bubulis1
bubulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bubulis | bubuļi |
| Ģen. | bubuļa | bubuļu |
| Dat. | bubulim | bubuļiem |
| Akuz. | bubuli | bubuļus |
| Lok. | bubulī | bubuļos |
Troksnis (ne pārāk skaļš).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārds " Bubulis" bija tieši tas, kas vajadzīgs."
- Deguns kā pašam bubulim, kas bērnus pēc piena smaržas atrod!...
- Un tad Bubulis pēkšņi izrāvās un ar pakaļkājām spēcīgi ieblieza mucai.
- Arī Mētra šīs sarunas atlika kā tumšu bubuli, jo nezināja...
- Daudz sliktāk, ja bērniņš aizmieg baidoties no bubuļa tumsā.