huzārs
huzārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | huzārs | huzāri |
| Ģen. | huzāra | huzāru |
| Dat. | huzāram | huzāriem |
| Akuz. | huzāru | huzārus |
| Lok. | huzārā | huzāros |
Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vēl skolotāju satrieca esejas pielikumā uzzīmētais runcis ar huzāra ūsām.
- Huzāru kazarmu izbūve dažus gadus vēlāk sekmē lauku ceļa pārtapšanu Huzāru ielā.
- Kā savvaļnieks iestājies Krievijas armijas 3. huzāru Jeļizavetgradas pulkā.
- — kņaze man jautāja, paskatīdamās no huzāra aizmugures.
- Skatītājiem amizantais stāsts par neuzticīgo galma dāmu, viņas jauno pielūdzēju huzāru un bargo grāfu raisīja smaidu un jaukas emocijas.