aurēt
aurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aurēju | aurējam | aurēju | aurējām | aurēšu | aurēsim |
2. pers. | aurē | aurējat | aurēji | aurējāt | aurēsi | aurēsiet, aurēsit |
3. pers. | aurē | aurēja | aurēs |
Pavēles izteiksme: aurē (vsk. 2. pers.), aurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aurējot (tag.), aurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aurētu
Vajadzības izteiksme: jāaurē
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es drāzos pa priekšu, zēni aurēdami skrēja man pakaļ.
- No Daugavas pūta ass vējš, kulba drebot aurēja un brāzmās raustījās.
- Visi devās uz māju, mazākie bērni aurēdami pa priekšu.
- – līgavainis skaļi aurē un skatās, vai kaut kur neredzēs savu līgavu.
- Svešinieks joku īsti aptvēra tikai tad, kad resnis viņam jau aurēja sejā.