peridotīts
peridotīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peridotīts | peridotīti |
| Ģen. | peridotīta | peridotītu |
| Dat. | peridotītam | peridotītiem |
| Akuz. | peridotītu | peridotītus |
| Lok. | peridotītā | peridotītos |
Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mantijas saknes materiāls satur peridotītus - tas virspusē nokļūst caur dimantus saturošajām subvulkāniskajām izvirdumu caurulēm - kimberlītu piltuvēm.
- Serpentinizētos peridotītu un gabbro masīvos ir zināmas azbesta, talka, magnezīta atradnes, kā arī sīki hroma, platīna, titanomagnetītu, niķeļa un vara tīrradņu atradumi.
- Harcburgīta tipa dimanti veidojušies no neorganiskas izcelsmes oglekļa dziļi Zemes mantijā, tie atrodami peridotīta iežos.
- Tie galvenokārt ir peridotīti, olivinīti un eklogīti, kuru blīvums ir 3,4-4,2 g/cm.
- Intruzīvie ieži ir tādi ieži kā peridotīts, gabro, diorīts, granodiorīts un granīts, bet efuzīvie ieži ir komatīts, bazalts, andrezīts, dacīts un riolīts.