Paplašinātā meklēšana

Meklējam aure.

Atrasts vārdos (81):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (532):

gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
strimpa Alkšņu mizas taure.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā.
Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
Krīgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā.
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea").
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība.
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji.
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea").
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea").
Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu.
pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
pļūka Caureja (cūkām).
pļuka Caureja 1.
hiloreja Caureja ar bagātīgu gļotu piemaisījumu (līdzība ar hilu).
lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību.
hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem.
caurguļa Caureja kā slimība.
paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
diarreja Caureja; diareja.
žiglas kājas caureja.
caurs vēders caureja.
atpūtes Caureja.
pēkšumnīca Caureja.
pēkšums Caureja.
plarkšs Caureja.
pļorka Caureja.
plorkšs Caureja.
plūkas Caureja.
pļukas Caureja.
pļurka Caureja.
pļūtāmais Caureja.
pļūtas Caureja.
pļūti Caureja.
pļūtiens Caureja.
pļūtījiens Caureja.
pļūtīšana Caureja.
pļūtīzeris Caureja.
pļūtīzers Caureja.
pļutka Caureja.
stira Caureja.
stirkšķis Caureja.
tirkšķis Caureja.
turšķis Caureja.
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt.
katoterika Caurejas līdzeklis.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
lenitiva Caurejas līdzekļi.
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt.
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica").
pulicaria dysenterica caurejas sūricis.
purgācija Caurejas veicināšana ar zālēm.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants.
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa.
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
pļūtāt Ciest no caurejas.
stirāt Ciest no caurejas.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
pļuka Cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja.
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā.
taurenītis Dem. --> taurenis.
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā.
dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea").
datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā.
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers.
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers.
Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers.
Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris.
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers.
Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha.
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers.
Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha.
Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers.
Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers.
Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha.
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers.
Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha.
Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha.
Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers.
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha.
Brenkūzis Ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers.
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers.
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā).
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā.
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
sagina Gaurenītes.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
pļūtene Govs, kurai ir caureja.
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
Sagina procumbens gulošā gaurenīte.
hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
ihtoforms Ihtiola un formaldehida savienojums; antiseptisks zarnu līdzeklis pret caureju, tīfu u. c. kaitēm.
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte.
nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam.
Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
izacens Izatīna savienojums, ko lieto kā caurejas līdzekli.
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
pļūtīt Izvadīt no organisma izkārnījumus caurejas gadījumā vai daļēji šķidrā veidā.
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā.
zelta jāņoga jāņogu suga ("Ribes aureum"), ko arī audzē dārzos.
rībenes Jāņogu suga ("Ribes aureum").
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe.
transiluminācija Kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu.
derža Kāda zirgu slimība ar caureju.
pļūtka Kāds, kam ir caureja.
pļūtnieks Kāds, kam ir caureja.
pļūka Kāds, kuram ir caureja.
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā.
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, iepretim Andrēnu mājām, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m.
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana").
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
Pandernieku ezers Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
Kāmeņu Kāmeņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums.
struba Koka taure.
strūbe Koka taure.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju.
nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību.
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
aizgore Krāsns caure; rovis, rievis.
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
zelta lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys aurea").
Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus.
vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.).
Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
Galsiņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
satīrs Lielu dienas taureņu ģints.
trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
Ļukas Ļukas ezers - atrodas Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers; Ļūkas ezers; Ļuku ezers.
Ļūkas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
Ļuku ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
lubrikants Maigs caurejas līdzeklis.
Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
drastica Medicīnā stipri un mazās devās iedarbīgi caurejas līdzekļi.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību.
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte.
mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs.
bigne Necaurejams vai grūti caurejams skujkoku mežs.
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
Nitaw Nītaure.
Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums.
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums.
viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji.
zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
detrūzija Nogrūšana, izstumšana; vemšana, caureja.
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies.
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā.
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas.
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja.
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu.
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
pārpļūtīties pārmērīgas caurejas dēļ ļoti novājēt.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
E235 Pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums.
E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus").
Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus").
izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
izpļūtīties Pietiekoši ļauties caurejai.
Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Mērilendas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Misisipi štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāndimaroni Pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Maurena Pilsēta Lihtenšteinā ("Mauren"), 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē.
dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum").
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
purģēt Radīt caureju.
maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
zeltainais retējs retēju suga ("Potentilla aurea").
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
Lodes ezers Rijas ezers Taurenes pagastā.
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera.
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā.
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
miroņu taurene rudens taurene.
Cratarellus cornucopioides rudens taurene.
vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus").
kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles.
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure.
kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji.
helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās.
vēders iet cauri saka, ja ir caureja.
turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja.
šķiliņš Sākotnēji Bizantijas zelta aureja vai solida nosaukums ģermāņu tautās.
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji.
retinuma sakne sarīvētā veidā lieto pret caureju.
Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā.
Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā.
salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure.
classicum Seno romiešu kara signāls; signāla taure.
tuba Senromiešu kara taure.
surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure.
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
tifons skaņu signālaparatūra, kas raida miglas signālus no kuģiem, bākām u. c. navigācijas iekārtām; miglas taure
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers.
Slīcena ezers Skolas ezers Taurenes pagastā.
Slīcenis Skolas ezers Taurenes pagastā.
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju.
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas.
birztalas stērste stērstu suga ("Emberiza aureola"), Latvijā retumis ieceļo.
rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella").
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā.
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
fanfara Svinīgs taures signāls.
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā.
zeltpieres pipra šīs dzimtas suga ("Pipra aureola").
Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi.
metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis.
purgēns Tabletes caurejas veicināšanai.
pļūteklis Tāds, kam ir caureja.
pretcaurejas Tāds, kas novērš, ārstē caureju.
caurejains Tāds, kas slimo ar caureju 1.
caurejaiņš Tāds, kas slimo ar caureju 1.
purgatīvs Tāds, kas veicina caureju.
strumpe taure no alkšņa mizas.
strumpa Taure.
strumpe Taure.
trumpe Taure.
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums.
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums.
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums.
Nēķena pagasts Taurenes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
baterflajs Taurenis.
pļepis Taurenis.
taureņi Taurenis.
taurenīši Taurenītis.
rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides").
taurējiens Taures pūtiens.
klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai.
Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
katarse Tīrīšana, caureja.
katarze Tīrīšana, caureja.
vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
kino tropu koka "Pterocarpus marsupium Roxb." stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai.
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
Mežrijas strauts ūdenstece Taurenes pagastā, ietek Taurenes ezerā.
Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha.
Sentlorensa Upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe.
Šelleftelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
nēķinieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Nēķins" iedzīvotāji.
taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji.
durhgangs Vēdera caureja.
duršlāgs Vēdera caureja.
skrejamais Vēdera caureja.
drumis Vēdergraizes, caureja.
vēdernīca Vēdersāpes, caureja.
plukstīt Veicināt caureju.
jatropa Vemjamais jeb caurejas rieksts, eiforbiju dzimtas tropu augu ģints auglis; jatrofa.
jatrofa Vemjamais jeb caurejas rieksts, podagras jatrofas auglis.
Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure.
katerēze Viegla caureja vai vājums no medikamentu lietošanas.
ekoproze Viegla caureja.
hipokatarse Viegla caureja.
aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu.
kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu.
Laureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Laureņi" nosaukums latgaliski.
laurveida zalktene zalkteņu suga ("Daphne laureola").
emetica Zāļu līdzeklis, kas vienā laikā rada vemšanu un caureju.
Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā.
Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
Allamanda catharica zelta trompete jeb caureju rosinošā alamanda.
zeltgalvīšu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena virgaureae").
dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea").
suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
senna Žāvētas kasijas lapas vai to preparāts, ko lieto par caurejas līdzekli.
želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa aure.