Paplašinātā meklēšana
Meklējam āri.
Atrasts vārdos (501):
- āris:1
- bāri:1
- Bāri:1
- kāri:1
- kāri:2
- māri:1
- pāri:1
- ārija:1
- ārine:1
- afāri:1
- avāri:1
- spāri:1
- tvāri:1
- bārin:1
- bāris:1
- dāris:1
- fāris:1
- jāris:1
- kāris:1
- nāris:1
- nārit:1
- pārim:1
- pārin:1
- pāris:1
- pāris:2
- āriena:1
- āriene:1
- ārienē:1
- ārieši:1
- ārieši:2
- ārisks:2
- ārisks:1
- adžāri:1
- Aizāri:1
- avuāri:1
- Bajāri:1
- bavāri:1
- Bojāri:1
- fonāri:1
- hazāri:1
- maģāri:1
- Mežāri:1
- Pavāri:1
- pupāri:1
- Sasāri:1
- savāri:1
- tatāri:1
- tohāri:1
- ungāri:1
- velāri:1
- žagāri:1
- apāris:1
- bārijs:1
- bāriņš:1
- dāriks:1
- dāriņš:1
- kārija:1
- kāriņi:1
- Lārisa:1
- Māribo:1
- mārika:1
- māriņa:1
- Māriņa:1
- māriņi:1
- nāriņa:1
- pāriet:1
- pārijo:1
- pārijs:1
- pārirt:2
- pārirt:1
- Angjāri:1
- balkāri:1
- Ballāri:1
- Beohāri:1
- bulgāri:1
- Būtnāri:1
- Dziļāri:1
- izobāri:1
- Kaljāri:1
- Kjavāri:1
- Krūsāri:1
- kuluāri:1
- madjāri:1
- memoāri:1
- memuāri:1
- okulāri:1
- paklāri:1
- Piksāri:1
- Pušbāri:1
- Sūrsāri:1
- sutvāri:1
- vispāri:1
- altāris:1
- Altāris:1
- Arārija:1
- avārija:1
- bāriens:1
- bārinis:1
- bārisks:1
- dāriens:1
- diārijs:1
- erāriji:1
- erārijs:1
- izkāris:1
- kāriens:1
- kārināt:1
- luzāris:1
- nedāris:1
- nepāris:1
- olvāris:1
- Ontārio:1
- orārijs:1
- osārijs:1
- ovārijs:1
- pārička:1
- pārilgs:1
- pārilgt:1
- pārināt:1
- pārinēm:1
- polāri-:1
- āristaba:1
- ārišķība:1
- ārišķīgs:1
- daudzāri:1
- kagulāri:1
- kamisāri:1
- mudehāri:1
- populāri:1
- teberāri:1
- Vitasāri:1
- Vītasāri:1
- ačkāriks:1
- Adžārija:1
- aerārijs:1
- akvārijs:1
- angārija:1
- anksāris:1
- armārijs:1
- aviārijs:1
- bārinīte:1
- Bavārija:1
- bulvāris:1
- cibārijs:1
- čuhārija:1
- denārijs:1
- fotārijs:1
- fūmārijs:1
- fuzārija:1
- Gadārifa:1
- godkāris:1
- humārija:1
- janvāris:1
- kanārijs:1
- kanāriņš:1
- Kārikste:1
- klārisms:1
- kunāriks:1
- laidāris:1
- lappāris:1
- linārija:1
- lobārija:1
- lunārija:1
- lūnārijs:1
- Maģārija:1
- malārija:1
- Mežārija:1
- nokāries:1
- oleārija:1
- Ontārija:1
- Ontārijs:1
- osuārijs:1
- pākāries:1
- panārija:1
- pārietēt:1
- pārpārim:1
- pašpāris:1
- pašvāris:1
- patārija:1
- patvāris:1
- Pavāriņi:1
- pesārijs:1
- piāristi:1
- ārizēšana:1
- fiduciāri:1
- jaunopāri:1
- kapillāri:1
- Meļķitāri:1
- montaņāri:1
- premolāri:1
- Tošpavāri:1
- alliārija:1
- arenārija:1
- bajāriene:1
- bajārieši:1
- bajāriete:1
- batārisms:1
- bizmāriņa:1
- bojārieši:1
- Bulgārija:1
- cerkārija:1
- cerkārijs:1
- cetrārija:1
- cibārijas:1
- dentārija:1
- dzijpāris:1
- emuārists:1
- falkārija:1
- februāris:1
- filārijas:1
- fungārijs:1
- glosārijs:1
- ģitārists:1
- herbārijs:1
- iekāriens:1
- iekārināt:1
- jaunpāris:1
- kaldārijs:1
- kalvārija:1
- Kāriekste:1
- kitārists:1
- knidārija:1
- konārijas:1
- kosmārija:1
- ksilārija:1
- kvinārijs:1
- laukkāris:1
- lentārija:1
- lupstāris:1
- Māriapoča:1
- Māriņkols:1
- mensārijs:1
- mežārieši:1
- miliārija:1
- miliārijs:1
- nektārijs:1
- optopāris:1
- ostiārijs:1
- panārisms:1
- pārieskāt:1
- pārieties:1
- pārinieki:1
- pārinieks:1
- pārirties:1
- pārkāries:1
- pavāriene:1
- pavārieši:1
- piovārijs:1
- planārija:1
- plenāriji:1
- ārišķīgums:1
- eirodolāri:1
- stradivāri:1
- agrārietis:1
- aizkāriens:1
- alpinārijs:1
- araukārija:1
- aurinārijs:1
- Bānsbārija:1
- bāriņtiesa:1
- bestiārijs:1
- bezavāriju:1
- breviārijs:1
- briviārijs:1
- cefalārija:1
- cinerārija:1
- cinerārijs:1
- dāriņnieki:1
- dekšārieši:1
- dendrārijs:1
- Dendrārijs:1
- disbārisms:1
- Džungārija:1
- elitārisms:1
- idrabārijs:1
- indoārieši:1
- izobārisks:1
- kalidārijs:1
- kalnārieši:1
- kamerārija:1
- kamerārijs:1
- karaļpāris:1
- karebārija:1
- kārināties:1
- kašgārieši:1
- katenārija:1
- kontrārijs:1
- korolārijs:1
- kribrārija:1
- krūsārieši:1
- krustārijs:1
- kulinārija:1
- lagenārija:1
- laminārija:1
- lapidāriji:1
- legatārijs:1
- ligulārija:1
- lineārisms:1
- lobulārija:1
- malārijods:1
- mamilārija:1
- Māriņkalns:1
- memuārists:1
- mezovārijs:1
- milliāriji:1
- monetārijs:1
- mortuārijs:1
- naukrārija:1
- obituāriji:1
- okeanārijs:1
- ordinārijs:1
- pakaļpāris:1
- pāridesmit:1
- pāriemaksa:1
- pilulārija:1
- pinulārija:1
- plantārijs:1
- protonotāri:1
- Tisavašvāri:1
- abecedārijs:1
- abominārijs:1
- akantārijas:1
- Ardžentārio:1
- argentārijs:1
- autoavārija:1
- bajārinieki:1
- binitārisms:1
- cenzitārijs:1
- cestodāriji:1
- cimbalārija:1
- delfinārijs:1
- dizovārisms:1
- elektuārijs:1
- feodatārijs:1
- fiduciārijs:1
- fragilārija:1
- frigidārijs:1
- fritilārija:1
- hipobārisks:1
- impresārijs:1
- insektārijs:1
- itinerārijs:1
- kalendārijs:1
- kandelārija:1
- kartulārijs:1
- kaudātārijs:1
- kitāristika:1
- kolumbārijs:1
- konulārijas:1
- koronārisms:1
- kulinārisks:1
- laktukārijs:1
- lapidārisms:1
- laternārijs:1
- leģendārijs:1
- literārisks:1
- mandātārijs:1
- milenārisms:1
- militārisks:1
- militārisms:1
- militārists:1
- millenārijs:1
- monetārisms:1
- pārilgoties:1
- pertuzārija:1
- pieskāriens:1
- piksārietis:1
- planetārijs:1
- latitudināri:1
- līdzlegātāri:1
- protobulgāri:1
- adoleskārija:1
- adversārijas:1
- aerosolārijs:1
- alcionārijas:1
- Augšbavārija:1
- balistrārijs:1
- brahmačārins:1
- delegātārijs:1
- depozitārijs:1
- egalitārisms:1
- eksocelārijs:1
- elementārijs:1
- endocelārijs:1
- familiārisms:1
- fenestrārija:1
- furcellārija:1
- Grankanārija:1
- hiperbārisks:1
- jaunaispāris:1
- kalceolārija:1
- kapitulāriji:1
- katillārijas:1
- kodolavārija:1
- koncertārija:1
- krotalārijas:1
- lekcionārijs:1
- libertārisms:1
- Mārianhamina:1
- millenārisms:1
- millenārists:1
- misionārisms:1
- panāriānisms:1
- panlunārisms:1
- pansolārisms:1
- pāridarījums:1
- pāridarītājs:1
- pituitārisms:1
- plunžerpāris:1
- Athārānhazāri:1
- Kastrovillāri:1
- konvulsionāri:1
- acetabulārija:1
- apollinārisms:1
- araukārijaugi:1
- armamentārijs:1
- arundinārijas:1
- autoritārisms:1
- avārijremonts:1
- dirofilārijas:1
- doktrinārisms:1
- eksemplārisms:1
- gibraltārieši:1
- hiperovārisms:1
- kampanulārija:1
- kapillāritāte:1
- kaskādavārija:1
- kinoscenārijs:1
- komunitārisms:1
- konciliārisms:1
- kotdivuārieši:1
- kvēstionāriji:1
- māriņkalnieši:1
- metacerkārija:1
- metacerkārijs:1
- mikrofilārija:1
- neliterārisms:1
- parlamentāris:1
- pēdējaispāris:1
- pirmsavārijas:1
- anniversārijas:1
- apendikulārija:1
- Austroungārija:1
- avārijapgaisme:1
- bārijkarbonāts:1
- fragmentārisms:1
- frakcionārisms:1
- interkalārijas:1
- kalamāriācejas:1
- kanārijputniņš:1
- kazuārinācejas:1
- kinoscenārists:1
- konfesionārijs:1
- mikroblefārija:1
- militāristisks:1
- ovoveģetārisms:1
- pārinodarījums:1
- partikulārisms:1
- partikulārists:1
- pedicellārijas:1
- penitenciārija:1
- penitenciārijs:1
- antimilitārisms:1
- antimilitārists:1
- antitrinitāriji:1
- atretoblefārija:1
- avārijpierakste:1
- dispituitārisms:1
- fideikomisārijs:1
- instrumentārijs:1
- kolekcionārisms:1
- komplēmentārijs:1
- lātitūdinārieši:1
- okluzivpesārijs:1
- opozicionārisms:1
- ovoveģetārietis:1
- pārinstrumentēt:1
- pārinventarizēt:1
- parlamentārisks:1
- parlamentārisms:1
- antiproletārisks:1
- antitrinitārisms:1
- benediktionārijs:1
- hipopituitārisms:1
- laktoveģetārisms:1
- pārietotemporals:1
- parlamentārietis:1
- peskoveģetārisms:1
- polloveģetārisms:1
- avārijautomobilis:1
- hiperpituitārisms:1
- Kabarda-Balkārija:1
- laktoveģetārietis:1
- partikulāristisks:1
- antimilitāristisks:1
- pārinventarizācija:1
- sociālrevolucionāri:1
- zocialrevolucionāri:1
- ovolaktoveģetārisms:1
- panhipopituitārisms:1
- eiroparlamentārietis:1
- ovolaktoveģetārietis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (8898):
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
- terciārs [terciārietis]{s:2632}
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- Tenīsa diena 17. janvāris.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
- Bašķu diena 20. janvāris
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- palnu dīna 23. februāris.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- beznaģība abstrakts vispārinājums --> beznaģe
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana
- acetabularia Acetabulārijas
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- adžareli Adžāri
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu)
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
- aizmirdzināt aiziet pāri, garām (par lietu)
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
- izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- Crenobia alpina alpīnā planārija
- altārs Altāris
- alteris Altāris
- ziedeklis Altāris
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt)
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
- Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera
- Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
- Almonte apdzīvota vieta Kanādā (_Almonte_), Ontārio provinces austrumu daļā
- Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Ontārio provincē
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
- Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
- Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
- Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
- Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
- Berhtesgādene apdzīvota vieta Vācijā, Bavārijas federālās zemes dienvidos
- appendiculariaea Apendikulārijas
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- aplacentārs Aplacentārie dzīvnieki - zīdītāji (kloāku un somainie), kuriem dīgļa attīstības gaitā nerodas placenta
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri)
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
- lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
- kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
- traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
- galenisks ar galu uz leju; ar galu perpendikulāri (kā) virsmai
- pārmuities ar grūtībām pārkļūt pāri (kam)
- pārkulties ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārdzīties ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri)
- pāršļaukties ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri
- kalteniski ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai
- gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
- gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
- pārmocīt ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- pārmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārmest ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1)
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- šļaupēt ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām)
- pārstiept ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko)
- pārstrūgāties ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri)
- pārsteberēt ar pūlēm, grūtībām pāriet
- pārmocīties ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri)
- pārskrapāties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri)
- pārsist ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri
- pārslidināt ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
- grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
- grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
- pārlidot ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko)
- pārspert ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārspļaut ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārmest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
- pārsviest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
- kabaleta ar stretas paņēmienu veidots ārijas vai dueta noslēguma posms 19. gs. itāļu operās vai oratorijās
- pārsviest ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1)
- pārsviesties ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko)
- pārtriekt ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko)
- traveja ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām)
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- pārkrustīt ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
- araucaria Araukārijas
- araucariaceae Araukāriju dzimta
- araucariales Araukāriju rinda
- parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
- dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- parāde Ārējais efekts; ārišķība
- parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
- Barumīni nuragi arheoloģiskais piemineklis Itālijā, Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu
- ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai
- arundinaria Arundinārijas
- Arundinaria jaunsarensis arundināriju suga
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
- stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Fritillaria asyriaca Asīrijas fritilārija
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
- ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
- plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas
- calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas
- anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
- zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru
- nošļucis Atkāries
- šļaums Atkāries
- nokāries Atkāries, nokarens
- pārnesāt atkārtoti pārnest (pāri)
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu
- pārgalviski Atmuguriski pāri galvai
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
- pārsprukt ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko)
- pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko)
- pārlingot ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko)
- pārcilpot ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku
- pārlikties ātri pārskriet (pāri kam, pār ko)
- pārlobt ātri pārskriet (pāri kam, pār ko)
- pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
- pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
- pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
- pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
- pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko)
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko)
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
- Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī
- pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam)
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums)
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- arteriokapilārs attiecīgs uz artērijām un kapilāriem
- apokrīns attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī)
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
- ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali
- dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem)
- teleangioma Audzējs, kas sastāv no paplašinātiem kapilāriem
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- herbarizācija augu vākšana un kaltēšana herbārijam
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība
- murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam)
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT"
- autoavārija Automobiļu avārija
- spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
- peiskārs autosacensībās - automobilis, kas regulē ātrumu avārijas gadījumā
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
- havarija Avārija
- kophavarija Avārija, kurā cietuši divi vai vairāki transportlīdzekļi, kas savstarpēji radījuši kaitējumu viens otram
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi)
- hafefobija Bailes no pieskārieniem
- beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
- māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
- Dendrocoelum lacteum baltā planārija
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
- Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
- Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
- Fritillaria pallidiflora bālziedu fritilārija
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām
- kā vārnas barā, nikni, plēsonīgi; ar ziņkāri
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
- sabāriens Bargs bāriens
- švarba Bargs bāriens
- brice Bāriens
- bricis Bāriens
- drātējiens Bāriens
- šlaga Bāriens
- struška Bāriens
- žara Bāriens
- birga Bāriens, pēlums, sods
- aukstaispirts Bāriens, pēriens
- braciņš Bāriens, pēriens
- bracas Bāriens, rājiens
- brammiņš Bāriens, rājiens
- brīdiņš Bāriens, rājiens
- drūkste Bāriens, rājiens
- tramdiens Bāriens, rājiens
- svela Bāriens, rājiens; arī pēriens
- drūsme Bāriens, sods
- trēza Bāriens, sods, nepatikšanas
- satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums
- žars Bāriens; arī pēriens
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas
- bariums Bārijs - ķīmiskais elements
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis)
- bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
- bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
- Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern")
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene
- BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka
- skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko)
- bēstiārs Bestiārijs
- mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
- kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
- sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi
- Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
- pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem
- biti sekundē bināri kodētās informācijas pārraides ātruma mērvienība - bitu skaits sekundē
- protokols BSC binārie sinhronie sakari
- binārā sinhronā komunikācija binārie sinhronie sakari
- BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- zaiza Bižutērija, aksesuāri
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.)
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
- čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
- Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
- nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
- reprimanda Brīdinājums, bāriens
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
- svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko)
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
- finiera nodrāznis brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros; drāztas brusas atlieka
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas
- Mammillaria boolii Būla mamilārija
- corbadži Bulgāriem bagātnieks, naudas maiss
- BG Bulgārija, valsts divburtu kods
- BGR Bulgārija, valsts trīsburtu kods
- sobranje Bulgārijas parlamenta nosaukums
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
- tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju
- BSP Bulgārijas Sociālistiskā partija
- BTR Bulgārijas Tautas Republika
- BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
- bulvars Bulvāris
- bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros
- mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā
- dubultbungas Bungu pāris, divu bungu komplekts, kur instrumenti atšķiras ar izmēru un citiem parametriem
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam
- papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām
- izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
- atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
- nākt pāri būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam)
- pārmest būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu
- pārgāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko)
- nogāzt būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
- uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
- pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- nosegt būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam
- pārkrustot būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
- spiest būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
- pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- slieties būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu)
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā)
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- asinsvadi Cauruļveida orgāni (artērijas, vēnas, kapilāri), pa kuriem plūst asinis
- Pertusaria pertusa caurumainā pertuzārija
- Curcuma zedoaria Cedoārijas kurkuma
- cephalaria Cefalārijas
- Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko)
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās
- rolbiskvīts cepts kulinārijas izstrādājums - [biskvīta]{s:2271} plāksne, ko noziež ar ievārījumu vai citu pildījumu un sarullē
- cestodaria Cestodāriji
- pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
- cetraria Cetrārijas
- Cetraria chlorophylla cetrāriju suga
- Cetraria pinastri cetrāriju suga
- Cetraria sepincola cetrāriju suga
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
- Cetrelia cetrarioides cetrārijveida cetrēlija
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
- iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
- radiotrauma cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas
- iniciācija cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju
- dzimumcikls cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju
- asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
- audzēknis cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē
- ķēms cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
- blatņiks cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos
- lasītājs cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.)
- rakstītājs cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam)
- antimilitārists cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu
- robinsons cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats
- pārcēlājs cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi)
- vuārists cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis
- fizkultūrietis cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
- cymbalaria Cimbalārijas
- trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba")
- vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia")
- mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis")
- pāraiņi Cimdu pāris
- cineraria Cinerārijas
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
- litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti
- babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā
- krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst
- Laminaria saccharina cukura laminārija
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Plasmodium malariae četrdienu malārijas plazmodijs
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
- Čulima Čulimas tatāri - čulimi
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
- dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
- bajārieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
- pāreja darbība --> pāriet (4)
- pāreja darbība --> pāriet (5)
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
- inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī
- skrūves pārvads darbmašīnas mehānisms ar skrūves un uzgriežņa kinemātisku pāri, kas skrūves rotāciju pārveido uzgriežņa virzes kustībā
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- krudīt darīt (kādam) pāri
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- abužāt darīt pāri
- apbužāt darīt pāri
- apkrāmēt darīt pāri
- noraudzīt darīt pāri
- ēdināt darīt pāri (kādam)
- pieskarties darīt pāri (kādam)
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
- abižot darīt pāri; kaitēt
- bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums
- piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos
- klecēt daudz un kāri ēst
- klemšāt daudz un kāri ēst
- zolēt daudz un kāri ēst
- klezēt daudz un kāri ēst; ēst
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos
- Cineraria cruentus daudzkrāsu cinerārija
- Umbilicaria polyphylla daudzlapu umbilikārija
- regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
- Arhimēda ķermeņi daudzskaldņi, kuru skaldnes ir vairāku veidu regulāri daudzstūri; pusregulārie daudzskaldņi
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- pogosts (pyrmais, ūtrais) dāvanu mešana jaunajam pārim (uz galda)
- Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- bināri kodēts decimālais attēlojums decimālo ciparu attēlojums ar bināriem vārdiem
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
- Mammillaria deherdtiana Deherta mamilārija
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
- bārītis dem. --> bāris
- pārītis dem. --> pāris
- pašpārītis dem. --> pašpāris
- arborētums Dendrārijs - āra apstākļos kultivētu koku un krūmu kolekcija
- endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
- portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- gaļas produkti desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai)
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs
- Euplanaria polychroa dīķa planārija
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- dirofilarioze Dirofilāriju invāzija
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
- pārejošs divd. --> pāriet
- pārejams divd. --> pāriet (1)
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
- divaju Divēji; divi pāri
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
- epitēlijķermenīši Divi iekšējās sekrēcijas dziedzeru pāri, kas atrodas aiz vairogdziedzera
- pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
- divai Divi pāri; divēji
- divej Divi pāri; divēji
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā)
- biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.)
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri
- Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību
- transferkarte Dokuments par sportista pāriešanu citā klubā
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu
- zaļie Dolāri
- dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā
- nodrāznis Drāztas brusas atlieka - finiera brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- dugesia Dugesia lugubris - upes planārijas "Euplanaria lugubris" nosaukuma sinonīms
- dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
- Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- malārijas odi dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji
- adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
- Fritillaria lutea dzeltenā fritilārija
- Pertusaria flavida dzeltenīgā pertuzārija
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
- akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas
- dzīvnieku auglība dzimumbriedumu sasniegušu dzīvnieku spēja regulāri dot pēcnācējus
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī
- barības automāts dzīvnieku piebarošanas ierīce, no kuras tie var regulāri saņemt barību mazās devās
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips
- barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens)
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1)
- aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt
- Fritillaria eduardii Eduarda fritilārija
- Parus songarus eglāju jeb Džungārijas zīlīte
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
- ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
- EDSK Eiropas drošības un sadarbības konference (līdz 1995. g. 1. janvārim, tagad EDSO)
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
- eiro- Eiropas-, ar Eiropu saistīts (piem., eirodolāri, eirokomunisms)
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
- ratiņu ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir divasu vai trīsasu ratiņu rāmjos (modernajām lokomotīvēm)
- rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm)
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
- ekotons ekosistēmu saskares josla, kurā viena ekosistēma pāriet otrā
- karcinomatoīds Eksperimentālajā onkoloģijā epitēlija proliferācija inducētās papillomās, kas nepāriet uz apkārtējiem audiem
- repartitieris Eksperts, kas nodarbojas ar zaudējumu aprēķiniem kuģa avārijas gadījumā
- drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri
- Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai
- šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi)
- šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga)
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot
- Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols
- Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm)
- savilce Elements, kas saista savā starpā spāru pāri un daļēji to arī balsta
- mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
- ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
- (likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga
- Sorbaria aitchisonii Etčisona sorbārija
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
- Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
- Ulungurs ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Pihejervi ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi
- Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
- Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- kuthasta Ezoterismā augstākais es, daļa no tā, kas stāv pāri visam, kas ir mainīgajā pasaulē
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
- falcaria Falkārijas
- parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
- pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
- sveču (arī meteņu, puteņu, sala) mēnesis februāris
- meteņu mēnesis februāris
- sveču mēnesis februāris
- febrālis Februāris
- pebrālis Februāris
- pebrelis Februāris
- svečmēnesis Februāris
- vebrālis Februāris
- fenestraria Fenestrārijas
- Fenestraria aurantiaca fenestrāriju suga
- Fenestraria rhopalophylla fenestrāriju suga
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas
- mikrofilārija Filārijas pirmskāpura stadija, kas cirkulē ar asinīm
- vizuālā montāža filmas kombinēšana no uzņemtu kadru kopuma, neizmantojot scenāriju
- antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms
- reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā)
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
- superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
- emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu
- minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība
- aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs)
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
- fragilariaceae Fragilāriju dzimta
- ceratoneis Fragilāriju dzimtas ģints
- diatoma Fragilāriju dzimtas ģints
- fragilaria Fragilāriju dzimtas ģints
- licmophora Fragilāriju dzimtas ģints
- meridion Fragilāriju dzimtas ģints
- tabellaria Fragilāriju dzimtas ģints
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
- frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi
- šķērskamanas Frēzmašīnas izpildietaise, kas pārvietojas perpendikulāri galda trajektorijai
- fritillaria Fritilārijas
- Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca")
- Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis")
- Eduarda fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria eduardii")
- karaliskā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria imperialis")
- dzeltenā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria lutea")
- bālziedu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pallidiflora")
- Persijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria persica")
- Ponta fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pontica")
- mieturu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria verticillata")
- lineārs operators funkcija, kas vienu vektoru telpu attēlo lineāri otrā vektoru telpā
- sedlu punkts funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- furcellaria Furcellārijas
- Furcellaria fastigiata furcellāriju suga
- fusarium Fuzārijas
- Fusarium avenaceum fuzāriju suga
- Fusarium culmorum fuzāriju suga
- Fusarium gibbosum fuzāriju suga
- Fusarium graminearum fuzāriju suga
- Fusarium heterosporum fuzāriju suga
- Fusarium lateritium fuzāriju suga
- Fusarium moniliforme fuzāriju suga
- Fusarium nivale fuzāriju suga
- Fusarium oxysporum fuzāriju suga
- Fusarium poae fuzāriju suga
- Fusarium solani fuzāriju suga
- Fusarium sporotrichella fuzāriju suga
- Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā
- diplobacilis Galos savienotu baciļu pāris
- architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
- pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina)
- Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
- marmorgaļa gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
- čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri
- govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks
- Mammillaria elongata garenā mamilārija
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
- Vīnes klafters garuma mērs Austroungārijā līdz 1875. g. = 189,65 cm
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m
- Mammillaria longiflora garziedu mamilārija
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
- saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko)
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml)
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko)
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.)
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Mammillaria guelzowiana Gelzova mamilārija
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
- liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu)
- Mammillaria formos glītā mamilārija
- Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms
- kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
- aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus
- degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi
- pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri
- Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
- plānotā grūtniecība grūtniecība, kuru pirms tās iestāšanās vēlas (plāno) pāris vai viens no partneriem
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
- pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā)
- rozete ģeometriska figūra, ko uz daudzkrāsu novilkuma veido krāsdalītu attēlu regulārie rastra elementi
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu)
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
- pilna ģimene ģimenes tips kuru veido laulātais pāris
- Mammillaria haageana Hāges mamilārija
- Olearia haastii Hāsta oleārija
- pedipalpas helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris
- heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
- filarioze Helmintoze, ko ierosina filārijas
- herbarius Herbārijs
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
- pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā
- hininizācija Hinīna ievadīšana organismā, piem., malārijas profilaksei
- navigācija Hipertekstu pārlūkošana, kuras gaitā datora lietotājs, ar peli aktivizējot hipersaites, pēc savas izvēles pāriet no dokumenta uz dokumentu
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
- gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY)
- humariaceae Humāriju dzimta
- geopyxis Humāriju dzimtas ģints
- humaria Humāriju dzimtas ģints
- inermisia Humāriju dzimtas ģints
- neottiella Humāriju dzimtas ģints
- pseudombrophila Humāriju dzimtas ģints
- pulvinula Humāriju dzimtas ģints
- scutellinia Humāriju dzimtas ģints
- puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
- nepāliešu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, lieto devanāgari rakstu
- singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem
- bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā
- metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
- atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- ringuts iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai
- sagardināt Iekārināt
- avārijpierakste Iekārtas režīma parametru maiņas grafisks pieraksts pirms avārijas un avārijas laikā
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru
- iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
- steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
- katapulta ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- termostabiņš ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem
- ģeofons ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
- inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam)
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm)
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam)
- Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus
- triplets Ik viens no trim kādas retas grāmatas utt. eksemplāriem
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
- staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
- ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to)
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
- notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas
- Carya illinoensis Ilinoisas kārija
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans
- heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
- indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
- melotridīms Indivīds ar vienu lieku locekļu pāri
- radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja
- heteroinfekcija Infekcija no ārienes, pretstatā infekcijai ar paša mikrobiem
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem
- kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
- EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
- vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri
- tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces
- Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
- Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
- pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās
- Iskera Iskara, upe Bulgārijā
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas
- Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim
- Cetraria islandica Islandes cetrārija
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- gamris Izbadējies cilvēks, kas kāri ēd
- izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.)
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli)
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām)
- krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai
- izslaistīties Izcelties, pacelties pāri apkārtnei; atšķirties
- ekselence izcilība; pacelšanās pāri
- appīpēt Izdot naudu par papirosiem, cigāriem; nopīpēt
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs
- pirmsskola izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; [bērnudārzs]{s:2565}
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību
- ķest Izkašāt; kāri grābt; bagātīgi ņemot smērēt
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās
- simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori
- pieļūrēt Izliet, pārliet pāri
- izplīkšķēt Izlīt, izklīst, pāriet
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
- aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem
- lineārā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir lineāri lielumi
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- prezentabls Iznesīgs, pēc ārienes cienīgs
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi
- izobārs Izobārisks
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem
- pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai)
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai)
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri)
- nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko)
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.)
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
- kārdināt izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu)
- apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
- kārdināt izraisīt iekāri 1 (2)
- kairināt izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu)
- iekairināt izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri)
- intriģēt izraisīt ziņkāri, arī aizdomas; interesēt
- ziņkārot izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri
- habituss Izskats, āriene; ārējā forma, apveids; konstitūcijas tips
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
- endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma
- domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms
- nobārt Izteikt bārienu
- sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
- uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
- sapost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu)
- uzposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet
- saposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties
- pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko)
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare
- izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri)
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modeļus (tipus)
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana
- hortus siccus izžāvētu augu kolekcija, herbārijs; neinteresantu faktu kopums
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
- ziemas mēnesis janvāris
- janvārs Janvāris
- Laminaria japonica Japānas laminārija
- bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
- Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta
- jāre Jāris (3)
- pārkorēm Jāteniski, pāri
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- jaunači Jaunais pāris
- guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām
- jaunāpāra Jaunaispāris: jaunā pāra; jaunlaulāto
- jaunopāri Jaunaispāris: jauno pāri; jaunlaulātos
- kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība
- salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu
- godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
- maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
- šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā
- jaunpāris Jaunlaulātie, jaunais pāris
- jaunaispāris Jaunlaulātie; jaunais pāris
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
- trijādības likums jebkura krāsa ir izsakāma ar trim lineāri neatkarīgām krāsām, kur lineārā neatkarība nozīmē, ka nevienu no šīm krāsām nevar iegūt, saliekot kopā pārējās divas
- Siāmas dvīņi jebkurš saistīts vai nešķirams pāris
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma
- Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
- Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
- Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri)
- Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
- uzjume Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
- uzjumis Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
- uzjums Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
- Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
- Bengtšēras bāka jūras bāka Baltijas jūras Somu līča ziemeļrietumos, pie Somijas Sāristomeri (Šērgordshaveta) nacionālā parka robežas
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
- Lobularia maritima jūrmalas lobulārija
- eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes
- diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums
- adverbializācija kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos
- folija kādas grāmatvedības grāmatas divas pretējās lappuses jeb lappāris
- starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā
- asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju
- pārupis kāds, ka dzīvo pāri upei
- pārmucis kāds, kas aizmucis pāri robežai
- čepēsls kāds, kas grib otram pāri darīt
- pirslis kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja
- peslis kāds, kurš jauno pāri pie mācītāja ved
- jērotājs kāds, kurš pārāk bieži par jāriem runā
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
- miasms Kaitīgi zemes izgarojumi, kas it kā izraisa endēmiskas slimības, piem., malāriju
- calceolaria Kalceolārijas
- vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia")
- mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem
- teuthoidea Kalmāri
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
- Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Bakoņa kalnu grēda Ungārijas rietumu daļā, augstākā virsotne - 709 m (Kerišs)
- Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
- Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
- Fritillaria camtschatcensis Kamčatkas fritilārija
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē
- kamerārija Kamerstila ārija
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
- Serinus canaria kanārijputniņš
- kanārijs Kanārijputniņš
- Phoenix canariensis Kanāriju dateļpalma
- Davallia canariensis Kanāriju davālija
- Dracunculus canariensis Kanāriju dragonārums
- Hedera canariensis Kanāriju efeja
- Euphorbia canariensis Kanāriju eiforbija
- Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle
- candelaria Kandelārijas
- candelariaceae Kandelāriju dzimta
- candelariella Kandelāriju dzimtas ģints
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves
- sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
- parakstītais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akcionāri un citas personas ir parakstījušās izsludinātā pamatkapitāla parakstīšnās termiņā
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā)
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī
- rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām
- tiltlicis Kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta tilta konstrukcijas transportēšanai, uzstādīšanai pāri šķērslim vai noņemšanai no tā
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu)
- Fritillaria imperialis karaliskā fritilārija
- uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam
- Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā
- Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris
- krēst Kāri ēst
- lupcavāt Kāri ēst
- lupīt Kāri ēst
- grapēt Kāri ēst, rīt
- seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas
- kludzīt Kāri rīt, piem., biezputru
- piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā)
- stokāt Kāri, aizgūtnēm ēst
- bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
- stūcīt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
- stūkāt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
- vicot Kāri, ātri ēst
- ar pilnu muti kāri, daudz ēst
- šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām)
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos
- carya Kārijas jeb hikorijas
- sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
- olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas
- pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko)
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko)
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
- orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
- barbes Karpu dzimtas zivis gk. tropu jūrās un saldūdeņos, arī akvārijos
- zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs
- kardināls karpu dzimtas zivs; sastopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
- parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
- dežūrkarte Karte, kurā regulāri atzīmē ģeotelpisko datu izmaiņas attēlotajā teritorijā
- ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs
- kaskādavārija Kaskādes avārija
- kašgarliki Kašgārieši
- Kongurmuztags Kašgārijas grēda Ķīnā
- pārkāst Kāšot pārliet pāri malām
- catillaria Katillārijas
- Catillaria athallina katillāriju suga
- Catillaria atropurpurea katillāriju suga
- Catillaria elachista katillāriju suga
- Catillaria globulosa katillāriju suga
- Catillaria lenticularis katillāriju suga
- Catillaria silvestris katillāriju suga
- Catillaria sphaeroides katillāriju suga
- Catillaria vernicea katillāriju suga
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri
- obligātais eksemplārs katra iespieddarba eksemplāri, kuri izdevniecībām atbilstoši likumam jānodod valsts bibliotēkai
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
- jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
- dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai
- rubikons kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā
- pagasts kāzu viesu ziedojumi jaunajam pārim
- kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns
- varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
- kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare
- kinodramaturgs Kinoscenāriju autors
- kinoscenārists Kinoscenāriju autors
- Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
- alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri)
- jumties Klāties, plesties (kam pāri)
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu
- pārklidzināt Kliedzot pārlidot (pāri kam)
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
- Bačkovas klosteris klosteris Bulgārijā (_Bačkovski manastir_), Plovdivas provinces dienvidu daļā
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
- vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks
- vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks
- kāpt kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
- pārveidoties kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu)
- pārvērsties kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- proletarizēties kļūt par proletārieti (1)
- pārplūst kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus
- atsaieties kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību)
- splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
- cnidaria Knidārijas
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu
- kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi
- garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
- kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba
- jūgs Koks, kas piestiprināts pāri dīstelei un pie kura jūdz zirgus
- lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā
- meromorfa funkcija kompleksa mainīgā analītiskā funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli
- connarales Konāriju rindu
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu)
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām
- konteinerizācija Konteineru izmantošana darba procesā (gk. preču transportēšanā); pāriešana uz konteineru izmantošanu; transportēšanas sistēmas pārkārtošana darbam ar konteineriem
- starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances
- kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2)
- Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām
- Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros
- cosmarium Kosmārijas
- Cosmarium amoenum kosmāriju suga
- Cosmarium botrytis kosmāriju suga
- Cosmarium connatum kosmāriju suga
- Cosmarium crenatum kosmāriju suga
- Cosmarium cucurbita kosmāriju suga
- Cosmarium difficiale kosmāriju suga
- Cosmarium humile kosmāriju suga
- Cosmarium margaritiferum kosmāriju suga
- Cosmarium meneghinii kosmāriju suga
- Cosmarium obsoletum kosmāriju suga
- Cosmarium portianum kosmāriju suga
- Cosmarium praegrande kosmāriju suga
- Cosmarium punctulatum kosmāriju suga
- Cosmarium reniforme kosmāriju suga
- Cosmarium undulatum kosmāriju suga
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- Scutellaria costaricana Kostarikas ķiverene, arī Kostarikas skutelārija
- atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris
- krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
- krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
- radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
- tatvas Krāsaini ģeometriskie simboli, ko izmanto meditāciju praksē, lai attīstītu gaišredzību - pieci primārie simboli, kurus mēdz arī kombinēt pa diviem
- bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
- cribrariaceae Kribrāriju dzimta
- cribraria Kribrāriju dzimtas ģints
- dictidium Kribrāriju dzimtas ģints
- lindbladia Kribrāriju dzimtas ģints
- jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī
- pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā
- habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā
- luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti
- skalenoedrs Kristalogrāfiskā forma, daudzskaldnis, kura skaldnes ir neregulāri trijstūri
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
- Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists
- antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms
- sinkrētisms kristietības un dažādu vietējo ticējumu un paražu savijums, piemēram, millenārismā, natīvismā
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums
- CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union")
- pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko)
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- čarda Krodziņš Ungārijas stepē
- hemimels Kroplis ar rudimentāriem locekļiem
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
- pārkrustis Krustām - perpendikulāri vai slīpi pāri
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- xylariaceae Ksilāriju dzimta
- daldinia Ksilāriju dzimtas ģints
- hypoxylon Ksilāriju dzimtas ģints
- poronia Ksilāriju dzimtas ģints
- ustulina Ksilāriju dzimtas ģints
- xylaria Ksilāriju dzimtas ģints
- briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon")
- daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
- xylariales Ksilāriju rinda
- kabaļjērija Kubiešu laukuma mērs - 1343 āri
- dispāža Kuģniecībā avārijas zaudējumu aplēse
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
- vienādspārņi kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi
- spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
- prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
- plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
- tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
- tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
- spāre kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri
- protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pavārniecība Kulinārija
- pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
- kulinārs Kulinārijas (1) speciālists
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai
- bulcene Kulinārijas veikals
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- kausēt Kūsāt, vāroties tecēt pāri malām
- Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās)
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas
- malariometrija Kvantitatīvo metožu lietošana malārijas pētīšanā
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā
- supratekamība Kvantu šķidruma (sk. Bozes šķidrums) stāvoklis, kurā šķidrums bez berzes izplūst caur kapilāriem
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi
- pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko)
- sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij
- svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
- līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes
- amphoridium Ķērpju nodalījuma verukāriju rindas verukāriju dzimtas ģints
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
- donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
- tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
- lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms
- lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
- vispārinātais impulss Lagranža funkcijas parciālais atvasinājums pēc vispārinātā ātruma
- zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
- daļlaiks Laika vienība, kas tiek atvēlēta kādam atsevišķam procesam, regulāri pildot dažādas darbības
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus
- laminaria Laminārijas
- laminariales Lamināriju rinda
- pirkstveida laminārija lamināriju suga ("Laminaria digitata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā
- Japānas laminārija lamināriju suga ("Laminaria japonica"), kas tiek kultivēta Austrumāzijas jūrās
- cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa)
- plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa)
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
- lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
- LCD Latvijas Centrālais depozitārijs
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
- desetīna Laukuma mērvienība - 1,09225 hektāri (krievu mērvienību sistēmā, 1753.-1927. g.)
- mucas sējums (arī vieta) laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- mucas vieta (arī sējums) laukuma mērvienība aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka
- bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu
- konjugāls Laulības-; attiecīgs uz laulātu pāri
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko)
- iekarniski Lejup nokāries
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko)
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- strucināt lēnām iet pāri trauka malai (par alu)
- pārvilkties lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko)
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem
- nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) lēni pāriet balstā uz ceļgaliem
- pārsvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
- baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
- BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
- liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra
- trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; triplāns
- triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; trīsplāksnis
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā
- pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs
- anofelicīds Līdzeklis malārijas odu iznīcināšanai
- anofelifugs Līdzeklis, kas aizbaida malārijas odus vai pasargā no to kodieniem
- filaricīds Līdzeklis, kas iznīcina filārijas
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko)
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko)
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku
- sliekties Liekties (parasti kam pāri)
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- dižgulta liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
- mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla
- anaplazmoze Liellopu malārija, drudzis, kura cēlonis ir ērču kodieni
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
- makroradikāļi Lielmolekulāri aktīvie radikāļi
- elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa
- silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi
- antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem
- okeanārijs liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei)
- marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
- langusts liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā)
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām
- pričindāļi Lietas, mantas, piederumi, aksesuāri
- vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu
- vispār lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā
- integrētā programmatūra lietojumprogrammu sistēma, kas nodrošina lietotājiem vienotu piekļuvi tās komponentiem un iespēju brīvi pāriet no vienas lietojumprogrammas uz otru
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
- piegāza Lietus gāze, kas strauji uznāk un pāriet
- auka Lietus, kas ātri pāriet
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko)
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- normālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei
- guldīt likt jaunajam pārim iet gulēt kāzu naktī pēc mičošanas
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā)
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām
- kalnu grēda lineāri izstiepta, pozitīva reljefa lielforma, kas norobežota ar nogāzēm, kuras vērstas slīpi pretējos virzienos
- iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi
- blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
- linearitāte Lineārisms (1)
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam)
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības
- librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai)
- pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām
- lobariaceae Lobāriju dzimta
- lobularia Lobulārijas
- jūrmalas lobulārija lobulāriju suga ("Lobularia maritima")
- parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā
- Pilularia globulifera lodaugļu pilulārija
- Mammillaria sphaerica lodveida mamilārija
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko)
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā
- lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā
- sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem
- konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi
- breviārs Lūgšanu cikls katoļu baznīcā, ko izpilda regulāri vienā un tajā pašā stundā
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
- plaušu vēzis ļaundabīgs audzējs, kas primāri izveidojies plaušā vai tur pārgājis no vēža citā orgānā
- apkūsināt Ļaut kūsāt pāri
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- ļuks Ļengani nokāries
- pārstiepties ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārtriekties ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārzibēt ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- impozants ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku)
- sīkzivis ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā)
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot
- uzēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam)
- ieēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam)
- gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
- disteleoloģija mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam)
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā)
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā)
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers
- mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri
- teneramente Maigi, trausli, vāri
- tenero Maigi, trausli, vāri
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
- glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā)
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko)
- bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors
- iekšējo saišu stiprība maksimālais stiepšanas spēks, kuru iztur papīrs; mēra, stiepjot perpendikulāri loksnes virsmai
- tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums
- biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem
- struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi
- blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
- Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
- purva drudzis malārija
- gametocitēmija Malārijas gametocīti eritrocītos
- anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas
- anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū
- ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu
- gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas
- eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās
- enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs
- malarioloģija Malārijas pētīšana
- shizonts Malārijas plazmodiju bezdzimuma forma (paaudze)
- kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos
- rafidiospora Malārijas sporozoīts
- Anopheles maculipennis malārijods
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā
- mamillaria Mamilārija
- mammillaria Mamilārijas
- zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
- Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii")
- Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana")
- garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata")
- glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
- Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
- Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
- garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
- Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae")
- Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia")
- skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
- Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
- rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
- Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
- sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
- lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
- vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
- Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
- mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms
- tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē
- mantojums manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā
- rikaucis Mantkāris, rīma
- rīkaucis Mantkāris, rīma
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris
- algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus
- pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa
- ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri
- Mammillaria matudae Matudas mamilārija
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu
- kavatineta Maza ārija; kabaleta
- Planaria torva mazā planārija
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
- apbalēt mazliet nobālēt; izbalēt (vispāri vai vietumis)
- aptīrīt mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri)
- drestelis mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
- badi Maznozīmīgi literāri darbi, pieraksti
- pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā
- izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko
- izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko
- Hajdū-Bihara Meģe Ungārijas austrumos, platība - 6210,56 kvadrātkilometri, 541300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Debrcena
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
- Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons
- Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
- Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
- Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca
- Pešta Meģe Ungārijas ziemeļos, abpus Donavas
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
- Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas
- daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
- meromorfa Meromorfa funkcija - kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli; piem., visas racionālās funkcijas, tg, gamma funkcija
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km)
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti
- plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju
- lāpsaniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
- lāpseniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs
- taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus
- consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma
- Fritillaria verticillata mieturu fritilārija
- Mammillaria microhelia mikrohēlijas mamilārija
- fizikālas izcelsmes stresori mikroklimata novirzes no sanitāri higiēniskajām normām, dzīvnieku transportēšana, pārdzīšana u. c.
- binokulārais mikroskops mikroskops ar diviem okulāriem; priekšmetu aplūko ar abām acīm
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī
- sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ
- Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945. gadā
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu)
- 1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV)
- aizsardzība militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu)
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- dot godu Militāri sveicināt
- konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči
- militārists militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs
- millennijs Millenārijs
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm)
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
- viterīts Minerāls, ogļskābais bārijs; rūda bārija un tā sāļu iegūšanai
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām
- ofertorijs Mišas 4. nodalījums, kura laikā uznes altāri, dievmaizi un vīnu
- astrālie mīti mīti par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām (plašākā nozīmē - arī lunārie un solārie mīti)
- glāstrunis Mobilais telefons ar skārienjutīgu ekrānu
- močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam)
- neoplasticisms Modernisma virziens plastiskajās mākslās, kura pamatā ir vispārinātu ģeometrizētu formu ("tīro formu") kombinācijas
- jancināt Modināt iekāri un to neapmierināt
- adukti Molekulāri kompleksi un kovalenti savienojumi, kas rodas pievienošanās reakcijās
- Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku; Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms
- vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
- mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi
- Cymbalaria muralis mūru cimbalārija
- biartikulārais muskulis muskulis, kas iet pāri divām locītavām
- pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu
- obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti
- Bahtegāna nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, ietver Bahtegāna ezeru un tā regulāri applūstošo ziemeļu piekrasti
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- dolarizācija Nacionālās valūtas oficiāla vai neoficiāla aizstāšana ar ASV dolāriem
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- kāzu nakts nakts pēc laulībām; nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- salpetris nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts
- zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos)
- leva Naudas pamatvienība Bulgārijā, 1 l = 100 stotinku
- lira naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
- penijs naudas vienība (Somijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta, 0,01 marka
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
- penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem
- naukrārs Naukrārijas vadītājs
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1)
- ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu
- malarioterapija Neirosifilisa ārstēšana, inficējot slimnieku ar malārijas plazmodijiem
- neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ
- pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals
- pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt
- nektāra dziedzeris nektārijs
- nektārdziedzeris Nektārijs
- nospirgt Nelaikā pāriet (par miegu)
- kabaleta neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei
- mikrotransfūzija neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē
- kavatīna neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- kavatīne neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums
- cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas
- mate neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja)
- iekaudze neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa
- vinjete neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās
- šmāznīce neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai
- feretrons Neliels, dekorēts pārnēsājams altāris
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš)
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs
- kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju
- nepārs Nepāris
- umpāris Nepāris
- umpa Nepāris, umpāris
- umpis Nepāris; umpāris
- finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
- intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai
- trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem)
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
- fronda Neprincipiāla opozīcija; opozīcija aiz personiskiem vai frakcionāriem motīviem
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti
- retikulārā pigmentētā poikilodermija neregulāri simetriski bojājumu perēkļi sejas un kakla ādā ar pigmentāciju, atrofiju un folikulāru hiperkeratozi
- taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
- neiroglija Nervaudu daļa, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām, to izaugumiem un smadzeņu kapilāriem
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos)
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- svietene Nevainīga meitene, kurai jau pāri 20 gadiem
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem)
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem)
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku)
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku)
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku)
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- pārpekot Neveikli pāriet (kam pāri, pār ko)
- pārklamburēt Neveikli pāriet (pār ko, kam pāri); pārklibot
- pāržauties Neveikli pārlēkt pāri
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt
- vaina nevēlama (piem., rakstura, personības, ārienes) īpašība
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni)
- neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
- neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
- neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai)
- pribambasi Nieciņi, aksesuāri (pie apģērba)
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji
- nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts
- cēzarisms no ārienes demokrātiska valdības sistēma, kur faktiskā vara atrodas vienas personas rokās
- heterosuģestija no ārienes nākusi iedvesma
- jaka no bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- disketes apvalks no disketes neatdalāms plastmasas futlāris, kas netraucē informācijas ierakstīšanu un nolasīšanu
- libertēns no dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā
- luckuris no kažoka pāri palicis ādas gabaliņš
- tiesībpārņēmējs no līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums
- legalizēties no nelegāla stāvokļa pāriet uz legālu
- lampadato no solāriju gaismas atkarīgais
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji
- apbežīt Nodarīt (kādam) pāri
- apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri
- darīt gauži nodarīt pāri
- atrubīt Nodarīt pāri
- obužāt Nodarīt pāri
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi)
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi
- paslavas Nokāries bikšu dibens
- noļubis Nokāries uz leju
- noļurbis Nokāries uz leju
- noļuris Nokāries uz leju
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
- nepārejams nolieguma divdabis --> pāriet
- nepārejošs nolieguma divdabis --> pāriet
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko)
- noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri
- gāzties kopā nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju)
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība
- drēza Nopietns bāriens, rājiens
- tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
- hapt- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- hapte- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- hapto- norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti
- virsū norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas)
- pār norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru)
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu
- viss norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu
- tāds norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs
- tu norāda uz vispārinātu personu
- virsū norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
- ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu)
- Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
- homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
- apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
- noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot
- apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas
- līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne)
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1)
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2)
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2)
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko)
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko)
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2)
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2)
- pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko)
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3)
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5)
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām
- pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko)
- ģeļaga Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā
- ģelovojs Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.)
- avārijapgaisme objekta vai telpas apgaismošana laikā, kad avārijas dēļ nedarbojas vispārējā apgaisme
- investīciju kvalitāte obligāciju reitings no Baa/BBB un augstāk; obligācijas, kam ir investīciju kvalitāte, ir derīgas lai tās iepirktu fiduciāriji
- anofelis Ods, kas izplata malāriju
- malārijods Odu dzimtas suga ("Anopheles maculipennis"), var pārnēsāt malārijas ierosinātājus - plazmodijus
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai
- binokulārais oftalmoskops oftalmoskops, ar ko caur diviem okulāriem novēro abu acu dibenu
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze
- olearia Oleārijas
- Hāsta oleārija oleāriju suga ("Olearia haastii")
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
- Carya ovata olveida jeb ovālā kārija
- ovālā kārija olveida kārija
- plēkšņainā kārija olveida kārija
- Ontārijs Ontārio ezers
- Ontārija Ontārio, province Kanādā
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā
- polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem
- stereoprojektors Optiski mehāniska ierīce, kas ļauj vienlaicīgi projicēt uz ekrāna divus objekta attēlus, kuri uzņemti no diviem dažādiem punktiem, t. i., stereopāri; rodas telpiska attēla iespaids
- starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu
- zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija
- zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
- raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
- rakstaudzis Ornamentāls rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.; veidojums no kādām regulāri sakārtotām sastāvdaļām
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- Pterocarya fraxinifolia ošlapu pterokārija
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
- Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala
- puskariņ Pa pusei nokāries
- oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm
- portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
- uzplīvoties Pacelties pāri
- apraibināt padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās)
- kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
- pludot pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
- griezties pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
- militarizēt pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē)
- uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- palikt pārāk palikt pāri
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma)
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu)
- attapināties Palikt pāri, ietaupīties
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas)
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
- olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
- šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu
- pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds
- proletarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1)
- nomierināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- vokalizēt panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī
- pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko)
- kristalizēt panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- pārraut panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pannariaceae Panāriju dzimta
- pannaria Panāriju dzimtas ģints
- parmeliella Panāriju dzimtas ģints
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi
- periorālais dermatīts papulāri izsitumi ar neskaidru izcelsmi, kas progresē par papulāru eritēmu; attīstās ap muti, vērojams jaunām sievietēm
- abonēt par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot
- gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam
- stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli
- Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu)
- Araucaria araucana parastā araukārija
- Falcaria vulgaris parastā falkārija
- robinsonāde parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā
- pārrakstīt parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai)
- muca parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt)
- parazitēmija Parazīti (piem., malārijas) asinīs
- plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi)
- uksorilokāla dzīvesvietas izvēle paraža, kur jaunais pāris pēc laulībām apmetas pie sievas tuviniekiem vai radiniekiem
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā
- pārbirdināt Pārbērt pāri
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to)
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
- pārsacelties Pārcelties pāri ar ūdens transportlīdzekli
- pārvākties pārcelties, pārkļūt pāri
- pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu
- pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti)
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums
- pāren Pāri
- pāres Pāri
- pārinēm Pāri
- pāru Pāri
- pārēm Pāri (3)
- pārim Pāri (6)
- transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs
- dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts
- popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava
- pārkūleņš Pāri galvai
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
- virsindividuāls Pāri indivīdiem esošs
- pārkaļņš Pāri kalnam
- pārkrūtis Pāri krūtīm
- stencele Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu
- padzīvājis Pāri pusmūžam; pavecs
- pārrobežis pāri robežai
- vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas
- vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt
- pārinodarījums Pāridarījums
- sinhronais kompensators pārierosināts sinhronais dzinējs, ko darbina tukšgaitā tikai reaktīvās jaudas ražošanai, t. i., sistēmas jaudas koeficienta uzlabošanai
- reliģiskā konvertācija pāriešana no neticības ticībā vai no vienas ticības citā
- transmigrācija Pāriešana no vienas dzīves vietas uz otru
- peregrīnācija Pāriešana uz citu vietu, aizceļošana
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
- pāraugt Pāriet (8)
- pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem
- pārspirgt Pāriet (par miegu)
- atsastāties Pāriet (par slimību)
- novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu)
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.)
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu)
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli
- adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos
- substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivēties
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties
- pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties (1)
- dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām)
- relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā
- pārstigot Pāriet pa šauru laipu
- pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.)
- vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v")
- krist galējībās pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām
- ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem)
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā
- atpult Pāriet, nozust
- pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt
- pārin Pārinēm, pārim
- pārenieks Pārinieks
- pārinieki Pārinieks
- pāris Pārinieks (1)
- pārata Pāris
- pāre Pāris
- pārnis Pāris
- pārs Pāris
- pārbaļļi Pāris baļļu
- pārbirkavi Pāris birkavu (apmēram 320 kg)
- pārcolli Pāris collu
- pikts bērniņš pāris dienu vai nedēļu vecs bērns
- pārduči Pāris duču
- pārglāzi Pāris glāžu
- pārgubi Pāris gubu
- pārkāli Pāris kāļu
- pārkanni Pāris kannu
- pārkaudzi Pāris kaudžu
- pārklēpji Pāris klēpju
- pārmāji Pāris māju
- pārmuti Pāris malku, kumosu
- pārmēnesi Pāris mēnešu
- pārmēneši Pāris mēnešu
- pārminūti Pāris minūšu
- pārpodi Pāris podu
- pārpudi Pāris pudu
- pārpūri Pāris pūru
- pārpūrieti Pāris pūrvietu
- pārpūrvieti Pāris pūrvietu
- sakūcināt Pāris reizes šurp un turp vicināt
- pārriku Pāris riku, riecienu
- pāršauvi Pāris sauju
- pārspaiņi Pāris spaiņu
- parka Pāris zirgu, kas ir iejūgti arklā
- pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert")
- pārmīties pārkāpt (kam pāri; nejauši)
- pārlipt Pārkāpt pāri
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai
- pārkabināt Pārkārt (pāri kam)
- pārtikt pārklāt (pāri kam, pār ko)
- apaust pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu)
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri)
- apledot pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri)
- pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko)
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- pārsaliekties Pārliekties pāri
- pārkacēties Pārliekties pāri (kam)
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli)
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko)
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai)
- pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām)
- pāršļakāties Pārlīt (pāri malai)
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties
- pārlaidām Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- pārlaideņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- pārlaidīm Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- pārlaidiņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- pārlaidņus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- pārlaidus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
- elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko)
- pārsamesties Pārmesties pāri
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples
- planetārā pārnesumkārba pārnesumkārba ar planetāriem mehānismiem
- pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām
- atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu
- pārrietēt Pārplūst, pāriet
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko)
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
- pārstūrēt Pārstūrēt pāri
- partikularizācija Partikulārisma centienu īstenošana
- partikulārists Partikulārisma piekritējs
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam)
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli)
- noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to)
- šķalderiski pārvietot pilnu trauku tā, ka uz visām pusēm skalojas pāri malām
- pārmaut Pārvilkt pāri
- pārstīvēt Pārvilkt pāri
- sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem)
- pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko)
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli)
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu
- pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus
- līnijkuģis Pasažieru vai kravas kuģis, kas kursē regulāri tikai pa noteiktu maršrutu
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārkacēt Pasniegt pāri (kam)
- vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās
- iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
- komercdruka pasūtījuma iespieddarbi rūpniecībai, tirdzniecībai, sabiedriskām un ģimenes vajadzībām, piemēram, rēķinu veidlapas, cenu zīmes, cirkulāri, programmas, etiķetes, veikala kartes, vēstuļu dzegas, ēdienkartes, prospekti u. c.; akcidentdarbi; akcidentprodukcija
- sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.)
- aizteikties Pateikt pāris vārdu
- patviris Patvāris
- samovars Patvāris
- samovārs Patvāris
- tējmašīna Patvāris
- tejmašiņš Patvāris
- tējvāris Patvāris
- tējnieks Patvāris, tējkanna
- kochchen Pavāriņš
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- vispārinājums paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.)
- uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem)
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- leporello pēc Dona Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks
- tips pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis
- bokas pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem
- muzikālā drāma pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem
- arteriola Pēdējais artērijas sazarojums (pirms kapilāriem)
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija
- katastrofa Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām; arī avārija
- pārlīt pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu)
- izmest tirgū pēkšņi neregulāri laist pārdošanā
- kimmjosla Peldlīdzekļa korpusa daļa rajonā, kur laivas dibens pāriet bortos
- horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- krustaine Pelēkā krustaine - cinerārija
- pelēkuma skala pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā
- dividende peļņas daļa, kas sadalāma starp korporācijas akcionāriem
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls
- vikse Pēriens, bāriens
- Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā
- intermisija Periods starp divām slimības, piem., malārijas, lēkmēm
- Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- šķērssuports perpendikulāri apstrādājamā ķermeņa rotācijas asij pārvietojams suports
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks
- aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars
- aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu
- šķērspiebūve perpendikulāri ēkai izvietota piebūve
- grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku
- garenstāpelis Perpendikulāri krastam izvietots stāpelis
- kontrollīnija Perpendikulāri kustības virzienam novilkta līnija, lai kontrolētu vienības pārvietošanos
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
- Fritillaria persica Persijas fritilārija
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
- robežpārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežas pārkāpējs
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežpārkāpējs
- parlamentāris persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar pretinieku - otru karojošo pusi; pēc starptautisko tiesību normām parlamentāris ir neaizskarama persona
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu)
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- pertusaria Pertuzārija
- pertusariaceae Pertuzāriju dzimta
- Pertusaria albescens pertuzāriju suga
- Pertusaria alpina pertuzāriju suga
- Pertusaria coccodes pertuzāriju suga
- Pertusaria globulifera pertuzāriju suga
- Pertusaria leioplaca pertuzāriju suga
- Pertusaria leucostoma pertuzāriju suga
- Pertusaria multipuncta pertuzāriju suga
- Pertusaria phymatodes pertuzāriju suga
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
- rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara")
- dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- pesars Pesārijs
- Mammillaria pettersonii Petersona mamilārija
- Mammillaria heeseana Petersona mamilārijas ("Mammillaria pettersonii") nosaukuma sinonīms
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- empīrisms pētījumu metode - faktu aprakstīšana, neizdarot teorētiskus vispārinājumus
- protonotāriāts Pie Konstantinopoles patriarha protonotārija, t. i. pirmā garīdznieka amats
- Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- avarēt Piedzīvot, ciest avāriju
- kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā
- pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
- pluviose Piektais mēnesis franču revolūcijas kalendārā, aptuveni no 20. janvāra līdz 20. februārim
- Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu
- pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā
- pārblīzt Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā
- gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem
- robežļaudis Pierobežas iedzīvotāji, kaimiņi pāri robežai
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs
- polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela
- tigmestēzija Pieskāriena sajūta
- aizkāriens Pieskāriens
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu
- piegrūdiens Pieskāriens ar strauju kustību, kas izraisa grūdienu
- pieskara Pieskāriens; kontakts
- pieskars Pieskāriens; kontakts; pieskara
- Sorbaria sorbifolia pīlādžlapu sorbārija
- vilzelis Pildījums (kulinārijā)
- pārpilēt Pilēt pāri (malai)
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
- Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montana pilsēta Bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtopole pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksakova pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkovica pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botevgrada pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Careva pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiprovci pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dospata pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drjanova pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dulova pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunavci pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dupnica pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dvemogili pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elhova pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elinpelina pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etropole pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gabrova pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glavinica pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Godeča pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guļanci pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harmanli pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hisarja pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ihtimana pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskara pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivailovgrada pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlova pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavarna pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kermena pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjustendila pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kneža pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosteneca pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostinbroda pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotela pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozloduja pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričima pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krivodola pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kula pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laki pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Levska pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loma pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loveča pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lukovita pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezdra pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mizija pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momčilgrada pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nesebara pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikopole pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orjahova pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Panagjurište pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parvomaja pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pazardžika pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pernika pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peštera pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pirdopa pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plovdiva pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomorije pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pordima pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praveca pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakovska pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razgrada pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rila pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romana pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruse pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samokova pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Septemvri pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevlijeva pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silistra pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivena pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivnica pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļana pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sopota pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sozopole pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredeca pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sungurlare pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suvorova pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šabla pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šivačeva pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumena pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjavna pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvardica pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčedrama pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčidola pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varna pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velingrada pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetova pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidina pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vraca pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatograda pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgarova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aheloja pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černomoreca pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obzora pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kableškova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balčika pilsēta Bulgārijā, Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plačkovci pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meričleri pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madžarova pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džebela pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boboševa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kočerinova pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Letnica pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brusarci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boičinovci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baršeca pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetrena pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataka pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarnica pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bracigova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostandova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zemena pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batanovci pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trana pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezņika pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavjanova pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koinare pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trastenika pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belene pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klisura pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuklena pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalofera pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņa pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peruštica pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saedinenije pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glodževa pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martena pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nedelina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koprivštica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dragomana pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Božurište pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bankja pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buhova pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pliska pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaolinova pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ignatieva pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beloslava pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debņa pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gramada pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bregova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belogradčika pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haskova pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
- Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plevena pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rāsgāriba pilsēta Ēģiptes austrumos ("Ra's Ghārib"), osta Suecas līča rietumu krastā, 32400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kobuleti pilsēta Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Melnās jūras krastā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batumi pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arārija pilsēta Indijā (_Arāria_), Bihāras štata austrumu daļā
- Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera
- Kapoterra pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelsardo pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Doljanova pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Itiri pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ocjēri pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portotorresa pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sorso pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alistona pilsēta Kanādā (_Alliston_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos
- Arnpraiera pilsēta Kanādā (_Arnprior_), Ontārio provincē
- Atikokana pilsēta Kanādā (_Atikokan_), Ontārio provinces rietumu daļā
- Ambrēna pilsēta Kanādā (_Embrun_), Ontārio provinces austrumos
- Pīterboro pilsēta Kanādā (_Peterborough_), Ontārio provincē, osta Otonabi krastos, 81800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadberi pilsēta Kanādā (_Sudbury_), Ontārio provincē, 161500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Blaindrivera pilsēta Kanādā ("Blind River"), Ontārio provincē, Hūrona ezera ziemeļu krastā, 3550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brantforda pilsēta Kanādā ("Brantford"), Ontārio provincē, osta Grandas (ietek Ēri ezerā) krastos, 93600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Braitona pilsēta Kanādā ("Brighton"), Ontārio provincē, Ontārio ezera piekrastē, <10000 iedzīvotāju
- Kornvola pilsēta Kanādā ("Cornwall"), Ontārio provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gvelfa pilsēta Kanādā ("Guelph"), Ontārio provincē, 115000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kičenera pilsēta Kanādā ("Kitchener"), Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā, 204700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Landona pilsēta Kanādā ("London"), Ontārio provinces dienvidos, 353100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Niagarafolsa pilsēta Kanādā ("Niagara Falls"), Ontārio provincē, Niagāras kreisajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 88100 iedzīvotāju (2016. g.)
- Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sentkatarinsa pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sarnija pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sūseintmarī pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinzora pilsēta Kanādā ("Windsor"), Ontārio provinces dienvidos, 216500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Barisbeja pilsēta Kanādā, Ontārio provincē
- Barī pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, 128400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ošava pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, Toronto piepilsēta, osta Ontārio ezera krastā, 141600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Belvila pilsēta Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumos
- Bankrofta pilsēta Kanādā, Ontārio provinces dienvidrietumu daļā
- Toronto pilsēta Kanādā, osta Ontārio ezera krastā, Ontārio provinces centrs, Kanādas lielākā pilsēta - 4,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Čegema pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
- Tereka pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nartkala pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baksana pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Tirniauza pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Kaukāza ziemeļu nogāzē 1300 m vjl., Baksanas krastos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prohladnija pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maiska pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adehe pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandelarija pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galdara pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laorotava pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogana pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Takoronte pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gadārifa pilsēta Sudānā, Gadārifas vilājas administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ajka pilsēta Ungārijā (_Ajka_), Vesprēmas meģē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tura pilsēta Ungārijā (_Tura_), Peštas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vaja pilsēta Ungārijā (_Vaja_), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aboņa pilsēta Ungārijā ("Abony"), Peštas meģē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ajaka pilsēta Ungārijā ("Ajak"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albertirša pilsēta Ungārijā ("Albertirsa"), Peštas meģē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badačoņtomaja pilsēta Ungārijā ("Badacsonytomaj"), Vesprēmas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baja pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses
- Balatonkenese pilsēta Ungārijā ("Balatonkenese"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonlelle pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batoņa pilsēta Ungārijā ("Battonya"), Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beleda pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berhida pilsēta Ungārijā ("Berhida"), Vesprēmas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bičke pilsēta Ungārijā ("Bicske"), Fejēras meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Biharkeresteša pilsēta Ungārijā ("Biharkeresztes"), Hajdū-Biharas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Budakesi pilsēta Ungārijā ("Budakeszi"), Peštas meģē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čengera pilsēta Ungārijā ("Csenger"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeprega pilsēta Ungārijā ("Csepreg"), Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čorna pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dabaša pilsēta Ungārijā ("Dabas"), Peštas meģē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
- Demečera pilsēta Ungārijā ("Demecser"), Saboličas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Derečke pilsēta Ungārijā ("Derecske"), Vesprēmas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Devečera pilsēta Ungārijā ("Devecser"), Vesprēmas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Doroga pilsēta Ungārijā ("Dorog"), Komāromas-Estergomas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunaharasti pilsēta Ungārijā ("Dunaharaszti"), Peštas meģē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunakesi pilsēta Ungārijā ("Dunakeszi"), Peštas meģē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunaveče pilsēta Ungārijā ("Dunavecse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eleka pilsēta Ungārijā ("Elek"), Bēkēšas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enča pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erči pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
- Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hatvana pilsēta Ungārijā ("Hatvan"), Hevešas meģes dienvidrietumos, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Herenda pilsēta Ungārijā ("Herend"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Heveša pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Igala pilsēta Ungārijā ("Igal"), Šomoģas meģē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Išasega pilsēta Ungārijā ("Isaszeg"), Peštas meģē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaba pilsēta Ungārijā ("Kaba"), Hadjū-Biharas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaloča pilsēta Ungārijā ("Kalocsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karcaga pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kecela pilsēta Ungārijā ("Kecel"), Bāčas-Kiškunas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemeče pilsēta Ungārijā ("Kemecse"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kendereša pilsēta Ungārijā ("Kenderes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerepeša pilsēta Ungārijā ("Kerepes"), Peštas meģē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kestheja pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiškunhalaša pilsēta Ungārijā ("Kiskunhalas"), Bāčas-Kiškunas meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiškunmajša pilsēta Ungārijā ("Kiskunmajsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kištarča pilsēta Ungārijā ("Kistarcsa"), Peštas meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišteleka pilsēta Ungārijā ("Kistelek"), Čongrādas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komlo pilsēta Ungārijā ("Komlo"), Baraņas meģē, Mečeka masīva ziemeļu nogāzē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kondoroša pilsēta Ungārijā ("Kondoros"), Bēkēšas meģē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kunheģesa pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lajošmiže pilsēta Ungārijā ("Lajosmizse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lenti pilsēta Ungārijā ("Lenti"), Zalas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leteņe pilsēta Ungārijā ("Letenye"), Zalas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marcali pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškolca pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Monora pilsēta Ungārijā ("Monor"), Peštas meģē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģbajoma pilsēta Ungārijā ("Nagybajom"), Šomoģas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģečeda pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģkaniža pilsēta Ungārijā ("Nagykanizsa"), Zalas meģē, 48700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģmarosa pilsēta Ungārijā ("Nagymaros"), Peštas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Onga pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pača pilsēta Ungārijā ("Pacsa"), Zalas meģē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pakša pilsēta Ungārijā ("Paks"), Tolnas meģē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Piliša pilsēta Ungārijā ("Pilis"), Peštas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pilisčaba pilsēta Ungārijā ("Piliscsaba"), Peštas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Putnoka pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakamaza pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarkada pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šeļe pilsēta Ungārijā ("Sellye"), Baraņas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simontorņa pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šolta pilsēta Ungārijā ("Solt"), Bāčas-Kiškunas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šoltvadkerta pilsēta Ungārijā ("Soltvadket"), Bāčas-Kiškunas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šoprona pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarvaša pilsēta Ungārijā ("Szarvas"), Bēkēšas meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Segeda pilsēta Ungārijā ("Szeged"), Čongrādas meģes administratīvais centrs, 161900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seghaloma pilsēta Ungārijā ("Szeghalom"), Bēkēšas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentendre pilsēta Ungārijā ("Szentendre"), Peštas meģē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senteša pilsēta Ungārijā ("Szentes"), Čongrādas meģē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serenča pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sigethaloma pilsēta Ungārijā ("Szigethalom"), Peštas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soba pilsēta Ungārijā ("Szob"), Peštas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solnoka pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taba pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tapolca pilsēta Ungārijā ("Tapolca"), Vesprēmas meģē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tata pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tokaja pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tolna pilsēta Ungārijā ("Tolna"), meģes administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tompa pilsēta Ungārijā ("Tompa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velence pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zalaegersega pilsēta Ungārijā ("Zalaegerszeg"), Zalas meģes administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zalakaroša pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zirca pilsēta Ungārijā ("Zirc"), Vesprēmas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisakēčke pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiškēreša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiškunfēleģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mēļkūta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ižāka pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabadsāllāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kereģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bāčalmāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kunsentmikloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jānošhalma pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kečkemēta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģes administratīvais centrs, 112100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sigetvāra pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mohāča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māgoča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilāņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šāšda pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pēčvārada pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harkāņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozāmišleņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentlērinca pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šikloša pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pēča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģes administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēberēņa pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģomaendrēda pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orošhāza pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medģešeģhāza pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerešladāņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čorvāsa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjkīģoša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēhegeša pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fizesģarmata pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Totkomloša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkovāčhāza pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēstē pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dēvavaņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēkēščaba pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģes administratīvais centrs, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendrē pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pālhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sajosentpētera pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārošpataka pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šātoraljaūjheja pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkevešda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Genca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudabāņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šajobāboņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Cigānda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abaujsānto pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boršodnādašda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkeresteša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emēda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņēklāhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sikso pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alšožolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēčāta pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Felsēžolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Edelēņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čanādpalota pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morahaloma pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mindsenta pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šandorfalva pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdoņa pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārbogārda pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mora pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čākvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rācalmāša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martonvāsāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polgārdi pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
- Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapuvāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lēbēņa pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mošonmaģarovāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fertēda pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fertēžentmikolša pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tēta pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jānoššomorja pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balmazūjvāroša pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāmošpērča pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūhadhāza pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūšāmšona pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pišpekladāņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beretpūjfalu pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūnānāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūsoboslo pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūbesermēņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komādi pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tēglāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lētavērteša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīradoņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polgāra pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hajdūdoroga pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nādudvara pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pētervāšāra pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģenģešpata pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiškere pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģenģeša pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēlapātfalva pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verpelēta pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lērinci pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fizešaboņa pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisafeldvāra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišūjsāllāša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisafireda pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezētūra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tereksentmikloša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bešeņsega pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abādsaloka pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rākočifalva pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāskisēra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāsfēņsaru pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjsāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martfū pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāsāroksāllāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kunsentmārtona pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāsapāti pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tūrkeve pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jāsberēņa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oroslāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komāroma pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bābolna pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lābatlana pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tāta pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišbēra pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āča pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņergesūjfalu pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tatabāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģes administratīvais centrs, 67000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bātoņtereņe pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašaģarmata pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rētsāga pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šalgotarjāna pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sēčēņa pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāsto pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rāckeve pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tekela pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Budakalāsa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ilē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magloda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģkāta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Biatorbāģa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terekbālinta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pilišverešvāra pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pēcela pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomāza pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verešeģhāza pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģemrē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Geda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sāzhalambatta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fora pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Večēša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģāla pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģkēreša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjhartāna pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Budaerša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gedellē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāca pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sigetsentmikloša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erķēna pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žāmbēka pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tāpiosele pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asoda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērbotāņa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunavaršāņa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šiļsāpa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oča pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Diošda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Halāsteleka pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērda pilsēta Ungārijā, Peštas meģes administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņībātora pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjfehērto pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisavašvāri pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišvārda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mātēsalka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māriapoča pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrlugosa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baklatorānthāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dombrāda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zāhoņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māndoka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrmada pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisaleke pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģhalāsa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrteleka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibrāņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fenēģarmata pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāšārošnamēņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģkāllo pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīreģhāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balkāņa pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģatāda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barča pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonfeldvāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zamārdi pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kadarkūta pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šiofoka pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lenģeltoti pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Foņoda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čurgo pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonboglāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čongrāda pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēkēša pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dombovāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boņhāda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģenka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģmaņoka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seksārda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bātasēka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tamāši pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunafeldvāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Celldemekla pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kermenda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kēsega pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērisentpētera pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jānošhāza pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rēpcelaka pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēpa pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bika pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vašvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentgotthārda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonfireda pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vārpalota pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāpa pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonfūzfā pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šimega pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balatonalmādi pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zalalevē pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hēvīza pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zalasentgrota pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģula pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mako pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hodmezēvāšārheja pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapošvāra pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vesprēma pilsēta Ungārijas rietumu daļā, meģes administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ceglēda pilsēta Ungārijas vidienē, Peštas meģē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazincbarcika pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Egera pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- Ģeņģeša pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abenberga pilsēta Vācijā (_Abenberg_), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ābensberga pilsēta Vācijā (_Abensberg_), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aihaha pilsēta Vācijā (_Aichach_), Bavārijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altdorfa pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.); Altdorfa pie Nirnbergas
- Altdorfa pie Nirnbergas pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē; Altdorfa
- Altetinga pilsēta Vācijā (_Altötting_), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Amberga pilsēta Vācijā (_Amberg_), Bavārijas federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ansbaha pilsēta Vācijā (_Ansbach_), Bavārijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auba pilsēta Vācijā (_Aub_), Bavārijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach in der Oberpfalz_), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta
- Bādkisingene pilsēta Vācijā (_Bad Kissingen_), Bavārijas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādneištate pilsēta Vācijā (_Bad Neustadt an der Saale_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādreihenhalla pilsēta Vācijā (_Bad Reichenhall_), Bavārijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādtelca pilsēta Vācijā (_Bad Tölz_), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burghauzene pilsēta Vācijā (_Burghausen_), Bavārijas federālās zemes dienvidrietumu daļā, pie Austrijas robežas
- Erlenbaha pilsēta Vācijā (_Erlenbach am Main_), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freištate pilsēta Vācijā (_Freystadt_), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hallštate pilsēta Vācijā (_Hallstadt_), Bavārijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nirnberga pilsēta Vācijā (_Nuernberg_), Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, 498900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostheima pilsēta Vācijā (_Ostheim_), Bavārijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēgene pilsēta Vācijā (_Regen_), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zendene pilsēta Vācijā (_Senden_), Bavārijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alcenava pilsēta Vācijā ("Alzenau"), Bavārijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Amorbaha pilsēta Vācijā ("Amorbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnšteina pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Bavārijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arcberga pilsēta Vācijā ("Arzberg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādaiblinga pilsēta Vācijā ("Bad Aibling"), Bavārijas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādgrīzbaha pilsēta Vācijā ("Bad Griesbach"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādkēctinga pilsēta Vācijā ("Bad Kötzting"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādrodaha pilsēta Vācijā ("Bad Rodach"), Bavārijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādštafelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādvinsheima pilsēta Vācijā ("Bad Windsheim"), Bavārijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādsvērishofene pilsēta Vācijā ("Bad Wörishofen"), Bavārijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbrikenava pilsēta Vācijā ("Bade Brückenau"), Bavārijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baiersdorfa pilsēta Vācijā ("Baiersdorf"), Bavārijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bernava pilsēta Vācijā ("Bärnau"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baunaha pilsēta Vācijā ("Baunach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beilngrīza pilsēta Vācijā ("Beilngries"), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bērhinga pilsēta Vācijā ("Berching"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bēcenšteina pilsēta Vācijā ("Betzenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bišofsheima pilsēta Vācijā ("Bischofsheim an der Rhön"), Bavārijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobingene pilsēta Vācijā ("Bobingen"), Bavārijas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bogene pilsēta Vācijā ("Bogen"), Bavārijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buhlo pilsēta Vācijā ("Buchloe"), Bavārijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgava pilsēta Vācijā ("Burgau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgbernheima pilsēta Vācijā ("Burgbernheim"), Bavārijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgahauzene pilsēta Vācijā ("Burghausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgkunštate pilsēta Vācijā ("Burgkunstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burglengenfelde pilsēta Vācijā ("Burglengenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kāma pilsēta Vācijā ("Cham"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koburga pilsēta Vācijā ("Coburg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Tīringenes Meža, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kreisene pilsēta Vācijā ("Creussen"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dahava pilsēta Vācijā ("Dachau"), Bavārijas federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Degendorfa pilsēta Vācijā ("Deggendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 31900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Detelbaha pilsēta Vācijā ("Dettelbach"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dītfurte pilsēta Vācijā ("Dietfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dillingene pilsēta Vācijā ("Dillingen an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dingolfinga pilsēta Vācijā ("Dingolfing"), Bavārijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dinkelsbīhle pilsēta Vācijā ("Dinkelsbuehl"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Donauvērta pilsēta Vācijā ("Donauwoerth"), Bavārijas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dorfene pilsēta Vācijā ("Dorfen"), Bavārijas federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēbermannštate pilsēta Vācijā ("Ebermannstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēberne pilsēta Vācijā ("Ebern"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēbersberga pilsēta Vācijā ("Ebersberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egenfeldene pilsēta Vācijā ("Eggenfelden"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eibelštate pilsēta Vācijā ("Eibelstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eihštate pilsēta Vācijā ("Eichstaett"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ellingene pilsēta Vācijā ("Ellingen"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eltmana pilsēta Vācijā ("Eltmann"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erbendorfa pilsēta Vācijā ("Erbendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erdinga pilsēta Vācijā ("Erding"), Bavārijas federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erlangene pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ešenbaha pilsēta Vācijā ("Eschenbach in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feihtvangene pilsēta Vācijā ("Feuchtwangen"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fladungene pilsēta Vācijā ("Fladungen"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Forheima pilsēta Vācijā ("Forchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freilazinga pilsēta Vācijā ("Freilassing"), Bavārijas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freizinga pilsēta Vācijā ("Freising"), Bavārijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freiunga pilsēta Vācijā ("Freyung"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdberga pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Bavārijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenfeldbruka pilsēta Vācijā ("Fuerstenfeldbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firte pilsēta Vācijā ("Fuerth"), Bavārijas federālajā zemē, 119800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fisene pilsēta Vācijā ("Fuessen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Furte pilsēta Vācijā ("Furth im Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Garhinga pilsēta Vācijā ("Garching bei Muenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gefrēse pilsēta Vācijā ("Gefrees"), Bavārijas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geizelhēringa pilsēta Vācijā ("Geiselhoering"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geizenfelde pilsēta Vācijā ("Geisenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gemindene pilsēta Vācijā ("Gemuenden am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gēretsrīde pilsēta Vācijā ("Geretsried"), Bavārijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Germeringe pilsēta Vācijā ("Germering"), Bavārijas federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerolchofene pilsēta Vācijā ("Gerolzhofen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gersthofene pilsēta Vācijā ("Gersthofen"), Bavārijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goldkronaha pilsēta Vācijā ("Goldkronach"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāfenberga pilsēta Vācijā ("Graefenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāfenava pilsēta Vācijā ("Grafenau"), Bavārijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāfenvēre pilsēta Vācijā ("Grafenwoehr"), Bavārijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāfinga pilsēta Vācijā ("Grafing"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gredinga pilsēta Vācijā ("Greding"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gincburga pilsēta Vācijā ("Günzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Guncenhauzene pilsēta Vācijā ("Gunzenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hammelburga pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harburga pilsēta Vācijā ("Harburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hasfurte pilsēta Vācijā ("Hassfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haucenberga pilsēta Vācijā ("Hauzenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heideka pilsēta Vācijā ("Heideck"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heilsbronna pilsēta Vācijā ("Heilsbronn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Helmbrehtsa pilsēta Vācijā ("Helmbrechts"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hemava pilsēta Vācijā ("Hemau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herīdene pilsēta Vācijā ("Herrieden"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hersbruka pilsēta Vācijā ("Hersbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercogenauraha pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hilpoltšteina pilsēta Vācijā ("Hilpoltstein"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hiršava pilsēta Vācijā ("Hirschau"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hēhštate pilsēta Vācijā ("Hoechstadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hēštate pilsēta Vācijā ("Hoechstaedt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hofa pilsēta Vācijā ("Hof"), Bavārijas federālajā zemē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hohenberga pilsēta Vācijā ("Hohenberg an der Eger"), Bavārijas federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Holfelde pilsēta Vācijā ("Hollfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ihenhauzene pilsēta Vācijā ("Ichenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Illertisene pilsēta Vācijā ("Illertissen"), Bavārijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Imenštate pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ingolštate pilsēta Vācijā ("Ingolstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 129100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iphofene pilsēta Vācijā ("Iphofen"), Bavārijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karlštate pilsēta Vācijā ("Karlstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaufbeirene pilsēta Vācijā ("Kaufbeuren"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kelheima pilsēta Vācijā ("Kelheim"), Bavārijas federālajā zemē, 15750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēmnata pilsēta Vācijā ("Kemnath"), Bavārijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kemptene pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirhenlāmica pilsēta Vācijā ("Kirchenlamitz"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicingene pilsēta Vācijā ("Kitzingen"), Bavārijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klingenberga pilsēta Vācijā ("Klingenberg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsberga pilsēta Vācijā ("Koenigsberg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsbruna pilsēta Vācijā ("Koenigsbrunn"), Bavārijas federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kolbermūra pilsēta Vācijā ("Kolbermoor"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kronaha pilsēta Vācijā ("Kronach"), Bavārijas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krumbaha pilsēta Vācijā ("Krumbach im Schwaben"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kulmbaha pilsēta Vācijā ("Kulmbach"), Bavārijas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupferberga pilsēta Vācijā ("Kupferberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1030 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landava pilsēta Vācijā ("Landau an der Isar"), Bavārijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landsberga pilsēta Vācijā ("Landsberg am Lech"), Bavārijas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landshūte pilsēta Vācijā ("Landshut"), Bavārijas federālās zemes dienvidaustrumos, Izāras krastos, 66200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langencēna pilsēta Vācijā ("Langenzenn"), Bavārijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laufa pilsēta Vācijā ("Lauf an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laufene pilsēta Vācijā ("Laufen"), Bavārijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lauingene pilsēta Vācijā ("Lauingen"), Bavārijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leipheima pilsēta Vācijā ("Leipheim"), Bavārijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leitershauzene pilsēta Vācijā ("Leutershausen"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihtenberga pilsēta Vācijā ("Lichtenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihtenfelsa pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lintenfelze pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lindava pilsēta Vācijā ("Lindau am Bodensee"), Bavārijas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lindenberga pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lora pilsēta Vācijā ("Lohr am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ludvigštate pilsēta Vācijā ("Ludwigsstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mainbernheima pilsēta Vācijā ("Mainbernheim"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mainburga pilsēta Vācijā ("Mainburg"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktbreita pilsēta Vācijā ("Marktbreit"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktheidenfelde pilsēta Vācijā ("Marktheidenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktleitene pilsēta Vācijā ("Marktleuthen"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktoberdorfa pilsēta Vācijā ("Marktoberdorf"), Bavārijas federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktredvica pilsēta Vācijā ("Marktredwitz"), Bavārijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marktštefta pilsēta Vācijā ("Marktsteft"), Bavārijas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Makshite-Haidhofa pilsēta Vācijā ("Maxhuette-Haidhof"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mellrihštate pilsēta Vācijā ("Mellrichstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Memmingene pilsēta Vācijā ("Memmingen"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Merkendorfa pilsēta Vācijā ("Merkendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīsbaha pilsēta Vācijā ("Miesbach"), Bavārijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miltenberga pilsēta Vācijā ("Miltenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mindelheima pilsēta Vācijā ("Mindelheim"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miterteiha pilsēta Vācijā ("Mitterteich"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monheima pilsēta Vācijā ("Monheim"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mosberga pilsēta Vācijā ("Moosburg"), Bavārijas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīldorfa pilsēta Vācijā ("Muehldorf am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minhberga pilsēta Vācijā ("Muenchberg"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minnerštate pilsēta Vācijā ("Muennerstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Naburga pilsēta Vācijā ("Nabburg"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Naila pilsēta Vācijā ("Naila"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neiulma pilsēta Vācijā ("Neu-Ulm"), Bavārijas federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neiburga pilsēta Vācijā ("Neuburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neimarkte pilsēta Vācijā ("Neumarkt in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neimarkte-Sanktveite pilsēta Vācijā ("Neumarkt-Sankt Veit"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neinburga pilsēta Vācijā ("Neunburg vom Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neietinge pilsēta Vācijā ("Neuoetting"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neizasa pilsēta Vācijā ("Neusaess"), Bavārijas federālajā zemē, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Kulm"), Bavārijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Waldnaab"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt bei Coburg"), Bavārijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neitraublinga pilsēta Vācijā ("Neutraubling"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nitenava pilsēta Vācijā ("Nittenau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nerdlingene pilsēta Vācijā ("Noerdlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberasbaha pilsēta Vācijā ("Oberasbach"), Bavārijas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obernburga pilsēta Vācijā ("Obernburg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obervīhtaha pilsēta Vācijā ("Oberviechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ohzenfurte pilsēta Vācijā ("Ochsenfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ētingene pilsēta Vācijā ("Oettingen in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olhinga pilsēta Vācijā ("Olching"), Bavārijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ornbava pilsēta Vācijā ("Ornbau"), Bavārijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterhofene pilsēta Vācijā ("Osterhofen"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Papenheima pilsēta Vācijā ("Pappenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Parsberga pilsēta Vācijā ("Parsberg"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasava pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pegnica pilsēta Vācijā ("Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pencberga pilsēta Vācijā ("Penzberg"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pfafenhofene pilsēta Vācijā ("Pfaffenhofen an der Ilm"), Bavārijas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pfarkirhene pilsēta Vācijā ("Pfarrkirchen"), Bavārijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pfreimde pilsēta Vācijā ("Pfreimd"), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Platlinga pilsēta Vācijā ("Plattling"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pleišteina pilsēta Vācijā ("Pleystein"), Bavārijas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pokinge pilsēta Vācijā ("Pocking"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Potenšteina pilsēta Vācijā ("Pottenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prezata pilsēta Vācijā ("Pressath"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prihzenštate pilsēta Vācijā ("Prichsenstadtt"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Puhheima pilsēta Vācijā ("Puchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Raina pilsēta Vācijā ("Rain"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēgensburga pilsēta Vācijā ("Regensburg"), Bavārijas federālajā zemē, 140300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēhava pilsēta Vācijā ("Rehau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīdenburga pilsēta Vācijā ("Riedenburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīneka pilsēta Vācijā ("Rieneck"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodinga pilsēta Vācijā ("Roding"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēdentāle pilsēta Vācijā ("Roedental"), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rētenbaha pilsēta Vācijā ("Roethenbach an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rētingene pilsēta Vācijā ("Roettingen"), Bavārijas federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēca pilsēta Vācijā ("Roetz"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rozenheima pilsēta Vācijā ("Rosenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 60500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rota pilsēta Vācijā ("Roth"), Bavārijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotensfelze pilsēta Vācijā ("Rothenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šauenšteina pilsēta Vācijā ("Schauenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeinfelde pilsēta Vācijā ("Scheinfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeslica pilsēta Vācijā ("Schesslitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šilingfirste pilsēta Vācijā ("Schillingsfuerst"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šlīzenfelde pilsēta Vācijā ("Schluesselfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnaitenbaha pilsēta Vācijā ("Schnaittenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēnvalde pilsēta Vācijā ("Schoenwald"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēnzē pilsēta Vācijā ("Schoesee"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šongava pilsēta Vācijā ("Schongau"), Bavārijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šrobenhauzene pilsēta Vācijā ("Schrobenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švābaha pilsēta Vācijā ("Schwabach"), Bavārijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švānminhene pilsēta Vācijā ("Schwabmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švāndorfa pilsēta Vācijā ("Schwandorf"), Bavārijas federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švarcenbaha pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach am Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švarcenbaha pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šveinfurte pilsēta Vācijā ("Schweinfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zelbe pilsēta Vācijā ("Selb"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zelbica pilsēta Vācijā ("Selbitz"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zeslaha pilsēta Vācijā ("Sesslach"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zimbaha pilsēta Vācijā ("Simbach am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zonthofene pilsēta Vācijā ("Sonthofen"), Bavārijas federālajā zemē, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špalta pilsēta Vācijā ("Spalt"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatbergene pilsēta Vācijā ("Stadtbergen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatproceltene pilsēta Vācijā ("Stadtprozelten"), Bavārijas federālajā zemē, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatšteinaha pilsēta Vācijā ("Stadtsteinach"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štarnberga pilsēta Vācijā ("Starnberg"), Bavārijas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteina pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štraubinga pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zulcbaha-Rozenberga pilsēta Vācijā ("Sulzbach-Rosenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tegernzē pilsēta Vācijā ("Tegernsee"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teiblica pilsēta Vācijā ("Teublitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teišnica pilsēta Vācijā ("Teuschnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tannhauzene pilsēta Vācijā ("Thannhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīršenreita pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Titmoninga pilsēta Vācijā ("Tittmoning"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tēginge pilsēta Vācijā ("Toeging am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Treihtlingene pilsēta Vācijā ("Treuchtlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trostberga pilsēta Vācijā ("Trostberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ufenheima pilsēta Vācijā ("Uffenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Unteršleisheima pilsēta Vācijā ("Unterschleissheim"), Bavārijas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Felburga pilsēta Vācijā ("Velburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feldene pilsēta Vācijā ("Velden"), Bavārijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fihtaha pilsēta Vācijā ("Viechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Filsbiburga pilsēta Vācijā ("Vilsbiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Filseka pilsēta Vācijā ("Vilseck"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Filshofene pilsēta Vācijā ("Vilshofen"), Bavārijas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fehringene pilsēta Vācijā ("Voehringen"), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fohburga pilsēta Vācijā ("Vohburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fohenštrausa pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Folkaha pilsēta Vācijā ("Volkach"), Bavārijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaišenfelde pilsēta Vācijā ("Waischenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdershofa pilsēta Vācijā ("Waldershof"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdkirhene pilsēta Vācijā ("Waldkirchen"), Bavārijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdkraiburga pilsēta Vācijā ("Waldkraiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdminhene pilsēta Vācijā ("Waldmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdzāzene pilsēta Vācijā ("Waldsassen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vallensfelze pilsēta Vācijā ("Wallensfels"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaserburga pilsēta Vācijā ("Wasserburg am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasertridingene pilsēta Vācijā ("Wassertruedingen"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veidene pilsēta Vācijā ("Weiden in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 41700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veilheima pilsēta Vācijā ("Weilheim in Oberbayern"), Bavārijas federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veismaina pilsēta Vācijā ("Weismain"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisenburga pilsēta Vācijā ("Weissenburg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisenhorna pilsēta Vācijā ("Weissenhorn"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisenštate pilsēta Vācijā ("Weissenstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vemdinga pilsēta Vācijā ("Wemding"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vertingene pilsēta Vācijā ("Wertingen"), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vindišešenbaha pilsēta Vācijā ("Windischeschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vindsbaha pilsēta Vācijā ("Windsbach"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volframša-Ešenbaha pilsēta Vācijā ("Wolframs-Eschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfratshauzene pilsēta Vācijā ("Wolfratshausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verte pilsēta Vācijā ("Wörth am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 4730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verte pilsēta Vācijā ("Wörth an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vircburga pilsēta Vācijā ("Wuerzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 124700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vunzīdele pilsēta Vācijā ("Wunsiedel"), Bavārijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ceile pilsēta Vācijā ("Zeil am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cirndorfa pilsēta Vācijā ("Zirndorf"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvīzele pilsēta Vācijā ("Zwiesel"), Bavārijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādkēnigshofene Grābfeldē pilsēta Vācijā, Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
- Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
- Minhene pilsēta Vācijas dienvidu daļā (_München_), Īzaras krastos, Bavārijas federālās zemes administratīvais centrs, 1407800 iedzīvotāju (2013. g.)
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem
- ķemerers pilsētas rātes loceklis, kurš pārvaldīja ķemereju 13.-18. gs.; kamerārijs
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- pilularia Pilulārijas
- lodaugļu pilulārija pilulāriju suga ("Pilularia globulifera")
- pinnularia Pinulārija
- Pinnularia apendiculata pinulāriju suga
- Pinnularia braunii pinulāriju suga
- Pinnularia divergens pinulāriju suga
- Pinnularia gibba pinulāriju suga
- Pinnularia hemiptera pinulāriju suga
- Pinnularia interrupta pinulāriju suga
- Pinnularia major pinulāriju suga
- Pinnularia stauroptera pinulāriju suga
- Pinnularia viridis pinulāriju suga
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri
- Laminaria digitata pirkstveida laminārija
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim)
- virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm)
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- aizviņdie Pirms pāris dienām
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem
- pleura Plāna saišķaudaina plēve, kas sedz plaušu virsu, cieši saaug ar plaušu audiem un pāriet uz krūšu kurvja sienu un diafragmu
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- tricladida Planārijas
- crenobia Planāriju kārtas ģints
- dendrocoelum Planāriju kārtas ģints
- euplanaria Planāriju kārtas ģints
- planaria Planāriju kārtas ģints
- polycelis Planāriju kārtas ģints
- punktainā planārija planāriju suga ("Bdellocephala punctata")
- alpīnā planārija planāriju suga ("Crenobia alpina")
- baltā planārija planāriju suga ("Dendrocoelum lacteum")
- upes planārija planāriju suga ("Euplanaria lugubris syn. Dugesia lugubris")
- dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa")
- mazā planārija planāriju suga ("Planaria torva")
- profilaktiskais remonts plānoti, profilaktiski remonta darbi, ko veic, lai nepieļautu detaļu un mezglu avārijas nodiluma/nolietojuma rašanos un nodrošinātu drošu darbu noteiktā laika periodā
- rīspapīrs Plāns, ēdams papīrs, kas pagatavots no rīsa stiebriem, to izmanto kulinārijā
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
- pusta Plaši klajumi Ungārijā ar retām mājām
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa
- interaktīvā tāfele plašs, tāfelei līdzīgs, skārienjutīgs sensora ekrāns, kas nodrošina nepastarpinātu mijiedarbību ar datorsistēmām
- holds Platības mērs Ungārijā, kas vienāds ar 0,4316 ha vai 0,5755 ha (kadastra holds)
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži
- pneimopaludisms Plaušu augšējās daivas karnifikācija, kas rodas malārijas gadījumā
- trīsdienu plazmodijs plazmodiju suga ("Plasmodium vivax"), kas cilvēkam izraisas slimību - trīsdienu malāriju
- aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei
- klāties Plesties (kam pāri) - par debesīm
- plandēt Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim)
- līkt Plesties lokveidā, kupolveidā (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- pārplest Plešot novietot pāri (kam), pār (ko)
- grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus
- Pļevna Plevena, pilsēta Bulgārijā
- pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- ņomka Plostu avārija
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku)
- nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)
- bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem)
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- applūdu pļavas pļavas, kas regulāri pārplūst
- baritoze Pneimokonioze no bārija putekļu ieelpošanas
- planartragra Podagra, kas pāriet no vienas locītavas uz otru
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas
- dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās
- statiskie kopolimēri polimēri, kuru virknēs savstarpēji regulāri mainās atšķirīgo monomēru elementārvienības
- polikondensācija Polimēru sintēzes process, kurā reaģē monomēru funkcionālās grupas un rodas lielmolekulāri savienojumi
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību
- kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā
- planšetdators Portatīvā datora paveids ar skārienjūtīgu ekrānu
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis
- pāraiņi Precēts pāris
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji
- bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
- bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
- bezmaksas akcija premiāla akciju izlaide ar nolūku sadalīt tās kādas kompānijas akcionāriem, parasti proporcionāli viņiem jau piederošajām akcijām
- attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības
- epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs)
- per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-"
- aprīkojums priekšmeti (izņemot gaisakuģa krājumus un noņemamās rezerves daļas), kas paredzēti izmantošanai lidojuma laikā, arī pirmās palīdzības līdzekļi, avārijas un glābšanas iekārtas
- Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs
- sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību
- anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
- algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri
- paralēlskaldnis prizma, kuras pamats ir paralelograms un pretējās skaldnes - pa pāriem vienādi paralelogrami
- problēmjautājums problēma, temats (kas jārisina)
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina)
- jautājiens problēma, temats, kas jārisina; [jautājums]{s:769}
- pāreja process --> pāriet (7)
- fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki
- ierosināšana process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju
- determinoloģizācija process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā
- determinoloģizēšanās process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā
- pārnese process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem
- pāreja process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8)
- iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam
- izplatāmprogrammatūra programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas; ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā; lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju
- proletarijs Proletārietis
- proletars Proletārietis
- brodvejs Prospekts; bulvāris; populāra pastaigas vieta
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā
- hemocitozojs Protozojs, kas parazitē eritrocītos, piem., malārijas plazmodijs
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums
- eksteriorācija Psihiatrijā savu interešu objektivizēšana, interešu novirze uz ārieni
- humānistiskā pieeja psiholoģijā un sociālajā darbā attīstījusies pieeja, kura primāri uzsver indivīda kā neatkārtojamas un unikālas personības vērtību
- pterocarya Pterokārijas
- ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
- sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
- apostāze Publiska atteikšanās no savas ticības vai pāriešana citā ticībā
- pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam)
- lielā planārija punktainā planārija
- Bdellocephala punctata punktainā planārija
- brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- staigatņi purvi ar akliem ezeriem, kur pāri nevar iet
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
- staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet
- modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados)
- Pertusaria haemisphaerica puslodes pertuzārija
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
- pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- puteņmēnesis Puteņu mēnesis - februāris
- pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- fidentiāls R. Avenārija filozofijā pazīšanas jūtas, pazīšanas pārdzīvojums
- akantārijas Radiolārijas
- radiolaria Radiolārijas
- marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa)
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu)
- brāziens Rājiens, (ass, bargs) pārmetums; bāriens
- brazgas Rājiens, bāriens
- brāziņš Rājiens, bāriens
- briskas Rājiens, bāriens
- ķīviens Rājiens, bāriens
- norājiens Rājiens, bāriens
- puciņš Rājiens, bāriens
- suta Rājiens, bāriens
- drūksts Rājiens, bāriens, sods
- drūstas Rājiens, bāriens, sods
- braņas Rājiens; bāriens
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1)
- ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2)
- ramularia Ramulārijas
- Ramularia traxaci ramulāriju suga, kas parazitē uz ārstniecības pienenes
- Ramularia beticola syn. Ramularia betae ramulāriju suga, kas parazitē uz biešu lapām
- Ramularia calcea ramulāriju suga, kas parazitē uz efeju sētložņas
- Ramularia coriandri ramulāriju suga, kas parazitē uz koriandru lapām
- Ramularia urticae ramulāriju suga, kas parazitē uz lielās nātres lapām
- Ramularia armoraciae ramulāriju suga, kas parazitē uz mārrutku lapām
- Ramularia rhei ramulāriju suga, kas parazitē uz rabarberu lapām
- Ramularia grevilleana syn. Ramularia tulasnei ramulāriju suga, kas parazitē uz zemeņu lapām
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības
- rastrs ar neregulāru struktūru rastrs, kurā rastra struktūras elementi ir izvietoti neregulāri, haotiski; tiek saukts arī par stohastisko rastru
- rastrs ar regulāru struktūru rastrs, kurā rastra struktūras elementi ir izvietoti regulāri; tiek saukts arī par modulācijas-amplitūdas rastru
- raudzīties (arī skatīties) ar kārām acīm raudzīties kāri
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- izslieties refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri)
- noklāties refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam)
- pārvelties refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
- pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko)
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija
- ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā)
- Auopa regulāri izsīkstoša ūdenstece Namībijā, lejtece Dienvidāfrikā. Nosobas labā krasta pieteka
- dalabāt Regulāri labot
- nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus
- iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski
- ikosaedrs Regulārs daudzskaldnis, kur skaldnes ir 20 regulāri trijstūri; vienkāršā kristalogrāfiskā forma
- budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis
- panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai)
- avārijas remonts remonts, kuru veic, lai novērstu iekārtu vai kāda to mezgla/detaļas bojājumus, kas radušies avārijas rezultātā
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos)
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam
- RDF Revolucionāri demokrātiskā fronte (Salvadorā)
- revolucionaritāte Revolucionārisms
- Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants
- Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski
- Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski
- Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
- Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
- palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos
- radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība
- Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi
- sklavini rietumslāvu ciltis, dzīvoja 6.-8. gs. teritorijā no Donavas augšteces līdz Dņestrai; tos pakļāva avāri
- humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā
- ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase
- Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
- piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem
- ezofagofarinkss Rīkles distālā daļa, kurā rīkles apakšējā sašaurinātājmuskuļa šķiedras iet cirkulāri
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- gamrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- gāmrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- gāmrīļa Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- āmrija Rīma, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.)
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko)
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
- rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- Rivularia beccariana rivulāriju suga
- Rivularia biasolettiana rivulāriju suga
- Rivularia coadunata rivulāriju suga
- Rivularia dura rivulāriju suga
- Rivularia haematites rivulāriju suga
- mīksttapšanas temperatūra robežtemperatūra, virs kuras amorfie materiāli sāk pāriet plastiskā stāvoklī
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
- Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
- Svētā propagandas draudze Romas katoļu institūcija, kas saistīta ar misionārismu nekristīgajās valstīs un izveidojās kontrreformācijas laikā
- kvadrigāts Romas republikas denārijs ar kvadrigas attēlu
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
- pēdējaispāris Rotaļa - pēdējais pāris
- Mammillaria rhodantha rožainā mamilārija
- spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika
- bajārinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" (arī "Bajārinu ciems") iedzīvotāji
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku)
- Pertusaria amara rūgtā pertuzārija
- rulāde Rulete - kulinārijas izstrādājums
- Fritillaria meleagris rūtainā fritilārija
- deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- pārlaide sagatavojot darbu drukai, ir jāņem vērā ražošanas procesa īpatnības, proti, lai gatavā izstrādājumā attēls būtu līdz pašām lappuses malām, maketā jāizveido pārlaide – attēlam jāiet pāri malām aptuveni par 3–5 mm
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt (1); arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī
- sapārot Sagrupēt pa pāriem
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība
- acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes
- antimilitāristisks saistīts ar antimilitārismu
- jēdzienisks saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs
- kulinārs saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs
- kulinārisks saistīts ar kulināriju, tai raksturīgs
- militāristisks saistīts ar militārismu, tam raksturīgs
- parlamentārs saistīts ar parlamentārismu, parlamentu, parlamentārismam, parlamentam raksturīgs
- partikulāristisks saistīts ar partikulārismu (1), tam raksturīgs
- pusproletārisks saistīts ar pusproletāriešiem, tiem raksturīgs
- reklāmisks saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs
- saldkārs saistīts ar saldkāri, tai raksturīgs
- solidāristisks saistīts ar solidārismu, tam raksturīgs
- totalitārs saistīts ar totalitārismu, tam raksturīgs
- unitāristisks saistīts ar unitārismu (1), tam raksturīgs
- unitāristisks saistīts ar unitārismu (2), tam raksturīgs
- utilitāristisks saistīts ar utilitārismu (1), tam raksturīgs
- veģetārs saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti
- veterinārs saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs
- vivipārs saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs
- vivipārs saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs
- voluntāristisks saistīts ar voluntārismu (1), tam raksturīgs
- voluntārs saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs; arī voluntatīvs
- jucekņi Sajukušie īsie salmi, kas paliek pāri, savācot garos
- pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- kā lācim zemeņoga saka par ko ātri, kāri izdzeramu, apēdamu
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri
- salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko
- smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko
- uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu
- klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem
- mironiski saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām
- (nav) ne miņas saka, ja no kā nekas nav palicis pāri
- (nav) ne zīmes saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri
- dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu
- sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
- pasākt sākt regulāri, vienmēr (ko darīt)
- Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija
- Fuerteventura sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m
- Bentinka sala sala Austrālijas ziemeļu piekrastē, Karpentārija līča dienvidos, Kvīnslendas štata teritorija
- Čepela sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā
- Tenerife sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā
- Grankanārija sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m
- Amersta sala sala Ontārio ezerā (_Amherst Island_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji
- Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
- būtnārnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" iedzīvotāji
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris
- noknubis Salīcis, nokāris galvu
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas
- žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
- Sm Samārijs (ķīm. elements)
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārgāze samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko)
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašvīti samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi
- pašvītīgi samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti
- pašvīts samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs
- pašvītīgs samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts
- pārkrist samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu)
- Utricularia sandersonii Sandersona utrikulārija
- SES Sanitāri epidemioloģiskā stacija
- san. epid. sanitāri epidemioloģisks
- san. hig. sanitāri higiēnisks
- san. tehn. sanitāri tehnisks; sanitārā tehnika
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala
- Lalaguna Sankristovala de la Laguna, pilsēta Spānijā, Kanāriju salās
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam
- hafalgēzija Sāpju sajūta no pieskāriena
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem)
- izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu)
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē
- Belrems sausgultne Alžīrijā, lietus periodā sākas Muidīra kalnājā, vairāk nekā 1300 m augstumā, ietek Džāritā
- Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
- Harē savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās"
- kritizētājs savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- pārēm savienojumā "pāri pārēm": pārpārēm
- pārum savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību
- vāris savienojumā "tējas vāris" - patvāris
- sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
- augš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā
- no- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam)
- pār- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko)
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko)
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko)
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu)
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.)
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas); izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē
- scenārists Scenārija autors
- literārais scenārijs scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā)
- scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze
- skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki
- skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji
- svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās
- defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā
- seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
- nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim
- svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā
- sekulāristi Sekulārisma piekritēji
- smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas
- dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai
- velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras
- zeminārists Seminārists
- semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji
- budini sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.)
- geloni sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību
- sietā mešana sena kāzu paraža, rituāla naudas mešana ar nolūku apdāvināt jauno pāri
- reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
- pūrvieta sena laukuma mērvienība - 0,364962 hektāri; sākotnēji atbilda laukumam, uz kā izsēts 1 pūrs rudzu
- parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri)
- sembella Senajā Romā skaita vienība, 1/20 denārija, vēlāk 1/20 sestercija
- Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
- quadrigatus Senās Romas republikas (2. un 1. gs. p. m. ē.) sudraba denārijs ar dieva attēlu auļojošā četrjūgā monētas mugurpusē
- trijkājis Sengrieķu altāris - bronzas statīvs uz trim kājām, ko Senajā Grieķijā izmantoja upurēšanas piederumu uzlikšanai
- eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
- Aherona Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
- Aheronta Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
- Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
- brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu
- Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
- farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
- hekelisms Shematisks dzīvnieku valsts izcelsmes vispārināts un virspusējs skaidrojums
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
- zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru
- sigillariales Sigilāriju rinda
- šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru
- klāja sija sija, kas iet perpendikulāri jahtas garenvirzienam
- kreiceris Sīka monēta Austroungārijā un Dienvidvācijā līdz 19. gs. beigām
- stotinka Sīka monēta Bulgārijā, 1/100 levas
- fillers Sīka monēta Ungārijā, forinta simtā daļa
- ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm
- hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- grasis sīknaudas vienība Austrijā līdz 2002. g. 28. februārim (100 grašu = 1 šiliņš)
- baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
- kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī
- kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā
- kinemātika Sinemātika - filmu depozitārijs, filmu arhīvs, filmu "bibliotēka"
- singulars Singulāris
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī
- butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri
- butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17–40%) kopolimēri
- butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri
- etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri
- izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri
- akrihīns Sintētisks ārstniecības līdzeklis - malārijas pretlīdzeklis, kas aizstāj hinīnu, agrāk visizplatītākais līdzeklis pret malāriju
- plazmocīds Sintētisks malārijas ārstēšanas preparāts
- Hisa kūlītis sirds muskuļšūnu atrioventrikulārais (priekškambaru un kambaru) veidojums, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās divās kājiņās
- Carya cordiformis sirdsveida kārija
- Mammillaria senilis sirmā mamilārija
- krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā
- kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai
- smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma)
- Mammillaria perbella skaistā mamilārija
- Pterophyllum scalare skalārija jeb spurlape
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.)
- noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam)
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- skapulārs Skapulārijs
- skapulieris Skapulārijs
- skapuliers Skapulārijs
- ābols skārienjutīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple" produkts
- ābolītis skārienjūtīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple"produkts
- aifons Skārienjutīgs telefons
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm skatīties kāri
- skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm skatīties kāri
- pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei
- veltņskeneris Skeneris, kurā skenējamais dokuments rotē ap stacionāri novietotu skenēšanas galviņu
- lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku
- turbellāriji Skropstaini tārpi; turbelārijas
- bdellocephala Skropstiņtārpu klases planāriju kārtas ģints
- lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā); skumjš, žēls dziedājums
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi)
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.)
- Saulainais Krasts Slenčevbrjaga, kūrorts Bulgārijā
- ilumināti Slepenu reliģiski politisku biedrību locekļi Eiropā, galvenokārt Bavārijā 18. gs. otrajā pusē; cīnījās pret jezuītu ietekmi
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā
- greznoties ar spožām spalvām slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes
- pārbrukt Slīdēt pāri
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to)
- panorāmas titrs slīdošs titrs, kas virzās horizontāli pāri ekrānam
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam)
- pārsliet Slienot pārvirzīt pāri
- pārslieties Slieties kaut kam pāri
- pārmija Sliežu ceļa virsbūves metāla konstrukcija ceļu savienošanai, lai ritošais sastāvs varētu pāriet no viena ceļa uz otru
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko)
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām
- piretoterapija Slimību ārstēšana ar mākslīgi izraisītu drudzi, piem., progresīvās paralīzes ārstēšana, inficējot ar malāriju
- juveli Slīpēti dārgakmeņi, pērles, vispārim dārgas rotas
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam)
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam); šķērsām
- asslodze Slodze, ar kādu katrs ritošā sastāva riteņpāris spiež uz sliedēm
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- gracile Smalki, delikāti, vāri
- pārsprēgāt Smidzinot pāriet (par lietu)
- Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
- putnu auka sniega un lietus mākonis, kas ātri uznāk un ātri pāriet
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi
- pusproletariāts Sociāla grupa, ko veido pusproletārieši
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.)
- pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību
- zocialrevolucionāri Sociālrevolucionāri, eseri
- kriptijas Soda ekspedīcijas (arī soda vienības) Senajā Spartā, ko regulāri rīkoja pret helotiem
- sauļotava Solārijs
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā
- sērmūkšspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms
- pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- sorbaria Sorbārijas
- Etčisona sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria aitchisonii)
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
- sordariaceae Sordāriju dzimta
- stotinks Sotinka - sīknaudas vienība Bulgārijā
- Vaccaria hispanica Spānijas vakārija
- Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms
- elektromotora pakare speciāla vadotņu un elastīgu elementu konstrukcija vilces ritošajā sastāvā, kas, tiem nepārtraukti savstarpēji pārvietojoties, novada griezes momentu no vilces elektromotora vārpstas uz riteņpāri
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem
- bibliotēku kolektors specializēta grāmatu tirdzniecības iestāde, kas regulāri apgādā bibliotēkas ar grāmatām un bibliotēku tehniku
- sjuimitaņ Speciāls altāris, kas simbolizēja Meru kalnu ķīniešu čaņbudistu klosteros
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
- spiediens Spēks, kas perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko)
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko)
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu
- paskāls spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība SI mērvienību sistēmā (Pa) - spiediens, ko rada 1 ņūtonu (N) liels spēks, ja tas darbojas uz 1 m^2^ lielu virsmu perpendikulāri tai (1 Pa=1 N/m^2^)
- Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto izliektu palīgspoguli, kurš novietots perpendikulāri optiskajai asij un kura fokusēto gaismu izvada pa atvērumu galvenā spoguļa centrā
- malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju
- skrituļdēlis sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords
- galda teniss sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls
- teniss sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam
- Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
- ekrazīts Sprāgstviela, ko 1. pasaules karā lietoja Austroungārijas armijā šāviņu pildīšanai un spridzināšanai
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri)
- čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
- čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri)
- pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko)
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko)
- Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma Bulgārijas vidienē
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
- supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei
- pārmērs stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē
- pārība stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem
- ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
- dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri
- štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko)
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
- gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu
- drāziens Stingrs bāriens, rājiens
- tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzskriedināt strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām
- nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā)
- krist ceļos strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā)
- krist pie kājām strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām
- pārsviesties strauji pārplūst (pāri kam, pār ko)
- pārskriet strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu
- pārraut strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko)
- pārsviest strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju
- pāršaut strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko)
- pāršauties strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārskriet strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- sukāt strauji, ar lielu kāri ēst
- iesukāt strauji, ar lielu kāri ieēst
- izsukāt strauji, ar lielu kāri izēst
- nosukāt strauji, ar lielu kāri noēst
- uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam)
- grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē
- Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- subularia Subulārijas
- ūdeņu subulārija subulāriju ģints suga ("Subularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā
- pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko)
- singularsukcesija Sukcesijas veids, kur no kādas personas otrai pāriet tikai atsevišķas tiesības vai pienākumi
- Pterocarya rhoifolia sumahlapu pterokārija
- sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
- kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids
- lineāra svārstību sistēma svārstību sistēma, kuras kustību apraksta lineāri diferenciālvienādojumi
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem)
- svecenis Sveču mēnesis, februāris
- purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
- sanktuarijs Svētnīca; katoļu baznīcā telpa ap galveno altāri, arī relikviju tvertne
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko)
- ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- pontedērijas šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos
- gambūzija šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria menadoensis"), kuras daži eksemplāri identificēti starp Indonēzijas salām
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās
- dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai
- supervērpes displejs šķidro kristālu displejs, kas darbojas ar cirkulāri polarizētas gaismas viļņiem, izmantojot polarizācijas filtrus
- kvarta Šķidruma mērs Prūsijā un Bavārijā (0,267 l)
- kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
- sintētiskā šķiedra šķiedras, ko sintezē no mazmolekulāriem savienojumiem polimerizācijas vai polikondensācijas procesā
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.)
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- žļuncināties Šļakstīties pāri malai
- pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- pāršļūcināt Šļūcot iet pāri (kam)
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms
- stāvošā takelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
- nekustīgā tekelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
- Virmezers Štarnbergas ezers Vācijā, Bavārijas plakankalnē
- Mammillaria schumannii Šūmaņa mamilārija
- citocista Šūna, pārpildīta ar malārijas merozoītiem
- centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas
- pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārsasviesties Šūpojoties pārmesties pāri
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
- pārmaliski Tā (šūt), ka (dzija, diegs) virzās pāri malai no vienas auduma puses uz otru
- puskritienā tā, ka (nozāģētais koks) ir iekāries citu koku zaros, nav nokritis uz zemes
- krustu tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos
- pārlaidus tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- nepārām tā, ka nav pāris
- tīrai tā, ka nekā nepaliek pāri
- abidnai tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina
- paliktņa koka metode tāda koku gāšanas metode, ka pirmo koku nogāž aptuveni perpendikulāri cirsmā pieņemtajam gāšanas virzienam un nākamos kokus gāž uz tā
- aplaizīt tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- nolaizīt tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta
- kārtējs tāds (cilvēks), kas ko regulāri dara, veic
- vulgārs tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša
- vaislīgs tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; tāds, kas spēj labi vaisloties
- auglīgs tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs
- ražīgs tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs
- ražīgs tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena
- invazīvs tāds (par dzīvnieku vai augu sugām), kas neregulāri, masveidīgi ieceļo, ieviešas kādā teritorijā
- attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
- muskuļains tāds, kā virsmu klāj neregulāri veidojumi
- parasts tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu)
- epizodisks tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam; arī nejaušs
- pārejams tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem)
- vērienīgs tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu)
- pašorganizējošs tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu)
- regulārs tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām)
- tēžveida tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums
- plakātisks tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām)
- lāsains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu)
- nevīžīgs tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs
- transdisciplinārs tāds, kas aptver vairākas disciplīnas, sniedzas pāri vienas disciplīnas robežām
- solīds tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs
- pārējais tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.)
- immanents tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri
- krustenisks tāds, kas atrodas krustām pāri; arī krustveida
- pārjūra tāds, kas atrodas pāri jūrai
- interkapilārs tāds, kas atrodas starp kapilāriem
- diagonāls tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu
- parfokāls tāds, kas atrodas uz mikroskopa okulāriem un objektīviem, kuri konstruēti vai iemontēti tā, ka, tos mainot, attēls paliek fokusā
- neirosegmentāls tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē
- eksogēnisks tāds, kas cēlies no ārienes, arēju iemeslu radīts
- pārrobežu tāds, kas iet pāri robežām, tās pārsniedz
- pārairu tāds, kas ir airējams ar airu pāriem (parasti par sporta laivu)
- steidzams tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību
- kontrabanda tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību)
- nokarens tāds, kas ir nokāries
- pārkarens tāds, kas ir pārkāries (par augiem, to daļām); tāds, kas veido pārkāri
- padzīvojis tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem); pavecs
- sanitārs tāds, kas ir specializējies sanitārijā, veselības aizsardzībā
- neizbrienams tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri
- kārdinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.)
- vilinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām)
- slauns tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds kam ir patīkama, pievilcīga āriene
- jauks tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku)
- nevērīgs tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni)
- skārienjutīgs tāds, kas jūt un reaģē uz pieskārienu
- termoreaktīvs tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī
- parasts tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm)
- saraustīts tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi
- antisanitārs tāds, kas neatbilst sanitārijas nosacījumiem, prasībām
- bezavāriju tāds, kas noris bez avārijām
- kārtējs tāds, kas norisinās regulāri, noteiktā kārtībā
- ikdienējs tāds, kas notiek regulāri, katru dienu
- diazonāls tāds, kas novietots pāri divām zonām vai saista tās
- glābšana tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos
- pirmsavārijas tāds, kas pastāv, noris pirms avārijas
- pirmsskolas tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā
- kairs tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri
- ākstīgs tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts
- ārējs tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.)
- kārtējs tāds, kas regulāri atkārtojas (kādos laikposmos); arī parasts
- periodisks tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža; tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā
- kārtējs tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma
- vilinošs tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos); tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu)
- ārisks tāds, kas saistīts ar āri (1), tur atrodas, aug
- relikto- tāds, kas saistīts ar senāku laikmetu paliekām, pāri palikušo
- relikv- tāds, kas saistīts ar senāku laikmetu paliekām, pāri palikušo
- pusgarš tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu)
- pārnacionāls tāds, kas stāv pāri nacionālajam faktoram
- krusts tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
- antimilitārs tāds, kas vērsts pret militārismu un karu
- žaiksts tāds, kas žaikstās, šur tur kāpj, ālējas, ārišķīgi runā
- vilinošs tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni)
- periodisks tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbu, piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu)
- pretmalārijas tāds, ko izmanto malārijas profilaksei
- neatliekams tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību)
- kariozs tāds, ko skāris kariess (par zobu, tā daļām)
- nepārejams tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri
- neglīts tāds, kura āriene nav patīkama, pievilcīga; tāds, kura izskats vai veidojums izraisa nepatiku (par dzīvām būtnēm, augiem)
- neizteiksmīgs tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku)
- nejauks tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku)
- gaudulīgs tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains
- saspīlēts tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- taisns tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas taisnes, perpendikulāri elementi (par ģeometrisku figūru, ķermeni)
- pamīšs tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem)
- neizbraucams tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus
- galvenais stars taisne, kas iet caur projekcijas centru perpendikulāri aeroainas plaknei
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- dāriņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Dāriņi" iedzīvotāji
- Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā
- Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- gals tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu)
- panģenēze tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins)
- pārpalikums tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts
- paliekas tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams
- pārsegs tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai
- paliekas tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas; atliekas
- sijas tas, kas ir sijājot palicis pāri
- izvāres tas, kas izvārīts, kas vārot palicis pāri
- intervents tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās
- butaforija tas, kas nešķiet īsts, patiess; tas, kas ir ārišķīgs
- nepāris tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem
- pārpalicis tas, kas palicis pāri
- atliekas tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams
- izdegums tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1)
- atlikums tas, kas paliek pāri (no kāda ieņēmuma, ienākuma) pēc izdevumu segšanas
- atlasas tas, kas paliek pāri labāko atlasot
- nosijas tas, kas paliek pāri sijājot
- sūnaps tas, kas paliek pļāvējam pāri, ja neprot labi pļaut
- pārgājējs tas, kas pāriet robežu; tas, kas pāriet no vienas ticības otrā
- atliekas tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas; paliekas
- ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu
- tatārs Tatāri
- Atriplex tatarica Tatārijas balodene
- Fagopyrum tataricum Tatārijas griķis
- Acer tataricum Tatārijas kļava
- Silene tatarica Tatārijas plaukšķene
- Lactuca tatarica Tatārijas salāts
- Lonicera tatarica Tatārijas sausserdis
- Coniselinum vaginatum Tatārijas stobuļa "Conioselinum tataricum" nosaukuma sinonīms
- Conioselinum tataricum Tatārijasstobulis
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām
- teptjari tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem
- gagauzi tauta Moldovā, Bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- pandžabi tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi
- Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris)
- diachilonplāksteri Tautā populāri plāksteri pret augoņiem
- asamieši tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti
- bihari tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi
- tari tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi
- marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- oriji tauta, Orisas štata pamatiedzīvotāji, runā oriju valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - hinduisti; utkali
- ungāri tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu
- džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- kabardieši tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas (Krievijā) pamatiedzīvotājiem
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti)
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
- pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- periodiskā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības periodiskai kontrolei un vērtēšanai ar stacionāriem vai pārvietojamiem diagnostikas ierīču komplektiem
- semantiskā loma teikuma semantiskās struktūras komponents, vispārināts teikuma atspoguļotās situācijas dalībnieks
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem
- apskalāt Tekot pāri vai garām, apšļākt (ko)
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- lappuses pārtraukums tekstapstrādē - kods, kas norāda, ka jābeidz teksta drukāšana kārtējā lappusē un jāpāriet uz jaunu lappusi
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem
- zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru
- ārpusstudijas raidītājs telepārraidīšanas aparatūra, kas nogādājama un uzstādāma raidīšanai atstatu no stacionāriem raidītājiem
- stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās
- stāringot Tēlot, uzstāties (par ļoti populāriem māksliniekiem)
- bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās
- klase telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības
- guldāmā istaba telpa, kurā kāzu naktī gulda jauno pāri (parasti klēts)
- lineāra telpa telpa, kuras elementus (vektorus) var reizināt ar skaitļiem (skalāriem) un saskaitīt; vektoru telpa
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī
- tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī
- cietēšanas temperatūra temperatūra, par kuru zemākā temperatūrā amorfi materiāli pāriet cietā stāvoklī
- mīksttapšanas intervāls temperatūras intervāls, kura materiāls pakāpeniski pāriet no cieta stāvokļa šķidrā
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- kontaktteorija Teorija elektriskās strāvas metalliskās vadīšanas izskaidrošanai, kas pieņēma metāla atomi ir kontaktā viens ar otru tā, ka elektroni var viegli pāriet no viena atoma uz otru
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem
- proletkults Teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus
- laulātā pāra terapija terapijas veids, lai palīdzētu laulātajam pārim atrisināt savstarpējo attiecību problēmas
- terrarijs Terārijs
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī
- šahāda Ticības apliecinājums islāmā; viens no pieciem islāma pīlāriem
- pūrisms Tieksme pēc morālas stingrības (parasti ārišķīga)
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.)
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu
- tiesību pēctecība tiesību pāreja uz mantiniekiem un citiem pēcniekiem; uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam
- juridiskā mantošana tiesību un pienākumu vai atsevišķu tiesību pāriešana no vienas personas (tiesību subjekta) - citai; tā var notikt uz likuma, līguma u. c. juridiskā pamata
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā)
- jaunlaulāts Tikko vai nesen laulāts pāris
- izplaiksnīties tikt aizpūstam, izzust, pāriet
- noslīdēt tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu
- cirkulēt tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu)
- pārkārties tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko)
- pārlasīties tikt pāri (grūti pārbraucamai vietai)
- pārlieties tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti
- norauties tikt sodītam; saņemt bārienu
- ķerties tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām)
- Bakunajagvas tilts tilts Kubā, Havanas provinces ziemeļrietumots, pāri dziļai vecupes gravai, uzcelts 1959. g.
- gaisa tilts tilts pāri, piemēram, ceļam, gravai
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā
- Tisaederkeņa Tisaūjvāroša - pilsēta Ungārijā, tās nosaukums līdz 1970. g.
- Leninvāroša Tisaūjvāroša, pilsēta Ungārijā, tās nosaukums 1970.-1990. g.
- Austrumtjanšans Tjanšana kalnu sistēmas austrumu daļa Ķīnā, starp Džungārijas līdzenumu ziemneļos un Tarimas līdzenumu dienvidos, garums - 1300 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 6811 m
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas Bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti
- berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
- turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
- pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām
- Cephalaria transsylvanica Transilvānijas cefalārija
- autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus
- sabiedrisks transporta līdzeklis, kurš kursē regulāri pa noteiktu maršrutu un kuru lieto plaša sabiedrība
- piksārietis Transportlīdzeklis (autobuss), kas uztur satiksmi ar Piksāriem
- ceļa negadījums transportlīdzekļa avārija
- satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija; ceļa negadījums
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu)
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- relikviārs Trauks relikviju glabāšanai, relikvārijs
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- trijkungi Trijkungu diena - 6. janvāris
- trijkungu Trijkungu diena - 6. janvāris
- trīkumdiena Trijkungu diena - 6. janvāris
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais)
- trigāmija Triju ģimeņu pāri, kas uztur stabilas savstarpējas laulāto attiecības
- triedrs Triju lineāri neatkarīgu vektoru sistēma, ko telpā izmanto par bāzi citu vektoru izteikšanai
- trijai Trīs (pāri)
- Cymbalaria aquitriloba trīsdaivu cimbalārija
- Plasmodium vivax trīsdienu malārijas plazmodijs
- lauktranzistors Trīsizvadu pusvadītāju ierīce, kuras vadītspēju maina ar strāvai perpendikulāri vērstu elektrisko lauku, ko modulē ieejas signāls
- sprēstiņš trīsstūris kreklā pāri pleciem
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā
- intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem
- cylindrocarpon Tuberkulāriju dzimtas ģints
- cylindrocolla Tuberkulāriju dzimtas ģints
- thyrostroma Tuberkulāriju dzimtas ģints
- tubercularia Tuberkulāriju dzimtas ģints
- tuberculina Tuberkulāriju dzimtas ģints
- exosporium Tuberkulāriju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- tuberculariales Tuberkulāriju rinda
- hemozoīns Tumšs pigments malārijas plazmodiju citoplazmā, sagremotā hemoglobīna atliekas
- Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
- sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
- sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu)
- dublets tuvu stāvošu spektra līniju pāris
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī)
- prettvaiks Tvaiks, kas rodas, ja tvaika lokomotīvei kustoties uz priekšu gaitas skrūvi pārbīda kustībai pretējā virzienā, ko izmantoja avārijas bremzēšanai
- relikviarijs Tvertne relikviju uzglabāšanai, relikvārijs
- ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
- sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī
- ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim
- aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens
- Subularia aquatica ūdeņu subulārija
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Polijā un Čehoslovākijā (no 1993. g. - Polijā, Čehijā un Slovākijā)
- umbilicaria Umbilikārijas
- umbilicariaceae Umbilikāriju dzimta
- Umbilicaria deusta umbilikāriju suga
- daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
- madjāri Ungāri
- maģjari Ungāri
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums)
- Maģārija Ungārija
- koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem
- guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens
- HU Ungārija, valsts divburtu kods
- HUN Ungārija, valsts trīsburtu kods
- Acanthus hungaricus Ungārijas akants
- Pešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas daļa Donavas kreisajā krastā, apvienota ar Budu 1872. g.
- Buda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas rietumu daļa Donavas labajā krastā; Ungārijas galvaspilsēta no 1242. g. līdz 1872. g., kad apvienota ar Peštu
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum")
- Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
- MTI Ungārijas informācijas aģentūra (ungāru "Magyar Tavirati Iroda")
- forints Ungārijas naudas pamatvienība; vienāda ar 100 filleriem
- UR Ungārijas Republika
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
- Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā _Budapest_), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.)
- honvedi Ungārijas revolūcijas laikā - 1848. un 1849. g. - revolucionārās ungāru armijas karavīri
- USP Ungārijas Sociālistiskā partija
- USSP Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija
- UTR Ungārijas Tautas Republika
- socinieši Unitāriešu novirziens Polijā 16.-17. gs.
- unitārists Unitārisma (1) piekritējs
- unitārists Unitārisma (2) piekritējs
- Hudzona upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu
- Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
- Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Mesta upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
- Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Drjanovska upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Rosica upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
- Marica upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
- Krumovica upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
- Nesta upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Atikamega upe Kanādā (_Atikameg River_), Ontārio provincē, ietek Džeimsa līcī
- Atavapiskata upe Kanādā (_Attawapiskat River_), Ontārio provinces ziemeļrietumu daļā, ietek Džeimsa līcī
- Olbani upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī
- Kenogami upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Ogoki upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Vinipega upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā
- Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
- Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
- Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
- Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
- Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
- Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
- Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
- Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
- Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
- Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Zala upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā
- Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
- Ģeņģeša upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka
- Marcala upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka
- Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
- Hernāda upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Aiša upe Vācijā (_Aisch_), Bavārijā, Mainas baseinā
- Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Rota upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
- Rēgene upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Ampere upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera
- Loizaha upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka
- Virme upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera
- Vertaha upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka
- Ammere upe Vācijā, Bavārijas plakankalnē, garums - 86 km, ietek Ammerezerā
- Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
- Niagāra upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe
- Euplanaria lugurbis upes planārija
- ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā): altāris (1)
- urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu
- utilitārists Utilitārisma (1) piekritējs
- Sandersona utrikulārija utrikulāriju suga ("Utricularia sandersonii")
- censors uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi
- hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem
- žerkle uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums
- mugursoma uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem
- kakls uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties)
- braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri
- pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
- pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties
- pārplezdināties uzmanīgi, šūpojot rokas (spārnus) pāriet pāri
- pamatmontāža Uzņemtā materiāla savietošana un saskaņošana scenārijam atbilstošā veidā
- uzņēmuma pārvaldības augstākais posms uzņēmuma īpašnieki vai pilnvarotās personas, personsabiedrību komplementārie dalībnieki, kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijas, kam ir izlamšanas un rīkošanas tiesības
- apgrozāmie fondi uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu
- pārprofilēšana Uzņēmuma ražošanas profila izmainīšana jeb pāriešana uz jauna profila produkcijas ražošanu
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi
- torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas
- jūraskāposti Uzturā un medicīnā izmantojamās brūnaļģes laminārijas
- jūras kāposti uzturā un medicīnā izmantojamās brūnaļģes laminārijas rūpnieciskais nosaukums
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante
- grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms
- stingrā atgrieze vadības kods, kas liek kursoram vai printerim pāriet uz jaunu rindiņu. Teksta apstrādes programmās, kas automātiski kārto rindiņas lappusē, šo atgriezi lieto tikai rindkopas beigās
- sociālā gadījuma vadītāja loma vadītājs veic ietekmējošas vides analīzi, skaidri definē klienta sociālo problēmu un izplāno profesionālās palīdzības procesu, apzina sociālos resursus un piesaista tos, veido starpprofesionāļu komandu un organizē tās darbību, veido starpinstitucionālas palīdzības tīklu, regulāri novērtē sociālās palīdzības efektivitāti
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko)
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
- kārstīties vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties
- lēkāt vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- šūpoties vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri
- mītiņot vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
- vaccaria Vakārijas
- Spānijas vakārija vakāriju suga ("Vaccaria hispanica")
- herbarizēt Vākt, žāvēt un presēt (augus) herbārijam
- pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs
- valodas likumības valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats
- mirusi valoda valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
- Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
- Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu
- Ķīnas Impērija valsts, kas ar pārtraukumiem pastāvēja Dienvidaustrumāzijā no 15. gs. p. m. ē. līdz 1912. g. 1. janvārim
- Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
- izļūpējis Vaļīgs, nepievienots, nokāries
- vaļniekpāris Vaļinieku pāris
- topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja
- piars varas pārstāvju informatīvo saikņu sistēma ar sabiedrību; to realizē varas struktūru preses sekretāri vai speciāli kalpotāji; PR (2)
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- etimoloģijas vārdnīca vārdnīca, kurā rādīta vārda cilme un sniegti komentāri par vārdu radniecību
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
- Staļina Varna - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
- ķauzēt Vāroties iet pāri
- iet ugunī vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu)
- izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu)
- logaedas Vārsmas, kurās regulāri atkārtojas noteiktas vienības, kas dažādo ritmu un vārsmu intonāciju; latviešu dzejā nelieto
- jūgs Veca laukuma mērvienība - 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā)
- peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai
- vedējs vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko); nogādāt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- fitofāgs Veģetārietis
- veģetarianietis Veģetārietis
- veģetarianiets Veģetārietis
- vegetarianis Veģetārietis
- veģetarianis Veģetārietis
- vegetarianists Veģetārietis
- vegetarietis Veģetārietis
- veģetariets Veģetārietis
- ovoveģetārietis Veģetārietis, kas uzturā lieto olas un medu, bet nelieto piena produktus, gaļu un zivis
- ovolaktoveģetārietis Veģetārietis, kas uzturā lieto piena produktus, medu un olas, nelieto gaļu un zivis
- vegetāriānisms Veģetārisms, mācība, ka augu barība cilvēkam esot visveselīgākā
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
- raksts Veidojums no regulāri sakārtotām (kā) sastāvdaļām
- post veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
- post veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu
- ģeometrizēt veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus
- skaldņot veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes
- kārtoties veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
- objektivizēt veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei
- dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei
- indosaments Vekseļa, čeka vai kāda cita uz personas vārda izdota dokumenta otrā pusē uzrakstīts apliecinājums, ka šis dokuments pāriet citas personas rokās
- kolinearitāte Vektoru paralelitāte vienai taisnei; divi kolineāri vektori atšķiras tikai ar skalāru reizinātāju
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ternova Veliko Tarnova - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru)
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko)
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai)
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam)
- pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko)
- eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai
- pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai
- flebotromboze Vēnas tromboze, kad trombs radies sekundāri, pretēji tromboflebītam
- quartarolo Venēcijas 13.-14. gs. 1/4 denārija monēta
- quartero Venēcijas 13.-14. gs. 1/4 denārija monēta; quartarolo
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu)
- izkūsēt Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri
- izkūsot Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri
- izkūsāt Verdošam izvirt, pārvārīties, plūst pāri; izkūsēt
- Verrucaria apatela verkurāriju suga
- Verrucaria cataleptoides verkurāriju suga
- Verrucaria controversa verkurāriju suga
- Verrucaria dufourii verkurāriju suga
- Verrucaria floerkeana verkurāriju suga
- Verrucaria fusca verkurāriju suga
- Verrucaria glaucina verkurāriju suga
- Verrucaria hydrella verkurāriju suga
- Verrucaria latebrosa verkurāriju suga
- Verrucaria maura verkurāriju suga
- Verrucaria muralis verkurāriju suga
- Verrucaria murina verkurāriju suga
- Verrucaria nigrescens verkurāriju suga
- Verrucaria praetermissa verkurāriju suga
- Verrucaria submersella verkurāriju suga
- Verrucaria tapetica verkurāriju suga
- atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi
- rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās
- verrucaria Verukārijas
- verrucariaceae Verukāriju dzimta
- polyblastia Verukāriju dzimtas ģints
- staurothele Verukāriju dzimtas ģints
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm
- verrucariales Verukāriju rinda
- Calceolaria integrifolia vesellapu kalceolārija
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
- Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
- Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
- Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
- Aizdonava vēsturisks novads Ungārijā (_Dunántúl_)
- veterinārsanitārs Veterinārās sanitārijas normas un profilakses līdzekļi
- kleščas Veterinārijā - mutes plētējs
- veterinārā medicīna veterinārija, veterinārmedicīna
- veterinārā sanitārija veterinārijas nozare, kas pētī dzīvnieku infekcijas un invāzijas slimību profilakses iespējas
- veterinārs veterinārijas speciālists
- emflīze Vezikulāri vai eksantematozi izsitumi ar zvīņu veidošanos
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
- mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde
- ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
- Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
- Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- nobili Viduslaikos vispārim muižnieki
- diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē
- feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs
- meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
- kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad
- augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas
- parasītisms Viena cilvēka dzīvošana uz otra vai sabiedrības rēķina, vispārim dzīvošana uz svešu rēķinu, liekēdība
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu
- transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību
- kagjudpa viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu
- Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
- Ganimēds viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu
- tiešais sociālais darbs viena no sociālā darba pieejām, kas attiecas uz sociālā darbinieka intervenci mikrolīmenī – sociālo darbu ar indivīdu, pāri, ģimeni vai mazo grupu
- gāzu konstante viena no universālajām fizikālajām konstantēm, kas skaitliski vienāda ar darbu, ko, izplešoties izobāriskā procesā, veic 1 mols ideālas gāzes, ja tās temperatūra paaugstinās par 1 Kelvina grādu: R = 8,31441 J/(K·mol)
- perforācija vienāda lieluma regulāri izvietoti caurumiņi filmas malās, kuros iekļūst pārtinējmehānisma zobi, virzot filmu cauri kamerai vai projektoram
- nozoterapija Vienas slimības ārstēšana ar citu, piem., progresīvās paralīzes terapija ar malāriju
- ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
- rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru
- Vinajapitaka Vieni no senākajiem budistu rakstiem, ko veido sanghas locekļu disciplīnas likumi un ar tiem saistīti komentāri
- fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē
- Candelaria concolor vienkrāsas kandelārija
- aizgadgadā vienmēr, regulāri katru gadu
- slīdēt vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm)
- monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris)
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms
- Tandžurs viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kurā sakopoti Kandžura komentāri
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- šķiebe viens no ķermeņu veida deformācijas gadījumiem, kas rodas, ja ķermeņa pretējām virsmām pieliek spēka pāri, neļaujot tam tomēr griezties
- laminarīns viens no ogļhidrātiem, ko satur lamināriju droga
- papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
- ajolots viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka
- Augšfrankonija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem (_Oberfranken_), kas atrodas šīs zemes ziemeļu daļā
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- sinusoīds viens no terminālajiem kapilāriem aknu, liesas u. c. iekšējo orgānu venozās asinsrites sistēmā
- hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c)
- agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus
- denotāts Vienveidīgu reāliju grupa, ko valodas vienība nosauc, pamatojoties uz vispārinātu priekšstatu par šo grupu
- rūgts viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās
- pāreja vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim)
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē
- azīls vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.)
- kampenis vieta, kur kāpj pāri žogam
- sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi
- glema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gluma vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gleme vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas
- gļema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas
- ķimenes vieta, kur peldlīdzekļa sāni (borti) pāriet dibendaļā
- noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm
- tangenciālā jauda vilces ritošā sastāva dzenošo riteņpāru jauda, ko realizē, ritošam sastāvam pārvietojoties ar aprēķina kustības ātrumu, kad uz dzenošiem riteņpāriem attīstās aprēķina vai ilgstošā režīma tangenciālais vilcējspēks
- saķeres masa vilces ritošā sastāva masa kas spiež uz tā dzenošajiem riteņpāriem
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- Mammillaria supertexta vilnainā mamilārija
- Mammillaria lanata vilnainās mamilārijas ("Mammillaria supertexta") nosaukuma sinonīms
- transversālie viļņi viļņi, kuros svārstības noris perpendikulāri to izplatīšanās virzienam
- ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
- Markelova pārlidojums vingrošanā - pārlidojums pār stieni, izvēršot kājas, un ar pagriezienu par 180° pāreja kārienā
- ultra viņpus; pāri; augstākajā mērā; galējs
- sako vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām
- puspārš vīrietis un sieviete (kā pāris), kas pieder dažādām reliģiskajām konfesijām
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls
- Cetraria ericetorum virsāja cetrārija
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Koštantavs Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā, Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5151 m, nogāzēs sniegs un firna lauki, šļūdoņi
- Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji
- Kēkešs virsotne Ungārijā, augstums - 1014 m
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē
- noviras Virums, kas pārkūsājis pāri katla malai
- kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu)
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē
- pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko)
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko)
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko)
- sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
- izmete Visa atmiņas satura vai tā daļas pārrakstīšana citā datu vidē vai tā izdruka, lai nodrošinātos pret informācijas zudumiem iespējamu bojājumu vai avāriju gadījumā
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā
- ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru
- vispār Vispāri (1)
- vispārēm Vispāri; viscaur kādā platībā
- tūtors Vispārim aizstāvis, aizbildnis
- sukāda Vispārim ievārījums cukurā
- popurrijs Vispārim jocīgs un diezgan bezgaršīgs sakopojums
- Samiēls Vispārim ļauns gars
- parcella Vispārim maza daļa
- eksercicijs Vispārim mēģināšanās
- nullis Vispārim nekas, nieks
- lātitūdinārieši Vispārim reliģiskā ziņā vienaldzīgi cilvēki, arī brīvdomātāji
- vispārin. Vispārināmais (vietniekvārds)
- ģeneralizēt Vispārināt
- uzskats vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to)
- lētība vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums
- neredzamība vispārināta īpašība - neredzams
- varenums vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1)
- varenība vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varenums vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2)
- varenums vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3)
- variabilitāte vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums
- grodums vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība
- jaunums vispārināta īpašība --> [jauns]{s:2676}, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abējādība vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abējādums vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abpusība vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abpusīgums vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- absolūtums vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- abstraktums vispārināta īpašība --> abstrakts (1)
- abstraktums vispārināta īpašība --> abstrakts (2)
- absurdums vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acainums vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acīgums vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- acumirklīgums vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ačgārnība vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ačgārnums vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- adekvātums vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aerodinamiskums vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aforistiskums vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- agrums vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizdomība vispārināta īpašība --> aizdomīgs
- aizdomīgums vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizmāršība vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aizmāršīgums vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akačainums vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aklība vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1)
- aklība vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2)
- akmeņainība vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- akmeņainums vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- akotainība vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akotainums vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akrobātiskums vispārināta īpašība --> akrobātisks
- ākstība vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ākstīgums vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktieriskums vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktīvums vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aktuālums vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akurātums vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- akvareliskums vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- āķīgums vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alegoriskums vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids
- alerģiskums vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkainība vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkainums vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkanība vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkanums vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- alkatīgums vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
- alkatība vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība
- aloģiskums vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amerikāniskums vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amizantums vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorālība vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorālums vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- amorfums vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- analfabētiskums vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- analītiskums vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- analoģiskums vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- anekdotiskums vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- anonīmums vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antagoniskums vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antireliģiskums vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antiseptiskums vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- antitoksiskums vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apalums vispārināta īpašība --> apals (1)
- apaļīgums vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apaļums vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apgarotība vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apgarotums vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomīgums vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1)
- apjomīgums vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apjomība vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2)
- apķērība vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība
- apnicīgums vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apņēmīgums vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apolitiskums vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aprautība vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apriorība vispārināta īpašība --> apriors
- aprioritāte vispārināta īpašība --> apriors
- aprobežotība vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- apšaubāmība vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aptuvenība vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aptuvenums vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- apzinīgums vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- arhaiskums vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aristokrātiskums vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aristokrātisms vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās
- ārišķība vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aritmiskums vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ārprātīgums vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- artistiskums vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ārzemnieciskums vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asakainība vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asakainums vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asarainība vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asarainums vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asimetriskums vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskārīgums vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskāre vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asinskārība vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2)
- asinskāre vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1)
- asnainums vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asprātīgums vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- asprātība vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ašums vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atbildīgums vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atjaunotība vispārināta īpašība --> atjaunots
- atjautība vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atjautīgums vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atkarīgums vispārināta īpašība --> atkarība
- atkarums vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1)
- atklātība vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība
- atklātums vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atlētiskums vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atminība vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties
- atpakaļrāpulība vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atpalicība vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā
- atraisītība vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atraisītība vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātraudzība vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrdarbība vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrdarbīgums vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atriebīgums vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ātrsirdība vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaucība vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaucība vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atskabargainums vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsperīgums vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme
- atšķirīgums vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- attapība vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- atturība vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- audzelīgums vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- audzelība vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2)
- auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- auglīgums vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3)
- augstprātība vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstražība vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstražīgums vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstums vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstsirdība vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstsirdīgums vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- augstvērtīgums vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aukstasinība vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- aukstums vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra
- aušība vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- autentiskums vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātīgums vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātība vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bagātums vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- baigums vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bailīgums vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- baismīgums vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balamutīgums vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balamutība vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība
- bālasinīgums vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balganums vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālganums vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālums vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bālums vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- balsīgums vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- balsnējums vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- baltums vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bangainība vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bangainums vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- barbariskums vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bardainība vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bārdainums vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība
- bardzība vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bargums vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bārkstainums vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bažīgums vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bedrainums vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1)
- bērnišķīgums vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bērnišķība vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2)
- bezatbildība vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezbailība vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezbēdīgums vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- bezbēdība vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība
- bezcerīgums vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība
- bezgalīgums vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgalīgums vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgaršība vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezgaumība vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība
- bezgodīgums vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums
- bezgrēcība vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezidejiskums vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezjēdzība vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezjūtība vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaislība vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkaunība vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkrāsainība vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezkrāsainums vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezmērķība vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpalīdzība vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpartejiskums vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpartejiskums vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpersonība vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezpersoniskums vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezperspektivitāte vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu
- bezprātība vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība
- bezprātība vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezrūpība vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsātība vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība
- bezsātība vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsaturība vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezsirdība vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezspēcība vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība
- bezspēcība vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- beztiesiskums vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezveidība vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bezvērtība vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- biedriskums vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biezums vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biežums vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bijīgums vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- biklums vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- biklums vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bīstamība vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- bīstamība vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blāvums vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- blēdība vispārināta īpašība --> blēdīgs
- blēdīgums vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blīvums vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blondums vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- blusainums vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bramanība vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bramanīgums vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brangums vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brašums vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brašums vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brāzmainība vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brāzmainums vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briedība vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briedīgums vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- briesmīgums vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- briknums vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīnišķīgums vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīvprātība vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- brīvprātīgums vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- brūnums vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- bruņnieciskums vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- burtiskums vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- burvīgums vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2)
- burvība vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums
- burzība vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- buržuāzisms vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- butaforiskums vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- būtiskums vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurlaicīgums vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurredzamība vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurspīdība vispārināta īpašība --> caurspīdīgs
- caurspīdīgums vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- caurumainums vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- celmainība vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- celmainums vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlums vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlums vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cēlsirdība vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- centīgums vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cerīgums vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cienīgums vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdība vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdīgums vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cikliskums vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cildenums vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cildenība vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums
- cilvēcība vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte
- cilvēciskums vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ciniskums vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms
- ciņainība vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ciņainums vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cīpslainums vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cirtainums vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cītība vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cītīgums vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cūcīgums vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čaklums vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čaklība vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums
- čauganība vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čauganums vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
- čemurainība vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čemurainums vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- červeļainums vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čīkstīgums vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čokurainums vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- čulgainums vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabīgums vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabiskums vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dabiskums vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļrunība vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļskanība vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daiļums vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbaspējīgums vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbietilpīgums vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbīgums vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbnespējīgums vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- darbspējīgums vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dārdzība vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dārgums vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dāsnums vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dāsnība vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums
- daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums
- daudzējādība vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainība vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainība vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzkrāsainums vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudznozīmība vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudznozīmība vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija
- daudzpusība vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzpusīgums vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība
- daudzrunība vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums
- daudzrunīgums vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība
- daudzskaitlība vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzskaitlīgums vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzšķautņainība vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzvārdība vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzveidība vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- daudzveidība vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dažādīgums vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dažādība vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzība vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dedzīgums vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme
- degsmīgums vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība
- dējīgums vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dēkainība vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dēkainums vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- deklaratīvums vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dekoratīvums vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- delikātums vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- delverība vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- demokrātiskums vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- derīgums vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība
- despotiskums vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- devība vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- devīgums vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība
- dialektiskums vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- didaktisms vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- didaktiskums vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dievbijīgums vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dievišķīgums vispārināta īpašība --> dievišķs (1)
- dīkdienīgums vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diletantiskums vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dinamiskums vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1)
- dinamiskums vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- diplomātiskums vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- disciplinētība vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diskrētība vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- diskrētība vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dīvainība vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divatnība vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdabība vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdomība vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divdomīgums vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divējādība vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divējādums vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkāršums vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkosība vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divkosīgums vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divnozīmība vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- divpusīgums vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- divpusība vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižmanīgums vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums
- diženums vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2
- dižmanība vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme
- dižums vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobjums vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobumainība vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dobumainums vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dogmatiskums vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dokumentalitāte vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dokumentālisms vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte
- domība vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- domīgums vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- donkihotisms vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskums vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskulība vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draiskulīgums vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drakoniskums vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drakonisms vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dramatisms vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- draņķība vispārināta īpašība --> draņķīgs
- drastiskums vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudīgums vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudzīgums vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- draudzīgums vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drausmīgums vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drebelība vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drebelīgums vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drosmīgums vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošums vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drošsirdība vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme
- drudžainība vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drudžainums vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- druknums vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drūmums vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drūmums vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- drupanība vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- drupanums vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dubļainums vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūkanums vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dulburība vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dullums vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- duļķainība vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- duļķainums vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūmakainība vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūmakainums vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumbrainums vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
- dumjība vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība
- dumpība vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dumpīgums vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība
- dūņainība vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūņainums vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- durnums vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- durnums vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dusmīgums vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dūšīgums vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dvēselīgums vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dvēselīgums vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1)
- dvēseliskums vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2)
- dzedrums vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzedrums vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzejiskums vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzēlīgums vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1)
- dzēlība vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums
- dzelkšņainums vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeloņainums vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenīgums vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenums vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzeltenība vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzelžainums vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzestrums vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzestrums vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrums vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzidrība vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļdomība vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļdomīgums vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dziļums vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirdīgums vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirkstīgums vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzirkstīgums vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīslainība vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīslainums vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvīgums vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvīgums vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvnieciskums vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvnieciskums vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dzīvums vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēdelīgums vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēdelība vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- efektīgums vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- efektivitāte vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- egocentriskums vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekonomiskums vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekscentritāte vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms
- ekscentrisms vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte
- eksotiskums vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eksotisms vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansionisms vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansivitāte vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspansīvums vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekspresīvums vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekstensitāte vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekstravagantums vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ekvivalentums vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- elastīgums vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2)
- elastīgums vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3)
- elegantums vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- elēģiskums vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eļļainība vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- eļļainums vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionalitāte vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- emocionālums vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- empīriskums vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēnainums vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- enciklopēdiskums vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- enerģiskums vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- epidēmiskums vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- epizodiskums vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērkšķainība vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ēršķainums vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmība vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmīgums vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērmotība vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- erotiskums vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- errība vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- errīgums vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērtība vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ērtums vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- erudītums vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- estētiskums vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ezoterija vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to
- ezoterika vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to
- familiaritāte vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fanātiskums vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fantastiskums vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- farizejiskums vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fatalitāte vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fatālums vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- flegmatiskums vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- formālums vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fragmentārisms vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fragmentārums vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frāžainība vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frāžainums vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frivolitāte vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme
- frivolums vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme
- fundamentalitāte vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gabalainība vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gabalainums vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gādība vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gādīgums vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība
- gaisība vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaisīgums vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismizturība vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismizturīgums vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismjutība vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaismjutīgums vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzība vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzība vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišredzīgums vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- galantums vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- galeniskums vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- galīgums vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaļīgums vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gardums vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garlaicība vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garlaicīgums vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1)
- garlaicīgums vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- garšīgums vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1)
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3)
- gatavība vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4)
- gaudenums vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums
- gaudenums vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaudulība vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaudulīgums vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaumība vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gaumīgums vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gausums vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gigantiskums vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaimība vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaimīgums vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glāsainums vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums
- glāstīgums vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaudīgums vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glaunība vispārināta īpašība --> glauns
- glāžainība vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- glāžainums vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gletums vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznainums vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2)
- gleznainība vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2)
- gleznainums vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1)
- gleznainība vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1)
- gleznieciskums vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznums vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gleznums vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glītums vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludenums vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludums vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gludums vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- glumums vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība
- gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- gļotainums vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godbijība vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godbijīgums vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- goddevība vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība
- godīgums vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- godīgums vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- godkārīgums vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godprātība vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- godprātīgums vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība
- graciozitāte vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- graciozums vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte
- grambainums vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grandiozitāte vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums
- grantainums vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- graudainība vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gravainums vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gražība vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gražīgums vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcīgums vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcīgums vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grēcība vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greizums vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greizsirdīgums vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- greznums vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- griezīgums vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnība vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnums vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīnums vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grīšļainums vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- groteskums vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtums vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- grūtsirdīgums vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gudrība vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- gudrība vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība
- gudrums vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- guleniskums vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gurdenums vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gurdenība vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums
- ģenialitāte vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģenialitāte vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģeniālums vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģiedrums vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģimeniskums vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ģirtums vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme
- haotiskums vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- hermētiskums vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- heroiskums vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hierarhiskums vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- hierarhiskums vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- higiēniskums vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hiperboliskums vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- histēriskums vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- hronoloģiskums vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- huligāniskums vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- humānums vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- humanitāte vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība
- humoristiskums vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ideālistiskums vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ideālums vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- idejiskums vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām
- ideoloģiskums vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- idiotiskums vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īdzība vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īdzīgums vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība
- ieapaļums vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecietība vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecirtība vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecirtīgums vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedarbīgums vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iederība vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedomība vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedomīgums vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iedrošība vispārināta īpašība --> iedrošināties
- iedzeltenums vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iegarenums vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iejūsmība vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme
- iejūtība vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iejūtīgums vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība
- iekoptība vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ienesīgums vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieņēmība vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieņēmība vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iepelēkums vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iepūtība vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ierastība vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ierobežotība vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesarkanums vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesārtums vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iesirmums vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ieslīpums vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespaidīgums vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespējamība vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- iespītība vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iešķībums vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietekmīgums vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietiepība vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietiepīgums vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ietilpīgums vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums
- ieturība vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ievērīgums vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ikdienišķums vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ikdienišķums vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ilggadība vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- imanence vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- impozantums vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- impulsīvums vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- indīgums vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- indīgums vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- inertums vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- inertums vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- informatīvums vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- inteliģentums vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intensivitāte vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intensīvums vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intransitīvums vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība
- intransitivitāte vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība
- intuitivitāte vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- intuitīvums vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- invariantums vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īpatnība vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- irdenums vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- irdenība vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums
- ironiskums vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īslaicīgums vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsredzīgums vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsums vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īsums vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īstums vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- īstums vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izcilība vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdarība vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdevīgums vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izdevīgums vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izkalpība vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izklaidīgums vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izlaidīgums vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izmanība vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izmanīgums vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība
- izmisīgums vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iznesīgums vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība
- iznesība vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums
- izpalīdzība vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izpaticība vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izskatīgums vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izsmalcinātība vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izsmējība vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izšķērdība vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izšķērdīgums vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība
- izšķirīgums vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iztapība vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iztapīgums vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1)
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2)
- izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturētība vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izturība vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- izvairība vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izvairīgums vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izveicība vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izveicīgums vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība
- izvēlība vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jābūtība vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaukums vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jaunavīgums vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jauneklīgums vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jauneklība vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrība vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jautrums vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jēdzīgums vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jēgpilnība vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jestrums vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jestrums vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- jezuītiskums vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jocīgums vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juceklība vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juceklīgums vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūsmība vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūsmīgums vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtamība vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juteklība vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- juteklīgums vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutekliskums vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutelība vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtelība vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jūtelīgums vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- jutīgums vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1)
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1)
- jutīgums vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2)
- jutība vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2)
- jūtīgums vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība
- jūtība vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums
- kailums vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kailums vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kairums vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaislīgums vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaislīgums vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaismīgums vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitīgums vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitīgums vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaitnieciskums vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaleidoskopiskums vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaligrāfiskums vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalnainums vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnējība vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnējums vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kalsnums vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaļķainums vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kampaņveidīgums vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kancelejiskums vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kankarainība vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kankarainums vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kanoniskums vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaprizitāte vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaprīzums vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karaliskums vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareivīgums vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareivīgums vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kareiviskums vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārīgums vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- karnevāliskums vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārnums vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārpainums vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstasinība vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstasinīgums vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstumizturība vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstumizturīgums vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārtainums vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība
- kārtainība vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums
- kārtīgums vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kārtīgums vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kašķība vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kašķīgums vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- katastrofālums vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kategoriskums vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaujinieciskums vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums
- kaulainums vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kaunīgums vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums
- kauslība vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kauslīgums vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kautrīgums vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kautrums vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums
- kinematogrāfiskums vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kinematogrāfiskums vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- klausīgums vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kleinums vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klibums vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klijainums vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klinšainums vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- klīrīgums vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūdainums vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūdīgums vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kļūmīgums vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- knašība vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- knašums vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kniebīgums vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kņubums vispārināta īpašība --> kņubs
- kodīgums vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodīgums vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodolība vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kodolīgums vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainība vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainums vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1)
- kokainība vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kokainums vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2)
- koksnainība vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koksnainums vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koķetība vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koķetīgums vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība
- kolektivitāte vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolektīvums vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolorītums vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kolosālums vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komēdijiskums vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komfortablums vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- komiskums vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komiskums vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompetentums vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompetentums vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompleksums vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplektība vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplicētība vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komplicētība vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- komunikatīvums vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentrētība vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- koncentriskums vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konfidenciālums vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kongruentums vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konģenialitāte vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konģeniālums vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- koniskums vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konkrētība vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konkrētība vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konsekventums vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konservatīvums vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konspektīvums vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konspiratīvums vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- konstruktīvums vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainība vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainums vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1)
- kontrastainība vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kontrastainums vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2)
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- konvencionalitāte vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kopīgums vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korektums vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korektums vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korelativitāte vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korelativitāte vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- korpulentums vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- košums vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1)
- krāčainums vispārināta īpašība --> krāčains
- krāčainība vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krampjainums vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1)
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2)
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainība vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4)
- krāsainums vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3)
- krasums vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krasums vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāšņums vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krāšņums vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraujums vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums
- kraukšķīgums vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraupjainība vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kraupjainums vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1)
- krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2)
- kreveļainums vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krietnums vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1)
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāldzidrums vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristāliskums vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1)
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrība vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristālskaidrums vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kristīgums vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kritiskums vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krokainums vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1)
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2)
- kroplīgums vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2)
- kroplība vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kroplums vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3)
- krūmainība vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krūmainums vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krunkainība vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- krunkainums vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kruzuļainība vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kruzuļainums vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūdrainums vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kudums vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūkumainība vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūkumainums vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kukuržņainība vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kukuržņainums vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kulturālums vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1)
- kulturālība vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1)
- kulturālums vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2)
- kulturālība vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2)
- kumpainums vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kundziskums vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kundziskums vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kunkuļainība vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kunkuļainums vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplums vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuplība vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprainība vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprainums vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprība vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuprums vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuslība vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kuslums vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums
- kustīgums vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustīgums vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustoniskums vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kustoniskums vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kutelīgums vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība
- kutelība vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1)
- kutelīgums vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūtrums vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kūtrums vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvalitatīvums vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvantitatīvums vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēlums vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kvēpainums vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķecerīgums vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķēmīgums vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķepīgums vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķildība vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķildīgums vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums
- labdabība vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labdabīgums vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labdomība vispārināta īpašība --> labdomīgs
- labilitāte vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labilitāte vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labprātība vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labprātīgums vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labums vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte
- labsirdība vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labskanība vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija
- labticība vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labticīgums vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlība vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlīgums vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labvēlīgums vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lācīgums vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lādzīgums vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lādzīgums vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laicīgums vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laidenība vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laidenums vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- laikmetīgums vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laiskums vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums
- laiskums vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums
- lāsainums vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsmainība vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsmainums vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsumainība vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lāsumainums vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- latviskums vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- laucinieciskums vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēcienveidīgums vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēcienveidīgums vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ledainums vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- legalitāte vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- leģendaritāte vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leģendaritāte vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leknums vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- leknums vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lempīgums vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēndabīgums vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnīgums vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnprātīgums vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnprātība vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnība vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēnums vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lepnība vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lepnība vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība
- lētprātība vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētums vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētticība vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lētticīgums vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēverainība vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēverainums vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēzenums vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lēzenums vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liberālums vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzatbildīgums vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzcietīgums vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzenums vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzība vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzīgums vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1)
- līdzība vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzīgums vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzjūtīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums
- līdzjutīgums vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums
- līdztiesība vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdztiesīgums vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība
- līdztiesiskums vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums
- līdzvainība vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzvainīgums vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība
- līdzvērtība vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzvērtīgums vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liegums vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekulība vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekulīgums vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liekvārdība vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielība vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielīgums vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lieliskums vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielmanība vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielmanīgums vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība
- lielmutība vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielums vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lielums vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesmainība vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesmainums vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liesums vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietainums vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderība vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderīgums vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1)
- lietderība vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietderīgums vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2)
- lietiskums vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķīgums vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķība vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1)
- lietišķība vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietišķums vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2)
- lietojamība vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietpratība vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lietpratīgums vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība
- līganums vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1)
- līganība vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1)
- līganums vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2)
- līganība vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2)
- līksmība vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1)
- līksmība vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2)
- līkšņainums vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līkumainība vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līkumainums vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumība vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumīgums vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1)
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumsakarīgums vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līmeniskums vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lineārisms vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lipīgums vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- liriskums vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lišķība vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība
- lišķīgums vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība
- loģiskums vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- loģiskums vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lojālums vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokalitāte vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokālums vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokāmība vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokanība vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lokanība vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- lopiskums vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- losums vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme
- lunkanība vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1)
- lunkanība vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2)
- ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1)
- ļaundabīgums vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaundabība vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2)
- ļaundarība vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums
- ļaunprātība vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunprātīgums vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1)
- ļaunprātīgums vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2)
- ļaunprātība vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie
- ļaunums vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļaunvēlīgums vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība
- ļaunvēlība vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums
- ļenganums vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļenganums vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļenganība vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļodzīgums vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļodzīgums vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļumība vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ļumīgums vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mācītība vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maģiskums vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- maigums vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mainīgums vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1)
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1)
- mainīgums vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2)
- mainība vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2)
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- majestātiskums vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mājīgums vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mājība vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums
- mākoņainums vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslīgums vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslinieciskums vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslinieciskums vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mākslotība vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mālainums vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maldīgums vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierība vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierīgums vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1)
- manierība vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manierīgums vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2)
- manīgums vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- manība vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3)
- mānība vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mānīgums vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantīgums vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantkārība vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantkārīgums vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība
- mantrausība vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mantrausīgums vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība
- māņticīgums vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- masīvums vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- masivitāte vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums
- masveidība vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- masveidība vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- materialitāte vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- materialitāte vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazdūšība vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazdūšīgums vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazefektivitāte vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- māzerainums vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība
- māzerainība vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums
- maziedarbīgums vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maziskums vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazjutīgums vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1)
- mazjutīgums vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2)
- mazjutība vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2)
- mazjūtīgums vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība
- mazjūtība vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums
- mazkustība vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija
- mazkustīgums vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1)
- mazkustība vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazkustīgums vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2)
- maznozīmība vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- maznozīmīgums vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazpienīgums vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazražība vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazražīgums vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazrocība vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazrunīgums vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība
- mazrunība vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums
- mazums vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazums vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazspēcība vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazsvarīgums vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums
- mazsvarība vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazticība vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazticība vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazturība vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazturīgums vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazvārdība vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mazvērtīgums vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2)
- mazvērtība vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums
- medainums vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- medainums vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- medainība vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistarība vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistarīgums vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meistariskums vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- meitenīgums vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melanholiskums vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melīgums vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melnums vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums
- melodiskums vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- melodramatiskums vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenība vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērenums vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērķtiecība vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mērķtiecīgums vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība
- metaforiskums vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- metāliskums vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- metāliskums vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- metodiskums vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums
- metodiskums vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mežainums vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3)
- mežonīgums vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4)
- mežonība vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1)
- miegainība vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miegainums vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1)
- miegainība vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miegainums vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2)
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mierīgums vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlība vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlīgums vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1)
- miermīlība vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miermīlīgums vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2)
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miglainums vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mijiedarbīgums vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīklainība vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstčaulība vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mīkstmiesība vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstums vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīkstsirdība vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mīkstulība vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlība vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīlīgums vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- miltainums vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīļums vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mīļums vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumcaurlaidība vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumietilpīgums vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumizturība vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mitrumnecaurlaidība vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- modernums vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modernums vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrība vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrums vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1)
- modrība vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- modrums vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2)
- momentānums vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- monolītums vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monolītums vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotoniskums vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotonums vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- monotonība vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums
- monumentalitāte vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- moralitāte vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- moralitāte vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- motoriskums vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- motoriskums vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- možums vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mudīgums vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mudrums vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- muļķība vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mundrums vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- mundrība vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums
- mūsdienīgums vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme
- mūsdienība vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums
- mūžīgums vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- mūžīgums vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nabadzība vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzība vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzīgums vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1)
- nadzība vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nadzīgums vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2)
- naidīgums vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- naidīgums vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- naivums vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1)
- naivitāte vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1)
- naivums vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2)
- naivitāte vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2)
- naskums vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- naudīgums vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- naujums vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme
- nazālums vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nazālums vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaizskaramība vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaizstājamība vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapķērība vispārināta īpašība --> neapķērīgs
- neaprobežotība vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapstrīdamība vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapšaubāmība vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaptēstība vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neaptveramība vispārināta īpašība --> neaptverams
- neapzinātība vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neapzinīgums vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatceļamība vispārināta īpašība --> neatceļams
- neatgriezeniskums vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatgriezeniskums vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatgriežamība vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatkārtojamība vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatkārtojamība vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidība vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidīgums vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1)
- neatlaidība vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatlaidīgums vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2)
- neatliekamība vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatšķaidāmība vispārināta īpašība --> neatšķaidāms
- neatšķiramība vispārināta īpašība --> neatšķirams
- neattapība vispārināta īpašība --> neattapīgs
- neatvairāmība vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neatvairāmība vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglība vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2)
- neauglība vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neauglīgums vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3)
- nebalsīgums vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebēdība vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebēdnīgums vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1)
- nebēdnība vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nebrīvums vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurlaidība vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurredzamība vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necaurspīdīgums vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilība vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilība vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēcība vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēcīgums vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība
- necilvēciskums vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- necilvēciskums vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabīgums vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabiskums vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedabiskums vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nederīgums vispārināta īpašība --> nederīgs
- nedraudzīgums vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1)
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2)
- nedrošība vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedrošums vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3)
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nedzīvums vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neērtums vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neērtums vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neestētiskums vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- negaidītība vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantība vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantums vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1)
- negantums vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negantums vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negatavība vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1)
- negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
- negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2)
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neglītums vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negludums vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negodība vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negodīgums vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negrozāmība vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- negudrums vispārināta īpašība --> negudrs
- neģēlība vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neģēlīgums vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1)
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1)
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2)
- neierobežotība vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiespējamība vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neikdienišķība vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neīstums vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neīstums vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizbēgamība vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdarība vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdarīgums vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1)
- neizdevīgums vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdevīgums vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizdibināmība vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizlēmība vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizmērojamība vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiznestība vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiznīcība vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizpaužamība vispārināta īpašība --> neizpaužams
- neizprotamība vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskaidrojamība vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatīgums vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1)
- neizskatīgums vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizskatība vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2)
- neizsmeļamība vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizsmeļamība vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizteiksmīgums vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1)
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (2)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2)
- neizturīgums vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (3)
- neizturība vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3)
- neizveicība vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizveicīgums vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizveicība
- neizvēlība vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neizvēlība vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaucība vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaukums vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaušums vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejaušums vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (1)
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (2)
- nejēdzība vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nejēdzīgums vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (3)
- nejūtamība vispārināta īpašība --> nejūtams
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1)
- nejutīgums vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (1)
- nejutīgums vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (2)
- nejutība vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2)
- nejūtīgums vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejūtība
- nejūtība vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums
- nekaitīgums vispārināta īpašība --> nekaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekaitīgums vispārināta īpašība --> nekaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtība vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekārtīgums vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3)
- nekaunīgums vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekautrība vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekautrīgums vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība
- nekļūdīgums vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1)
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1)
- nekļūdīgums vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2)
- nekļūdība vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2)
- nekomplektums vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekomplektība vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekomplektums
- nekonkrētība vispārināta īpašība --> nekonkrēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekrietnība vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekrietnums vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekrietnība (1)
- nekritiskums vispārināta īpašība --> nekritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1)
- nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1)
- nekulturālums vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2)
- nekulturālība vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2)
- nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1)
- nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības
- nekustība vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nekustīgums vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2)
- neķītrība vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neķītrums vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1)
- nelabojamība vispārināta īpašība --> nelabojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabojamība vispārināta īpašība --> nelabojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1)
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2)
- nelabvēlība vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelabvēlīgums vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3)
- nelādzība vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelādzīgums vispārināta īpašība --> nelādzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelāgums vispārināta īpašība --> nelāgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelaipnība vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelaipnums vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelaipnība (1)
- neldzība vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neldzīgums vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neldzība (1)
- nelīdzenums vispārināta īpašība --> nelīdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdzanums vispārināta īpašība --> nelīdzens; šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdztiesība vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelīdztiesīgums vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesība
- nelīdztiesiskums vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums
- nelietīgums vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelietīgums vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelikumīgums vispārināta īpašība --> nelikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neloģiskums vispārināta īpašība --> neloģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neloģiskums vispārināta īpašība --> neloģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelokāmība vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nelokāmība vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemainīgums vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (1)
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1)
- nemainīgums vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (2)
- nemainība vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2)
- nemākslinieciskums vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemākslotība vispārināta īpašība --> nemākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemākulīgums vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemaldīgums vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība
- nemaldība vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemierīgums vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemīlīgums vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirkstamība vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirstīgums vispārināta īpašība --> nemirstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemirstīgums vispārināta īpašība --> nemirstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nemitīgums vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitība
- nemitība vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums
- nenīcība vispārināta īpašība --> nenīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoderība vispārināta īpašība --> nenoderīgs
- nenogurdināmība vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (1)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (1)
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (2)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (2)
- nenormālums vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (3)
- nenormālība vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (3)
- nenosakāmība vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenosvērtība vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoteiktība vispārināta īpašība --> nenoteikts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturība vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturīgums vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (1)
- nenoturība vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nenoturīgums vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (2)
- nenovēlība vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība
- nenovēlīgums vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums
- nenovēršamība vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
- nenozīmīgums vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmība
- nenozīmība vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums
- neomulīgums vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepabeigtība vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepaklausīgums vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepanesīgums vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība
- nepanesība vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums
- neparastība vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neparastums vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1)
- neparastība vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neparastums vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2)
- nepareizība vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepareizums vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3)
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārejamība vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums
- nepārprotamība vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārredzamība vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība
- nepārskatāmība vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība
- nepārspējamība vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārsūdzamība vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepārvaramība vispārināta īpašība --> nepārvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1)
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2)
- nepastāvība vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepastāvīgums vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3)
- nepateicība vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepateicīgums vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepatiesums vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepatvaļīgums vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiedienība vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiedienīgums vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieejamība vispārināta īpašība --> nepieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1)
- nepiekāpība vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiekāpīgums vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2)
- nepieklājība vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieklājīgums vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1)
- nepielūdzamība vispārināta īpašība --> nepielūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepielūdzamība vispārināta īpašība --> nepielūdzams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiemīlība vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiepildāmība vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiesardzība vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs
- nepiesātinātība vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepiespiestība vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepietiekamība vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnība vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnīgums vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1)
- nepilnība vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnīgums vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3)
- nepilnvērtība vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnvērtīgums vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1)
- nepilnvērtība vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepilnvērtīgums vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2)
- nepraktiskums vispārināta īpašība --> nepraktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprasmīgums vispārināta īpašība --> neprasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neprātīgums vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerātnība vispārināta īpašība --> nerātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerātnība vispārināta īpašība --> nerātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neražīgums vispārināta īpašība --> neražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neražīgums vispārināta īpašība --> neražīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neredzīgums vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtība vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtīgums vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (1)
- nerimtība vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nerimtīgums vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (2)
- nerunīgums vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība
- nerunība vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums
- nervozums vispārināta īpašība --> nervozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nervozums vispārināta īpašība --> nervozs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesabiedriskums vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaderība vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaderīgums vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaderība
- nesaimnieciskums vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesakarība vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesakarīgums vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība
- nesalaužamība vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamērība vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamērīgums vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesamērība
- nesamērojamība vispārināta īpašība --> nesamērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesamierināmība vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesāpīgums vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesapratīgums vispārināta īpašība --> nesapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaprātīgums vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaticība vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesaticīgums vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (1)
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (2)
- nesātība vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesātīgums vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (3)
- nesatricināmība vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavāktība vispārināta īpašība --> nesavākts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavaldība vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavaldīgums vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība
- nesavienojamība vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavtība vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesavtīgums vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavtība
- nesekmība vispārināta īpašība --> nesekmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesekmība vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesīgums vispārināta īpašība --> nesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nesimetriskums vispārināta īpašība --> nesimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskaidrība vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums
- neizskaitāmība vispārināta īpašība --> neskaitāmība
- neskaitāmība vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskartība vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neskartība vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība
- nespēcība vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizisks vājums
- nespēcīgums vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (1)
- nespēcība vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3)
- nespēcīgums vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (2)
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nespējība vispārināta īpašība --> nespējīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešaubība vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešaubīgums vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība
- nešķiramība vispārināta īpašība --> nešķirams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešķīdība vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešķīstums vispārināta īpašība --> nešķīsts
- nešķīstība vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nešpetnība vispārināta īpašība --> nešpetns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaisnīgums vispārināta īpašība --> netaisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaisnīgums vispārināta īpašība --> netaisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netaktiskums vispārināta īpašība --> netaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netautiskums vispārināta īpašība --> netautisks
- neticamība vispārināta īpašība --> neticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticība vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticīgums vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1)
- neticība vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neticīgums vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2)
- netiešums vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netiklība vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība
- netiklība vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netikumība vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netikumīgums vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; netikumība
- netikumiskums vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrīgums vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netīrumi vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3)
- netulkojamība vispārināta īpašība --> netulkojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netveramība vispārināta īpašība --> netverams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1)
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2)
- neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība
- neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3)
- neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība
- neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1)
- neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2)
- neuzticamība vispārināta īpašība --> neuzticams
- neuzticīgums vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvaramība vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvedība vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neuzvedīgums vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainīgums vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība
- nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevainojamība vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaldāmība vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaldāmība vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevalstiskums vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevaļīgums vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevardarbīgums vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1)
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2)
- nevarība vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevarīgums vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2)
- neveiklība vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neveiklums vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3)
- nevēlamība vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1)
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2)
- nevērība vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevērīgums vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3)
- nevērtīgums vispārināta īpašība --> nevērtīgs
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienādums vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1)
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienādums vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2)
- nevienādība vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienlīdzība vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevienlīdzība vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neviltotība vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neviltotība vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīrišķība vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs
- nevīstamība vispārināta īpašība --> nevīstams
- nevīžība vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīžīgums vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1)
- nevīžība vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nevīžīgums vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2)
- nezāļainums vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; nezāļainība
- nezāļainība vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām
- nezinātniskums vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlība vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlīgums vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1)
- nežēlība vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nežēlīgums vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2)
- niansētība vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nicīgums vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nicība vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecīgums vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niecība vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums
- nievīgums vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas
- nīgrums vispārināta īpašība --> nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- niknums vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niknums vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulība vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulīgums vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1)
- nīkulība vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nīkulīgums vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2)
- niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1)
- niķīgums vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- niķība vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (1)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (2)
- noderīgums vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (3)
- noderība vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība
- nodevīgums vispārināta īpašība --> nodevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nodevīgums vispārināta īpašība --> nodevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nolaidenums vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums
- nolaidenums vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nolaidība vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nopietnība vispārināta īpašība --> nopietns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (1)
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (2)
- normālums vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- normalitāte vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (3)
- normatīvums vispārināta īpašība --> normatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- norobežotība vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- norobežotība vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosacītība vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosacītība vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēgtība vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noslēpumainība vispārināta īpašība --> noslēpumains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nosliecība vispārināta īpašība --> nosliecīgs
- nosvērtība vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noteiktība vispārināta īpašība --> noteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noteiktība vispārināta īpašība --> noteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noteiktība vispārināta īpašība --> noteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noturība vispārināta īpašība --> noturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- noturība vispārināta īpašība --> noturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- novatorisms vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī jauninājums, jaunievedums
- noveliskums vispārināta īpašība --> novelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- novēršamība vispārināta īpašība --> novēršams
- noziedzīgums vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (1)
- noziedzība vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (1)
- noziedzīgums vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (2)
- noziedzība vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (2)
- nozīmīgums vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība
- nozīmība vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums
- ņiprums vispārināta īpašība --> ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- objektivitāte vispārināta īpašība --> objektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- objektivitāte vispārināta īpašība --> objektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- oficiālums vispārināta īpašība --> oficiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- okeāniskums vispārināta īpašība --> okeānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- olveidīgums vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- omulīgums vispārināta īpašība --> omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- omulīgums vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība (2)
- omulība vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2)
- onkogenitāte vispārināta īpašība --> onkogēns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- operatīvums vispārināta īpašība --> operatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- operativitāte vispārināta īpašība --> operatīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- operativitāte vispārināta īpašība --> operatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- opozicionārisms vispārināta īpašība --> opozicionārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- optimalitāte vispārināta īpašība --> optimāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- optimistiskums vispārināta īpašība --> optimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- oranžums vispārināta īpašība --> oranžs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- organiskums vispārināta īpašība --> organisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- organizētība vispārināta īpašība --> organizēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- oriģinalitāte vispārināta īpašība --> oriģināls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- oriģinalitāte vispārināta īpašība --> oriģināls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- oriģinālums vispārināta īpašība --> oriģināls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ornamentalitāte vispārināta īpašība --> ornamentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ornamentalitāte vispārināta īpašība --> ornamentāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ortodoksālums vispārināta īpašība --> ortodoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ovālums vispārināta īpašība --> ovāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pabeigtība vispārināta īpašība --> pabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; perfektivitāte
- pacietība vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pacietība vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- padevība vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- padevīgums vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme
- padevīgums vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- padotība vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5)
- padotība vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6)
- pakalpība vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakalpīgums vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība
- pakāpeniskums vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpenība
- pakāpenība vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums
- pakļautība vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļautība vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļāvība vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļāvība vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- palaidnība vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- palaidnība vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paliekamība vispārināta īpašība --> paliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paliekamība vispārināta īpašība --> paliekams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- palsums vispārināta īpašība --> palss, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paļāvība vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība
- pamācīgums vispārināta īpašība --> pamācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pamatība vispārināta īpašība --> pamatīgs
- pamatīgums vispārināta īpašība --> pamatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pamatīgums vispārināta īpašība --> pamatīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pamatotība vispārināta īpašība --> pamatots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- panesamība vispārināta īpašība --> panesams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- panesīgums vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesība (1)
- panesība vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesīgums
- panorāmiskums vispārināta īpašība --> panrāmisks, īpašības konkrēta izpausme
- paradoksalitāte vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paradoksālums vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; paradoksalitāte
- pārākums vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārākums vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārākums vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paralelitāte vispārināta īpašība --> paralēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paralelitāte vispārināta īpašība --> paralēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- parastums vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (1)
- parastība vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (1)
- parastums vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (2)
- parastība vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (2)
- parastums vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (3)
- parastība vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (3)
- parazītiskums vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbagātība vispārināta īpašība --> pārbagāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbagātība vispārināta īpašība --> pārbagāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbagātība vispārināta īpašība --> pārbagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbagātība vispārināta īpašība --> pārbagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbagātība vispārināta īpašība --> pārbagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārbaudāmība vispārināta īpašība --> pārbaudāms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārcentība vispārināta īpašība --> pārcentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārcilvēciskums vispārināta īpašība --> pārcilvēcisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdabīgums vispārināta īpašība --> pārdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdabīgums vispārināta īpašība --> pārdabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdabība vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdabiskums vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdabiskums vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdomātība vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārdrošība vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pareizība vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pareizums vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (1)
- pareizība vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pareizums vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (2)
- pareizība vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pareizums vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (3)
- pārejamība vispārināta īpašība --> pārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārejamība vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums
- pārgalvība vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārgalvīgums vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme: pārgalvība (1)
- pārgatavība vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs
- pārjuteklība vispārināta īpašība --> pārjuteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārjūtelība vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārjūtīgums vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārjūtība vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārjūtīgums
- pārlaicīgums vispārināta īpašība --> pārlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārliecīgums vispārināta īpašība --> pārliecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārmērība vispārināta īpašība --> pārmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- parocīgums vispārināta īpašība --> parocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- parodiskums vispārināta īpašība --> parodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārpilnība vispārināta īpašība --> pārpilns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārpilnība vispārināta īpašība --> pārpilns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārskatāmība vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārsmalcinātība vispārināta īpašība --> pārsmalcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārsteidzīgums vispārināta īpašība --> pārsteidzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārsteidzība
- pārtraukumainība vispārināta īpašība --> pārtraukumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pārvietojamība vispārināta īpašība --> pārvietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pasakainība vispārināta īpašība --> pasakains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paslepenība vispārināta īpašība --> paslepens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pastāvība vispārināta īpašība --> pastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pastāvība vispārināta īpašība --> pastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pastāvība vispārināta īpašība --> pastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pastāvīgums vispārināta īpašība --> pastāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (1)
- pastāvīgums vispārināta īpašība --> pastāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (2)
- pastāvīgums vispārināta īpašība --> pastāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (3)
- pašaizliedzība vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašaizliedzīgums vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašaizliedzība
- pašapmierinātība vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašapzinība vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašapzinīgums vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība
- paškritiskums vispārināta īpašība --> paškritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašlielība vispārināta īpašība --> pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašmērķība vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašmērķīgums vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība
- pašnoturīgums vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturība
- pašnoturība vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturīgums
- pašpaļāvība vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pašpaļāvīgums vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašpaļāvība
- pašpārliecinātība vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība
- pašpieticība vispārināta īpašība --> pašpieticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paštaisnums vispārināta īpašība --> paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patētiskums vispārināta īpašība --> patētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patētiskums vispārināta īpašība --> patētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patīkamība vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patmīlīgums vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patriarhalitāte vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patriarhālums vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patriarhālisms vispārināta īpašība --> patriarhāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patriarhālisms vispārināta īpašība --> patriarhāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patriotiskums vispārināta īpašība --> patriotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pātums vispārināta īpašība --> pāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- patstāvība vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patstāvība vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patstāvība vispārināta īpašība --> patstavīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patstāvīgums vispārināta īpašība --> patstāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (1)
- patstāvīgums vispārināta īpašība --> patstāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (2)
- patstāvīgums vispārināta īpašība --> patstāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (3)
- patvaļīgums vispārināta īpašība --> patvaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patvaļīgums vispārināta īpašība --> patvaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patvaļīgums vispārināta īpašība --> patvaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patvaļīgums vispārināta īpašība --> patvaļīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patvaļīgums vispārināta īpašība --> patvaļīgs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patvarīgums vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2)
- patvarīgums vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3)
- paugurainība vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paugurainums vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pavasarīgums vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pavēlnieciskums vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paviršība vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pazemība vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pazemīgums vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pazemība
- pazīstamība vispārināta īpašība --> pazīstams(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pazīstamība vispārināta īpašība --> pazīstams(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pedagoģiskums vispārināta īpašība --> pedagoģisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pedantisms vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums
- pedantiskums vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantisms
- pēkšņums vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelavainums vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (1)
- pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (2)
- pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3)
- pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (4)
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3)
- pelnainība vispārināta īpašība --> pelnains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- perfektivitāte vispārināta īpašība --> perfektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- periodiskums vispārināta īpašība --> periodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pērkamība vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pērkamība vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pērļainums vispārināta īpašība --> pērļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- permanentums vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme
- permanence vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība
- perpendikularitāte vispārināta īpašība --> perpendikulārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- personiskums vispārināta īpašība --> personisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- perspektivitāte vispārināta īpašība --> perspektīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- perspektivitāte vispārināta īpašība --> perspektīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- perspektivitāte vispārināta īpašība --> perspektīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- perversitāte vispārināta īpašība --> perverss, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pesimistiskums vispārināta īpašība --> pesimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piedauzīgums vispārināta īpašība --> piedauzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piedevība vispārināta īpašība --> piedevīgs
- piedodamība vispārināta īpašība --> piedot 2
- pieejamība vispārināta īpašība --> pieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieejamība vispārināta īpašība --> pieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieejamība vispārināta īpašība --> pieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieejamība vispārināta īpašība --> pieejams (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieglaimība vispārināta īpašība --> pieglaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieglaudība vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieglaudība vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piekāpība vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieklājība vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piekļāvīgums vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piekļāvība vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piekļāvīgums vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piekļāvība
- pieķērība vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieķērīgums vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pieķērība
- pielaidība vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība
- pieļāvība vispārināta īpašība --> pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piemērība vispārināta īpašība --> piemērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piemīlība vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piemīlīgums vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1)
- piemīlība vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piemīlīgums vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2)
- piemīlība vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piemīlīgums vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3)
- pienīgums vispārināta īpašība --> pienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieņēmība vispārināta īpašība --> pieņēmīgs
- piepešums vispārināta īpašība --> piepešs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pierastība vispārināta īpašība --> pierasts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piesardzība vispārināta īpašība --> piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piesātinātība vispārināta īpašība --> piesātināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- piesātinātība vispārināta īpašība --> piesātināts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieskanīgums vispārināta īpašība --> pieskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piespiestība vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticīgums vispārināta īpašība --> pieticīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (1)
- pieticīgums vispārināta īpašība --> pieticīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (2)
- pieticīgums vispārināta īpašība --> pieticīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (3)
- pieticīgums vispārināta īpašība --> pieticīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (4)
- pievilcība vispārināta īpašība --> pievilcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pievilcība vispārināta īpašība --> pievilcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pievilcība vispārināta īpašība --> pievilcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pikantība vispārināta īpašība --> pikants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pikantums vispārināta īpašība --> pikants(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pikantums vispārināta īpašība --> pikants(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnasinība vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnasinīgums vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (1)
- pilnasinība vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnasinīgums vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (2)
- pilnasinība vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnasinīgums vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (3)
- pilnīgums vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1)
- pilnīgums vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2)
- pilnīgums vispārināta īpašība --> pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnums vispārināta īpašība --> pilns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnskanība vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnskanība vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilntiesība vispārināta īpašība --> pilntiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnveidība vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnvērtība vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnvērtība vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilnvērtība vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilsētnieciskums vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pilsoniskums vispārināta īpašība --> pilsonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pinkuļainība vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pinkuļainums vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piņņainība vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piņņainums vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmatnējība vispārināta īpašība --> pirmatnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmatnējība vispārināta īpašība --> pirmatnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmatnība vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmatnīgums vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (1)
- pirmatnība vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmatnīgums vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (2)
- pirmreizība vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmreizīgums vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (2)
- pirmreizība vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmreizīgums vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (1)
- pirmšķirība vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pirmšķirīgums vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- piroforitāte vispārināta īpašība --> pirofors 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plaisainums vispārināta īpašība --> plaisains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plakanums vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1)
- plakanums vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2)
- plakanība vispārināta īpašība --> plakans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (1)
- plakanība vispārināta īpašība --> plakans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (2)
- plakātisms vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1)
- plakātiskums vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (1)
- plakātisms vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2)
- plakātiskums vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (2)
- plankumainība vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plankumainums vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība (1)
- plānums vispārināta īpašība --> plāns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plānveidība vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plašums vispārināta īpašība --> plašs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plašums vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- platoniskums vispārināta īpašība --> platonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plecīgums vispārināta īpašība --> plecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēkšņainība vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plencība vispārināta īpašība --> plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsīgums vispārināta īpašība --> plēsīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsīgums vispārināta īpašība --> plēsīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsonīgums vispārināta īpašība --> plēsonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (1)
- plēsonīgums vispārināta īpašība --> plēsonīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (2)
- pliekanība vispārināta īpašība --> pliekans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pliekanība vispārināta īpašība --> pliekans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pliekanība vispārināta īpašība --> pliekans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; bezgaumība, banalitāte
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (1)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (2)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (3)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (4)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (5)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (6)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (7)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (8)
- plūdenums vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pļāpība vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pļāpīgums vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība
- poēmiskums vispārināta īpašība --> poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- poētiskums vispārināta īpašība --> poētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- poētiskums vispārināta īpašība --> poētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- poētiskums vispārināta īpašība --> poētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- poētiskums vispārināta īpašība --> poētisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- polemiskums vispārināta īpašība --> polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- policejiskums vispārināta īpašība --> policejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- polifonums vispārināta īpašība --> polifons, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pompozums vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozitāte
- pompozitāte vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozums
- popularitāte vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- popularitāte vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- porainība vispārināta īpašība --> porains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: porainums (1)
- porainība vispārināta īpašība --> porains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainums (2)
- porainums vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (1)
- porainums vispārināta īpašība --> porains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (2)
- portativitāte vispārināta īpašība --> portatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- posmainums vispārināta īpašība --> posmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- postīgums vispārināta īpašība --> postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- postīgums vispārināta īpašība --> postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- potencialitāte vispārināta īpašība --> potenciāls
- potencialitāte vispārināta īpašība --> potenciāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- praktiskums vispārināta īpašība --> praktisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- praktiskums vispārināta īpašība --> praktisks(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- praktiskums vispārināta īpašība --> praktisks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- prasīgums vispārināta īpašība --> prasīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- prasīgums vispārināta īpašība --> prasīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- prasmīgums vispārināta īpašība --> prasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- prastums vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1)
- prastība vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1)
- prastums vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2)
- prastība vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2)
- prastība vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- prastums vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3)
- prātīgums vispārināta īpašība --> prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pravietiskums vispārināta īpašība --> pravietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- predikativitāte vispārināta īpašība --> predikatīvs^2^(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- predisponētība vispārināta īpašība --> predisponēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretējība vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2)
- pretīgums vispārināta īpašība --> pretīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretīgums vispārināta īpašība --> pretīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretīgums vispārināta īpašība --> pretīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretība vispārināta īpašība --> pretīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretlikumība vispārināta īpašība --> pretlikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretrunīgums vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretrunīgums vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- prettautiskums vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- prettiesiskums vispārināta īpašība --> prettiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pretvalstiskums vispārināta īpašība --> pretvalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- priecīgums vispārināta īpašība --> priecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšlaicīgums vispārināta īpašība --> priekšlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšmetība vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšmetiskums vispārināta īpašība --> priekšmetisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšmetiskums vispārināta īpašība --> priekšmetisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšzīmība vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- priekšzīmīgums vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; priekšzīmība
- primitīvisms vispārināta īpašība --> primitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- primitīvisms vispārināta īpašība --> primitīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- primitīvisms vispārināta īpašība --> primitīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- primitīvisms vispārināta īpašība --> primitīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- principialitāte vispārināta īpašība --> principiāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- principialitāte vispārināta īpašība --> principiāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- privātīpašnieciskums vispārināta īpašība --> privātīpašniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- problemātiskums vispārināta īpašība --> problemātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- problēmiskums vispārināta īpašība --> problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- profānisms vispārināta īpašība --> profāns 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- profānisms vispārināta īpašība --> profāns 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- profesionalitāte vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionālā meistarība; profesionālisms
- profesionālisms vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionāla meistarība; profesionalitāte
- proporcionalitāte vispārināta īpašība --> proporcionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- proporcionalitāte vispārināta īpašība --> proporcionāls(2), tai raksturīgs
- provizoriskums vispārināta īpašība --> provizorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- prozaiskums vispārināta īpašība --> prozaisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (1)
- prozaiskums vispārināta īpašība --> prozaisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (2)
- proziskums vispārināta īpašība --> prozisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (1)
- proziskums vispārināta īpašība --> prozisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (2)
- pseidotautiskums vispārināta īpašība --> pseidotautisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pseidotautiskums vispārināta īpašība --> pseidotautisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pseidovēsturiskums vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pseidozinātniskums vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- publicistiskums vispārināta īpašība --> publicistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- publiskums vispārināta īpašība --> publisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- publiskums vispārināta īpašība --> publisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- puiciskums vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums
- puķainums vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pūkainums vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pūkainums vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pūkainums vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- puķainums vispārināta īpašība --> puķains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- purvainums vispārināta īpašība --> purvains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pusgatavība vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1)
- pusgatavība vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pusgatavība vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3)
- pusmežonība vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pusmežonība vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pusmežonība vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pusvācietība vispārināta īpašība --> pusvācietis (2)
- putekļainība vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (1)
- putekļainums vispārināta īpašība --> putekļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- putekļainums vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- putekļainība vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (2)
- racionālums vispārināta īpašība --> racionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (1)
- racionālums vispārināta īpašība --> racionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (2)
- racionalitāte vispārināta īpašība --> racionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (1)
- racionalitāte vispārināta īpašība --> racionāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (2)
- radialitāte vispārināta īpašība --> radiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- radniecīgums vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1)
- radniecīgums vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2)
- radniecīgums vispārināta īpašība --> radniecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- radnieciskums vispārināta īpašība --> radniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- radnieciskums vispārināta īpašība --> radniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rafinētība vispārināta īpašība --> rafinēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raibums vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām
- raibums vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raibums vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raitums vispārināta īpašība --> raits(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raitums vispārināta īpašība --> raits(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raksturīgums vispārināta īpašība --> raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rāmums vispārināta īpašība --> rāms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rāmums vispārināta īpašība --> rāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rāmums vispārināta īpašība --> rāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rāmums vispārināta īpašība --> rāms (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rāmība vispārināta īpašība --> rāms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rasmīgums vispārināta īpašība --> rasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rātnība vispārināta īpašība --> rātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rātnība vispārināta īpašība --> rātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rātnums vispārināta īpašība --> rātns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rātnība (1)
- rātnums vispārināta īpašība --> rātns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme: rātnība (2)
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (1)
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (2)
- raudulība vispārināta īpašība --> raudulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raudulība vispārināta īpašība --> raudulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženība vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženums vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (1)
- raženība vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženums vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (2)
- raženība vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženums vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (3)
- raženība vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženums vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (4)
- ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā)
- ražīgums vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ražība (1)
- ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ražība vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ražīgums vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reakcionārums vispārināta īpašība --> reakcionārs 1
- reakcionārisms vispārināta īpašība --> reakcionārs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(3), šīs īpašības konkrēta, izpausme
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālistiskums vispārināta īpašība --> reālistisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālistiskums vispārināta īpašība --> reālistisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālistiskums vispārināta īpašība --> reālistisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālistiskums vispārināta īpašība --> reālistisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālums vispārināta īpašība --> reāls 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reālums vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; realitāte (2)
- reālums vispārināta īpašība --> reāls 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reciprocitāte vispārināta īpašība --> reciproks, šīs īpašības konkrēta izpausme; atbilstība, savstarpēja saistība
- rēdniecība vispārināta īpašība --> rēdnieks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- redzība vispārināta īpašība --> redzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- redzīgums vispārināta īpašība --> redzīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vērīgums
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums
- reflektivitāte vispārināta īpašība --> reflektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rēgainība vispārināta īpašība --> rēgains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- regularitāte vispārināta īpašība --> regulārs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- regularitāte vispārināta īpašība --> regulārs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- regularitāte vispārināta īpašība --> regulārs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- regularitāte vispārināta īpašība --> regulārs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- regularitāte vispārināta īpašība --> regulārs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- relatīvums vispārināta īpašība --> relatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- relatīvums vispārināta īpašība --> relatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- relatīvums vispārināta īpašība --> relatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- relatīvums vispārināta īpašība --> relatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reliģiozitāte vispārināta īpašība --> reliģiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- reljefums vispārināta īpašība --> reljefs 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reljefums vispārināta īpašība --> reljefs 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- remdenums vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- remdenība vispārināta īpašība --> remdens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; remdenums (1)
- remdenība vispārināta īpašība --> remdens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rēnums vispārināta īpašība --> rēns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rēnums vispārināta īpašība --> rēns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rēnums vispārināta īpašība --> rēns(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- resnums vispārināta īpašība --> resns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- resnums vispārināta īpašība --> resns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- retoriskums vispārināta īpašība --> retorisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- retoriskums vispārināta īpašība --> retorisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- retums vispārināta īpašība --> rets(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rezervētība vispārināta īpašība --> rezervēts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rezervētība vispārināta īpašība --> rezervēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rezultivitāte vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- riebīgums vispārināta īpašība --> riebīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- riebīgums vispārināta īpašība --> riebīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- riebīgums vispārināta īpašība --> riebīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rievainums vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (1)
- rievainība vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (1)
- rievainums vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (2)
- rievainība vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (2)
- rijība vispārināta īpašība --> rijīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rijība vispārināta īpašība --> rijīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rimtība vispārināta īpašība --> rimts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ritmiskums vispārināta īpašība --> ritmisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ritmiskums vispārināta īpašība --> ritmisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ritmiskums vispārināta īpašība --> ritmisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- robainums vispārināta īpašība --> robains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- robainums vispārināta īpašība --> robains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rokpelnība vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme
- romantiskums vispārināta īpašība --> romantisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- romantiskums vispārināta īpašība --> romantisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rosīgums vispārināta īpašība --> rosīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība (1)
- rosīgums vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosība (2)
- rosība vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosīgums (2)
- rotaļīgums vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (1)
- rotaļīgums vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (2)
- rotaļīgums vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rotaļība vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (3)
- rožainums vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rožainība vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme; rožainums
- rudenīgums vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenība
- rudenība vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums
- rudenums vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rudums vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums
- rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- runīgums vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība
- runība vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums
- rūpestība vispārināta īpašība --> rūpestīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība
- rūpība vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2)
- rūpīgums vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums
- rūpīgums vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2)
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjība vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rupjums vispārināta īpašība --> rupjš(8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rūsganums vispārināta īpašība --> rūsgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sabiedriskums vispārināta īpašība --> sabiedrisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saderība vispārināta īpašība --> saderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sadomātība vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sadrumstalotība vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums
- sadrumstalotība vispārināta īpašība --> sadrumstalots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sadrumstalotība vispārināta īpašība --> sadrumstalots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sadzīviskums vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saērcinātība vispārināta īpašība --> saērcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saimnieciskums vispārināta īpašība --> saimniecisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saistīgums vispārināta īpašība --> saistīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sājums vispārināta īpašība --> sājš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sājums vispārināta īpašība --> sājš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sajutība vispārināta īpašība --> sajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sajūtība vispārināta īpašība --> sajūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salcietība vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salcietīgums vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldenums vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldenība vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (1)
- saldenums vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldenība vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (2)
- saldenība vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldenums vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenība (3)
- saldība vispārināta īpašība --> salds
- saldums vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldums vispārināta īpašība --> salds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldums vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saldsērība vispārināta īpašība --> saldsērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saliekamība vispārināta īpašība --> saliekams(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salība vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salīgums vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salizturība vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salizturīgums vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salkanums vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salkanība vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (1)
- salkanums vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salkanība vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (2)
- salkanība vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salkanums vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3)
- salnums vispārināta īpašība --> salns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saloniskums vispārināta īpašība --> salonisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saloniskums vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme
- salonisms vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saloniskums vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salonisms
- saltums vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1)
- sāļums vispārināta īpašība --> sāļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sāļums vispārināta īpašība --> sāļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- samākslotība vispārināta īpašība --> samākslots(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- samērība vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- samērīgums vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; samērība
- samērojamība vispārināta īpašība --> samērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- samiernieciskums vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samierniecība
- samierniecība vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums
- samtainums vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainība
- samtainība vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainums
- sāpīgums vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sāpīgums vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sapņainība vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sapņainums vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sapņainība
- saposmotība vispārināta īpašība --> saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sapratīgums vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saprātība vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saprātīgums vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarežģītums vispārināta īpašība --> sarežģīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarkanīgums vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarkanums vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums
- sarkastiskums vispārināta īpašība --> sarkastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sārmainums vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainība
- sārmainība vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainums
- sārmizturīgums vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturība
- sārmizturība vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturīgums
- sārtenums vispārināta īpašība --> sārtens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sārtums vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums
- sasaistītība vispārināta īpašība --> sasaistīt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sasārtums vispārināta īpašība --> sasārtis, šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (1)
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (2)
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (3)
- saspiestība vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspiestība vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspīlētība vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saspriegtība vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3)
- saspriegtība vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2)
- sasprindzinātība vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis
- sasprindzinātība vispārināta īpašība --> sasprindzināts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saticīgums vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība
- sātība vispārināta īpašība --> sātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sātība vispārināta īpašība --> sātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sātīgums vispārināta īpašība --> sātīgs(1), šīs īpašības konkrēti izpausme; sātība (1)
- sātīgums vispārināta īpašība --> sātīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sātība (2)
- satīriskums vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- satrauktība vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saturīgums vispārināta īpašība --> saturīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saturīgums vispārināta īpašība --> saturīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saudzība vispārināta īpašība --> saudzīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saudzība vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saulainums vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1)
- saulainums vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2)
- saulainums vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3)
- saulainums vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4)
- saulainība vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saulainība vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saulainība vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saulainība vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sausnējums vispārināta īpašība --> sausnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sausums vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums
- sausums vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sausumizturība vispārināta īpašība --> sausumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savādība vispārināta īpašība --> savāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- savādība vispārināta īpašība --> savāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- savaldība vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savaldīgums vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savaldība
- savdabīgums vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabība
- savdabība vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabīgums
- savlaicīgums vispārināta īpašība --> savlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savrupība vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savstarpība vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savtība vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- savtīgums vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savtība
- scēniskums vispārināta īpašība --> scēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- secīgums vispārināta īpašība --> secīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- seismiskums vispārināta īpašība --> seismisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- seklība vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- seklums vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta
- seklums vispārināta īpašība --> sekls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- seklums vispārināta īpašība --> sekls(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sekmība vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sekmīgums vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sekmība
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sēnalainība vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sēnalainums vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- senatnīgums vispārināta īpašība --> senatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- seniskums vispārināta īpašība --> senisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- senums vispārināta īpašība --> sens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- senums vispārināta īpašība --> sens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sensacionalitāte vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sensacionālums vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sensibilitāte vispārināta īpašība --> sensibls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sentimentālisms vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sentimentalitāte
- sentimentālums vispārināta īpašība --> sentimentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sentimentalitāte vispārināta īpašība --> sentimentāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- separātums vispārināta īpašība --> separāts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sērīgums vispārināta īpašība --> sērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sērijveidīgums vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sērība vispārināta īpašība --> sērs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sevišķums vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1)
- sevišķība vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (1)
- sevišķums vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2)
- sevišķība vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (2)
- sezonalitāte vispārināta īpašība --> sezonāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sfēriskums vispārināta īpašība --> sfērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- shematiskums vispārināta īpašība --> shematisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- shematiskums vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- shematisms vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; shematiskums (2)
- sievietība vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1)
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sievišķīgums vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1)
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sievišķīgums vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2)
- sīkaudzība vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkburžuāziskums vispārināta īpašība --> sīkburžuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkgraudainība vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkgraudainums vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkmanība vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkmanīgums vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkmanība
- sīkplankumainība vispārināta īpašība --> sīkplankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkums vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkstums vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1)
- sīkstulība vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība
- sīkstulīgums vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums
- sīkulība vispārināta īpašība --> sīkulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkumainība vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkumainums vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (1)
- sīkumainība vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīkumainums vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (2)
- siltasinība vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; homotermija
- siltums vispārināta īpašība --> silts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- siltumcaurlaidība vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- siltumizturība vispārināta īpašība --> siltumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- siltumnecaurlaidība vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- simboliskums vispārināta īpašība --> simbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- simetriskums vispārināta īpašība --> simetrisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simetriskums vispārināta īpašība --> simetrisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simetriskums vispārināta īpašība --> simetrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simetriskums vispārināta īpašība --> simetrisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simetriskums vispārināta īpašība --> simetrisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simpātiskums vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- simpātiskums vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinantropisms vispārināta īpašība --> sinantrops 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinhronums vispārināta īpašība --> sinhrons, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinkrētiskums vispārināta īpašība --> sinkrētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinkrētiskums vispārināta īpašība --> sinkrētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinonīmiskums vispārināta īpašība --> sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sintētisms vispārināta īpašība --> sintētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sintētisms vispārināta īpašība --> sintētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sintētisms vispārināta īpašība --> sintētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sirdība vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sirmums vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti
- sirmums vispārināta īpašība --> sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sirsnīgums vispārināta īpašība --> sirsnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīrupainība vispārināta īpašība --> sīrupains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sistēmiskums vispārināta īpašība --> sistēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīvums vispārināta īpašība --> sīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīvums vispārināta īpašība --> sīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīvums vispārināta īpašība --> sīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sīvums vispārināta īpašība --> sīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sižetiskums vispārināta īpašība --> sižetisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skabargainība vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skabargainums vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skābenums vispārināta īpašība --> skābens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skābums vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela
- skābums vispārināta īpašība --> skābs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skadrums vispārināta īpašība --> skadrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skadrums vispārināta īpašība --> skadrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaidrums vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (1)
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (1)
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaidrums vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (4)
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (4)
- skaidrums vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (5)
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (5)
- skaidrība vispārināta īpašība --> skaidrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaistums vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
- skaistums vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaistums vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaistvārdība vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaļums vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaļums vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaļums vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaļums vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skandalozums vispārināta īpašība --> skandalozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaniskums vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skāņums vispārināta īpašība --> skāņš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skāņums vispārināta īpašība --> skāņš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skāņums vispārināta īpašība --> skāņš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaņums vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1)
- skaņums vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1)
- skarainība vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarainums vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skarbums vispārināta īpašība --> skarbs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skatuviskums vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudīgums vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrība vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaudrums vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skeptiskums vispārināta īpašība --> skeptisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skeptiskums vispārināta īpašība --> skeptisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skolmeistariskums vispārināta īpašība --> skolmeistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skolnieciskums vispārināta īpašība --> skolniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skolnieciskums vispārināta īpašība --> skolniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skopība vispārināta īpašība --> skops (1)
- skopums vispārināta īpašība --> skops (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skopums vispārināta īpašība --> skops (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skopulība vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skopulīgums vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība
- skrajums vispārināta īpašība --> skrajš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skrajums vispārināta īpašība --> skrajš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skrandainība vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skrandainums vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skrimšļainums vispārināta īpašība --> skrimšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skrupulozums vispārināta īpašība --> skrupulozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skumīgums vispārināta īpašība --> skumīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skumīgums vispārināta īpašība --> skumīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skumjums vispārināta īpašība --> skumjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skumjums vispārināta īpašība --> skumjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skurbīgums vispārināta īpašība --> skurbīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skurbīgums vispārināta īpašība --> skurbīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slābanība vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slābanums vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābums
- slābums vispārināta īpašība --> slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābanums
- slaidums vispārināta īpašība --> slaids 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slaidums vispārināta īpašība --> slaids 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slaidums vispārināta īpašība --> slaids 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slaidums vispārināta īpašība --> slaids 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slaikums vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1)
- slāniskums vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā
- slāniskums vispārināta īpašība --> slānisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slāniskums vispārināta īpašība --> slānisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slāņainums vispārināta īpašība --> slāņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (1)
- slāņainums vispārināta īpašība --> slāņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (2)
- slāņainums vispārināta īpašība --> slāņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (3)
- slāņainība vispārināta īpašība --> slāņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (1)
- slāņainība vispārināta īpašība --> slāņains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (2)
- slāņainība vispārināta īpašība --> slāņains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (3)
- slapjība vispārināta īpašība --> slapjš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slavenums vispārināta īpašība --> slavens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slepenums vispārināta īpašība --> slepens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slepenība vispārināta īpašība --> slepens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slepenība vispārināta īpašība --> slepens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slepenība vispārināta īpašība --> slepens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- slidenums vispārināta īpašība --> slidens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slīkšņainība vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slīkšņainums vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slimīgums vispārināta īpašība --> slimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slīpētība vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slīpētums vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slīpums vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme
- slokšņainums vispārināta īpašība --> slokšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smacīgums vispārināta īpašība --> smacīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējība vispārināta īpašība --> smagnējs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagnējums vispārināta īpašība --> smagnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1)
- smagums vispārināta īpašība --> smags (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (11), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (13), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smagums vispārināta īpašība --> smags (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smaidīgums vispārināta īpašība --> smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smailums vispārināta īpašība --> smails, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkgraudainība vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkgraudainums vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkjūtība vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkjūtīgums vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (1)
- smalkjūtība vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkjūtīgums vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (2)
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (11), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (12), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (13), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (14), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smalkums vispārināta īpašība --> smalks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smaržīgums vispārināta īpašība --> smaržīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smeldzīgums vispārināta īpašība --> smeldzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smeldzīgums vispārināta īpašība --> smeldzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smieklīgums vispārināta īpašība --> smieklīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smieklīgums vispārināta īpašība --> smieklīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smilšainība vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme; smilšainums
- smilšainums vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme: smilšainība
- smirdīgums vispārināta īpašība --> smirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- smuidrums vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- snaudulība vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība (1)
- snaudulīgums vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainums (1); snaudulība (1)
- snaudulība vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- snaudulīgums vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; snaudulība (2)
- sniegainums vispārināta īpašība --> sniegains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sniegbaltums vispārināta īpašība --> sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- snobisms vispārināta īpašība --> snobisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- solidārums vispārināta īpašība --> solidārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- solīdums vispārināta īpašība --> solīds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- solīdums vispārināta īpašība --> solīds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- solīdums vispārināta īpašība --> solīds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spaidīgums vispārināta īpašība --> spaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spalgums vispārināta īpašība --> spalgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spalgums vispārināta īpašība --> spalgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spalvainība vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spalvainums vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spaļainība vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spaļainums vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sparīgums vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (1)
- sparība vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (1)
- sparīgums vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (2)
- sparība vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (2)
- spārnotība vispārināta īpašība --> spārnots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spazmatiskums vispārināta īpašība --> spazmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- specifiskums vispārināta īpašība --> specifisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stiprums (5)
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spēcīgums vispārināta īpašība --> spēcīgs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spējīgums vispārināta īpašība --> spējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spējums vispārināta īpašība --> spējš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spekulatīvisms vispārināta īpašība --> spekulatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spīdīgums vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spiedīgums vispārināta īpašība --> spiedīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spiedīgums vispārināta īpašība --> spiedīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spiedīgums vispārināta īpašība --> spiedīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spiedzīgums vispārināta īpašība --> spiedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spiedzīgums vispārināta īpašība --> spiedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spilgtums vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spožums (2)
- spilgtums vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta, izpausme
- spiralitāte vispārināta īpašība --> spirālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spirdzība vispārināta īpašība --> spirdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spirgtums vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spirgtums vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spītība vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spītīgums vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība
- spīvums vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spīvums vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- splīnīgums vispārināta īpašība --> splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spocīgums vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība; spokainums
- spocīgums vispārināta īpašība --> spocīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spodrums vispārināta īpašība --> spodrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spodrums vispārināta īpašība --> spodrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spodrība
- spodrums vispārināta īpašība --> spodrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spokainība vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spokainums vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība
- spontānums vispārināta īpašība --> spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; spontanitāte
- sportiskums vispārināta īpašība --> sportisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spožums vispārināta īpašība --> spožs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spilgtums (2)
- spožums vispārināta īpašība --> spožs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spožums vispārināta īpašība --> spožs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spraigums vispārināta īpašība --> spraigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spraigums vispārināta īpašība --> spraigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spraunums vispārināta īpašība --> sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spridzīgums vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzība; arī spriganums
- spridzība vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzīgums; arī spriganība
- spriegums vispārināta īpašība --> spriegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spriegums vispārināta īpašība --> spriegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- spriganums vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganība
- spriganība vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganums
- sprogainums vispārināta īpašība --> sprogains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sprogainums vispārināta īpašība --> sprogains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sprogainība vispārināta īpašība --> sprogains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spulgums vispārināta īpašība --> spulgs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- spurainums vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (1)
- spurainība vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (1)
- spurainums vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (2)
- spurainība vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (2)
- spurainums vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (3)
- spurainība vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (3)
- spurainums vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (4)
- spurainība vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (4)
- spurainums vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (5)
- spurainība vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (5)
- stabilitāte vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stabilums vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (1)
- stabilitāte vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stabilums vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (2)
- stadialitāte vispārināta īpašība --> stadiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- staignums vispārināta īpašība --> staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- staipīgums vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- staipīgums vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- staltums vispārināta īpašība --> stalts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- starptautiskums vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stateniskums vispārināta īpašība --> statenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- statiskums vispārināta īpašība --> statisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- statiskums vispārināta īpašība --> statisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stāvums vispārināta īpašība --> stāvs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- steidzamība vispārināta īpašība --> steidzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- steidzīgums vispārināta īpašība --> steidzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- steidzīgums vispārināta īpašība --> steidzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- steidzīgums vispārināta īpašība --> steidzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stereofoniskums vispārināta īpašība --> stereofonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stereoskopiskums vispārināta īpašība --> stereoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stereotipiskums vispārināta īpašība --> stereotipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (1)
- stereotipiskums vispārināta īpašība --> stereotipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (2)
- stereotipiskums vispārināta īpašība --> stereotipisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (3)
- stereotipums vispārināta īpašība --> stereotips 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (1)
- stereotipums vispārināta īpašība --> stereotips 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (2)
- stereotipums vispārināta īpašība --> stereotips 2(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (3)
- sterilitāte vispārināta īpašība --> sterils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sterilitāte vispārināta īpašība --> sterils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sterilitāte vispārināta īpašība --> sterils (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiegrainums vispārināta īpašība --> stiegrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stīganums vispārināta īpašība --> stīgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stigrums vispārināta īpašība --> stigrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viskozums
- stihiskums vispārināta īpašība --> stihisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stihiskums vispārināta īpašība --> stihisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiklainums vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingrums vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingrība vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (1)
- stingrums vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingrība vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (2)
- stingrums vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingrība vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (3)
- stingrība vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingrums vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrība (1)
- stingums vispārināta īpašība --> stings (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingums vispārināta īpašība --> stings (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingums vispārināta īpašība --> stings (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingums vispārināta īpašība --> stings (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stingums vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā
- stingums vispārināta īpašība --> stings (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī stiprība
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stiprums vispārināta īpašība --> stiprs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stīvums vispārināta īpašība --> stīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stīvums vispārināta īpašība --> stīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stīvums vispārināta īpašība --> stīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stīvums vispārināta īpašība --> stīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stoiskums vispārināta īpašība --> stoisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stoiskums vispārināta īpašība --> stoisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stomīgums vispārināta īpašība --> stomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- strādīgums vispārināta īpašība --> strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- straujums vispārināta īpašība --> straujš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- straujums vispārināta īpašība --> straujš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- strīdība vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- strīdīgums vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- striktums vispārināta īpašība --> strikts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- strupums vispārināta īpašība --> strups (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- strupums vispārināta īpašība --> strups (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- strupums vispārināta īpašība --> strups (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- strutainums vispārināta īpašība --> strutains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- strutainums vispārināta īpašība --> strutains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- studentiskums vispārināta īpašība --> studentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stulbums vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1)
- stulbība vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1)
- stupiditāte vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stūrainība vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stūrainums vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (1)
- stūrainība vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stūrainums vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (2)
- stūrainība vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- stūrainums vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (3)
- stūrgalvība vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- stūrgalvīgums vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrgalvība
- subjektīvums vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- subjektivitāte vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektīvisms (2)
- subjektīvisms vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektivitāte
- sudrabainums vispārināta īpašība --> sudrabains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- suģestivitāte vispārināta īpašība --> suģestīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūkalainība vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūkalainums vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sulīgums vispārināta īpašība --> sulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sulīgums vispārināta īpašība --> sulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sulīgums vispārināta īpašība --> sulīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- suniskums vispārināta īpašība --> sunisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- suniskums vispārināta īpašība --> sunisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- superprecizitāte vispārināta īpašība --> superprecīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūrums vispārināta īpašība --> sūrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūrums vispārināta īpašība --> sūrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūrums vispārināta īpašība --> sūrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sūrstīgums vispārināta īpašība --> sūrstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sutīgums vispārināta īpašība --> sutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- suverenitāte vispārināta īpašība --> suverēns 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- suverēnums vispārināta īpašība --> suverēns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaidīgums vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaidīgums vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaidība vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svaigums vispārināta īpašība --> svaigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svarīgums vispārināta īpašība --> svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svarīgums vispārināta īpašība --> svarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svārstīgums vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svārstīgums vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svārstīgums vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstība (3)
- svārstība vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3)
- svēdrainība vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svēdrainums vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sveķainums vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (1)
- sveķainība vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (1)
- sveķainums vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (2)
- sveķainība vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (2)
- svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svelmainība vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svelmīgums vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svērteniskums vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svešādība vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svešādums vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svešatnīgums vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnība
- svešatnība vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnīgums
- svešums vispārināta īpašība --> svešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svešums vispārināta īpašība --> svešs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svešums vispārināta īpašība --> svešs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētbijība vispārināta īpašība --> svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī dievbijība
- svētdienīgums vispārināta īpašība --> svētdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētīgums vispārināta īpašība --> svētīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētīgums vispārināta īpašība --> svētīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētlaimīgums vispārināta īpašība --> svētlaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētums vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētums vispārināta īpašība --> svēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētsvinīgums vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinība
- svētsvinība vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinīgums
- svētulība vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- svētulīgums vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sviedrainums vispārināta īpašība --> sviedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sviedrizturība vispārināta īpašība --> sviedrizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- sviestainums vispārināta īpašība --> sviestains
- svinīgums vispārināta īpašība --> svinīgs (1), šīs īpašības konkrētā izpausme
- svinīgums vispārināta īpašība --> svinīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- svītrainums vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība
- svītrainība vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums
- šabloniskums vispārināta īpašība --> šablonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šablonisms vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2)
- šabloniskums vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šablonisms
- šarmantums vispārināta īpašība --> šarmants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaubīgums vispārināta īpašība --> šaubīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaubīgums vispārināta īpašība --> šaubīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaudība vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaudīgums vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaurums vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaurums vispārināta īpašība --> šaurs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaurība vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaurums vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šaurība (2)
- šaurība vispārināta īpašība --> šaurs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaursirdība vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šausmīgums vispārināta īpašība --> šausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šausmīgums vispārināta īpašība --> šausmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šaušalība vispārināta īpašība --> šaušalīgs
- šaušalīgums vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķautņainība vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķautņainums vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1)
- šķautņainība vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķautņainums vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2)
- šķebīgums vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķelmība vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķelmīgums vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība
- šķeltnieciskums vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķībums vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķībums vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķiedrainība vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķiedrainums vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (1)
- šķiedrainība vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķiedrainums vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (2)
- šķiedrainība vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķiedrainums vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (3)
- šķietamība vispārināta īpašība --> šķietams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķirbainums vispārināta īpašība --> šķirbains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķirīgums vispārināta īpašība --> šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķiriskums vispārināta īpašība --> šķirisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķirtība vispārināta īpašība --> šķirts; nodalīšana
- šķīstība vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķīstība vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķīstums vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums
- šķobīgums vispārināta īpašība --> šķobīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šķobīgums vispārināta īpašība --> šķobīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šļauganums vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganība
- šļauganība vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganums
- šmaugums vispārināta īpašība --> šmaugs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šmaugums vispārināta īpašība --> šmaugs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šmaugums vispārināta īpašība --> šmaugs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šmaugums vispārināta īpašība --> šmaugs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- šodienīgums vispārināta īpašība --> šodienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- šūnainums vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainība
- šūnainība vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainums
- švakums vispārināta īpašība --> švaks
- švaukstība vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- švītība vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tagadnība vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tagadnīgums vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tagadnība
- taisnīgums vispārināta īpašība --> taisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnīgums vispārināta īpašība --> taisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnprātība vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnprātīgums vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība
- taisnums vispārināta īpašība --> taisns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnums vispārināta īpašība --> taisns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnums vispārināta īpašība --> taisns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taisnums vispārināta īpašība --> taisns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- taktiskums vispārināta īpašība --> taktisks 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- talantīgums vispārināta īpašība --> talantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tālredzība vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tālredzīgums vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tālredzība (2)
- tālums vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums
- tālums vispārināta īpašība --> tāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tālums vispārināta īpašība --> tāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā ilgs laikposms
- tālskanīgums vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanība
- tālskanība vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums
- tāpatīgums vispārināta īpašība --> tāpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tārpainums vispārināta īpašība --> tārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- taukainums vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība
- taukainība vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums
- tauknecaurlaidība vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- taukums vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2)
- taukums vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3)
- taupīgums vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1)
- taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1)
- taupīgums vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2)
- taupība vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2)
- taustāmība vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tautiskums vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- teiksmainība vispārināta īpašība --> teiksmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tekstualitāte vispārināta īpašība --> tekstuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tēlainums vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība
- tēlainība vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma
- telpiskums vispārināta īpašība --> telpisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- telpiskums vispārināta īpašība --> telpisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- telpiskums vispārināta īpašība --> telpisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- telpiskums vispārināta īpašība --> telpisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- telpiskums vispārināta īpašība --> telpisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tematisms vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematiskums
- tematiskums vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematisms (1)
- temperamentīgums vispārināta īpašība --> temperamentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tendenciozitāte vispārināta īpašība --> tendenciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- teorētiskums vispārināta īpašība --> teorētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tēraudcietums vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme
- termoizturība vispārināta īpašība --> termoizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība
- termoplastiskums vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu
- tēvišķīgums vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība
- tēvišķība vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tēvišķums vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība
- ticīgums vispārināta īpašība --> ticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tielība vispārināta īpašība --> tielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiepība vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība
- tiepīgums vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība
- tiesīgums vispārināta īpašība --> tiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiesīgums vispārināta īpašība --> tiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiesiskums vispārināta īpašība --> tiesisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiesiskums vispārināta īpašība --> tiesisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiesiskums vispārināta īpašība --> tiesisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiešums vispārināta īpašība --> tiešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiešums vispārināta īpašība --> tiešs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tievums vispārināta īpašība --> tievs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tievums vispārināta īpašība --> tievs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiklība vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tiklums vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīksmīgums vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīksmība vispārināta īpašība --> tīksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīksmība vispārināta īpašība --> tīksms, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tikumīgums vispārināta īpašība --> tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tikumiskums vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tilpīgums vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tilpumība vispārināta īpašība --> tilpumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tipiskums vispārināta īpašība --> tipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tipiskums vispārināta īpašība --> tipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tirānisms vispārināta īpašība --> tirānisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme, arī despotisms (2)
- tīrasinība vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrīgums vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrskanība vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīrskanīgums vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība
- tīšums vispārināta īpašība --> tīšs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- titāniskums vispārināta īpašība --> titānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tizlums vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlība
- tizlība vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlums
- toksiskums vispārināta īpašība --> toksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tolerantums vispārināta īpašība --> tolerants, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tolums vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm
- tonālums vispārināta īpašība --> tonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tonālums vispārināta īpašība --> tonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- totalitārums vispārināta īpašība --> totalitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- totalitāte vispārināta īpašība --> totāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- totālums vispārināta īpašība --> totāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tradicionalitāte vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tradicionālums vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trafaretums vispārināta īpašība --> trafarets 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šabloniskums (1)
- trafaretums vispārināta īpašība --> trafarets 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2)
- traģikomiskums vispārināta īpašība --> traģikomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- traģikomiskums vispārināta īpašība --> traģikomisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- traģiskums vispārināta īpašība --> traģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- traģiskums vispārināta īpašība --> traģisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- traipainums vispārināta īpašība --> traipains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trakums vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trakulība vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība
- trakulīgums vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība
- tramīgums vispārināta īpašība --> tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- transcendence vispārināta īpašība --> transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- transitivitāte vispārināta īpašība --> transitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība (1)
- transversalitāte vispārināta īpašība --> transversāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trāpīgums vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trāpīgums vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trauksmainums vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainība (1)
- trauksmainība vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (1)
- trauksmainums vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trauksmainība vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (2)
- trauslums vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trauslums vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trejādība vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trejādums vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2)
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3)
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- treknums vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- triecienizturība vispārināta īpašība --> triecienizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trivialitāte vispārināta īpašība --> triviāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trokšņainums vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1)
- trokšņainība vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1)
- trokšņainums vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2)
- trokšņainība vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2)
- trūcīgums vispārināta īpašība --> trūcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trūcīgums vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcība (3)
- trūcība vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3)
- trūdainums vispārināta īpašība --> trūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- trulums vispārināta īpašība --> truls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trulums vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- trulība vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trulums (2)
- tuklums vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tuklība vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tuklums
- tuksnesīgums vispārināta īpašība --> tuksnesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tuksnešainums vispārināta īpašība --> tuksnešains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšība vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšums vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tukša vieta, telpa, vide, tās daļa
- tukšība vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšums vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšība vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšums vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība
- tukšība vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšums vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšvārdība vispārināta īpašība --> tukšvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tukšziedība vispārināta īpašība --> tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tulznainums vispārināta īpašība --> tulznains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tūļība vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tūļīgums vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība
- tumīgums vispārināta īpašība --> tumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tumšums vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tumšums vispārināta īpašība --> tumšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tumšums vispārināta īpašība --> tumšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tumšums vispārināta īpašība --> tumšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tumšums vispārināta īpašība --> tumšs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tupeniskums vispārināta īpašība --> tupus
- turīgums vispārināta īpašība --> turīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tuvredzība vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tuvredzīgums vispārināta īpašība --> tuvredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tuvība vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tuvums (1)
- tuvība vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvaikcaurlaidība vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvaiknecaurlaidība vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvanīgums vispārināta īpašība --> tvanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvanīgums vispārināta īpašība --> tvanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvanīgums vispārināta īpašība --> tvanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tveicīgums vispārināta īpašība --> tveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvirtums vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvirtums vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvirtums vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tvirtums vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdenscaurlaidība vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdenscaurlaidīgums vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdensizturība vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdensnecaurlaidība vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdensnecaurlaidīgums vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūdeņainums vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (1)
- ūdeņainība vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (1)
- ūdeņainums vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (2)
- ūdeņainība vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (2)
- ūdeņainums vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (3)
- ūdeņainība vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (3)
- ugunīgums vispārināta īpašība --> ugunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunīgums vispārināta īpašība --> ugunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunīgums vispārināta īpašība --> ugunīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunīgums vispārināta īpašība --> ugunīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunsbīstamība vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunsdrošība vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunsizturība vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ugunsnedrošība vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ultimatīvums vispārināta īpašība --> ultimatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- ultrajutīgums vispārināta īpašība --> ultrajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- unikālums vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikalitāte
- unikalitāte vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikālums
- universālums vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universalitāte
- universalitāte vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universālums
- untumainība vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- untumainums vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūsainība vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ūsainums vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ušņainība vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ušņainums vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- utainums vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainība
- utainība vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainums
- utilitaritāte vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- utilitārums vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; utilitaritāte
- utopisms vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzbāzība vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzbāzība vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzcītība vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzcītīgums vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzmācība vispārināta īpašība --> uzmācīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzmācība vispārināta īpašība --> uzmācīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzmanīgums vispārināta īpašība --> uzmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzņēmība vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzņēmība vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzņēmība vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzplijība vispārināta īpašība --> uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzpūtība vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzskatāmība vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzstājīgums vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājība
- uzstājība vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājīgums
- uzticamība vispārināta īpašība --> uzticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzticība vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzticīgums vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uztiepība vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- uzvedīgums vispārināta īpašība --> uzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vāciskums vispārināta īpašība --> vācisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vainīgums vispārināta īpašība --> vainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1)
- vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2)
- vairākkrāsainība vispārināta īpašība --> vairākkrāsains
- vairīgums vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vairība vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vairīgums; izvairība
- vaislīgums vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība
- vaislība vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums
- vajadzīgums vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājdzirdīgums vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājprātība vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājprātīgums vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājredzīgums vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vājums vispārināta īpašība --> vājš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- valdonība vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- valdonīgums vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valdonība
- valkanība vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- valkanums vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība
- valodīgums vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- valodība vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums
- valstiskums vispārināta īpašība --> valstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- valšķīgums vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība
- valšķība vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums
- vaļīgums vispārināta īpašība --> vaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vaļīgums vispārināta īpašība --> vaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vaļība vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vaļīgums vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vaļsirdība vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vaļsirdīgums vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība
- vandalisms vispārināta īpašība --> vandalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- varbūtīgums vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums
- varbūtiskums vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vardarbīgums vispārināta īpašība --> vardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- varenība vispārināta īpašība --> varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varenība vispārināta īpašība --> varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārgums vispārināta īpašība --> vārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārgums vispārināta īpašība --> vārgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārgulība vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārgulīgums vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (1)
- vārgulība vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārgulīgums vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (2)
- variablums vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte
- variatīvums vispārināta īpašība --> variatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- varīgums vispārināta īpašība --> varīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārīgums vispārināta īpašība --> vārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varīgums vispārināta īpašība --> varīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārīgums vispārināta īpašība --> vārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārīgums vispārināta īpašība --> vārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- varmācīgums vispārināta īpašība --> varmācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārpatainība vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārpatainums vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārums vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārums vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vārums vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vasarīgums vispārināta īpašība --> vasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vecīgums vispārināta īpašība --> vecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vecīgums vispārināta īpašība --> vecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vecišķība vispārināta īpašība --> vecišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vecišķība vispārināta īpašība --> vecišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veclaicīgums vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība
- veclaicība vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums
- vecmeitīgums vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitība
- vecmeitība vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitīgums
- vecmodīgums vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība
- vecmodība vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums
- vecpuisīgums vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība
- vecpuisība vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums
- vecpuisiskums vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēderīgums vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- veicīgums vispārināta īpašība --> veicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veicīgums vispārināta īpašība --> veicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veikalnieciskums vispārināta īpašība --> veikalniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- veiklība vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veiklums vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (1)
- veiklība vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veiklums vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (2)
- veiksmīgums vispārināta īpašība --> veiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vējainība vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vējainums vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vējizturīgums vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturība
- vējizturība vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturīgums
- vējnoturīgums vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturība
- vējnoturība vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturīgums
- vēlamība vispārināta īpašība --> vēlams, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēlaudzība vispārināta īpašība --> vēlaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēlīgums vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (1)
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1)
- vēlīgums vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (2)
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2)
- vēlīgums vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (3)
- vēlība vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3)
- vēlīnums vispārināta īpašība --> vēlīns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēlīnība vispārināta īpašība --> vēlīns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- velnišķīgums vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība
- velnišķība vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums
- velnišķums vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība
- vēlums vispārināta īpašība --> vēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēlums vispārināta īpašība --> vēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veltīgums vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- verdziskums vispārināta īpašība --> verdzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērienīgums vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērīgums vispārināta īpašība --> vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- versmainība vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- versmainums vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērtīgums vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vērtīgums vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vertikalitāte vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vertikālums vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikalitāte
- veselīgums vispārināta īpašība --> veselīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- veselums vispārināta īpašība --> vesels (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- veselums vispārināta īpašība --> vesels (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vēsturiskums vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vētrainums vispārināta īpašība --> vētrains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vibroizturība vispārināta īpašība --> vibroizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- viduslaicīgums vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- viduvējība vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- viduvējība vispārināta īpašība --> viduvējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- viedība vispārināta īpašība --> vieds, šīs īpašības konkrēta izpausme; viedums
- vieglprātīgums vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība
- vieglprātība vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (11), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (12), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (13), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (14), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (15), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (17), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (18), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vieglprātība
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieglums vispārināta īpašība --> viegls (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vieliskums vispārināta īpašība --> vielisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienādība vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienādums vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (1)
- vienādība vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienādums vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (2)
- vienādība vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienādums vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (3)
- vienaldzīgums vispārināta īpašība --> vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienaldzība
- vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- viendabīgums vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabība
- viendabība vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabīgums
- viengabalainums vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1)
- viengabalainība vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1)
- viengabalainums vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2)
- viengabalainība vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2)
- vienkāršotība vispārināta īpašība --> vienkāršots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienkāršums vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (1)
- vienkāršība vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (1)
- vienkāršums vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (2)
- vienkāršība vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (2)
- vienkāršums vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (3)
- vienkāršība vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (3)
- vienkāršums vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (4)
- vienkāršība vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (4)
- vienkrāsainība vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienlaicīgums vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicība
- vienlaicība vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums
- vienlīdzība vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienlīdzīgums vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienmērīgums vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērība
- vienmērība vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērīgums
- vienmulība vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmulīgums vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums
- vienmuļīgums vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums
- vienmuļība vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums
- vienmuļums vispārināta īpašība --> vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļīgums; vienmuļība; vienmuļīgums
- viennozīmīgums vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viennozīmība
- viennozīmīgums vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienotība vispārināta īpašība --> vienots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienotība vispārināta īpašība --> vienots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienotība vispārināta īpašība --> vienots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienpatīgums vispārināta īpašība --> vienpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienpatnīgums vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpatīgums
- vienpersoniskums vispārināta īpašība --> vienpersonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienprātība vispārināta īpašība --> vienprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienpusīgums vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (1)
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (1)
- vienpusīgums vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (2)
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (2)
- vienpusīgums vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (3)
- vienpusība vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (3)
- vienreizējība vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienreizīgums vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizība
- vienreizība vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizīgums
- viensētnieciskums vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vientiesīgums vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (1)
- vientiesība vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (1)
- vientiesīgums vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (2)
- vientiesība vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (2)
- vientulīgums vispārināta īpašība --> vientulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vientulīgums vispārināta īpašība --> vientulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vientuļums vispārināta īpašība --> vientuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienveidīgums vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (1)
- vienveidība vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1)
- vienveidīgums vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (2)
- vienveidība vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2)
- vienvērtība vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība
- vienvērtīgums vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums
- vienvērtība vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienzilbīgums vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienzilbīgums vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- viesmīlība vispārināta īpašība --> viesmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vijīgums vispārināta īpašība --> vijīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vijīgums vispārināta īpašība --> vijīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vijīgums vispārināta īpašība --> vijīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vijīgums vispārināta īpašība --> vijīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- viltīgums vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- viļņainums vispārināta īpašība --> viļņains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vingrība vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vingrums vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- violetums vispārināta īpašība --> violets, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vīrietība vispārināta īpašība --> vīrietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vīrišķība vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vīrišķīgums vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1)
- vīrišķība vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vīrišķīgums vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2)
- virspusējība vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusība
- virspusīgums vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- virspusība vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusējība
- virtuozitāte vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme
- virtuozums vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme; virtuozitāte
- visgudrība vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- viskozums vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stigrums
- vispārcilvēcība vispārināta īpašība --> vispārcilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vispārcilvēciskums vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vispārīgums vispārināta īpašība --> vispārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vispusīgums vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusība
- vispusība vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusīgums
- visspēcība vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- visspēcīgums vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; visspēcība
- visvarenība vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme
- visvarenīgums vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme; visvarenība
- viszinīgums vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinība
- viszinība vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinīgums
- vitalitāte vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vitālisms vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vitalitāte (1)
- vitalitāte vispārināta īpašība --> vitāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vīzdegunība vispārināta īpašība --> vīzdegunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vizualitāte vispārināta īpašība --> vizuāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vizualitāte vispārināta īpašība --> vizuāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vizuāls efektīgums
- vokalitāte vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vulgaritāte vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- vulgārums vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vulgaritāte (1)
- zaglīgums vispārināta īpašība --> zaglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaglīgums vispārināta īpašība --> zaglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaķapastalība vispārināta īpašība --> zaķapastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķpastalība
- zaķpastalība vispārināta īpašība --> zaķpastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķapastalība
- zālainība vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zālainums vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļganums vispārināta īpašība --> zaļgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļoksnējība vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļoksnējums vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļoksnība vispārināta īpašība --> zaļoksns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļoksnība vispārināta īpašība --> zaļoksns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļoksnums vispārināta īpašība --> zaļoksns, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zaļums vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums
- zarainība vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zarainums vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zeltainums vispārināta īpašība --> zeltains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zemiskums vispārināta īpašība --> zemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zemnieciskums vispārināta īpašība --> zemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zemums vispārināta īpašība --> zems (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zemums vispārināta īpašība --> zems (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zemsirdība vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums
- zemsirdīgums vispārināta īpašība --> zemsirdīgss, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdība
- zēnīgums vispārināta īpašība --> zēnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums
- zēniskums vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zēnišķums vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums
- zibenīgums vispārināta īpašība --> zibenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zibenīgums vispārināta īpašība --> zibenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zibenība vispārināta īpašība --> zibenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zibīgums vispārināta īpašība --> zibīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zibīgums vispārināta īpašība --> zibīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zīdainums vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zīdainība vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme; zīdainums
- ziemcietība vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziemcietīgums vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziemīgums vispārināta īpašība --> ziemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziepjainums vispārināta īpašība --> ziepjains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zilganums vispārināta īpašība --> zilgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zilgums vispārināta īpašība --> zilgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zinātniskums vispārināta īpašība --> zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zinīgums vispārināta īpašība --> zinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziņkārība vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziņkārīgums vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (1)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (1)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (2)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (2)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (3)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (3)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (4)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (4)
- zobgalīgums vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalība (1)
- zobgalība vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalīgums
- zonalitāte vispārināta īpašība --> zonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zonalitāte vispārināta īpašība --> zonāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zonalitāte vispārināta īpašība --> zonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zonalitāte vispārināta īpašība --> zonāls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvaigžņainums vispārināta īpašība --> zvaigžņains (1), zvaigžņots (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvanīgums vispārināta īpašība --> zvanīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvērīgums vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvērība vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme
- zvēriskums vispārināta īpašība --> zvērisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvēriskums vispārināta īpašība --> zvērisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvīļums vispārināta īpašība --> zvīļš, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvirgzdainība vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvirgzdainums vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žanriskums vispārināta īpašība --> žanrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlabainība vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlabainums vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlīgums vispārināta īpašība --> žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlīgums vispārināta īpašība --> žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlsirdīgums vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība
- žilbīgums vispārināta īpašība --> žilbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žirgtums vispārināta īpašība --> žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žuburainība vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žuburainums vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žulganība vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žulganums vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žultainums vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainība
- žultainība vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainums
- saldums vispārināta īpašība -->salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- senlaicīgums vispārināta īpašība -->senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- karstgalvība vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus
- atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts
- Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai
- SGML Vispārinātā marķēšanas standartvaloda ("standard generalised mark-up language")
- valoda SGML vispārinātā marķēšanas standartvaloda (angļu "Standard Generalized Markup Language")
- arhisēma vispārināta sēma, kas apvieno vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības
- semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
- subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
- vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī
- flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2)
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā
- kopumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā
- Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L
- datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana vispārināts nosaukums pētījumu un izstrādņu virzienam integrētu automatizētu projektēšanas un ražošanas vadības sistēmu jomā
- vienkārša teikuma struktūras shēma vispārināts paraugs, kurā ietilpst vienkārša teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu minimums un kuru var attēlot ar simboliem
- jēgums Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
- salikta teikuma struktūras shēma vispārināts salikta teikuma paraugs, kurā ietilpst noteiktu tipu saliktu teikumu veidošanai nepieciešamais minimums
- teikuma struktūras shēma vispārināts teikuma paraugs, kurā ietilpst teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu (vārdformu, teikuma daļu) minimums, ko iespējams attēlot ar simboliem
- jeļņa Vispārināts zagļu apzīmējums
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku
- paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums
- pilsētas skola vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs)
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja
- licejs vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde vairākās pasaules valstīs
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni
- jaunākās klases vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases
- furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži
- horopters Visu ārējās telpas punktu summa, kuru attēli krīt uz identiskiem tīklenes punktiem binokulāri fiksētās acīs
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija)
- ekranēts vītais pāris vītais pāris ekranētā kabelī, ko parasti izmanto gredzentīklos ātrai datu pārraidei lielos attālumos
- neekranēts vītais pāris vītais pāris neekranētā kabelī
- maģistrāle Vītais pāris, koaksiālais vai optiskais kabelis, kas lokālajos tīklos savieno datorus un citas iekārtas; kopne
- Cymbalaria hepaticifolia vizbulīšana cimbalārija
- pārvizināt Vizinot, vedot (ar transportlīdzekli), pārvest (pāri kam, pār ko)
- voluntārists Voluntārismā (1) piekritējs
- voluntārists Voluntārismā (2) piekritējs; cilvēks, kas rīkojas voluntāri
- pornogrāfija Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt.; darbs vai darbi ar šādu attēlojumu
- vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni
- triviale Vulgāri, pliekani
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
- specifikums Zāļu līdzeklis, kas ārstē noteiktu slimību, piem., hinīns - malāriju; antiserums
- scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
- krūsārieši Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Krūsāri" iedzīvotāji
- nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā)
- Mammillaria zeilmanniana Zeilmana mamilārija
- kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai; īsās zeķes
- īszeķes zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm
- karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum
- karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā
- lesonijas Zemāko aļģu augu brūnaļģu nodalījuma lamināriju rindas dzimta ("Lesoniaceae"), lielas aļģes ar ļoti dažādu laponi, gk. dienvidu jūrās
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
- stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā
- mu zemes laukuma mērvienība Ķīnā, līdzinās 0,06 hektāriem
- fedans Zemes mērvienība Ēģiptē, vienāda ar 0,42 hektāriem
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli)
- Beatrises rags zemesrags Austrālijā, Karpentārija līcī, Grūtailendas salas dienvidaustrumos
- Arnemas rags zemesrags Austrālijas ziemeļos (_Arnhem, Cape_), izvirzījums Karpentārija līcī, tā rietumu piekrastē
- Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Kanāriju Salās, Spānijā
- Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
- Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
- apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
- bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
- Azoru plato zemūdens pacēlums Atlantijas pkeānā, starp Videsatlantijas grēdu un Kanāriju lielieplaku, dienvidoa no Azoru salām, dziļums - 265 m
- Mammillaria bombycina zīdmatainā mamilārija
- divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs
- vidusziema Ziemas vidus (no 17. janvāra līdz2. februārim)
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās
- veterinārmedicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija
- farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna
- jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu
- apbolīt Ziņkāri aplūkot, blenzt
- okstiņš Ziņkāris
- oksts Ziņkāris, kas svešā vietā izstaigā un izosta visas malu maliņas
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā
- pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem
- pedipalpi Zirnekļveidīgo klases pārstāvju otrais ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm
- polipteri Zivis ar vairākiem pāriem peldamu spuru
- Zelta smiltis Zlatni Pjaseci, kūrorts Bulgārijā
- Martia un Martianags zoroastrisma antropogoniskajos mītos - pirmais cilvēku pāris
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
- optiskā dubultzvaigzne zvaigžņu pāris, kas pie debess sfēras projicējas blakus, bet kosmiskajā telpā atrodas dažādos attālumos un nav savstarpēji fizikāli saistīti
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko)
- skuļiķ Žēloties par pāridarījumu
- šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem
- Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas
Citās vārdnīcās nav šķirkļa āri.