aure
aure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aure | aures |
| Ģen. | aures | auru |
| Dat. | aurei | aurēm |
| Akuz. | auri | aures |
| Lok. | aurē | aurēs |
1.Medību rags, govs rags.
2.Vētra, kaukšana, gaudošana.
Avoti: KV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās apmērs bija visai nozīmīgs – divdesmit zelta monētas – aurei ( lat.) ( Et poena viginti aureorum satatitur – lat.).
- To liecina Antona A. Acurauga ( segvārds neatšifrēts) “ Tautas svētkos”: Lai atskan tauru aures Un vērša ragu pūtas, Un gaviļzvanu bimbams Lai raisa tautas jūtas.
- Ciemos pie rencēniešiem bija ieradusies Rūjienas pilsētas kultūras nama kapela " Rūvenas aure", Salnavas tautas nama kapela " Sābri", tautas mūzikas kapela " Abulmalas burlakas" no Beverīnas novada, kā arī Heino Tartes ar kapelu no Igaunijas.
- Ja kuratori tomēr ko tādu darīja, viņi bija atbildīgi ar soda naudu simts aurei apmērā par katru nelikumīgi uzņemto vergu.
- , bet gan ar vārdiem ” Ja šie noteikumi netiek pildīti, tad maksājami desmit aurei”, tad turpina darboties jau iepriekš noslēgtais sabiedrības līgums.