mufe
mufe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mufe | mufes |
| Ģen. | mufes | mufju |
| Dat. | mufei | mufēm |
| Akuz. | mufi | mufes |
| Lok. | mufē | mufēs |
mufe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mufe | mufes |
| Ģen. | mufes | mufu |
| Dat. | mufei | mufēm |
| Akuz. | mufi | mufes |
| Lok. | mufē | mufēs |
1.Uzrocis; roku sildāmais.
2.Uzmava.
Avoti: LLVV, VkG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap Mufu no visām pusēm sapulcējās zvēri un klusēdami viņu vēroja.
- Bija pagājušas jau vairākas nedēļas, kad Hamurapi apstājās un uzrunāja Mufu:
- Ibū uzrādīja savu lasītāja karti, bet ar Mufu iznāca neliela aizķeršanās.
- – Lai nu ko, bet Mufu un Ibū es nekad neaizmirsīšu!
- Kā neiztrūkstoša lieta bija mufe, kur ielikt rokas, lai būtu silti.