auri
auri vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | auri |
| Ģen. | auru |
| Dat. | auriem |
| Akuz. | aurus |
| Lok. | auros |
1.Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (par dzīvniekiem un cilvēkiem).
PiemēriTankista pirmsnāves auri pāriet ellīgā gārgšanā, līdz viņš aprimst pavisam.
- Tankista pirmsnāves auri pāriet ellīgā gārgšanā, līdz viņš aprimst pavisam.
- Tālumā vienā laidā bauroja brieži — vienudien redzējām pār ceļu pārskrienam savus sešus —, un tikai retu reizi aurus pārtrauca kāds medību bises šāviens.
- Jebkurā gadījumā pēc tam atskanēja skaļi mašīnas signalizācijas auri un vēl skaļāki cilvēka auri.
- Naktī mauriņā sapulcējās naktsputni un skaļi mielojās, viņu upuru kliedzieni skanēja līdzīgi manas mātes auriem, mokoties dzemdībās.
Stabili vārdu savienojumiAuru kalniņš. Auru laiks.
- Auru kalniņš idioma — atklāta vieta dziedāšanai
- Auru laiks sarunvaloda, vārdkoptermins — pārošanās laiks
2.Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā.
PiemēriPatiesībā maurošana un zviegšana bija pērkona negaiss un pērkona grāvieni, vēja satrakotie auri, kad tas sagriežas, mezdamies lejup no padebešiem un sviezdams sniega ķēpas aizsalušajos logos.
- Patiesībā maurošana un zviegšana bija pērkona negaiss un pērkona grāvieni, vēja satrakotie auri, kad tas sagriežas, mezdamies lejup no padebešiem un sviezdams sniega ķēpas aizsalušajos logos.
Stabili vārdu savienojumiAuru auriem.
- Auru auriem kolokācija — gaudojot, aurojot, ar lielu troksni
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos:šeit