vārpstiņgliemezis
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta)
crocodilus Krokodili
krokodilis Krokodils
crocodilidae Krokodilu dzimta
crocodilia Krokodilu kārta
kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus")
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba)
kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
montbretia Krokosmija
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
crocosmia Krokosmija jeb montbrēcija
Meisona montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia masonorum")
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora")
Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam
čuņčurot Krokot
krokāt Krokot
kroķēt Krokot
kroklēt Krokot
krumpāt Krokot
rapēt Krokot
krunkot Krokot (1)
grumbāt Krokot (apģērbu)
raukšt Krokot (tērpu, audumu)
Solanum crispum krokotā naktene
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
izkrunkāti brunči krokoti svārki
krokāties Krokoties
burbuļains Krokots
burbuļāts Krokots
čevurains Krokots
čunkurains Krokots
kroķēts Krokots
krumpains Krokots
krumpaiņš Krokots
grumbainis Krokots (par apģērbu)
grumbāts Krokots (par apģērbu)
muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā)
krokauts Krokots lakats
kroķauts Krokots lakats
urkas Krokots rotājums
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu
runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
ķurzains Krokots, kruzuļains
ķurzaiņš Krokots, kruzuļains
leucocoprinus Kroksardzenes
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii")
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii")
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes")
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus")
mezenteriplikācija Kroku izveidošana pārmērīgi plašā apzarnī
Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
crocus Krokusi
krokusi Krokuss ("Crocus")
Crocus goulimyi krokusu suga
Crocus karduchorum krokusu suga
zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus")
Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus")
jauktais krokuss krokusu suga ("Crocus pulchellus")
safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus")
krāšņais krokuss krokusu suga ("Crocus speciosus")
Tomazini krokuss krokusu suga ("Crocus tommasinianus")
pavasara krokuss krokusu suga ("Crocus vernus")
dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor")
cildotais krokuss krokusu suga ("Crocus x cultorum")
aulacomniaceae Krokvācelīšu dzimta
aulacomnium Krokvācelīšu dzimtas ģints
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
amelija Kroplības veids, kad trūkst visu vai dažu locekļu; kāju, roku
garose Krūka ar gariem rokturiem
raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi)
grunka Krunka, grumba, kroka
runka Krunka, grumba; kroka
krumpainis krunkaini, saburzīti, kroku svārki
kruņķēt Krunkot, krokot; burzīt
krunkāt Krunkot; krokot
kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties
nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
kruzulaiņš Kruzuļains; krokots
kserokss Kserokopēšanas aparāts
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
dullis Kulaks, kulakā savilkta roka
flips-flaps Kūleņu mešana, rokām un kājām pārmaiņus aizskarot zemi
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem
kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai
eskarpīni Kungu deju kurpes, sevišķi rokoko laikmetā
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju
pufēt Kupli krokot
sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes)
pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm)
čagums Kuplums, kroka, krokojums
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni)
bļorcāties Kustēties (ūdenī), radot šļakstiem līdzīgu troksni
kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni)
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām)
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo
bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni
svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu)
zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu)
šūpināt kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu
šūpot kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; [svārstīt]{s:2348}
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas
kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs
ķetla Ķepa, roka
lapa Ķepa; plauksta; roka
karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis)
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma
plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām
savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
pļumpis Ķilda, troksnis
kalačot Ķildoties un trokšņot
blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos)
perhidrāts Ķīmiskais savieno jums ar ūdeņraža peroksīdu
peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds
oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos
iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju
aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām
duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts
Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz)
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris
dādiņa Ķīviņš, troksnis
destra Labā (roka)
droite Labā (roka)
main droite labā roka
mano destra labā roka
prava Labā roka
īstenīca Labā roka; īstā, pareizā vieta
dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais
glīts Labi izveidots (par rokrakstu)
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
čaps Lai aprakstītu kritiena troksni
spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis
brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām
knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām
flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.)
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi
stiķis Lāpstas dūriens (rokot)
uzkula Lāpstas rokturis
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
NALSA Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (angļu)
LRABS Latvijas republikāniskā agrokooperatīvu biedrību savienība
braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos
paramioklonuss Lēkmjveida kloniski krampji simetriskos roku vai kāju muskuļos bez samaņas traucējumiem
ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna
aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus)
čurināt Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu)
čurināties Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu)
akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija
koprokas lēņi lēņi, ko vairāki lēņa vīri valda ar koprokas tiesībām
fleksis Leņķa slīpmašīna, rokas instruments ar maināmiem darba diskiem
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus
sačaunāt Līderīgi, nekārtīgi gatavot (kādu rokdarbu)
Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos
šmurgt Lidot projām (ar troksni)
dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
enantiomērisks Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas
enantiomorfs Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2)
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību)
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu
kaušinīca liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu
kņadoņa liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis
dižmakšķeris liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā
sinklinorijs liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām
ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls
ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts
Flatoboken Lielākais senais islandiešu rokraksts, kas saglabājies no 14. gs. 2. puses
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
makrokonīdijas Lielākas konīdijas, kas veidojas citā laikā vai uz citiem veidojošiem orgāniem nekā mikrokonīdijas
ņugoņa Lielāks pulks ļoti jautru un trokšņainu elementu
grīztivs lielāks urbis, ar abām rokām darbināms
roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai
ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas
lenčs Lielbritānijā un dažās citās valstīs - otrās (vēlās) brokastis, ko ietur ap 11:00-12:00; vieglas uzkodas
Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
lamžas Lieli adīti kamzoļi garām rokām
daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas
jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem
bluršķis liels troksnis
ļarkšķis liels troksnis
lāts liels troksnis
blīžģins liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens)
traicis liels troksnis, skandāls
dugdžus liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni
buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis
espadons Liels, smags zobens, ko turēja ar abām rokām
Bābele liels, trokšņains juceklis (iespējams, no senās Babilonas jeb Bābeles nosaukuma)
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
žvīgs lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
kluk lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
brac lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni
klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
budūc lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūcs lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūks lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klapš lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
graba lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čika lieto atkārtojumā, lai aprakstītu čerkstošu troksni
rību lieto atkārtojumā, lai aprakstītu dārdošu troksni
pļep lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni
briksu braksu lieto kāda lielāka trokšņa aprakstīšanai
klauks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
kliuks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
klaukt lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni
kliukt lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
likata lekata lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai
šmauks lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni)
bacu lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni
čipa lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni
griba lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
gribu lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čilu lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni
čalu lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni
pauc lieto sitiena vai kritiena trokšņa apzīmēšanai
blaks lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc lieto, atdarinot padobju kritiena troksni
baks lieto, atdarinot viegla sitiena troksni
čabs lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni
čīks lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni
čīku lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni
kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
žvārkt lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, griezīgu troksni
skrib lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, skrāpējošu troksni
šļaukš lieto, lai aprakstītu plaukšķošu, šļakstinošu troksni
čaps lieto, lai aprakstītu šalcošu troksni
klanks lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā
fok lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
žvāks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvaukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
žviukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
čak lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni
bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
banks lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni
blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
čapa lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
čir lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
blaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
zlaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
brik lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
šnakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt
šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
šņiku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
baukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni
blauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
čik lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
čiks lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
blast lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
brūkš lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
braiks lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
braikt lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
pļaukš lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni
buh lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni
guldz lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
čabu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čibu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čabum lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni
bāc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
būc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
čirks lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
čipu lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni
stirkš lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni
dirkš lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klapu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
klipu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
ļukš lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
pik lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
džindž lieto, lai atdarinātu skaļu troksni
žvoukst lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot
bur lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem
čirk lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
trinks lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
trinkš lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
brīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
breikš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš
brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
tfi lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
šast lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni
bliukt lieto, lai atdarinātu šāviena troksni
blīkš lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni
apčī lieto, lai atdarinātu šķaudiena troksni
klapst lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
buk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties
bum-bum lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
braku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot
briku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot
krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
čaku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
čiku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bums lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
būkt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
tak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
puh lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu
klamp lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu
pik lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
pīk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
čak lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
lik lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni
šņak lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņik lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņiks lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
plak lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
žvurkt lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis
stirkt lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi
dunkš lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni
ņagu lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu
ņaku lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu
ņegu lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu
ņigu lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu
šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
dripu lieto, lai raksturotu ritmisku troksni
spurkš lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni
zlauks lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski
spudūc lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
spudūkš lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu
Enicmus nidicola ligzdu krokainītis
līcens Līks groza rokturis
trika Līksmība, jautrs troksnis
skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.)
karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā)
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas institūciju, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā
izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
minturis Linu vai kaņepju mīstīklu rokturis
roklaizis Lišķis, līdējs; roklaiža
bliģžēt Līt ar troksni
blīžģēt Līt ar troksni
konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.)
alkaliji Litija, natrija, kālija, rubīdija un cēzija hidroksīdi
ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums
ķilkas Locekļi (rokas, kājas)
akromiotonija Locekļu muskulatūras toniskas spazmas, kas dažreiz rada roku vai kāju deformāciju
stora Logu aizklājs, kas nolaižams un uzvelkams ar auklu vai stiepuli ar rokām vai mehānisku ierīci
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis
caurspīdīgs ļoti bāls (parasti par seju, rokām)
iecirsties ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem)
burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
mikrogrāfija ļoti sīks rokraksts
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
aizvārīt ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt
trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
logurģija mācība par dziedniecību ar garu palīdzību, slimajai vietai uzliekot rokas; spiritisms
grafoloģija mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli
daktiloģija mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
pļunkāt Maisīt (ar troksni)
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
izmaut Mājot (ar roku) vilināt
samāt Mājot ar roku pieaicināt
triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu
menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā)
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
kukšyns māla pods ar tievu kaklu, vienu vai diviem rokturiem alus vai piena nešanai
immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
Helipterum manglesii Manglesa akroklīnija
kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības
komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē
MA Maroka, valsts divburtu kods
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya")
marok. Marokāņu
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse")
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
makrodefinīcija mašīnkomandu, makrokomandu un asamblera komandu secība, kas izveidota pēc makrovalodas noteikumiem kā jauna makrokomanda
mest ar roku māt ar roku
mādžoties Māt ar roku
makačāt Māt ar roku
māžļoties Māt ar roku
māvēt Māt, mest (ar roku, ar acīm)
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām)
mahāt Māt, vicināt (ar roku)
mahāties Māt, vicināt (ar roku)
funkciju teorija matemātikas nozare, kas pētī funkciju īpašības, kā arī funkciju izvirzījumu un aproksimāciju problēmas
skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem
matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe
metroklīnija Matroklīnija
raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs
Enicmus minutus mazais krokainītis
endzītis Mazais rokas pirksts
enģelītis Mazais rokas pirksts; endzeliņš
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem
pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu
pabrammaņot mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot
pabrammaņoties mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot
pabrokastot mazliet brokastot
aizbrokastēt mazliet ieēst brokastis
paplest mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus)
apveķēt mazliet nopērt ar roku
pabrammēt mazliet trokšņot vai lamāties
pakrokot mazliet, daļēji sakrokot
pakrokoties mazliet, daļēji sakrokoties
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
rokas dators mazs dators, ko var turēt vienā rokā un darbināt ar otru roku
ambīlītis mazs rokas cirvītis, ķirvelis
MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama
introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
tirsa Melnzemes tips Marokā
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu
skābju un bāzu metabolisms metabolisms, kas regulē ūdeņraža jonu un hidroksīdjonu koncentrāciju organismā
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
sārma anhidrīds metāla oksīds; ar ūdeni veido hidroksīdu
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus
čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku
eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem
krāstīties Mētāties rokām
kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām
naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
saistaudu mezgliņi mezgliņi ar nekrozes perēkļiem zemādas audos roku un kāju locītavu apvidū vēlīnā sifilisa gadījumā
iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži
mežģenes Mežģīnes, ko izgatavo ar rokām, izšuvuma veidā
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa
veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
kņadu kņadumis mežonīgi trokšņaini
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes")
miofons Mikrofons cilvēka muskuļu trokšņu izmeklēšanai
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem
mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
fizikālas izcelsmes stresori mikroklimata novirzes no sanitāri higiēniskajām normām, dzīvnieku transportēšana, pārdzīšana u. c.
mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori
gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku
gafkija Mikrokoku ģints
mikrokosms Mikrokosmoss
mikrokristallisks Mikrokristālisks
ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām
emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū
lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem
makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss
makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule
spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā)
izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju
dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus
brīvais koksnes mitrums mitrums koksnes šūnu dobumos (makrokapilāros) vai koksnes mitrums virs šķiedru piesātināšanas mitruma
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu
Haijavata Mohauku cilts indiāņu virsaitis 16. gs., irokēzu vadonis
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi
zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1)
plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi)
amiostēnija Muskuļu vājums rokās un kājās, sevišķi histērijā
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību
folkroks Mūzikas žanrs, kas izveidojies no folkmūzikas un rokmūzikas
džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
kaustiskā soda nātrija hidroksīds
kodīgais nātrijs nātrija hidroksīds
ziepjuzāles Nātrija hidroksīds
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas
kursogrāfs Navigācijas aparāts, kas automātiski atzīmē kuģa kursu un žirokompasa rādījumus
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.)
slīpnazis naža asmens ar 2 rokturiem koku stumbru mizošanai, izlīdzināšanai u. tml.
škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas
rokas nenokritīs ne rokām, ne pašam nekas ļauns nenotiks
nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms
rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus
pačankāt nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas)
pavilt Nedaudz, mazliet valstīt (rokās)
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst
žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
paplātīt neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas)
paplātīties neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām)
paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
pagrābāt neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt
patrokšņot neilgu laiku, mazliet trokšņot
pacilāt neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
hiralģija Neiralģiskas sāpes rokā
ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā
neurocranium Neirokrānijs
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa
profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
obelisms Neīstas vai apšaubāmas vietas apzīmējums ar bultiņu grāmatās vai rokrakstos
izgraudēt nejauši izkrist no rokām
krunka nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos)
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu)
bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis
červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains
červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains
červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains
červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka
Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa
rokgrupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa
roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa
lapiņa neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā)
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā
mikrokonīdijas Nelielas konīdijas, kas parasti veidojas citā laikā un uz citiem veidojošiem orgāniem nekā makrokonīdijas
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi
kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā
pioniergrāvis neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai)
lāpsa neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai
tingass neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā)
slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
revolveris neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu
ostiņa neliels trauks ar rokturi
vienrocis neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis
vienroķis neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis
rokzāģis neliels zāģis ar vienu rokturi; vienrocis
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību; ķerra
gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām
gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām
proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki
rokudarbs Nemehanizēts darbs; roku darbs
skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
skribulīgs Nemierīgs, trokšņains
žaberīgs Nemierīgs, trokšņains
drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns
želberīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns
želverīgs Nemierīgs, trokšņains, nerātns
diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana
rida nemiers, troksnis, rīboņa
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ)
makrobrahija Nenormāli lielas rokas
makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas
makrogīrija Nenormāli lielas un platas smadzeņu krokas
daktilomegālija Nenormāli lieli kāju vai roku pirksti
makrodaktilija Nenormāli lieli roku vai kāju pirksti
mikrobrahija Nenormāli mazas rokas
mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas
pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos
aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums
žņergoņa Nenoteikts troksnis
raboņa nenoteiktu trokšņu kopums
peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta
lerkšs Nepatīkams troksnis
pļerkstoņa Nepatīkamu skaņu troksnis
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti)
dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks
āžerīgs Nerātns, trokšņains, trakulīgs
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada
vorkšēt Neskaidri runāt; arī trokšņot
ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu
šmulkāties Nevajadzīgi pa ūdeni ar rokām vandīties
ieblūžģināt Neveikli, šļūcoši ar troksni ienākt
aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem
klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku)
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs
ravēšana Nezāļu izraušana ar rokām, cērtot ar kapli, vai citiem instrumentiem
Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
Crocodilus niloticus Nīlas krokodils
bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans
piroksilīna krāsa nitrokrāsas - krāsas, kurās par pigmentu saistvielu izmantots nitrocelulozes šķīdums
cēzarisms no ārienes demokrātiska valdības sistēma, kur faktiskā vara atrodas vienas personas rokās
šmukstuls no auga stublāja darināta rokas šļirce
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem
šlūžāt no kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt
klakstīns no koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai
sieksta no koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai
leikīns no leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem
uzrocis no plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai
rokrokā no rokas rokā (dot, sniegt u. tml.)
klucis no šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai; sieksta
safrāns no šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela
mitella no trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai
stulps no vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nograut Nogrūst (parasti ar troksni)
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas
dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku)
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
apglizināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
apgližināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras)
norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu)
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
graf- norāda uz rakstīšanu, pieraksti, rokrakstu
hir- norāda uz roku
hiro- norāda uz roku
brahi- norāda uz roku vai augšdelmu
brahio- norāda uz roku vai augšdelmu
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt)
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
Otrais krusta karš norisa 1147.-1150. g., sankcionēja pāvests Eugēnijs III, lai atbrīvotu musulmaņu rokās kritušo Edesas grāfisti, bet krustneši cieta sakāvi Damaskā un nespēja atgūt Edesu
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu)
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi)
ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas
uzbučot Noskūpstīt (roku)
norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana
kļamka Nospiežams durvju rokturis
kļampa Nospiežams durvju rokturis
pasastatīties Nostāties uz rokām
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
nogrāvot Nosusināt, izrokot grāvjus
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus)
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
sipņi Novāc rokas!
noņemt Novākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam)
pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko)
nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu)
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko)
nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko)
paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas
atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost
grābt Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā)
ķellāt Ņemt ar roku, ķepu
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
pārrocību ņemt ņemt virsroku
ņemt (kādu) zem rokas ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.)
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt)
perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos
askorbīnoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas atrodas augos, katalīzē askorbīnskābes oksidēšanos par dehidroaskorbīnskābi un ūdeņraža peroksīdu
benzaldoksīms Oksīms kā benzaldehīda un hidroksilamīna reakcijas rezultāts; eksistē divās izomērās formās
kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu
cekoplikācija Operācija krokas izveidošanai paplašinātā vai noslīdējušā aklajā zarnā, lai to sašaurinātu vai paceltu augstāk
homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns)
oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins
ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas
amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu
gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski
organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē
pecten Orgāns putnu, zivju un rāpuļu acī ar ķemmes zaru veidā sakārtotām krokām
archetips Oriģināls, pirmforma, vecākais rokraksts, pirmmets
līkste Osa, rokturis
vanga Osa, rokturis, stīpa
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
Pterocarya fraxinifolia ošlapu pterokārija
braunags Otrās brokastis
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.)
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
nobrokastot pabeigt brokastot
pabrokastēt Pabrokastot
iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
piecilāt Pacelt (rokot zem zemes)
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
pacelt roku par kādu, par ko paceļot roku, balsot par kādu, par ko
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni)
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts
bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis
blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā)
padračāt Padraiskuļot; patrokšņot
padračot Padraiskuļot; patrokšņot
padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot
padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot
pabrokastot Paēst brokastis
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu)
kāterfrīštiks Paģiru brokastis
oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās
raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
savaldīt pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai
kaušelis Palielāka karote ar īsu rokturi ūdens smelšanai
poligīrija palielināts kroku daudzums smadzenēs
daudzpirkstība palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem
hipertiroksinēmija palielināts tiroksīna daudzums asinīs
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini
Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu
uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni)
krokot panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1)
sakrokot panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas
rūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni
līdzināt panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.)
turēt panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras)
brazdēt panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis
brēcināt panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām)
pārraut panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils
pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju
punk Panku mūzika, pankroks
ļipa Pannas rokturis
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt
mecotinta paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām - ar speciāliem instrumentiem metāla plāksni padara raupju attēla redzamajās vietās, pēc tam izpulē laukumus, kas nav nepieciešami attēla atveidošanai
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids
davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā
pajemt Paņemt (aiz rokas, rokā, ar rokām)
pagrābt Paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu masu, kopumu)
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku
iesajemties Paņemt rokā
paņemt (kādu) zem rokas paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū
uzbrokastot Papildus, atkārtoti brokastot
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu
krepētais papīrs papīrs ar smalkām krokām un palielinātu stiepšanos (raujot)
ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot
koloplikācija Paplašinātas lokzarnas sakrokošanas vai ielocīšanas operācija
pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas
neveikls par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām)
ietriekties par dūri, roku
atdunēt par soļiem un soļu radītu troksni
aizdunēt par soļiem vai soļu radītu troksni
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
ratiņi parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai
ro-ro parasti savienojumā "ro-ro (tipa) kuģis": rolkeris; roro; rorokuģis
stilbs parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms)
rokasstiepiens parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu
rāmītis parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai
tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
laist parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": pārstāt turēt (ko savās rokās)
buras fallstūra dēlītis paredzēts, lai izlīdzinātu nevēlamo kroku efektu, ko izraisa buru paceltā stāvoklī noturošā falle
pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku)
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija
nokrebulēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
nokrepēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa)
lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta
riteņveida pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgs roku un kājusecīgs atbalsts (bez lidojuma fāzes pēc roku atbalsta)
necentralizēta pārmija pārmija, ko pārslēdz ar roku pārvedmehānismu tieši pie pārmijas
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
PND Paroksismālā nakts aizdusa (angļu "paroxysmal nocturnal dyspnea")
PNH Paroksismālā nakts hemoglobinuria (angļu "paroxysmal nocturnal hemoglobinuria")
gastrosukoreja Paroksismāla rakstura primāra vai sekundāra kuņģa sekrēcijas neiroze: kuņģa hipersekrēcija un bieža kuņģa sulas atvemšana
tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana
laringokrīze Paroksismāli balsenes krampji "tabes dorsalis" gadījumā
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu)
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā)
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.)
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā)
izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.)
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
ortofenilfenols pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns
kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
E527 pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas
E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
E321 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E172 pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska
E214 pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene
E463 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E1440 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
E1442 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
E464 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E526 pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E525 pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums
E528 pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E218 pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene
E905 pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E215 pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma
E524 pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E219 pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene
E217 pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums
E216 pārtikas uzlabotājs - propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzpampums, alerģijas, astma, anafilakse
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām
copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma
administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; arī aproksimācija
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.)
pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
kosmosofija Pasaules pazīšana ar iekšēju apcerēšanu, makrokosma pazīšana mikrokosmā
illūstrēt Paskaidrot kāda priekšnesuma, rokraksta vai grāmatas tekstu ar illūstrācijām
aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur)
pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam
iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu)
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku)
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu
ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas)
autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība
teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām
rocene Pastiprinoša forma no "roka"
paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot
pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets
zeliga Pātaga ar dzelzs rokturi
Aporocactus flagelliformis pātagveida aporokaktuss
pasašumēties Patrokšņot
pašumīt Patrokšņot
pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml.
supinācija Paukošanā - pozīcija, kurā roka ar ieroci ir pavērsta ar delnu uz augšu
pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru
notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties
pajēls Pavājš (parasti par rokām, pirkstiem)
Crocus vernus pavasara krokuss
iekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot
krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1)
krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2)
krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3)
piekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot
sakrokojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot
savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(5); arī krokojums
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties
atroceniski Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
pamentēt Pavicināt (piemēram, roku, ķepu)
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu)
pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas
pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas)
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām
burtakalps Pedants, birokrāts
gudrības zobs pēdējais (trešais) lielais dzeroklis
ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis
blaršķis Pēkšņs troksnis
blīžģis Pēkšņs troksnis
blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis
blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens
tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens
psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda
smadzeņu garoza pelēkā viela ar krokainu un rievainu virsmu, kas veido abu lielo smadzeņu pusložu perifēriju
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
dižbaroks Periods baroka attīstībā Itālijā aptuveni no 1620. g. līdz 1700. g., kas nomainīja agrīno baroku (1580.-1620. g.) un ievadīja vēlīno baroku (18. gs. 20. gadi)
pārskābļi Peroksīdi
superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu
pārskābe Peroksīds
pārskābulis Peroksīds
peroksosavienojumi Peroksisavienojumi
peroksoskābe Peroksiskābe
attaisnotais persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde
pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē
elks Piedurkne rokas locītavas vietā
elkus Piedurkne rokas locītavas vietā
mādīt Piegādāt; māt ar roku; sagatavot; gatavot
osot Piekārtot rokturus, osis
piegrumbāt Piekrokot
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
širma Piesegs, priekšmets, ar kuru piesedz roku kabatzādzības laikā
pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu
grūst pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko
aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart
dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku
piepērt piestiprināt perot, sitot ar roku
nolikt uz pleciem pieveikt, gūt virsroku
applāt Pildīt karašu mīklu ar aizdaru un nogludināt rokām
nostiept pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas)
parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus
Ģirokastra pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.)
Brokenerova pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pembrukpainsa pilsēta ASV ("Pembroke Pines"), Floridas štatā, 154750 iedzīvotāju (2014. g.)
Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
Jeruzaleme pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju
Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā
Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Aulūza pilsēta Marokā (_Aoulouz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Bāb Bereda pilsēta Marokā (_Bab Berred_), Tanžera-Tetuāna reģiona dienvidaustrumu daļā
Bāb Tāza pilsēta Marokā (_Bab Taza_), Tanžeras-Tetuānas reģionā
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā
Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā
Aulād Fredža pilsēta Marokā (_Oulad Frej_), Dukāla-Abda reģionā
Aulād Jaīša pilsēta Marokā (_Oulad Yaich_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mbāraka pilsēta Marokā (_Oulad M'Barek_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.)
El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
Hurībga pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.)
Marrākeša pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.)
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Udžda pilsēta Marokā ("Oujda"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 400700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ben Taība pilsēta Marokā, Austrumu reģiona ziemeļrietumu daļā
Nāzūra pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora
Džedīda pilsēta Marokā, Dukālas-Abdas reģionā, 144400 iedzīvotāju (2004. g.)
Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
Miknēsa pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.)
Temāra pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.)
Salē pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.)
Ben Slīmāna pilsēta Marokā, Šāvīja-Vardīga reģiona ziemeļu daļā
Ben Ahmeda pilsēta Marokā, Šāvījas-Vardīgas reģionā
Tanžera pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tetuāna pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģionā, 320500 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāza pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.)
Bū Arfa pilsēta Marokas austrumos, 24500 iedzīvotāju (2004. g.)
Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā, reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Savīra pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.)
Jūsufīja pilsēta Marokas rietumos ("Youssoufia"), 64500 iedzīvotāju (2005. g.)
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Džerāda pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.)
Rāiša pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.)
Vazāna pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ouazzane"), 59600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bhaktapura pilsēta Nepālā, Katmandu piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2001. g.), sanskrita rokrakstu bibliotēka, XV gs. arhitektūras pieminekļi: "55 logu pils" un tempļi, dibināta 865. g.
Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kairokuma pilsēta Tadžikistānas ziemeļos ("Kairakum"), Sugdas vilojatā, Kairokumas ūdenskrātuves krastā, 38500 iedzīvotāju 2007. g.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās
Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas
pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā)
īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts
īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2)
brenckatechīns Pirokatehīns
hromaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā 3-4% hroma oksīda
titānaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā līdz 4% titāna oksīda
augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos
hiperstēns Piroksēnu grupas minerāls, melns, ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu
spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens
egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos
diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi
diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums
zibki Pīti grozi ar rokturiem zivju glabāšanai un pārvadāšanai
dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas
priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu
mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē)
mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē)
Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu
marstīties Plātīt rokas, žestikulēt
mārstīties Plātīt rokas, žestikulēt
vaikāt Plātīties ar rokām
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā
kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām)
dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem
viķināt Plaukšķināt rokas
blūžgas Plaukšķošs troksnis
šļaukšķis Plaukšķošs troksnis
plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas
terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam
divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam
plimosroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka
plimutroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka
galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu)
brāzēt Plosīties, aurot, trokšņot
brāzēties Plosīties, aurot, trokšņot
riminēt plosīties, trakot, draiskulīgi trokšņot
ņagoties Plosīties, trakot, trokšņot
telderēt Plosīties, trokšņot; jautri uzdzīvot
ņergāties Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem)
pluncināt Pluncināt ūdeni - dauzīt ūdeni ar rokām
blīžgas Plunkšķošs troksnis
čala Plūstoša ūdens troksnis; čaloņa (2)
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi)
čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
ķilakala Pļāpas, ķilda, troksnis
ķilkala Pļāpas, ķilda, troksnis
klera Pļāpāšana, troksnis
kļera Pļāpāšana, troksnis
ķiladāt pļāpāt, trokšņot
vauskāt pļāpāt, trokšņot
ļerkšēt Pļāpāt; arī trokšņot
novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu)
savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu
puncis podiņš ar diviem rokturiem
tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.)
holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma
plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas
Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību
politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
regejs Popmūzikas veids, kas izveidojies Jamaikā 20. gs. 60. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem
bigbīts popmūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana; rokmūzika
ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus
Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta
vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzējs
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls
vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai
priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu
prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
bulītis priekšmets (neliels dēlītis ar vertikāli izvirzītu rokturi, kas piestiprināts vidū) kaudzes saspiešanai kopā
valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai - ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi
plerkšķis Priekšmets, kas rada šādu troksni
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
prīmogenitūra Priekšroka mantot pirmdzimtajam, ģimenes fideikomisā
precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda
predilekcija Priekšroka, sevišķa patika
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai
cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos
nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes
proklītiski Proklītisks
proconsul Prokonsuli
prokonsulis Prokonsuls
PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal")
proximity Proksimitāte
proktostāze Proktogēna obstipācija, ko izraisa taisnās zarnas reakcijas trūkums uz defekācijas impulsu
prefektūra Prokuratūra
ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
ciņijs Prokuratūras darbinieks
siņaks Prokuratūras darbinieks
prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē
prokurants Prokūrists
atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā
zubotika Prokurors
agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda
farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_)
pterocarya Pterokārijas
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
ņaga Pūļa kņada, troksnis
kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu)
purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām
karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
plederēt Purināt, plivināt (rokas, spārnus); purināties, plivināties
Aulacomnium palustre purva krokvācelīte
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
Ferocactus peninsulae pussalas ferokaktuss
sapūst pūšot elpu sildīt rokas
tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni
trukšķināt radīt "tru-, tru-" līdzīgu troksni
gārguļot radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; atskanēt šādam troksnim
gārgt radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim
celt radīt (piemēram, troksni)
sapirsties radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes
plūkšēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru)
plūkšķēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt
apdullināt radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku)
klepot radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem)
šmiukstēt radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
ņirkstēt radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
stirkšķēt radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim
tarkšēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
tarkšķēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
čīkstēt radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām); atskanēt šādam troksnim
ķerkstēt radīt asu, skarbu troksni
ķērkstēt radīt asu, skarbu troksni
rēkt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
džinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim
žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
ņuršķēt radīt čīkstošu troksni
uzčūkstināt radīt čūkstošu troksni
burkšķēt radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem
dūzinēt radīt dobji skanošu troksni
blaukšēt radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim
blaukšķēt radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim
bunkšķināt radīt dobju troksni
blākšēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
blākšķēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
zvākstēt radīt dobju troksni, it kā berot graudus caur garu cauruli
būkšēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
būkšķēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
karkšēt radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem)
kārkšēt radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem)
karkšķēt radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem)
kārkšķēt radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem)
žvarkstēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
blarkšēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
blarkšķēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
zlarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
zlarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
plarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
plarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
ņerkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
čirkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
cirkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1)
švirkstēt radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim
larkšēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
larkšķēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
zlaukšēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
zlaukstēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
zlaukšķēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt
zliukšēt radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
nošļurkstēt radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim
viršķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim
virkšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim
virkšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim
kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
spriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
brikšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
brikšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
braukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
briukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim
pliukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pliukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
šņikstēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim
briukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni lūztot
sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
krakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
krakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
skrakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt
skrakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt
šņerkstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
šņirkstēt radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
baukšēt radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
baukšķēt radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
blakšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
blakšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
blaukšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
blaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
plakšēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
plakšķēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
plaukšēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
plaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
šmakstēt radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
strikšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
strikšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
skripstēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
knakšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
knakšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
bliukšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
bliukšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
šņarkstēt radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
noplokšēt radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim
klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
čakstēt radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
šņakstēt radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim
spraukšēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
spraukšķēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
šļakstēt radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
šmaukstēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
žvakstēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
čiukstēt radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm)
blūkšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
blūkšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
klabēt radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
spurkšēt radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
spurkšķēt radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
purkšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
purkšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
takšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukstēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1)
tikšēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
tikšķēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
tirkšēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
tirkšķēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
grabēt radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
izparkšķināt radīt klabošu, parkšķošu troksni
laušķināt radīt klaudzošu troksni
džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
švīkāt radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim
čūkstēt radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim
dumpēties radīt lielu troksni, nemieru
rēkt radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju)
dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm)
dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem)
dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
pašļurkstināt radīt ļurkstošu troksni
knabināties radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
svikšķināt radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu)
ņurrāt radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem)
dūkt radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem)
čerkstēt radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
čērkstēt radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
rūkt radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem)
trokšņot radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm)
slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot
šmikstēt radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
žvarkšēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim
žvarkšķēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt
šmīkstēt radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
žvurkstēt radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim
dipēt radīt padobju soļu troksni
bakšķēt radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim
blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
zlakšēt radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt
žvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
žvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt
zvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
zvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
ļerkāt radīt padobju, skarbu troksni
ļerkšēt radīt padobju, skarbu troksni
ļerkšķēt radīt padobju, skarbu troksni
ļurdzēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
ļurkšēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
ļurkšķēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
bankšķēt radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem
ķirkstēt radīt paīsu, griezīgu troksni (parasti par locekļiem)
ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
snikšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
čabēt radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
švīkstēties radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
plorkšēt radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim
žļagzdēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļakstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļarkstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļarkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļerkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt
žvaukstēt radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko)
šņakstēt radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim
žvindzināt radīt paskarbu, sīcošu troksni
žvinkstināt radīt paskarbu, sīcošu troksni
žvindzēt radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim
žvīkstēt radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
čaukstēt radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
žvinkšēt radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt
noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
pļirkšķināt radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni)
šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
gurkstēt radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
plunkšēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
plunkšķēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
klapšēt radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim
slakšēt radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni
spurkšēt radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem
spurkšķēt radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem
plerkšēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
plerkšķēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
šļikstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim
šļirkstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
žvākstēt radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļirkšķēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļirkstēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļudzēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļūgzdēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļūkstēt radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļurkstēt radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm)
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu)
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
čēkstēt radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā)
čēkšēt radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt
dauzīt radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu
sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens)
snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot
krēkt radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku)
krētīties radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt
čerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
čērkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
žvirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
žļarkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žņerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
žņirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
parkšēt radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.)
parkšķēt radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.)
žvadzēt radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žvidzināt radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu
bankšķināt radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams
klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
brakšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
brīkšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
brīkšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
breikšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt
blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm)
dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem)
graut radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1)
dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
krākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem)
krākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.)
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
šņākt radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim
dimdēt radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm)
dimdēt radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi)
šņākt radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
uzčirkstināt radīt spraukšķošu troksni
čīkstēt radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
ķirkstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko)
ķikstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko)
tošāt radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni
šņākt radīt šādu troksni, virzoties gaisā
sprauslāt radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
sprauslot radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
rēkt radīt šāviena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem)
pliukšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
pliukšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
blīkšēt radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
blīkšķēt radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim
riet radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem)
šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
šmurkšēt radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim
elsot radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām)
elst radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām)
šņīkstēt radīt švīkstošu, šņakstošu troksni; šņākt
terkšēt radīt tarkšķošu troksni
terkšķēt radīt tarkšķošu troksni
smurkšināt radīt tarkšķošu troksni, spēlējoties ar smurkši
vīkšēt radīt troksi plēšot drēbi
trokšņot radīt troksni (4)
pasist knipi radīt troksni ar knipi
uzsist knipi radīt troksni ar knipi
kridzināt radīt troksni ar koka grabekli
pēkstēt radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2)
bīkšķināt radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu
lupinēt radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot
ūkšināt radīt troksni ūkšķi
švaukšķēt radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu
klauvēt radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
bungot radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm)
uzdundināt radīt troksni, dunoņu
zvākšēt radīt troksni, kāds rodas berot graudus caur garu cauruli
nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot
žļārkšēt radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem)
slorkšēt radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim
slorpšēt radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt
slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties
tirgoties radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties
kribināt radīt troksni, ko graužot; grauzt
krubināt radīt troksni, ko graužot; grauzt
kribināties radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt
krubināties radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt
pļerrāt radīt troksni, ko rada nakstsarga pļerra
dumpjot radīt troksni, rūkt
ļurkšķināt radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
dūkt radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
dūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem)
rūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
rūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem)
zmurkšķināt radīt zināmu (zmurkšis 2) troksni
žļekstināt radīt žļekstošu troksni
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties
izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis
Araiša Rāiša - pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache")
Laraša Rāiša, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache")
rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus)
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām)
grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums
drukāt Rakstīt (ar roku)
dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā
skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā
pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes
ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni
blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni
blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni
strups Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni
strupt Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni
biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot
švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu
žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.)
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi
aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
šļāpēt Rāpties kokā (ar rokām un kājām)
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis
aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem
triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts
ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis
klaniņš Ratiņa griežamais rokturis
kuļka Ratiņa griežamais rokturis
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā)
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu)
cieteņš Raupjš (par roku vai kāju ādu)
ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars
reciprokāls Reciproks
ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
iekrokoties refl. --> iekrokot
sakrokoties refl. --> sakrokot; tikt sakrokotam
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
akroasfiksija Reino slimības agrīns simptoms, kas izpaužas kā asinsrites un trofisko funkciju traucējumi kāju un roku distālajās daļās
izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās
angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības
glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam
revīzijas pakalpojums revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izziņas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos
aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom
brocieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" iedzīvotāji
troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji
kampšķis Riekšava, sauja, tik, cik ar roku var saņemt
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā
burta signatūra rieva burtstabiņa priekšpusē augstspiedes teksta formas rokas salikuma burtiem
Roķene Rīgas 1. rokkafejnīca
klencēt Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis
cukurbiešu cēlājs rīks cukurbiešu rindu izaršanai (uzkarina šaurriepu traktoram), lieto nelielās platībās, atvieglojot novākšanu ar rokām
duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks
kašeklis Rīks, ar ko rok rāceņus
plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai
plarkšis Rīks, ierīce šāda trokšņa radīšanai
plarkšs Rīks, ierīce trokšņa (plarkšķa) radīšanai
plerkšs Rīks, ierīce trokšņa (plarkšķa) radīšanai
brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis
terkšķis Rīks, kas rada tarkšķošu troksni, piemēram, putnu, kurmju aizbiedēšanai
nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos
osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem)
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības
žigināt Rīvēt ādu ar roku tā, ka čīkst
sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
manus manum lavat roka roku mazgā
sniegšana rokā saņemta priekšmeta pastiepšana un tuvināšana kādam, lai tas (to) paņemtu, saņemtu
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā
rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība
uz ķepas rokās
burtene rokas burtliča kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai
kantāķis rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis
mylyns rokas dzirnavu darbināmais koks
glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2)
zobenzāģis rokas elektriskais universālais zāģis
figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai
rokas daudzfunkciju elektroinstruments rokas elektroinstruments ar vairākām funkcionālām darbgalvām, kas piemērotas dažādu uzdevumu veikšanai
elektrošāberis rokas elektrokalts
elektroskrāpis rokas elektrokalts
divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
rokas peilkompass rokas kompass peilējuma vai pretpeilējuma noteikšanai
hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji)
piesitiens rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi
piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
Ljūisa patšautene rokas ložmetēja paveids, bija izplatīts ASV līdz 1945. g.; ljūiss; lūiss
pikusītis rokas mazais pirkstiņš
rādītāja pirksts rokas otrais pirksts; rādītājpirksts
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties)
peka rokas stampa, grūdeklis
līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
ķengas rokas un kājas
koku gāšanas palīgierīce rokas vai mehāniskie instrumenti, ar kuriem nozāģēto koku novirza gāšanai paredzētajā virzienā
garais pirksts rokas vidējais pirksts
fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi
puksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu
uz rokas rokasnauda
baltie darbi rokdarbu tehnika - izšuvumi ar baltajiem diegiem
krāsainie darbi rokdarbu tehnika - izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem
filcēšana rokdarbu tehnika - prekšmetu veidošana no vilnas, to [veļot]{s:2257} vai durstot ar speciālām adatām
tīkla darbi rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata
roķīgs Rokenrolam, rokmūzikai raksturīgs
roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
roķis Rokenrols, rokmūzika
metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
jaunais vilnis rokmūzikas stils (angļu val. "new wave")
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu)
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi)
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
norakt Rokot novākt (parasti kartupeļus); rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā)
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost
pārrakties rokot pārpūlēties
ročināties rokoties
atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai)
sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas
rokturams rokturis
stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens
pass roku kustība pacienta sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana
dieva dotās dašķītes roku pirksti
palmoskopija roku plaukstas ādas papilāro līniju uzbūves izpēte
vienroku Roku rokā
ļamkas roku saites sportā
pumpēšanās roku saliekšana un iztaisnošana balstā
rokas zāģis rokzāģis, vienrocis
roro Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc"); ro-ro; rorokuģis
institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi
Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris
kačavāt Rotaļāties ar sīkiem priekšmetiem, tos metot gaisā un ķerot rokā
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis
švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa
saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota
svepstēt runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt
ķerkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
ķērkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
sačumpāties Saburzīties, sakrokoties
sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties
sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties
saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties
sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu)
saplekšķināt Sadauzīt (ar roku)
saplekšināt Sadauzīt, saplacināt (ar roku)
sasniegt rokas sadot rokas
saņemt rokas sadot rokas
saņemties Sadoties (rokās)
sabliezties Sadurties ar skaļu troksni
dārza krokuss safrāna krokuss
sējas krokuss safrāna krokuss
Crocus sativus safrāna krokuss
krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus")
zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar
piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana
koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze
panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē
prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
aeroklimatoloģisks saistīts ar aeroklimatoloģiju, tai raksturīgs
agroklimatoloģisks saistīts ar agroklimatoloģiju, tai raksturīgs
barokāls saistīts ar baroku, tam raksturīgs
birokrātisks saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs
kancelejisks saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks
mikroklimatisks saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs
murzus Sajukums, grūstīšanās, troksnis
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām
kā no ķēdes norāvies saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
rūc kā bišu spiets saka par dūcošu troksni
iet kā pa elli saka par lielu kņadu, stipru troksni
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
kā skals saka par ļoti tievu, vāju cilvēku, retāk par tievām kājām, rokām
kā jūra saka par spēcīgu šalcošu troksni
ledeus bauro saka par troksni, kas rodas jūrā ledum lūstot
lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki
auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās
kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku
Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma)
vēders kauc (arī kurkst, rūc) saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma)
bez rokām (var) palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs
bez rokām var palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs
pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam)
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu)
kā (pats) nelabais saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
kā (pats) nelabais saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini
viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi
kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība
mironiski saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas
ne čiku, ne grabu saka, ja nav ne mazākā troksnīša
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras
džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām
še pieci saka, sniedzot roku
automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā
galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās
drapēt Sakārtot dekoratīvās krokās (audumu)
sakroķot sakrokāt
čeverains Sakrokojies
sagrumbis Sakrokojies, sagrumbojies
čeveris Sakrokojušās burkāmnu lapas
sarotāt sakrokot
nokrokāt Sakrokot
sagrumbāt Sakrokot
sakrokāt Sakrokot
sakroķēt Sakrokot
sakrumpāt Sakrokot
sakrumpēt Sakrokot
sakrumpināt Sakrokot
saķurzāt Sakrokot
saraukšt Sakrokot
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu)
pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu)
gumbīt Sakrokot, savilkt grumbās
sačumerēt Sakrokoties
sakrokāties Sakrokoties
sakroķēties Sakrokoties
apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
plikatīvs Sakrokots, salocīts
savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas)
aizbrazdinēt sākt (pirms neilga laika) trokšņot
aizšķederēties sākt krokoties
aizšķeterēties sākt krokoties
aizblūšķēties sākt trokšņot uz īsu mirkli, trokšņot īsu laika sprīdi
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
satverties saķerties (rokās)
sasaķerties Saķerties (rokās)
atspiesties saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā
saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas)
rokas salikums salikums no atsevišķiem metāla elementiem, ko veido ar rokām, pēc oriģināla atlasot vajadzīgos burtus, kailmateriālus, līnijas u. c., un saliekot tos atbilstoši noteiktam formātam
plerkšķis samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu
švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
adamīts samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns
adamīns samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts
aplikators samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances
garāžroks samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai
pakrokains samērā, arī mazliet krokains
sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt; satīstīt, satuntuļot; krokās savilkt
aiz rokas saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt)
zem rokas saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt)
sajemt Saņemt (ar rokām, ar rīku)
piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus
sasagrābties Saņemt (to, kas ir sagrābts rokās)
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.)
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1)
apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras
sasajemties Saņemt rokās (daudz)
saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas
džērste sāpes rokas pirmajā locītavā
fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties
čokurains Sarāvies, savilcies; krokains, grumbains, krunkains; nelīdzens
repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt
antiklinorijs Sarežģītas uzbūves antiklināla iežu kroka, kas veidojas ģeosinklinālēs
rūssmilts Sarkanbrūns podzolēto aug-špu ieskalošanās horizonts, kurā izgulsnējas, piem., dzelzs hidroksīds
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam)
polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama
alkālija Sārms, sārmu metālu hidroksīds; plašākā nozīmē arī to karbonāti, tāpat sārmzemju metālu hidroksīdi un karbonāti, kā arī citi alkāliski reaģējoši sāļi
sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds; ūdenī šķīstoša bāze
sarocēties Sarokoties
sarocīties Sarokoties
salellināt Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām
saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām)
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām)
nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām)
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu
Setata Satāta - pilsēta Marokā
satečsūknis Sateču sūknis - stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis
Hirokina Saturna pavadonis ("Hyrrokkin"), vidējais attālums no planētas - 18437000 km, izmēri - 8 km
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.)
lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē; arī cīkstēties
palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties
(pa)kratīt roku (kādam) satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu
saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu
muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu
rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai; rorokuģis; roro; ro-ro
savaņķelēt savākt, kopā saraust, ar rokām kopā sagrūst
saplūšķināt savicināt (radot troksni)
biuks savienojumā "biuks, bauks" apraksta sitienu troksni
braksu savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai
briksu savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai
brakts savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai
brikts savienojumā "brikts, brakts" lieto krakšķoša trokšņa apzīmēšanai
brazda savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis
čalu savienojumā "čalu čalumis" raksturo sarunāšanos, pļāpāšanu, trokšņošanu
čiga savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
čigu savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
ļegu savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt)
ļigu savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt)
ļegumu savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt)
ļigumu savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt)
saitīte savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu
palīdzīgs savienojumā "palīdzīga roka": palīdzība (1)
palīdzīgs savienojumā "palīdzīgas rokas": palīgs, arī palīgi
proksi savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu
rabu savienojumā "ribu, rabu" raksturo ritmisku grabošu troksni
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
sadoties savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
safrāns savienojumā "safrāna krokuss": krokuss ar aromātiskām, oranžsarkanām drīksnām
sasniegties savienojumā "sasniegties rokās", "sasniegties rokām": sadoties rokās (rokām)
svampu savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus
svimpu savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus
zem savienojumā "zem rokas" - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt)
žviku savienojumā "žviku žvaku" apraksta ritmisku sitienu troksni
brizdu savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis
brizgu savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis
džinkš savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai
ļaku savienojumā ar "ļiku" apzīmē troksni, kāds rodas ejot izmirkušos apavos
sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
ņiku savienojumā ar "ņagu" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu
ņiku savienojumā ar "ņaku" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu
ņiku savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot
ņeku savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot
plikšu savienojumā ar "plakšu" izmanto atsevišķu trokšņu raksturošanai
pliku savienojumā ar "plaku" izmanto ritmisku sitienu trokšņu raksturošanai
pļak savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
trušu savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
slirbu savienojumā ar "slarbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
slarbu savienojumā ar "slirbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
slorkt savienojumā ar "slirkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot
slirkt savienojumā ar "slorkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot
spriku savienojumā ar "spraku" raksturo medību šāvienu troksni
spraku savienojumā ar "spriku" raksturo medību šāvienu troksni
tira savienojumā ar "tara" raksturo apģērba plīšanas troksni
tara savienojumā ar "tira" raksturo apģērba plīšanas troksni
rušu savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
laist savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā)
ribu Savienojumos ar "rabu, rubu" lieto, lai aprakstītu rībošu troksni
hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus
hidroksiskābe Savienojums, kurā ir hidroksilgrupa un karboksilgrupa
sašmurkšīt Savilkt čokurā, grumbās, krokās
sakrudzulēt savilkt, sakrokot
savervelēties savilkties krokās
Suveira Savīra - pilsēta Marokā
Mogadora Savīra, pilsēta Marokā
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku)
atsavināšana Savu tiesību atdošana citai personai; civiltiesībās mantas nodošana citas personas rokās
nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas
čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos)
Eleutherococcus sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks
Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai)
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") – Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola
sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli
šifonjē Sekretārs 2, arī drēbju skapis, rokdarbu kastīte
sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis
ieguldījumu pakalpojumu sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē
karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
triktraks sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.)
reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
itinerārs Senā Romā ceļu saraksts; ceļojuma maršruta apraksts; ceļotāju rokasgrāmata
publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā
unce sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā)
pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas
liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi
kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu
karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija
apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka
peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas
lekita Sengrieķu trauks ar vienu rokturi, paredzēts eļļas un smaržu glabāšanai
Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu
hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm)
centimani Seno romiešu teikās milži ar simts rokām
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā
heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu
kodekss Sens rokraksts
papiruss Sens rokraksts uz šāda materiāla
harta Sens rokraksts, kā arī materiāls (papiruss vai pergaments), uz kura tas uzrakstīts
rakstu piemineklis sens rokraksts, sens uzraksts, sena grāmata
dekstralizācija Sensomotorisko refleksu apvidus attīstīšanās smadzeņu garozas kreisajā pusē personām, kas darbojas gk. ar labo roku
heptadaktilija Septiņi pirksti vienai rokai vai kājai
SPCA Seruma protrombina konversijas paātrinātājs, prokonvertīns (asinsreces VII faktors) (angļu "serum prothrombin conversion accelerator (blood coagulation factor VII)")
heksadaktilija Seši pirksti rokām vai kājām
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai)
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā
Sidiifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā
Sidikasema Sīdī Kāsima, pilsēta Marokā
sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas
spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris
spendzele Sieviešu blūze bez rokām
bruslis Sieviešu jaka bez rokām
stāns Sieviešu krekls (bez rokām)
tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos
ridikuls Sieviešu rokas somiņa; ridikils
reģiks Sieviešu rokassomiņa
krunkas Sieviešu svārku krokas
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma
grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
piekabe sieviete, ar kuru iet zem rokas
signāla un trokšņa attiecība signāla jaudas attiecība pret trokšņa jaudu fizikālā datu pārraides kanālā; ja tā ir pārāk maza, tad ir grūti atdalīt informāciju no trokšņa
falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni
lokālā struktūra sīka tektoniska struktūra (piemēram, kroka, pārrāvums)
kruzuļi Sīkas krokas (parasti audumā)
cikas Sīkas krokas, kruzuļi
santīms Sīkaudas vienība Marokā, vienāda ar 0,01 Marokas dirhēmu
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu)
kruzēts Sīki viļņots; krokots, cirtots; kruzuļains
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns
franks Sīknaudas vienība Marokā, dirhēma simtā daļa
amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darba rīki
ievilkums Sīks auduma krokojums
dirbeklis Sīks, steigā rakstīts, grūti salasāms rokraksts
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h
shashi Silts vai svelmains siroko vējš
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Pirmās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā
sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma
brahisinklināle Sinklināla, parasti ovālas formas slāņu kroka
nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas)
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu
prednizolons Sintētisks steroīds, oksidējot iegūst hidrokortizonu
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna
tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās
sirdstrokšņi Sirds trokšņi
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts
scirocco Siroko
široko Siroko
siroks Siroko
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem)
pičāties sist ar rokām pa ūdeni
duļāt Sist ar roku vai dūri
dūļāt Sist ar roku vai kulaku
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
blaikšķēt Sist, dauzīt, dauzīties, trokšņot
kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti
meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.)
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums
bika biku sitiena, grūdiena (kādas ritmiskas darbības) troksnis
aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus)
dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli
peroksiskābe Skābe, kas satur peroksigrupu -O-O
neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
gārcinēt Skalot kaklu ar kādu šķidrumu un radīt zināmu troksni
blyužgāt Skaloties, šļakstīties (ar troksni)
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties
ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība
klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma
urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis
varkšēt skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot
breikšķināt skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus
čūpstināt skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot
graudēt skaļi trokšņot
ķilu ķilumis skaļi trokšņot
leksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām)
loksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām); leksīt
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām)
izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām)
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt
jara Skaļš nemiers, troksnis
bardaks Skaļš troksnis
žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks
jampamps Skaļš, trokšņains notikums
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni
trobelmanis Skandālists; trokšņotājs
hipišs Skandāls, troksnis, trauksme
šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem)
dūcīt Skanēt, troksni radīt, spēlēt
aidēt Skanēt, trokšņot
skaidrs Skanīgs, bez trokšņa elementiem (par skaņām)
būkšs skaņa, troksnis, ko rada dumpis 2
dūsma skaņa, troksnis, rūkoņa, svilpoņa
skaņizolācija skaņas izolācija; pasargāšana no trokšņiem
žvairi Skaņas, trokšņi
skrečs Skaņu efekts, ko rada dīdžejs, respektīvi, skrečeris, ar roku kustinot šurp turp (skrečojot) spēlējošu ierakstu (vinila plati vai magnetofona lenti), tādējādi radot jaunas skaņu un ritmu variācijas
skarkšēt skaņu verbs, kas raksturo nenoteiktu troksni, ko rada kasīšana, grabināšana u. tml.
skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
kā dragūns skarbi, asi, trokšņaini
skandrs Skarbs, ass (par skaņu, troksni)
parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens
skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim
trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku)
spektākuls Skats, teātra izrāde; troksnis
ieskaut Skaujot ietvert (rokās)
rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu
port Skotu rokrakstos maršveidīgu dziesmu apzīmējums
bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās
līkāns Skribelējums, neskaidrā rokrakstā neglīti uzrakstīts teksts
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
šmūkšis Skūpstīšanās troksnis
acāt Skūpstīt (roku)
žļogani sniegt roku slābani, nevērīgi sniegt gļēvu roku
ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas
Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis
noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu
grifonāža Slikti lasāms rokraksts
Kušinga sindroms slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīsvirsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā
fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa
akustikofobija Slimīgas bailes no trokšņa, skaņām
augumāja Sltumnīcas tipa būve, kas paredzēta augu attīstībai nepieciešamā mikroklimata nodrošināšanai
mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā
hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties
paceļamais balastķīlis smags švertveida balastķīlis, ko paceļ un nolaiž ar rokas vinču
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt
dirbeklis Smalks, steidzams un bez nepieciešamās sagatvošanās veikts roku darbs
safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku
aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu)
pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā)
sniegt roku Sniegt (kādam) roku atbalstam
dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu
atsniegt Sniegt pretī (roku, atsaucoties sveicienam)
piedāvāt roku sniegt roku atbalstam
sniegt roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
dibas Soļu troksnis
rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā; arī rokassomiņa
planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem
Soroki Soroka - pilsēta Moldovā
villops Spainis ar garu rokturi
ēstnesis Spainis ar vāku un diviem rokturiem
pasains Spaiņa vai groza rokturis
cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot
rokambols Spāniešu sīpols, līdzīgs ķiplokam; rokambolis
geriļas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni
guerillas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko)
pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu
atslēdznieka darbagalds speciāli aprīkots darbgalds atslēdznieka darbu veikšanai, ko izmanto, piemēram, montāžas darbiem un metālapstrādei ar rokas darbarīkiem
aizsargcimdi Speciāli cimdi roku aizsargāšanai
uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.)
uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu
lērums Spēcīgs troksnis
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
briukšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons; dārdi (1)
nagainis Spēcīgs, izveicīgs cilvēks ar drošu roku
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1)
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu)
pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums
ambidekstrija Spēja lietot vienādi veikli abas rokas
ambidekstija Spēja vienlīdz veikli darboties ar abām rokām
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot; trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās
āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš
bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku
izblunkšķināt spēlēties pa ūdeni, sitot to ar nūju un radot šļakatas un troksni
randoties Spēlēties, trokšņot
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
baro- Spiediena, spiedien- (piem., barokamera, barometrs)
ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi
ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi
spraust Spiest (piemēram, rokas sānos)
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas)
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas)
mūdzīt Spiest, ilgstoši spaidīt rokās, mocīt
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.)
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem
raguļi Spīļarkla rokturi
balsts Spīļarkla rokturis
ragots Spīļarkla rokturis
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca
hirotēka Spirālais rokas pirkstu pārsējs
alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē
poltergeists Spoks, kas rada troksni, ārdās, bojā mantu
grūšana sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas
ekspanders sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu attīstīšanai
veseris sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi
tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas
ārmreslings sporta veids - roku divcīņa, kurā atbalstam izmanto speciālu galdu
šaušana sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku
rokasbumbists Sportists, kas specializējies rokasbumbā
brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums
sprēgāt Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem)
spalgstēt Spraukšķēt (raksturo troksni, kāds rodas ejot pa sasalušu sniegu)
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
sateču sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis
bilžu sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdenssūknis
dēstu stādāmā mašīna stādāmā mašīna, kas stāda dārzeņu dēstus četrās vai sešās rindās; dēstus ievieto stādāmajos aparātos ar rokām; darba ātrums ir 0,5–1,5 km/h
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
rocīt Staipīt rokās
blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni
programmatūras dokumentācija standartveidā noformētie dokumenti (rokasgrāmatas), kas satur ziņas par programmām, to izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un kas domāti programmatūras lietotājiem
Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā
Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
oģeržatsja Stāvēt ar paceltām rokām un saņemt sitienus par pārkāpumu
parters stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā
spokoinums stāvoklis, apstākļi, kadnav trokšņa
hiperhromafīnisms stāvoklis, kas rodas no virsnieru serdes hromafīno šūnu vai citu novadu hromafīnās sistēmas pārmērīgas sekrēcijas un izpaužas kā arteriālās hipertensijas paroksismi
anizomēlija stāvoklis, kurā viena roka vai kāja lielāka par otru
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem)
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem)
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs
krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta
spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā)
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus)
sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras
škļanka stikla alus kauss ar rokturi
šļanka stikla alus kauss ar rokturi
stulms Stilbs (rokai vai kājai)
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai)
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko)
sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos)
sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos)
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā)
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā)
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām)
sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni
diapīras stipri sakrokoti un saplaisājuši iežu ķermeņi, kas, virzoties uz augšu, pārrāvuši vai pacēluši uz augšu virs tiem sagulušos iežu slāņus
mi-perle stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda
grauzds Stiprs, spēcīgs (parasti par pērkona radītu troksni)
stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji
norumbēt Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
norumbēties Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
nesējs Strādnieks (dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko)
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
atsisties strauji (bieži ar troksni) atvērties
atkrist strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā
apcirst strauji aplikt (rokas)
apķert strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt)
pasprukt strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām)
atraut strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu)
ieķert strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu
iegrūst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju)
iebraukt strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
iecirst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
iešaut strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku)
iegrābt strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert
iegrābties strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert
vēcināties strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām)
ķepuroties strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā
sprukt strauji laisties vaļā (parasti par rokām)
krist pie rokas strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni)
pārmesties strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu)
noraut strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru)
piesviest strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus)
piešaut strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt)
piemest strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt)
pieķert strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu
piecirst strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt)
pieķert strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt)
piegrūst strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam
burzguļot strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm)
sasist (arī piesist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni
piesist (arī sasist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni
paķert strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā; paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi)
krist ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni
sašļāgt strauji un ar troksni sačurāt
ķert strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu
šaut strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā)
tvert strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to)
ieraut strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā)
aizraut strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas)
iegāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā)
izgāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt
nogāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā
uzsist strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku)
aizsist strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.)
dauzīt strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni
atgāzties strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.)
piesist strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis)
sist strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku)
nokrist strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu)
atsprāgt strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties
uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
piesist strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt)
sprāgt strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks
švuļpsteišona strēbšana, ēšana ar troksni
lampāt Strēbt, dzert (ar troksni)
lorāt Strēbt, dzert (ar troksni)
plauvēt Strēbt, dzert (ar troksni)
aizvantarot Streipuļojot (grīļojoties) aiziet ar troksni
negot Strīdēties, trokšņot
neģot Strīdēties, trokšņot
kulturis Stūres rokturis
kulturs Stūres rokturis
tērkšķines sudmaliņām līdzīga ierīce, kas griežoties rada troksni
terkšķines Sudmaliņām līdzīga ierīce, kas griežoties rada troksni
šmukstināt Sūkāt, radot īslaicīgus trokšņus ar mēli
kasba sultāna pils vai cietoksnis Marokā
Pterocarya rhoifolia sumahlapu pterokārija
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem
grabneica svece, ko liek mirējam rokā
salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu)
salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu)
žastīties Sveicinot (par privātpersonu) likt roku uz galvas kā cepuri
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
heirotonija Svētīšana roku uzliekot
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai
roksvira Svira, ko darbina ar roku
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai
važa šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
važas šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
ķēde šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa
dārds Šāds troksnis, ko rada braucoši transportlīdzekļi, to daļas
dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni
atkārtotas darbības šaujamierocis šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms
viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku
laža Šaujamieroča rokturis
trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, piemēram, ar roku (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tas) skar objektu, ievirzās objektā
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts
safrāns šī krokusa drīksna
lāčpurns šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas
orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
dērdevis šķērskoks lāpstas vai dakšas roktura augšdaļā
rundelka Šķidruma iesmelšanai paredzēts neliels trauks ar taisnu, pagaru osu, rokturi
čurēt Šķidrumam plūst ar troksni
Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā
šilhi Šlehi - tauta Marokā
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt
stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti
elsas Šņācošs, ritmisks troksnis
žvīkšis Šņācošs, švīkstošs troksnis
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica
pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt
ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
lolot Šūpot uz rokām
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu)
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm
Ferocactus schwazii Švarca ferokaktuss
žvīkstējiens Švīkstošs troksnis
kukaragā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
pičpaunā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas; kukaragās
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
īsi tā, ka (skaņas, trokšņi) atskan neilgu brīdi
roku rokā tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas
uz rokām (arī rokas) tā, ka ir pacelts rokas (rokā)
kuplai tā, ka ir plats, krokots (par apģērbu)
rokraksts tā, ka ir uzrakstīts ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
rokas stiepiena attālumā tādā attālumā no cilvēka, kāds veidojas, ja viņš izstiepj taisnu roku
linete Tāda lornete, kurai stikli ielokāmi rokturī
despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma
konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
vienroķe Tāda, kurai ir viena roka
oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām
oksibenzoskābes Tādi benzoskābes atvasinājumi, kuros viens vai vairāki gredzena ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām
pinakoni Tādi etilēnglikoli, kuros abas hidroksilgrupas atrodas pie trešējiem oglekļa atomiem, iegūst reducējot ketonus sārmainā vidē ar nātriju, nātrija amalgamu vai magnēzija amalgamu
divmuduru tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi
birokrātisks tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms
knibeklīgs tāds (darbs), kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka vākšanu, šķirošanu u. tml.
rocēts tāds (ģērbs), kam ir rokas izgriezums (roce)
melanokrāts tāds (par magmatiskiem iežiem), kas sastāv no tumšiem minerāliem - piroksēniem, amfiboliem, biotīta
melanokrātisks tāds (par magmatiskiem iežiem), kur ir vairāk tumšo minerālu (piroksēnu, amfibolu, biotīta) nekā vidējam attiecīgā ieža tipam
klusgaitas tāds (piemēram, transportlīdzeklis), kas darbojoties nerada stipru troksni
lokains tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
lokaiņš tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
reversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā un otrādi
irreversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā, bet ne otrādi
obstruents tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis
antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
šķirīgs tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām)
preferents tāds, kam dod priekšroku
prioritārs tāds, kam dod priekšroku; sevišķi svarīgs
bunodonts tāds, kam dzerokļi ir ar noapaļotām smailēm
garrokains tāds, kam ir garas rokas
krunkainis tāds, kam ir grumbas, krokas
krunkains tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu)
nelīdzens tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
negluds tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas; nelīdzens
krokains tāds, kam ir krokas (1); tāds, kas ir sakārtots krokās (1)
spalvains tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa dalām)
proklītisks tāds, kam ir proklītikas daba
stūrains tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu)
repuļains tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu)
rēpuļains tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu)
sešpirkstains tāds, kam ir seši pirksti rokai vai kājai
kruzuļains tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1505} - parasti par audumu
kruzuļots tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1510} — parasti par audumu
ciets tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām)
trejrocis tāds, kam ir trīs rokas
dihidrisks tāds, kam molekulā ir divas hidroksila grupas
mīksts tāds, kam nav asu locījuma vietu (piemēram, par krokām)
līdzens tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; gluds
gluds tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; līdzens
jēls tāds, kam nav muskuļu spraiguma (parasti par rokām, pirkstiem)
rupjš tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas
rups tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas
ķēlnadzis tāds, kam viss krīt no rokām ārā
premolars tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē
premolārs tāds, kas atrodas lielā dzerokļa priekšpusē
preganglionārs tāds, kas atrodas proksimāli no nerva ganglija
intraligamentozs tāds, kas atrodas saitē vai starp saišu krokām, piem., olvadi
intragirāls tāds, kas atrodas smadzeņu krokā
intergirāls tāds, kas atrodas starp smadzeņu krokām
proksimolabiāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un lūpu virsmu
proksimolingvāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un mēles virsmu
proksimobukāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un vaiga virsmu
abrocīgs tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
gorīgs tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas
iecienīts tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku
populārs tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku
ķeburains tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls
pašrakstīts tāds, kas ir kāda paša rakstīts (parasti rokrakstā)
trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
klaburīgs tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām)
ķerīgs tāds, kas ir pa rokai, ko var paķert
kņadīgs tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma
vibroakustisks tāds, kas ir saistīts ar vibrāciju un troksni (mašīnās, mehānismos u. tml.)
plosīgs tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
traks tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
neizturīgs tāds, kas kādā darbībā ātri nogurst (parasti par kājām, rokām)
jārīgs tāds, kas mēdz trokšņot, draiskuļoties, amizēties
nelīdzens tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu)
netīrs tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu); tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi
beztrokšņa tāds, kas nerada troksni; tāds, kas darbojas bez trokšņa vai ar nelielu troksni
prettrokšņa tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību
nerātns tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo
garš tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu)
pro- tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks)
žverkstoņa tāds, kas rada asu, sēcošu troksni
grabins tāds, kas rada grabošu troksni
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
trokšņains tāds, kas rada troksni (4); tāds, kurā ir troksnis
zvanars tāds, kas rada troksni; zēns, kas trokšņo; nerātns, trakojošs bērns
čurmalains tāds, kas savilkts krokās; nelīdzens, sačokurojies
čurmalaiņš tāds, kas savilkts krokās; nelīdzens, sačokurojies
kvalkšis tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis
kvalkšķis tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis
pusgarš tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu)
veikls tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām)
trimanuāls tāds, kas veicams ar trim rokām
drebulīgs tāds, kas veidots, rokai drebot
divrocīgs tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar abām rokām
vienrokas tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienroču
vienroču tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas
vienrocīgs tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas; vienroču
pašrocīgs tāds, ko kāds veido, veic pats ar savām rokām
smalks tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu)
nemierīgs tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību
nelīdzens tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu)
krokains tāds, kur ir krokas (3)
trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
beztrokšņains tāds, kur nav trokšņu, mierīgs
pasīks tāds, kura elementi ir samērā mazi (piemēram, par rokrakstu, rakstu)
birokrātisks tāds, kurā izpaužas birokrātisms
šņākulīgs tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību)
trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
smalks tāds, kura virsma ir gluda, bez izciļņiem, bedrēm, krokām
vienroķis tāds, kuram ir viena roka
trakapička tāds, kurš trokšņo, ir trokšņains, nemierīgs
graudāt Taisīt stipru troksni (rūkoņu)
vārkšķināt Taisīt troksni
dulburēties Taisīt troksni, būt nemierīgam
riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
prokteirīze Taisnās zarnas paplašināšana ar prokteirinteru
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām)
glūzdēt Tarkšķēt, plarkšķēt (par rokas dzirnavām)
šperrāt Tarkšķēt, taisīt troksni
grandeklis tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās
plātens tas, kas iet neveikli, grīļodamies, nevarīgi plātot rokas
budulis tas, kas kaut ko uzrok, pārrok
marsts tas, kas plāta rokas, žestikulē
akracis tas, kas rok akas
zvangale tas, kas zvalstās, nokarājas (parasti radot troksni)
adīklis tas, ko ada (ar rokām); tas, kas vēl atrodas uz adāmadatām
grepstele tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu
grepstelis tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu
grepstelnīca tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu
programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām)
lucidols Tauku un eļļu balināmais preparāts, pēc sastāva benzoilperoksīds, nerada emulsijas un nogulsnes
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2)
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2)
sataustīties taustoties atrast vienam otru (vienam otra roku)
šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
marokāņi tauta, Marokas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi; marokas arābi
blīžģēt Tecēt, plūst ar troksni
burbuļot Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni
drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē
burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā
autogrāfs Teksts autora rokrakstā
autogramma Teksts autora rokrakstā, arī autogrāfs (1)
struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības
teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām
mikrotelefons Telefona aparāta klausule, kas sastāv no mikrofona un telefona, kuri ir uzmontēti uz kopēja roktura
psofometrs Telefona u. c. vadsakaru kanālu traucējumu (trokšņu, sprakšķu u. c.) intensitātes mēraparāts
optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos
maltuva telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuve telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuviņa telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuvis telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuvnīce telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltava telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
maltave telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
malteve telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
genisa telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti
genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
enhidrijs Teoloģisku rakstu krājums, rokasgrāmata vai mācību grāmata
tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana
agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās
lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
protogrāfs Termins, ar kuru bibliogrāfisko avotu zinātnē saprot sākotnējo rokrakstu, kas noderējis par pamatu vēlākiem norakstiem, kopijām, redakcijām
Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija
loka Tērpa ieloce, kroka
THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes
tetraoksīds Tetroksīds
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai
apsūdzības raksts tiesību akts, kurā prokuratūras pārstāvis pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas noformulē motivētu slēdzienu izskatāmā lietā
glosas Tiesību avotu un pieminekļu, sevišķi Justiniāna kodifikācijas iztulkojumi, kas kā piezīmes tika rakstīti starp tekstu rindām (lat. "glossa interlinearis") vai uz rokrakstu malām (lat. "glossa marginalis")
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas
suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas
emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi
ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība
aizbarkšēt tikt apdullinātam no trokšņa
aizbarkšķēt tikt apdullinātam no trokšņa
izkārties tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli)
skaut tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām)
nobraukt tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu
lēkāt tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu)
sniegties tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku)
piesviesties tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem
tvert tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem
kārties tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli)
iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu
ppa Tirdzniecībā lietots saīsinājums, kas nozīmē to, ka paraksttājsir tirgotāja prokūrists
tireļ Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot)
tireļiem Tireļ tireļiem - ar troksni (piemāram, krist, ripot)
stirāt Tirkšķēt, trokšņot
tirāt Tirkšķēt, trokšņot
tiroksinēmija Tiroksīns asinīs
TBG Tiroksīnu saistošais globulins (angļu "thyroxine-binding globulin")
birzis Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā
togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
Crocus tommasinianus Tomazini krokuss
Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces
stoveris Toveris - koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; koka baļļa
ļezga Tracis, skandāls; sajukums; nekārtība; troksnis
jūkste Tracis, troksnis
trācis Tracis, troksnis
trādirīdis Tracis; trokšņains, uztraukumiem pilns notikums
ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem
vienricis Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem; ķerra 1(1)
riča Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu vai diviem riteņiem un diviem rokturiem; ķerra
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem
labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
akvammanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kā lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā
akvamanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kura lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā
speķenieks Trekns baroklis
terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās
trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs
sporta krekls triko krekls bez rokām ar lielu kakla un muguras izgriezumu
manipulācija Triku demonstrēšana, izmantojot roku veiklību un novēršot skatītāju uzmanību
trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām
ksilils Trinitroksilols - cieta, kristāliska viela; iegūst, nitrējot ksilolu; ksilils ir stipra sprāgstviela
tripsinogēns Tripsīna proenzīms aizkuņģa dziedzera sulā, ko zarnu sulas enterokināze pārvērš tripsīnā
trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa
baists Troksnis
bazārs Troksnis
blūgžģis Troksnis
bužs Troksnis
draika Troksnis
draiska Troksnis
dūkums Troksnis
dumpis Troksnis
jora Troksnis
jore Troksnis
jūka Troksnis
krahs Troksnis
ļerkstis Troksnis
ņārvoņa Troksnis
ņerkšoņa Troksnis
rūkšķis Troksnis
skans Troksnis
strepito Troksnis
šuhers Troksnis
trašķis Troksnis
trikāns Troksnis
trimaška Troksnis
troksts Troksnis
trosms Troksnis
trosnis Troksnis
užģi Troksnis
zehers Troksnis
zmurkšis Troksnis
zmurkšķis Troksnis
trimda Troksnis (īpaši par soļiem); skandāls
bubulis Troksnis (ne pārāk skaļš)
rimas troksnis no dauzīšanās vai krišanas
šļūkoņa Troksnis no šļūkšanas
ņauka Troksnis, burzma, tracis
blauza Troksnis, dārdoņa
klaugas Troksnis, dauzīšanās, klabināšana (ilgstoša)
lāks Troksnis, drūzma, burzma
trejogs Troksnis, drūzma, jukas
trijogs Troksnis, drūzma, sajukums
trijoks Troksnis, drūzma, sajukums
virska Troksnis, jandāliņš
traidirīdis Troksnis, jautras uzdzīves kņada
plerkšoņa Troksnis, ka ceļas plerkšoņa
ņūškas Troksnis, kāds rodas (kokam vai ledum) lūstot
ņurdzēt Troksnis, kāds rodas berot maisā zivis vai puvušus kartupeļus
vurkšķis Troksnis, kāds rodas plēšot drēbi
žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem)
pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas
plerkšis Troksnis, kas ceļas ja kādu skambu pie koka atvelk un laiž vaļā
blārkšis Troksnis, kas izceļas kaut kam sagāžoties
bladācis Troksnis, kas izceļas, kam lielam un smagm iekrītot ūdenī
punkšis troksnis, kas rodas atbrīvojot vēdera gāzes
žvikoņa Troksnis, kas rodas berzējot, kasot, skrāpējot
auri Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā
pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst
ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties
bākšoņa Troksnis, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot šķidrumā
pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī
brūkšķis Troksnis, kas rodas kaut kam sabrūkot, sagāžoties
lūsas Troksnis, kas rodas neskanīgiem priekšmetiem krītot vai vienam pret otru dauzoties
grabums Troksnis, kas rodas no grabēšanas
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm
bankš Troksnis, kas rodas priekšmetam nokrītot
plaukšis Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas
plūkšis Troksnis, kas rodas sasitot spārnus
tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī
spurkšķis Troksnis, kas rodas, kādam spurcot (2)
vīskas Troksnis, kas rodas, kādiem draiskuļojoties, palaidņojoties
foksis Troksnis, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
klapis Troksnis, kas rodas, ko sitot, dauzot
spurkšis Troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, motoru, putnam strauji paceļoties gaisā
naukšoņa Troksnis, kas rodas, piemēram, daudz smalku zariņu reizē pārlaužot
brazdas Troksnis, kas rodas, piemēram, ko rībinot, laužot
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot
čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
ķinis Troksnis, kavēklis
kaļada Troksnis, kliegšana, jārēšanās
tirgus troksnis, kņada
jezga Troksnis, kņada
junda Troksnis, kņada
trikmenis Troksnis, kņada
jezda Troksnis, kņada; tracis, burza, juceklis
šmūksta Troksnis, ko krītot rada lietus lāses
šmūksts Troksnis, ko krītot rada lietus lāses
plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens
knipis Troksnis, ko rada ar šādu kustību
būkšis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči
būkšķis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči
ļarkstis Troksnis, ko rada balsis
smurkšēt Troksnis, ko rada bērnu rotaļlieta smurkšis
spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī
švūkšķis Troksnis, ko rada saspiesta gaisa izplūde
blīkšķis Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens
blūžģienis Troksnis, ko rada, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
rumors Troksnis, ķilda
urgoņa Troksnis, murdoņa
jambasts Troksnis, neapvaldīta jautrība un trakošana
spektakls Troksnis, nemiers
tramda Troksnis, nemiers
burkulis Troksnis, nemiers ļaužu starpā (kādā sapulcē)
plosa Troksnis, plēšanās
šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana
ducenis Troksnis, rīboņa, rūkoņa
dūcenis Troksnis, rīboņa, rūkoņa
vauska Troksnis, sajukums
jazda Troksnis, skandāls
trikoņa Troksnis, skandāls
trikons Troksnis, skandāls
alesis Troksnis, skandāls, tracis
dukņa Troksnis, spiešanās, birga
bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu"
fracas Troksnis, tracis
kalača Troksnis, tracis
trivolks Troksnis, tracis
trogele Troksnis, tracis
bruzgas Troksnis, tracis, kņada
ojāgs Troksnis, tracis, kņada
kalaša Troksnis, tracis, trokšņains strīds
trobele Troksnis, tracis; trogele
urska Troksnis, trakums
urskulis Troksnis, trakums
alarms Troksnis, trauksmes signāls
ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko)
lorkšs Troksnis; burkšķis
lurkšs Troksnis; burkšķis
trosma Troksnis; liela burzma, drūzma
plēderis Troksnis; nekārtība
trobelis Troksnis; nekārtības
ablava Troksnis; strīds, skandāls
tairis Troksnis; tracis
šums Troksnis; tracis, skandāls
troksns Troksnis^1^ (1)
žikstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu
žīkstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu
NI Trokšņa indekss (angļu "noisiness index")
būšķis Trokšņaina būtne
kukuružņiks Trokšņaina krievu lidmašīna (Otrā pasaules kara laikā)
targa Trokšņaina runāšana
draca Trokšņaina uzdzīve
dracis Trokšņaina uzdzīve
dracka Trokšņaina uzdzīve
drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis
pekste Trokšņaina, ķildīga persona
šķetere Trokšņaina, ķildīga sieviete
šindigs Trokšņainas, lētas viesības
šindings Trokšņainas, lētas viesības
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur)
aizlāpot Trokšņaini aiziet
aizrībenēt Trokšņaini aizripināt
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties
dangot Trokšņaini dauzīt
klūgāties Trokšņaini iet, braukt
izžļadzināt Trokšņaini izliet, izgāzt
izslorpāt Trokšņaini izstrēbt
pankšināt Trokšņaini klaudzināt
blīžģēties Trokšņaini plosīties
plisku plesku trokšņaini skriet
brāžāties Trokšņaini staigāt šurpu turpu
slorpāt Trokšņaini strēbt
šļurpāt Trokšņaini strēbt
slorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem)
šlorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem); strēbt
aizklurģot Trokšņaini, klibojot aiziet
klurģot Trokšņaini, klibojot iet
aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties
aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties
strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini
tumultuoso Trokšņaini; vētraini
troksnains Trokšņains
trokšņaiņš Trokšņains
troksnīgs Trokšņains
trokšņs Trokšņains
trošņains Trokšņains
švadronis Trokšņains bars
drebekls Trokšņains cilvēks
voiska Trokšņains cilvēku bars
vaiska Trokšņains pūlis
rebete Trokšņains un nerātns puika
dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks
beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks
kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus
traišķīgs Trokšņains, skaļš
zāģis Trokšņi ēterā ārzemju raidstaciju raidījumu slāpēšanai (PSRS laikā)
smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa
smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis
tirgs Trokšņojošu cilvēku grupa
klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom
brazdot Trokšņojot, ālējoties, ķildojot iet
uzdīdīt Trokšņojot, draiskuļojoties u. tml. uzmodināt (kādu)
ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem
celt lērumu trokšņot
celt traci trokšņot
celt trobeli trokšņot
celt troksni trokšņot
baldurēt Trokšņot
bauvēt Trokšņot
blauskāties Trokšņot
brakāties Trokšņot
brūžģināt Trokšņot
brūžģinēt Trokšņot
brūžģinēties Trokšņot
čalīt Trokšņot
dimderēt Trokšņot
kņadīt Trokšņot
laukšķināt Trokšņot
lērmot Trokšņot
ņegot Trokšņot
nēkšķēt Trokšņot
ņorgāt Trokšņot
pūšķināt Trokšņot
reitēļoties Trokšņot
šumināt Trokšņot
šumīt Trokšņot
trokšņāt Trokšņot
troksnēt Trokšņot
troksnēties Trokšņot
trolēt Trokšņot
urkstēt Trokšņot
vaikšāt Trokšņot
živēt Trokšņot
grežoties Trokšņot (par bērniem)
morgāt Trokšņot (reibumā)
morgāties Trokšņot (reibumā)
dalu dalumis trokšņot (strīdētis)
notrokšņot Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot
grāvelēties Trokšņot, ālēties, ķildoties
brazdoties Trokšņot, ālēties, plosīties
ķurkstināt Trokšņot, brēkāt
bīkšķēt Trokšņot, dauzīt, dauzīties
targot Trokšņot, dauzīties
alsterēties trokšņot, draiskoties
jārēt Trokšņot, draiskuļoties
jārēties Trokšņot, draiskuļoties
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni
bužot Trokšņot, klaigāt
klimšķināt Trokšņot, klaigāt
bruzdēt Trokšņot, klaudzināt
bruzdināt Trokšņot, klaudzināt
bruzdināties Trokšņot, klaudzināt
brauzdēt Trokšņot, klauvēt
brizdināt Trokšņot, klauvēt
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties
traškot Trokšņot, līksmot
jaktēt Trokšņot, līksmoties; rotaļājoties skraidīt, kūleņot, trakot, plosīties
ņārvot Trokšņot, plosīties
brazdināties trokšņot, radot nelielu troksni
ļakstēt Trokšņot, riet
alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot
buzoties Trokšņot, skandalēties
dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt
grauzdēties Trokšņot, trakot
šķest Trokšņot, trakot
aldarēties Trokšņot, trakot, ālēties, plosīties
mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties
šķetēt Trokšņot, trakot, lamāt; šķest
alstarēties Trokšņot, trakot, plosīties
ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties
žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt
būkšķis Trokšņotājs
jāris Trokšņotājs
laušķis Trokšņotājs
reitēlis Trokšņotājs
duncens Trokšņotājs, ķildnieks
breikšis Trokšņotājs, ķildnieks, bulduris
alarmists Trokšņotājs; uztraucošu baumu izplatītājs
klabata Trokšņu ierīce medībās
klabate Trokšņu ierīce medībās
klabiķis Trokšņu ierīce medībās
klabīklis Trokšņu ierīce medībās
klaburis Trokšņu ierīce medībās
bruitisms Trokšņu mūzika; tās pamatā dažādu trokšņu efektu izmantošana skaņdarbos
plunga Tulzna uz rokas no smaga darba
mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pēc kam karalis dabūjis galu
peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem
norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
tenākuls Turētava, rociņa, kurā burtliči ieliek rokrakstu
karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur)
daļēja pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un brokastis
nest Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to)
atbalstīgi Turot pie rokas, balstot
rokrokā Turot vienam otra roku
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju)
atdūkt Tuvoties ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
tvere Tvereklis, rokturis
turēties tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu
jemt Tvert (ko) ar rokām, arī ar rīku
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
mutmazgājamais ūdens ūdens sejas, roku mazgāšanai
koksnes saistītais ūdens ūdens, kas atrodas koksnes šūnu sieniņās (mikrokapilāros)
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs
ūdeņraža pārskābe ūdeņraža peroksīds
sulfomonopārskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu
karoskābe Ūdeņraža peroksīds, kurā 1 ūdeņradis atvietots ar sulfogrupu; sulfomonopārskābe
Stubbensee Ulbroka
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
Ummerbija Umm Rbija - upe Marokā
Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
plimutroka Universāla vistu šķirne.; plimosroks
espanders universāls sporta rīks (atsperes vai gumijas lentes ar rokturiem) muskuļu papildslodzei vingrojumu izpildē
Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
Mulūja upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā
Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
Krokodilrifīra upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka
Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā
Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Abida upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
Tesauta upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Brakovski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants
Brokauski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants latgaliski
uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.)
uzpirkstenis uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu
strubulēt uz ātru roku skaļi strēbt
ieklīmāt uz ātru roku, steigšus ieēst
iekluit uz ātru roku, steigšus ieēst
ielepsēt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
ielepsīt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
antiklināle uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā
antiklināla kroka uz augšu izliekta kroka ar vecākiem slāņiem kodolā
padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
gastrokardiāls uz kuņģi un sirdi attiecīgs, piem., gastrokardiālais sindroms
pamirt uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu
pičāpaunā uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli)
rokaspulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
klēpis uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu)
saraucējmuskuļi Uzacu saraucējmuskuļi - muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas, atrodas virs acīm
uzzeltīt Uzbučot (par rokas bučošanu)
izpūžināt Uzbužināt (matus ar roku)
brašāt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt
brasēt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt
apurbināt Uzirdināt ar pūlēm (arot vai rokot)
(ie)slēgt važās uzlikt roku, kāju važas
slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām
pārplezdināties uzmanīgi, šūpojot rokas (spārnus) pāriet pāri
roksildis uzrocis, roku sildāmais
mufe Uzrocis; roku sildāmais
aprakt Uzrokot (zemi), apkopt (kokus, krūmus)
aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
uzcept Uztaisīt, uzrakstīt uz ātru roku
faktotums Uzticības persona, kāda cilvēka labā roka, kas bez ierunām izpilda visus uzdevumus
izbringt Uztūkt (piemēram, par izmirkušām rokām, kājām)
savinnēt uzvarēt, gūt virsroku (ķildā, strīdā, arī tiesājoties)
rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem
spravočņiks Uzziņu krājums, rokasgrāmata
silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2)
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
rokvadība Vadība, ko veic ar rokām; manuālā vadība
Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms
spītars Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām
spīters Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām
mentēt vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas)
bokšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni
bukšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties
bukņīt vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt
bokņīt vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bukņīt
rakņāties vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām
rakņāties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko
rušināties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1)
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
mētāt vairākkārt māt (ar rokām)
paklapēt vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru)
nosnaicīties vairākkārt pastiept roku
nosnaikstīties vairākkārt pastiept roku
plātīt vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus)
pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
skraukšķināties vairākkārt radīt kraukšķošu troksni
ducināt vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem); dūkt (2)
ducināt vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu); atskanēt šādam troksnim
rūcināt vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem)
pļaukšināt vairākkārt saspiežot un atlaižot (lūpas), radīt troksni
ložņāt vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku
glaudīt vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt
piedauzīt vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu
dauzīt vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
sisties vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām)
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
snaikstīt vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu
mētāties vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot
svaidīties vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot
vēcināt vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu
snaikstīties vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu)
vēcināties vairākkārt vēcināt, parasti rokas
pabukšināt vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist
purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
gramstīt vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt
plūkšķināt vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus
brazdināt vairākkārtīgi radīt nelielu troksni
rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis
ņemt Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
šerīfs Valdnieka tituls (Marokā); persona, kam ir šāds tituls
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
muļināt Valstīt, viļāt pa rokām
Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika
pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija
valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes
civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta
kņīdzgāt Vāļāt maizi pa rokām, vispār aiztikt kādu ādienu ar rokām
kņīdzgāties Vāļāt maizi pa rokām, vispār aiztikt kādu ādienu ar rokām
metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot)
upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām
glosa Vārds; reti lietots, neparasts vai nesaprotams vārds, arī tā skaidrojums vai tulkojums (gk. rokrakstu vai grāmatu malās)
Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
brakšēt Vāroties radīt raksturīgu troksni
primārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas no prokambija
Uezana Vazāna - pilsēta Marokā
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
kratīties Vēcināties (ar rokam)
gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša)
gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu)
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt (1)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni)
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas)
gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2)
pellainīši Veclaiku jaka ar krokainu lejas daļa
krunkainis Vecmodīgi vīriešu svārki ar viļņveidīgu krokojumu jostasvietā
virgācija Vēdekļveidīga kroku vai kalnu grēdu zarošanās
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
gravu un nogāžu meži veidojas dziļās upju ielejās ar stāviem krastiem, kā arī nelielu upju un strautu gravās, kur mikroklimatam raksturīgs palielināts gaisa (gravu lejasdaļā arī augsnes) mitrums un noēnojums
kārpīt veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi)
skrečot veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu
krunkāties veidot krokas
sakrunkāt veidot krokas (sieviešu svārkiem)
prasmīgas rokas veiklas rokas
ņegāt veikt darbu, kas saistīts ar kā plēšanu ar rokām (piemēram, ravēt, plūkt linus, kartupeļu novākšana)
atsekties Veikties, iet no rokas
atvesties Veikties, iet no rokas, padoties
indosaments Vekseļa, čeka vai kāda cita uz personas vārda izdota dokumenta otrā pusē uzrakstīts apliecinājums, ka šis dokuments pāriet citas personas rokās
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas)
brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis
ballotēt Vēlēšanās nodot balsi ar bumbiņām, zīmītēm, piecelšanos, roku pacelšanu utt.
aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt
novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā)
ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
flebosfigmogrāfija Venozā pulsa reģistrācija (paralēli ar fonokardiogrammu vai elektrokardiogrammu)
agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā
lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās
paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus
olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā
ātrspiede vēsturisks apzīmējums iespiedmašīnām, kas 19. gadsimta vidū aizstāja rokas iespiedpreses
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
virsmas vibrators vibrators grīdu, ceļu un plātņu konstrukciju blīvēšanai; sastāv no metāla plātnes ar diviem rokturiem, pie kuras uz amortizatoriem piestiprināts vibrators
Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
šmīdzināt vicināt rokas, draudēt sist
airēt Vicināt rokas, lecot ar sniegadēli
šmidzināt vicināt; vicināt rokas, draudēt sist
garais sīmanis vidējais (visgarākais) rokas pirksts
kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs
patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara
Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai
pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu)
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt)
bāze viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus
bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas)
gēnu konversija viena gēna saitu nereciprokā krustmija
kula viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos
Talija viena no nereīdām, kopā ar Ahilleju u. c. nereīdām piedalījās Patrokla apraudāšanā
Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti
prokurora uzraudzība viena no prokuratūras funkcijām, kas aptver uzraudzību pār likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
bērze vienā reizē ar roku apsējama platība
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta)
mikrokods Viena vai vairākas mikrokomandas, ko parasti realizē datora atmiņas daļā, kas nav pārprogrammējama
monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija
īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas)
nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu"
slīdēt vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām
pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
sist saujā vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties
katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām
vēciens vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā)
sprādziens vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot
šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot
plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis
grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis
blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis
ieroce Vienrokas izkapts rokturis
ruika vienrokas zāģis
bukšvancs Vienrokas zāģis
fukšelis Vienrokas zāģis
pukšelis Vienrokas zāģis
puksis Vienrokas zāģis
pukzāģis Vienrokas zāģis
vienzara Vienrokas, ar vienu zaru
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
neobaroks viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kurā izmantoti baroka mākslinieciskie paņēmieni un dekoratīvās formas
Baikāla krokojums viens no galvenajiem Zemes garozas attīstības cikliem (pirms 700-480 mlj gadu), Latvijā šim krokojumam atbilstošā struktūru kompleksa ieži izplatīti tikai austrumu daļā un rietumos gar jūras piekrasti
zīmējums viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus: ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
Roskildes festivāls viens no lielākajiem un populārākajiem rokmūzikas festivāliem Eiropā, notiek šajā pilsētā
Codex Alexandrinus viens no nozīmīgākajiem Bībeles rokrakstiem, uzrakstīts 5. gs., ietver Veco Derību un lielu daļu Jaunās Derības
Codex Sinaiticus viens no nozīmīgākajiem Jaunās Derības rokrakstiem, kas uzrakstīts 4. gs. un ietver visu Jauno Derību un Vecās Derības otro pusi
pusustavs viens no rakstības grafiskajiem variantiem slāvu rokrakstos, kas radās no ustava 14. gs. to vienkāršojot; 16. gs. uz šī pamata izveidojās iespiestais pusustavs
vidusnervs viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu
ugunspārbaudījums viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību
kaprilīns viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns
kaproīns viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns
atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
kortizols viens no virsnieru garozas glikokortikoīdu grupas hormoniem; hidrokortizons
grillroom Viesnīca, kur ēdienus cep uz restēm; brokastu istaba
demi-pension viesnīcas numurs ar brokastīm un vienas dienas maltīti
rokapuža vieta zem izplestām rokām
kracis vieta, kas rada skaļu troksni ūdens plūsmā
dzēraukstis vieta, kur ir dzerokļi
rokapakša vieta, telpa zem rokām
gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums
vijrūklis Vijroklis
vijurklis Vijroklis
vijūrklis Vijroklis
vīvorklis Vijroklis
Brokas Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
Bruokys Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
kruzules Viļņveidīgi drānas krokojuma rotājumi
gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.)
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai
pumpītis vingrinājums – roku saliekšana un iztaisnošana balstā
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām
hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas vai rokturis ar metāla ripām abos galos
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos
aplis Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi
sedli Vingrošanas zirga daļa starp rokturiem
Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas
virlaks Virloks - dzeramais vai šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
deradelfs Virs nabas saauguši dvīņi ar vienu galvu, četrām kājām un 3-4 rokām
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
pārroka virsroka
dižroka Virsroka
virsrocība Virsroka
pārrocība virsroka, pārsvars
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē
polšķis virve kā trauka rokturis
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu)
braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu)
laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju)
švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu
klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks
vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties
miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā
krokainums vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
krokainums vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
krokainums vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
reciprocitāte vispārināta īpašība --> reciproks, šīs īpašības konkrēta izpausme; atbilstība, savstarpēja saistība
rokpelnība vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme
trokšņainums vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1)
trokšņainība vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1)
trokšņainums vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2)
trokšņainība vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2)
ķelna Vistas kāja; locekļi (kājas un rokas); bikses
mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis
parastais vombats vombatu suga ("vombatus ursinus"), lācim līdzīgs dzīvnieks, kas sasniedz 1,2 m garumu un 35 kg svaru, spēcīgām kājām un lieliem nagiem, ar ko rok līdz 30 m garas alas, kuras atstāj vienīgi naktīs, lai barotos ar zālaugiem
bibliolits Vulkāna izvirdumā vai cita iemesla dēļa aprakta un pārakmeņojusies grāmata vai rokraksts
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
kaburs Zādzība, parokoties zem grīdas
pereķirka Zagtā nodošana citam no rokas rokā
botryococcaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas aļģu dzimta
ankistrodesmus Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodemu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā atrastas 24 sugas
ankistrodesmaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodesmu dzimta
harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis
gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā
scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu
ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints
actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints
ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
enteroptihija Zarnu sakrokošana; operācija zarnu adhēzijas profilaksei
pērlītis zeltnesis (rokas ceturtais pirksts)
Crocus chrysanthus zeltziedu krokuss
horsts Zemes garozas izcilnis, kas atrodas starp plaisām (krokām) un parasti veido reljefa pacēlumu; sal. grābens
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies iežu intensīvas krokošanās procesā
krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā
muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi
muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri
lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums
irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata
irokēzu valoda Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas
hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām
Ferocactus glaucescens zilganzaļais ferokaktuss
amazonīts Zilganzaļš vai zaļš mikroklīns; izmanto par rotakmeni vai apdares akmeni
pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties
žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā
astronavigācija zinātne par gaisakuģu vadīšanas metodēm ar astronomiskajām ierīcēm (astrokompasu, sekstantu u. c.)
papiroloģija Zinātnes nozare, kas pētī senos rokrakstus, tekstus uz papirusa un māla lauskām
avioakustika Zinātnes nozare, kurā pēta lidaparāta ekspluatācijā radušos trokšņu izplatīšanos un iedarbību uz apkārtējo vidi
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
portepejs Zobena roktura pušķis
premolāri Zobi, mazie (priekšējie) dzerokļi
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem
molārs Zobs, dzeroklis; tāds, kas attiecas uz lielo dzerokli
barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā
glinžināt Zvanīt ar rokas zvanu
glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā
drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
gaisa skūpsts žests - mājiens ar roku no savām lūpām virzienā uz kādu cilvēku
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi
deviācija žirokompasa rādījumu novirze no ģeogrāfiskā meridiāna
žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis

Citās vārdnīcās nav šķirkļa rok.