fuksītis
fuksītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fuksītis | fuksīši |
| Ģen. | fuksīša | fuksīšu |
| Dat. | fuksītim | fuksīšiem |
| Akuz. | fuksīti | fuksīšus |
| Lok. | fuksītī | fuksīšos |
Rokas zāģis ar vienu rokturi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad zāģēja ar rokas “ fuksīti” un ēvelēja ar rokas ēveli.
- Arī štrumentus iedeva — viņa paša fiskaru, mazo āmurīti un fuksīti.
- Ne malkas skaldāmais ķīlis, bet asais, tēšamais cirvis, un arī fuksīti nekur nemanīja.
- Man vienmēr līdzi ir fuksītis.
- Sāk ar fuksīti