Paplašinātā meklēšana

Meklējam aure.

Atrasts vārdos (89):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (536):

gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
strimpa Alkšņu mizas taure
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Andrēni apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā
Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Krīgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem)
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
caurskates attēls attēli, ornamenti vai grafiski elementi, kuri caurejošā gaismā ir precīzi savstarpēji savietoti, ko spēj nodrošināt tikai īpašs aprīkojums; pēc neprecīza savietojuma var pamanīt viltojumu
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea")
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana)
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea")
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu)
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea")
Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā
Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu
pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
žiglas kājas caureja
ātras kājas caureja
caurs vēders caureja
pļutka caureja
atpūtes Caureja
pēkšumnīca Caureja
pēkšums Caureja
plarkšs Caureja
pļorka Caureja
plorkšs Caureja
plūkas Caureja
pļukas Caureja
pļurka Caureja
pļūtāmais Caureja
pļūtas Caureja
pļūti Caureja
pļūtiens Caureja
pļūtījiens Caureja
pļūtīšana Caureja
pļūtīzeris Caureja
pļūtīzers Caureja
stira Caureja
stirkšķis Caureja
tirkšķis Caureja
turšķis Caureja
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās
pļūka Caureja (cūkām)
pļuka Caureja 1
hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu)
lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos
pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem
caurguļa Caureja kā slimība
paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu
diarreja Caureja; diareja
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt
katoterika Caurejas līdzeklis
lenitiva Caurejas līdzekļi
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
pulicaria dysenterica caurejas sūricis
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
purgācija Caurejas veicināšana ar zālēm
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
pļūtāt Ciest no caurejas
stirāt Ciest no caurejas
oleandrisms cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli
pļuka cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
taurenītis dem. --> taurenis
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja
Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā
dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea")
datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha
Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha
Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha
Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha
Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha
Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā)
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
sagina Gaurenītes
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
pļūtene Govs, kurai ir caureja
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam
Sagina procumbens gulošā gaurenīte
hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju
ihtoforms Ihtiola un formaldehida savienojums; antiseptisks zarnu līdzeklis pret caureju, tīfu u. c. kaitēm
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte
nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam
Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
izacens Izatīna savienojums, ko lieto kā caurejas līdzekli
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
pļūtināt izraisīt caureju
pļūtīt Izvadīt no organisma izkārnījumus caurejas gadījumā vai daļēji šķidrā veidā
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
rībenes Jāņogu suga ("Ribes aureum")
zelta jāņoga jāņogu suga ("Ribes aureum"), ko arī audzē dārzos
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe
transiluminācija kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu
derža kāda zirgu slimība ar caureju
pļūtka kāds, kam ir caureja
pļūtnieks kāds, kam ir caureja
pļūka kāds, kuram ir caureja
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana")
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Pandernieku ezers Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kāmeņu Kāmeņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums
struba Koka taure
strūbe Koka taure
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju
nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
aizgore Krāsns caure; rovis, rievis
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā
Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
zelta lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys aurea")
Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus
vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.)
Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
satīrs Lielu dienas taureņu ģints
trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli
Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai
lubrikants Maigs caurejas līdzeklis
Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
papļūtīt mazliet, kādu laiku pārciest caureju
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
drastica Medicīnā stipri un mazās devās iedarbīgi caurejas līdzekļi
caurejamas zāles medikamenti, kas izraisa caureju
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa")
mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs
bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes
Nitaw Nītaure
Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji
zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
detrūzija Nogrūšana, izstumšana; vemšana, caureja
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā
loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju
Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
pārpļūtīties pārmērīgas caurejas dēļ ļoti novājēt
polidekstroze pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
natamicīns pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
dimetilpolisiloksāns pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju
E363 pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju
E465 pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju
E469 pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi
E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
E425 pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana
E421 pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse
E235 pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums
E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
E468 pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus")
Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
izpļūtināt pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas
izpļūtīties pietiekoši ļauties caurejai
Lorela pilsēta ASV ("Laurel"), Mērilendas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorela pilsēta ASV ("Laurel"), Misisipi štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Maurena pilsēta Lihtenšteinā ("Mauren"), 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē
dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea")
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum")
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
purģēt radīt caureju
maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai
zeltainais retējs retēju suga ("Potentilla aurea")
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts
Lodes ezers Rijas ezers Taurenes pagastā
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā
miroņu taurene rudens taurene
Cratarellus cornucopioides rudens taurene
vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus")
kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure
kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja
santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji
helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze
terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija
digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās
vēders iet cauri saka, ja ir caureja
turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja
šķiliņš Sākotnēji Bizantijas zelta aureja vai solida nosaukums ģermāņu tautās
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji
Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā
Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure
classicum Seno romiešu kara signāls; signāla taure
tuba Senromiešu kara taure
surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem
signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
tifons skaņu signālaparatūra, kas raida miglas signālus no kuģiem, bākām u. c. navigācijas iekārtām; miglas taure
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
slaidu skeneris skeneris, kurā oriģināls – slaids – tiek ievietots rāmītī; skenēšana notiek caurejošā gaismā, attēlu attiecīgi mērogojot
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers
Slīcena ezers Skolas ezers Taurenes pagastā
Slīcenis Skolas ezers Taurenes pagastā
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai
balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas
retinuma sakne stāvais retējs ("Potentilla recta"), sarīvētā veidā lieto pret caureju
birztalas stērste stērstu suga ("Emberiza aureola"), Latvijā retumis ieceļo
rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella")
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
fanfara Svinīgs taures signāls
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
zeltpieres pipra šīs dzimtas suga ("Pipra aureola")
Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi
metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis
purgēns Tabletes caurejas veicināšanai
pļūteklis tāds, kam ir caureja
pretcaurejas tāds, kas novērš, ārstē caureju
caurejains tāds, kas slimo ar caureju 1
caurejaiņš tāds, kas slimo ar caureju 1
purgatīvs tāds, kas veicina caureju
strumpa Taure
strumpe Taure
trumpe Taure
strumpe taure no alkšņa mizas
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums
Nēķena pagasts Taurenes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
baterflajs Taurenis
pļepis Taurenis
taureņi Taurenis
taurenīši Taurenītis
rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides")
taurējiens Taures pūtiens
klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai
Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
katarse Tīrīšana, caureja
katarze Tīrīšana, caureja
vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
Mežrijas strauts ūdenstece Taurenes pagastā, ietek Taurenes ezerā
Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha
Sentlorensa upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
nēķinieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Nēķins" iedzīvotāji
taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji
durhgangs Vēdera caureja
duršlāgs Vēdera caureja
skrejamais Vēdera caureja
drumis Vēdergraizes, caureja
vēdernīca Vēdersāpes, caureja
plukstīt Veicināt caureju
jatropa Vemjamais jeb caurejas rieksts, eiforbiju dzimtas tropu augu ģints auglis; jatrofa
jatrofa Vemjamais jeb caurejas rieksts, podagras jatrofas auglis
Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure
ekoproze Viegla caureja
hipokatarse Viegla caureja
katerēze Viegla caureja vai vājums no medikamentu lietošanas
aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu
kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu
Laureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Laureņi" nosaukums latgaliski
laurveida zalktene zalkteņu suga ("Daphne laureola")
emetica Zāļu līdzeklis, kas vienā laikā rada vemšanu un caureju
Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā
Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
Allamanda catharica zelta trompete jeb caureju rosinošā alamanda
zeltgalvīšu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena virgaureae")
dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea")
helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā
suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
senna Žāvētas kasijas lapas vai to preparāts, ko lieto par caurejas līdzekli
želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju
taurinēties žūstot rullēties taures veidā

aure citās vārdnīcās:

MEV

aũre