Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēku.
Atrasts vārdos (42):
- ēku:1
- ēkur:1
- ķēku:1
- pēku:1
- Cēkuls:1
- jēkula:1
- jēkuļi:1
- Jēkuļi:1
- ķēkuri:1
- lēkumi:1
- lēkums:1
- rēkuļi:1
- rēkumi:1
- sēkuls:1
- brēkums:1
- dēkulis:1
- jēkulis:1
- lēkulis:1
- lēkuļot:1
- lēkužas:1
- nēkulis:1
- ņēkulis:1
- plēkums:1
- rēkulis:1
- rēkunts:1
- tēkulis:1
- ēkupiepe:1
- brēkulis:1
- brēkuļot:1
- dēkubits:1
- fēkuloze:1
- nubēkula:1
- pelēkums:1
- sēkulājs:1
- brēkulība:1
- brēkulīgs:1
- garšļēkus:1
- Bēkurupīte:1
- iepelēkums:1
- vademēkums:1
- Vatnajēkudls:1
- starpbibliotēku:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4627):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Apgāzt, nogāzt (cilvēku).
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- apsēst Aplenkt (par karaspēku).
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- zebelēt Aprunāt (kādu cilvēku).
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- aizkleidot Apšūt (sienu, ēku) ar dēļiem.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
- iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
- iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
- hipotekārs Ar hipotēku 1 saistīts.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
- iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
- šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
- iedenkt Ar spēku iedzīt.
- iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
- iedricināt Ar spēku panākt, ka ieiet.
- pārdīrāt Ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās.
- uzstuidīt Ar spēku paskubināt.
- plīsams Ar spēku plēšams.
- dinamo- Ar spēku saistīts (piem., dinamometrs).
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- dzīt ar spēku virzīt (ko), pārvietot
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- pievārītēm Ar spēku.
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk.
- praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
- cik spēka (arī jaudas) ar visu spēku, ļoti stipri.
- ar varu Ar visu spēku, neatturami.
- tutta la forza ar visu spēku.
- tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē.
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
- atzelšana Atdzimšana; spēku atgūšana, atjaunošana.
- atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- iesvarēt Atgūt spēkus.
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atspēcināties Atkal atgūt spēkus.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atiet Atkāpties (par karaspēku).
- atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
- klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
- atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
- norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
- pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
- pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
- parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
- pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- atbizot Atskriet (par cilvēku).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
- dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku.
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku).
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons.
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
- cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- virksts Bars, pūlis (civlēku).
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
- numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu pūznis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- lauturis Bļāvējs, brēkulis.
- bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku).
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā.
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- dundulis Brēkulis (par bērnu).
- īdaļa Brēkulis, bļauris.
- biuvas Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
- kauķis Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
- brēcējs Brēkulis, bļāvējs, kliedzējs.
- ķērklis Brēkulis, bļāvējs.
- klāga Brēkulis, bļāvējs.
- krākle Brēkulis, bļāvējs.
- biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris.
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
- rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva.
- rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns.
- rēvelis brēkulis, raudulis.
- brēķis Brēkulis.
- kaukaļa Brēkulis.
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
- Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
- pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
- pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
- novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ.
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
- komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- gaisa karaspēks bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- būt spēkā būt ar juridisku spēku.
- izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
- pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- lanckāt Būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku).
- apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- kaštavāt Būt vērtam (par cilvēku).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
- apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
- iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kamols Ciešs cilvēku kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
- quot homines, tot sententiae cik cilvēku, tik viedokļu.
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
- biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
- atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
- avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs.
- viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- biedrs Cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku.
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
- ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa.
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
- mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka.
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- aile Cilvēku dzimta, arī ģimene.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
- glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
- apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
- kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
- kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs.
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
- sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
- partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- bukate Cilvēku kopa.
- bukete Cilvēku kopa.
- bukets Cilvēku kopa.
- draudze Cilvēku kopa.
- habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
- institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
- dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
- dandzis Cilvēku loks, pulciņš.
- asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana.
- etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- smerdakli Cilvēku mēsli.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings.
- kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings.
- iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas.
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- cilvēkkapitāls cilvēku potenciāls.
- ekstraspekcija cilvēku psihiskās dzīves izzināšana, tos novērtējot.
- grūstiņš Cilvēku pūlis.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- metisācija Cilvēku rasu sajaukšanās.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- grūda Cilvēku sadursme.
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
- komunikabilitāte Cilvēku spēja nodibināt un realizēt sociālos kontaktus.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
- cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
- akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
- medijs cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze.
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
- ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju.
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā.
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
- baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas.
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- četrotne Četru cilvēku kopa.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- luncaks Čūska (arī par cilvēku).
- eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos.
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
- puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
- deblokēšana Darbība pret bloķētāju karaspēku vai floti nolūkā atbrīvot bloķējamo objektu.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku.
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
- gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
- pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
- divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
- vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
- uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
- dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- paleodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pēta demogrāfiskos procesus senās cilvēku sabiedrībās.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- pārdēties Dēt olas līdz spēku izsīkumam.
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- baltā dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca pluvialis").
- zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata").
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- bimani Divroči, zīdītāju kārta, ietverot cilvēkus.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
- divvienība Divu (cilvēku) savienība.
- starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- sinergija Divu spēku kopdarbība.
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima").
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
- portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
- metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- dublets Dubultreģistrs ērģelēs, kas pārgroza skaņu spēku un nokrāsu.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- dzeltīgs Durstīgs, ass (arī par cilvēku).
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
- reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku.
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- sinantropiski dzīvnieki dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei cilvēku apdzīvotās vietās.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- barāt Ēdināt (cilvēku).
- kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku).
- barot Ēdināt (cilvēkus).
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
- Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- cilvēktirdzniecība ekspluatācijas nolūkā veikta cilvēku vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- ēk Ēku, ēkur.
- baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
- elektrodzinēja elektromagnētiskais moments elektromagnētisko spēku radītais moments.
- publiskais tiešsaistes katalogs elektroniskā bibliotēku datu bāze, kam parasti var piekļūt, izmantojot datoru tīklu.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- emocionālās sfēras attīstība emocionālo procesu, garastāvokļa, jūtu un emocionālo spēku attīstība.
- enerģētiskais vampīrisms enerģijas, dzīvības spēku atņemšana cilvēkiem.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
- Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
- elementāļi Ezoterismā cilvēku radītas domu formas.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- fenšui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fen-šui.
- fen-šui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui.
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus.
- miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku.
- piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
- pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
- pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
- fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
- karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
- ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) Gāzt (cilvēku).
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
- grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- atlaidenis Grēku atlaišana.
- atlaidnis Grēku atlaišana.
- gandare Grēku izpirkšana.
- balka Grēku nasta.
- pakota grēku nožēlošana.
- pakuta grēku nožēlošana.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
- absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
- indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
- Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis.
- grēkplūdi Grēku plūdi.
- pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana.
- dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- kruķīties Grozīties (par cilvēku).
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
- ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties.
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
- antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu).
- ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
- ģipša apmetums ģipša javas apmetums ēku iekšējai apdarei, mitrumneizturīgs.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
- mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
- hipotekārais kredīts hipotēku kredīts.
- HZB Hipotēku un zemes banka.
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
- apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
- kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku).
- nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
- ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku).
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- sastirpt iegūt spēkus (par jaundzimušiem dzīvniekiem).
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku.
- ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas).
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- dzinējs iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus.
- iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru.
- šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
- lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa.
- iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- aerodinamiskie svari ierīce aerodinamiskos eksperimentos spēku un momentu mērīšanai.
- kaltavas Ierīce cilvēku spīdzināšanai.
- medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
- šķēpmetis Ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma tālumu, precizitāti un trieciena spēku.
- ievadierīce Ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.
- cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- elektromehāniskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnēta kustīgā enkura izraisīto berzes spēku.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimbniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
- uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
- iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- liels Ievērojams, izcils (par cilvēku).
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
- puļnuķ Ievietot kamerā vēl vienu cilvēku.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
- araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder nadenu saimes atapasku grupas.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- atbalstīšana Individualizētas uzmanības izrādīšana pret cilvēku, emocionālā pieņemšana un palīdzība tad, kad tā ir nepieciešama.
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- IBIDS Informācijas, bibliotēku un izdevniecību darba standartu sistēma.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- perineometrs Instruments, ar ko mēri perivaginālo muskuļu kontrakciju spēku.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- iegūšana intīmu attiecību (ar pretējā dzimuma cilvēku) izveidošanās panākšana
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
- Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
- Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
- Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- trusls Īss un resns (par cilvēku).
- izcelt no gultas Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- uzcelties no miroņiem izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
- akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā.
- prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums.
- izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- defenestrēt Izgrūst vai izsviest pa logu (latīņu "fenestra") cilvēku vai kādu lietu.
- izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
- izasutināties Izkarsēties (par cilvēku).
- izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
- izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku.
- derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam.
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu; ekspluatēt.
- kalpināt Izmantot par darbaspēku; ekspluatēt.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- izklikšķēt Izmežģīt kāju (par cilvēku).
- izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
- stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus").
- prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu.
- Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis").
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- sparīties Izrādīt spēku, enerģiju.
- iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
- glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- aizdedzināt Izraisīt ugunsgrēku.
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
- maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- drejs Izskats (par cilvēku).
- izabizinēties Izskraidīties (par cilvēku).
- izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- izrikšot Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
- izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
- izaspavedēties Izsūdzēt grēkus.
- nobiktēt Izsūdzēt grēkus.
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
- ešelonēt Izvietot karaspēku dziļumā, pa ešeloniem.
- izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku.
- Okamudzumi japāņu mitoloģijā - trīs persika augļi ar maģisku burvju spēku.
- Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus.
- diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā.
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
- asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
- Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
- lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai.
- trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
- sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
- sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
- Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība; pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
- modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
- mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
- piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- gruntsgabals Kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
- bāzīgs Kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas.
- liska Kāds, kurš aizvaino citus cilvēkus ar labsirdīgu izsmiekliu.
- pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
- mūžu karsināt kādu cilvēku vai sevi uzturēt līdz vecumam.
- notenkāties Kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
- ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1.
- kalsens Kalsns (par cilvēku).
- kalsnējs Kalsns (par cilvēku).
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
- sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- lauka kapelāns karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- konfesionālis Katoļu baznīcās vieta, kur grēkus izsūdz.
- confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos").
- nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
- izāpēt Kaut ko ar spēku izraut laukā.
- spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
- miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude.
- Kaža Kaža ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
- Laidzes ezers Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Kažu Kažu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
- Kāžu Kāžu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
- Brahtings Khmeru (Dienvidvjetnama) mitoloģijā - aizkapa pasaule, kurā atrodas mirušo cilvēku dvēseles.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Kīsi Kīsi ezers - Tīsezers Zlēku pagastā.
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
- denderēt Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku).
- šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- bālēt Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pietumst Kļūt drūmam (par cilvēku).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
- izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sausēt Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
- nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku).
- atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- nosērties Kļūt noskrandušam (par cilvēku).
- pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- pārblīzt Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
- iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
- padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
- dilt Kļūt vājam (par cilvēku).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
- brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe.
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku.
- gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
- sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika.
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē.
- transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas, cilvēku transportēšanai.
- kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
- krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu.
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
- Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- fen-šu Ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui, fen-šui.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- saulains Labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī gaišs (6).
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- iemīlēšanās Laika ziņā ierobežota pacilātība, ko izraisa stipras simpātijas pret kādu cilvēku.
- pie dienas laikā, kad saule jau uzlēkusi.
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- veļu laiva laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
- vārnākslis Lamuvārds (uz ļaunu cilvēku).
- stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam.
- taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu.
- mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- LATABA Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi).
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- paviļas laukakmeņi ēku stūros pamatiem būvēšanas laikā.
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
- piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
- kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
- dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
- dracīgs Lecīgs (par cilvēku).
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā.
- lakstīt Lēkāt (par cilvēku vai dzīvnieku).
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- nočīpet Lēnām noiet (kādu ceļa gabalu; par vecu cilvēku).
- atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
- dūzīgs Lēnīgs (par cilvēku vai dzīvnieku).
- kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- tiks Lēns, līdzsvarots, apvaldīts (par cilvēku, tā raksturu).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
- aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars.
- katapultēšana Lidaparāta kravas izmešanās ar spēku, lai nodrošinātu apmierinošu kravas atdalīšanos.
- gāzdinamiskā vadība lidaparāta vadības sistēma, kurā vadības spēkus un momentus tā telpiskā stāvokļa maiņai rada ar reaktīvajām strūklām.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- ballistiskā trajektorija lidaparāta, aviobumbu vai ballistiskās raķetes kustības trajektorija apstākļos, kad nav vilces un aerodinamisko spēku izmaiņu.
- lidojošā platforma lidaparāts bez spārniem, kas paceļas vertikāli; cēlējspēku rada ar nesošām gaisa skrūvēm vai reaktīvo dzinēju.
- hibrīds lidaparāts lidaparāts, kam cēlējspēku rada, kombinējot aerostatisko un aerodinamisko lidošanas principu.
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
- poliplāns Lidmašīna ar četrām un vairākām nesošām virsmām, kas atrodas viena virs otras un rada cēlējspēku.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
- būdīgs Liela auguma, masīvs (par cilvēku), ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, platām krūtīm.
- brāze Liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- hekatomba Liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja.
- makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
- nospiedošais vairākums lielākais vairums (cilvēku).
- parakveja lielāks cilvēku daudzums.
- parapeja lielāks cilvēku daudzums.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- daudzi Liels (parasti cilvēku) skaits.
- pulki Liels (parasti cilvēku) skaits.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; liels kopums, skaits (cilvēku); plašas iedzīvotāju aprindas.
- tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
- mužgums Liels cilvēku pūlis.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
- pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- abloms Liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne.
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pediņš lieto, lai apsaukātu, nolamātu cilvēku.
- eu Lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka.
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
- piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
- graust Likties gulēt (par nogurušu, arī piedzērušu cilvēku).
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- Kapitolijs Likumdošanas asambleju ēku apzīmējums ASV štatu galvaspilsētās.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- būvlaide Līnija, kas apzīmē ēku un citu objektu tuvāko attālumu no ceļa vai ielas.
- matrilīnija Līnija, kurā cilvēkus vieno kopēja matrilineāra izcelsme un nereti arī matrilokāla dzīvesvieta.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus.
- smīdrs Lokans, garš, arī veikls (par cilvēku).
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
- odžu dzimums ļauni cilvēki, cilvēku kopa, pret kuru ir ļoti negatīva attieksme.
- larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- sapūtināt ļaut atgūt spēkus.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk).
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- balts kā krīts ļoti bāls (par cilvēku)
- pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku).
- milzīgs Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- milzu Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- versmains Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- versmīgs Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
- izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
- ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- ieknābāties Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- izmučīt Ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku).
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- pirmsplūdu Ļoti sens, vecmodīgs, novecojis, no laikmeta pirms grēku plūdiem.
- skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- tievs kā lapsene ļoti tievs (par cilvēku).
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- umakām Ļoti, ar visu spēku.
- tenzometrija Mācība par cietu ķermeņu deformācijām un deformācijas spēku mērīšanu.
- psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
- eitēnika Mācība par cilvēku rases uzlabošanu, radot labvēlīgus eksistences apstākļus.
- dianoioloģija Mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija.
- hamartoloģija Mācība par grēku.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
- mikrokosmoloģija Mācība par mazo pasauli, mācība par cilvēku.
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- pirodinamika Mācība par uguns spēku un īpašībām.
- līgumteorija Mācība par valsts veidošanos uz cilvēku labprātīgās vienošanās (līguma, kontrakta) pamata.
- sīderisms Mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
- maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
- ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku.
- liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes.
- Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
- vidējie slāņi materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- sīkme Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
- sīkmīte Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
- šaravāt Mazgāt (cilvēku, tā ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
- berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
- vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
- kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
- padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- skaiterjers Mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- medicīniskā ģeogrāfija medicīnas un ģeogrāfijas saskarnozare, kurā pēta cilvēku slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskas vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
- paliatīvā aprūpe medicīnas, aprūpes, sociālā darba specifiska joma, kuras pamatā ir holistiska pieeja nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē.
- medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu).
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
- potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi.
- tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus.
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- organizētā vardarbība mērķtiecīga, organizētā grupā veikta vardarbība pret cilvēku, grupu vai kopienu varas, ietekmes vai kontroles pastiprināšanas nolūkā.
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
- ģenerējošie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru izejā mērāmais neelektriskais lielums rada elektrodzinējspēku.
- merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
- merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
- gruza Mēsli, gruži; ēku gruveši.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- dianabols Metandrostenolons - anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku.
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
- mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars.
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
- starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību.
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass.
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituģēģeris Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituglūņa Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitujunkurs Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitinieks Mīlas dēku meklētājs.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- ļubīt Mīlēt (pretēja dzimuma cilvēku).
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā.
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums.
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums.
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē.
- beigts Miris, nedzīvs (par cilvēku).
- mirstība Mirušo skaits, bieži attiecībā pret dzīvo (cilvēku, dzīvnieku) skaitu.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
- namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā.
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
- viderlači Modernāku deju nosaukums vecāku cilvēku sarunā 19. gs.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- reaktīvais motors motors, kurā vilcei izmantojamo spēku rada no motora korpusa izplūstošā darbviela.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- ģeķīgs Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku).
- militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam.
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- rūfijs narkotikas, ko izmanto, lai sazāļotu cilvēkus.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē.
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību.
- demonoloģija Neizzināmu spēku interpretācija.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
- šaika Neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
- gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- nesamaksājams Nenovērtējams (par cilvēku).
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
- bars Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- dziks Nesabiedrisks (par cilvēku).
- plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
- neburzīties Nesaglabāt ārējo spēku iedarbībā radušās krunkas.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
- nobizoties Neskraidīt ies, noskrieties (par cilvēku).
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
- nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt.
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku).
- šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
- kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
- ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs.
- ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku).
- tiels Neveikls, nevarīgs (par cilvēku).
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
- pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju.
- neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
- žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks.
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- letalitāte No kādas slimības mirušo skaita attiecība pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību slimojuši.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums.
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- savaldīt uguni nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- apklusināt Nogalināt (cilvēku).
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- nolaist asinis (kādam) nogalināt; vājināt vitālos spēkus.
- nogāzt no kājām Nogāzt (cilvēku).
- nokrist gar zemi Nogāzties (parasti par cilvēku).
- nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
- nosajāties Nokrist (par cilvēku).
- nosažauties Nokrist (parasti par cilvēku).
- nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku).
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus.
- pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- nobādēt Nomazgāt (cilvēku).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
- novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
- nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nobeigt Nonāvēt (cilvēku).
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- izliet nevainīgas asinis nonāvēt nevainīgu cilvēku.
- da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
- uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- šis Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- geri- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- gero- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- geronto- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- apbūves zemes normatīvajos aktos juridiski noteikta platība, kas nepieciešama ēku un būvju celtniecībai un uzturēšanai.
- nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2).
- izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
- piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
- nosēst Nosēsties (par cilvēku).
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
- Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā.
- nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku).
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
- nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku).
- atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
- loks Noteikta (cilvēku) grupa.
- pasaule noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
- izdienāt Novājēt (par slimu cilvēku); satrunēt (par audumu).
- nomelnēt Novājēt un kļūt tumšākam (par cilvēku).
- izabeigties Novājēt, arī nogurt (par cilvēku).
- izbeigties Novājēt, izdilt (par cilvēku).
- izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
- dojķi Novājēt, zaudēt spēkus.
- neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos.
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
- attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
- genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku).
- gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
- nosvīst Nozust (par cilvēku).
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums.
- ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
- piejemt Oficiāli ar attiecīgu lēmumu atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti ēku, objektu).
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku).
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- Miera korpuss organizācija, kas palīdz jaunattīstības valstīm, nosūtot uz tām brīvprātīgu, izglītotu darbaspēku.
- cilvēkresursi organizācijas personāls; cilvēku iespējas.
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- ekonomiskais karš organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
- karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.).
- vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- barbarisms Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija).
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
- nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku).
- nobaltināt Padarīt (cilvēku) baltu.
- pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
- atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
- bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
- atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- pabarot Paēdināt (cilvēku).
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē.
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- vēsture pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
- oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- pievarēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs.
- atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt.
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
- piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu).
- pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu).
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārmežoņot Panīkt, kļūt par mežoni (par cilvēku).
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
- mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- iečērkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- pārdot Par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku).
- okstīt Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
- okstot Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
- aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
- izaretināties Par cilvēku grupu.
- pelēks Par cilvēku grupu.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
- pinkaiņš Par cilvēku vai dzīvnieku.
- parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
- beigties Par cilvēku.
- cilpot Par cilvēku.
- ēdelīgs Par cilvēku.
- ēsties Par cilvēku.
- garskropstains Par cilvēku.
- iecilpot Par cilvēku.
- izcilpot Par cilvēku.
- izcilpoties Par cilvēku.
- mīksts Par cilvēku.
- tālredzīgs Par cilvēku.
- tuvredzīgs Par cilvēku.
- lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni.
- plūst Par organizētu cilvēku kopumu.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- izvērsties Par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām.
- apslābt Par spēku, gribu, interesi.
- krākt Par uguni, ugunsgrēku.
- šņākt Par uguni, ugunsgrēku.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- beztiesīgs Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
- pārsmalcināts Pārāk izsmalcināts (par cilvēku).
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts"; maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
- izmēģināties Pārbaudīt sevi; pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
- iemēģināt spēkus pārbaudīt spēkus.
- izmēģināt spēkus pārbaudīt spēkus.
- pamēģināt (arī izmēģināt) spēkus pārbaudīt spēkus.
- aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana.
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums.
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku).
- federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
- pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam).
- pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
- patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
- patērēšana pārtikas vai rūpniecības preču, resursu izmantošana personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām)
- iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām.
- hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors.
- kleptokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai korumpētu cilvēku grupai.
- oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa.
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- dzīšana pārvietošana ar spēku
- pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
- civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
- pabizoties Paskraidīt (par cilvēku).
- pabizot Paskraidīt, paskriet (par cilvēku).
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi).
- būt Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- attiecības pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā.
- stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
- ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām).
- pasniegties Pastiepties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne.
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju).
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
- trihofitoni Patogēnas sēnes, kas izraisa cilvēku un dzīvnieku ādas slimību trihofītiju.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- pakupls Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- apaļīgs Patukls (par cilvēku).
- kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- ruinēt Pazudināt (cilvēku).
- izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- izputēt Pazust, nozust (parasti par cilvēku).
- Noa Pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass.
- sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku; pārnestā nozīmē - mānīga rīcība, kas maskēta ar labdarību.
- magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas.
- būmers pēckara periodā (1945–1960) dzimušo cilvēku paaudzes (_Baby Boomers_) pārstāvis
- pedāļa atlaišana pedālās vadības operācija, kurā noņem uz pedāli darbojošos spēku; šo operāciju izpilda arī sajūga un bremžu vadības sistēmas tehnisko apkopju un regulēšanas laikā.
- dresūra Pedantiska (cilvēku) mācīšana stingrā un noteiktā kārtībā.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- pēdējais mohikānis pēdējais, kas vēl palicis no kā zūdoša, atmirstoša, pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- aizgrābt Pēkšņi atņemt prātu, spēkus, saprātu.
- apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
- iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku.
- vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem.
- meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
- pelni Pelēku, sīku kukaiņu suga.
- palsa Pelēkums.
- palsenums Pelēkums.
- pelēksnis Pelēkums.
- parusls Pelnu pelēkumā (mati).
- žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- vārda devējs persona vai institūcija, kas nosauc kādā vārdā (parasti cilvēku bvai dzīvnieku).
- vardarbības veicējs persona, kas apzināti lieto fizisku spēku, draudus vai varu pret citu personu.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- biblotece Persona, kas bieži iet uz bibliotēku.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks.
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku.
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).
- autoritāra personība personība, kas tiecas sev pakļaut apkārtējos cilvēkus.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku.
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās).
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- proksēmika Pētījumi par to, kā parastās cilvēku attiecībās izpaužas sociāli nosacīti telpiski faktori.
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- lielcilvēkgājums Pieaugušu cilvēku kārta.
- lielcilvēkkārta Pieaugušu cilvēku kārta.
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija.
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- indulģence Piedošanas gatavība; grēku atlaišana (katoļu baznīcā).
- atlaist grēkus piedot grēkus.
- eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
- piecilpot Pieiet, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēku.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku).
- pacirpt Piekrāpt, apkrāpt (cilvēku).
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
- stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- valtēt Pielietot varu, spēku.
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos.
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
- vecā gvarde pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē.
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- servopievads pievads ar spēku pastiprinošu ierīci.
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- piebiedroties Pievienoties (cilvēku grupai, cilvēkam).
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- pakulot Pildīt ar pakulām (spraugas, plaisas) - parasti, būvējot ēku.
- briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
- eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu.
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
- lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
- noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
- Austerlica Pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku.
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns.
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
- Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm.
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- pasaules iedzīvotāji planētas cilvēku kopums.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis.
- testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku).
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- skrūvprese Prese, kura spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvspiedne.
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste.
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās.
- tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči.
- slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- dzīšana priekšmeta virzīšana ar spēku kaut kur iekšā
- piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
- labākās intereses princips, ko lieto psihiskās veselības jomā, pārstāvot cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, lai novērstu viņa tiesību deprivāciju.
- novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti.
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu.
- pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
- lietojumprogrammu izstrādes sistēma programmu izstrādes līdzekļu komplekts, kas paredzēts lietojumprogrammu izstrādei un sastāv no redaktora, kompilatora un atkļūdotāja, tā var ietvert arī bieži lietojamu palīgprogrammu bibliotēku, ko izmanto jaunu programmu izstrādei.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
- auditorija publika, sabiedrība, cilvēku kopums.
- madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
- garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama.
- puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons (1).
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- vurksts Pūlis (cilvēku).
- ķekatas Pūlis, cieši kopā saspiedušos cilvēku bars.
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību.
- maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
- karkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- karkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
- krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- lagošis ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- metanefross Rāpuļu, putnu, zīdītāju (arī cilvēku) pāra izvadorgāns; sekundārā niere.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- ražošanas automatizācija ražošanas procesu vai to sastāvdaļu izpilde un vadība bez tiešas cilvēku līdzdalības, izmantojot tikai nedzīvās dabas enerģiju.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
- midzenis Reakcionāru cilvēku grupa, grupējums.
- plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
- seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti.
- šķērsgriezums Reprezentatīvs cilvēku vai lietu grupas modelis.
- trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
- bonka Resns, tukls (par cilvēku).
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru.
- paralēlu spēku centrs rezultējošā spēka pielikšanas punkts, kas nemainās, ja visus spēkus ap to pagriež par vienādiem leņķiem.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- apantropija Riebums pret cilvēkiem, t. i. pret cilvēku sabiedrību.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- tribometrs Rīks, ar ko izmērīt kāda ķermeņa berzēšanās spēku.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- bremze ritošā sastāva iekārtu komplekss, kas rada vilcienā kustības pretestības spēkus, lai varētu apstāties vai regulēt kustības ātrumu.
- baltā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
- melnā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- manipuls Romiešu kājnieku vienība (60-120 cilvēku), kas sastāvēja no divām centūrijām; vēlāk manipulus apvienoja kohortās (pa trim katrā kohortā).
- fūrija romiešu mitoloģijā - atriebības un sirdsapziņas pārmetumu dievietes, kas soda cilvēku par viņa grēkiem.
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs.
- Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija.
- lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti.
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- jestrs Rosīgs, mundrs, možs (par cilvēku).
- pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
- rafinēts Rūdīts, arī viltīgs (par cilvēku).
- pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu.
- grēcīt Runāt grēku par kādu.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- pelēkrūsgans Rūsgans ar pelēku nokrāsu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- pasaule sabiedrība, cilvēku grupa; arī cilvēce.
- atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa.
- kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
- zemākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā neprivileģētu, arī trūcīgu cilvēku grupas.
- augstākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā privileģētāko cilvēku grupas.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa (6).
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- sasabozties Sadusmoties, saīgt (par cilvēku).
- savīroties sadūšoties; sakopot visus spēkus.
- sabarot Saēdināt (cilvēku).
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai.
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- sociāls saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks.
- dinamisks Saistīts ar skaņu spēku, tā dažādām pakāpēm.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- vecišķs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs; vecīgs (1).
- vecīgs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs.
- gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam.
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
- pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- vilkacis tam rīkli aizbezdējis saka par aizsmakušu cilvēku.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku.
- dundurs galvā saka par alkohola apreibinātu cilvēku.
- kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku.
- (viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
- kopkins strādā saka par apķērīgu cilvēku.
- līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- kā dikstīns saka par ātru, strauju cilvēku.
- sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
- cilpa kaklā saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
- kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku.
- lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
- rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku.
- auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
- karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
- sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu.
- kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm.
- caurs kā pīle saka par cilvēku ar urinēšanas traucējumiem.
- mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku.
- kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku.
- iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību.
- kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
- iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
- velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi.
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā.
- bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
- kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
- staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības.
- nav visas skrūves kārtībā saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
- piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- (pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
- galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- (būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
- dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
- dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
- iet kā ķeija saka par cilvēku, kas ātri iet.
- ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
- acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud.
- acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud.
- dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- (iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
- vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā.
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
- kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju.
- klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- silta galva (kādam) saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
- (kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
- spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- (kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
- iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski.
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
- biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
- ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- (kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
- ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- kā biedekls saka par cilvēku, kas nepierasti saģērbies.
- garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
- nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
- kā ķēms saka par cilvēku, kas pārāk moderni, ākstīgi saģērbies.
- kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- krīt (kā kaķis) uz kājām saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
- spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
- glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
- skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās.
- kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
- karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi.
- vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
- nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies.
- iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
- tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu.
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
- galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- nav visas skrūvītes kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
- sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi.
- neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
- grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
- kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
- aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- dumjš (arī stulbs) kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
- dumjš kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
- kā pūslis saka par dusmīgu, aizvainotu cilvēku.
- mārks, ne cilvēks saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku.
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- ar aknām saka par enerģisku, izturīgu cilvēku.
- mietu var dirsā lauzt saka par fiziski spēcīgu, stipru cilvēku.
- dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
- kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
- (garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
- (garš) kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
- kā maikste saka par garu un tievu cilvēku.
- (kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
- sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku.
- gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku.
- nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
- sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
- miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
- viņam ir atsaucīga sirds saka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- dieva dotā izskatā saka par kailu cilvēku.
- kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku.
- kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku.
- kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
- iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
- kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
- kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
- liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
- dumju arī baznīcā noper saka par lētticīgu cilvēku.
- kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
- lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
- gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku.
- lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
- iet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
- kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku.
- līks kā skruķis saka par līku cilvēku.
- glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku.
- Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
- viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku.
- galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku.
- īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku.
- pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
- pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
- kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku.
- kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku.
- kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku.
- kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku.
- svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
- septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku.
- kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku.
- (izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku.
- kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
- resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku.
- kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku.
- mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
- rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
- kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku.
- līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
- garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku.
- kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku.
- kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku.
- velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
- nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku.
- trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
- kā bluķis saka par masīvu, inertu cilvēku.
- kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku.
- melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- sirds apklust saka par mirstošu cilvēku.
- dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
- kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
- glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku.
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
- bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
- auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
- kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
- bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
- pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
- taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
- ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
- kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
- kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
- kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
- kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku.
- stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku.
- vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
- bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku.
- (iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku.
- kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku.
- kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
- kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
- kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
- nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
- pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs saka par nomirušu cilvēku.
- tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs putru nestrēbs saka par nomirušu cilvēku.
- nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
- kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
- nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
- kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piesūcies (arī piezīdies) kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
- pilns kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
- liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku.
- pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku.
- kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
- dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku.
- tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
- saskābis kā rūgumpods saka par saīgušu cilvēku.
- cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
- dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti).
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
- kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
- dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
- ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei.
- izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis.
- kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku.
- spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
- stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
- kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
- kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku.
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- mute kā laidara vārti saka par tādu cilvēku, kas pārāk daudz un neglīti runā.
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
- garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas.
- kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku.
- (kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku.
- sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
- kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju.
- piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
- seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
- vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
- kūsājošs putras katls saka par viegli sadusmojamu, nesavaldīgu cilvēku.
- viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
- tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku.
- rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā.
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
- Jaunzēlandes latviešu kopiena sāka veidoties pēc 1905. g., 1949.-1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1960. gados kopienā bija \~800 cilvēku, 2004. g. \~200 latviešu.
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu.
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski.
- kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.
- galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
- kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku.
- visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
- lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- saspēkoties Sakopot spēkus.
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas.
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- sakustināt Sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi).
- pielikt spēku sākt iedarboties ar spēku (uz ko).
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- tūteniski Salīcis (par cilvēku).
- uzkupri Salīcis, kūkumu uzmetis (par cilvēku).
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru).
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
- ķingt Salt (par cilvēku).
- izrēdīt Samaksāt, izpirkt grēkus.
- paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
- izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
- apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
- pelēkbāls Samērā gaišs ar pelēku nokrāsu.
- pasīksts Samērā izturīgs (par cilvēku).
- sausnējs Samērā kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pelēcīgs Samērā neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku, cilvēku grupu).
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- paskaļš Samērā skaļš (par cilvēku).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- pilnīgs Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- turēt galvu augšā saņemt visus spēkus, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- jēdzīgs Saprātīgs, prātīgs (par cilvēku).
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- pelēksārts Sārts ar pelēku nokrāsu.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- noendelēt Sasist (kādu cilvēku).
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās).
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- nobriest Sasniegt fiziskās attīstības briedumu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot.
- sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
- kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
- autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu.
- variem Savienojumā "ar variem" - ar varu, ar spēku.
- kaicums Savienojumā "garš kā kaicums" - saka par garu cilvēku.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- linča Savienojumā "linča tiesa"; cilvēku (bieži nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma.
- sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- māja Savienojumā ar savvaļas dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- rēzus Savienojumos "rēzus makaks", arī "rēzus pērtiķis": samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- pašpalīdzība Savstarpēja (parasti kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- ruderāli augi savvaļas augi, kas aug cilvēku saimnieciskās darbības ietekmes teritorijās.
- dzīt Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).
- aloerotisms Seksuāla tieksme uz citu cilvēku.
- katabaptisti Sekta, kas noliedz iedzimtu grēku un neatzīst bērnu kristīšanu.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas.
- Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis.
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
- oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa.
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
- Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas.
- Marīči senindiešu mitoloģijā - pirmais no desmit gudrajiem pradžāpati, cilvēku ciltstēvs, viens no septiņiem riši, marutu vadonis.
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa.
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā.
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
- Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
- savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
- Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē.
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- prostaze Seno grieķu dzīvojamām ēkām raksturīga halle starp ēku un pagalmu.
- druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
- upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu.
- brunči Senu ēku gruveši.
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa.
- sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- G6B Sešu miljardu cilvēku grupa (angļu "Group of 6 Billions") - nevalstisko organizāciju apvienība.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
- nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
- cepkij Sīksts (par cilvēku).
- cepkijs Sīksts (par cilvēku).
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- centralizētā siltumapgādes sistēma siltumapgādes sistēma, kas apgādā dzīvojamo vai rūpniecības ēku rajonu, ciematu vai pilsētu no kopējā siltuma avota (TEC, rajona katlumājas u. c.).
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)").
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu.
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- pātagot Sist (cilvēku) ar pātagu.
- mīcīt Sist, arī grūstīt, spaidīt (parasti cilvēku).
- veselības nevienlīdzība sistemātiskas un netaisnīgas atšķirības dažādām sociālajām grupām piederīgu cilvēku veselības stāvoklī, ko var novērot starp valstīm, reģioniem un sociāli demogrāfiskām un profesionālām grupām.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā.
- Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku.
- Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
- hidrosajūgs sjūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; hidrauliskais sajūgs.
- sarkans kā ābuls ska par cilvēku ar sārtu, veselīgu seju.
- brangs Skaists (par cilvēku).
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- boiks Skaļš (par cilvēku).
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- akustiskais bārs skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar 1 dinu lielu spēku uz 1 kvadrātcentimetru; mikrobārs.
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Skarbs, ass, nelaipns (par cilvēku).
- atskabargains Skarbs, dzēlīgs (par cilvēku).
- spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- bizot Skraidīt, skriet (par cilvēku).
- skrandbanda Skrandainu, degradējušos cilvēku grupa.
- pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- gambīts Skriešanās, kur zirgiem samērā ar viņu spēku uzliek nastas.
- meikt Skriet ar visu spēku.
- akrotērijs Skulpturāls rotājums ēku frontonu stūros vai virsotnē, gk. palmetes, volūtas un skulptūras veidā.
- kņasts Slaids, smalks (par cilvēku).
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- Serpula lacrymans slapjā ēku piepe jeb brants.
- klēts gars slāvu mitoloģijā - gars, kas dzīvo rijās un klētīs un varēja izraisīt ugunsgrēku.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus.
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā.
- luika Sliņķe (par cilvēku vai kustoni).
- izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju.
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- iebelzt Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
- pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m.
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs).
- takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
- sociālā iejaukšanās sociālā darba funkciju kopums, kas nodrošina aktīvu, mērķtiecīgu un plānotu sociālā darbinieka rīcību cilvēku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem.
- aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- līderība Sociāla loma, kas saistīta ar citu cilvēku organizēšanu un kopīgās rīcības izlemšanu.
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
- iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām.
- atbalsta sistēma sociālajā darbā savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- veco ļaužu aprūpe sociālās palīdzības veids; vecu cilvēku vajadzību apmierināšana atbilstoši tām izmaiņām, kuras notiek viņu veselības, psiholoģiskajā un sociālajā jomā.
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- sociālās katastrofas sociāli, masveidīgi satricinājumi, kuru rezultātā iespējami upuri un vairāku sociālo grupu labklājības pazemināšana, cilvēku fiziskās vai psihiskās veselības zudums.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas.
- reliģiju socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī reliģijas un cilvēku sabiedrības attiecības.
- apķīlāt Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
- decimēt Sodīt ar nāvi katru desmito cilvēku, ja apspiežot nemierus uzskata, ka visi vainīgi.
- pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
- Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem.
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi.
- sakaru karaspēks speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus.
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem.
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
- bibliotekologs Speciālists bibliotēku zinātnē.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- bioritmologs Speciālists, kas pēta bioloģisko ritmu (ciklu) ietekmi uz cilvēku, viņa fizisko, emocionālo un intelektuālo stāvokli.
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
- bibliotēku kolektors specializēta grāmatu tirdzniecības iestāde, kas regulāri apgādā bibliotēkas ar grāmatām un bibliotēku tehniku.
- ugunsdzēsēju automobilis specializēts automobilis ugunsgrēku dzēšanai, aprīkots ar speciālām ugunsdzēsības iekārtām.
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
- trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus.
- bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
- iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
- pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
- pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
- emocionālā inteliģence spēja identificēt savas un citu cilvēku emocijas, spēja vadīt savas emocijas, kā arī tās izmantot uzvedības un domāšanas vadīšanai.
- statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas.
- mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
- nolīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons).
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks).
- jūgs Spēks, vara, kas ierobežo, apspiež cilvēku; spaidi.
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai.
- Ritera metode spēku aprēķina metode kopnes stieņos, šķeļot kopni vēlamā vietā tā, lai bez vienādojumu sistēmas atrisināšanas noteiktu vajadzīgos spēkus.
- kustības pretestība spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
- pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai.
- polidinamija Spēku pārpilnība.
- pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
- lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu.
- plakanisku spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki darbojas vienā kopējā plaknē.
- telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm.
- saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā).
- paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi.
- spēku sistēmas redukcija uz centru spēku vienkāršošana, aizstājot tos kādā redukcijas centrā ar ekvivalentu s spēku sistēmu, kas sastāv no viena spēka (spēku sistēmas galvenā vektora) un viena spēkpāra (spēku sistēmas galvenā momenta).
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos).
- šarnīrmoments Spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi.
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt) - par cilvēku.
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku.
- presings spiediens (piemēram, ko izdara uz kādu cilvēku).
- skrūvspiedne Spiedne, kurā spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvprese.
- skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
- prūšļot Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo); prūstēt.
- prūstēt Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo).
- notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku.
- SBA Starpbibliotēku abonements.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- SSBA Starptautiska Skolu bibliotēku asociācija.
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.).
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā.
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdība.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- forma Stāvoklis, kad var pilnīgi parādīt savas spējas, māku, spēkus.
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
- skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
- savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem.
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- stengrēties Stiprināties, skopot spēkus.
- stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus.
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- skrīnings stratēģija, ko izmanto, lai atrastu cilvēkus ar noteiktu slimību to iedzīvotāju vidū, kuriem nav specifisku sūdzību vai slimības simptomu
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
- izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
- pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
- mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, kara materiālus, transportlīdzekļus).
- sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- izarauties Strauji, ar spēku atbrīvoties no tā, kas saista, aiztur.
- ūmākām Strauji, ar spēku.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- buhņīt Stumdīt (cilvēku); dunkāt.
- personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē.
- aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
- pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu.
- spavedīties Sūdzēt grēkus.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- liels svarīgs, nozīmīgs, ietekmīgs (par cilvēku).
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- šviļpāt Svilpot (par cilvēku).
- savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
- dižskābardis Šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas.
- sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes.
- lasis Šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- piepūle Šķēluma iekšējo spēku rezultējošais spēks.
- spiediena plūsma šķidruma vai gāzes kustība slēgtā kanālā (caurule) spiediena spēku iedarbībā.
- antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
- telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā).
- aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem.
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
- Lahars un Ašnana šumeru mitoloģijā - lopu un graudu dievības, kas kopā gādā par dievu un cilvēku labklājību.
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
- anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
- jūsējs Tā cilvēka biedrs, viņa kolektīva loceklis, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
- jūsējs Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidā Tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
- uz (kā) rēķina Tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml. izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
- pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
- atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību.
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- tiesību normu realizācija tāda tiesību subjektu uzvedība, kur atbilst tiesību normu priekšrakstiem un izriet no tiem (tiesiska uzvedība), tā ir cilvēku darbība, īstenojot savas subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus.
- varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki.
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai.
- braucams Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos).
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
- sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
- riktīgs Tāds, kādam vajag būt (par cilvēku).
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- šķirīgs Tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fiziski vai psihiski defekti (par cilvēku).
- matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
- nikns Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
- prasmīgs Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- pigurns Tāds, kam ir labs, slaids augums (par cilvēku).
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- zems Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz.
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī lirisks (4).
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- taktisks Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- rētains Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku); samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku); arī laisks, izlutināts.
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1).
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- šķīsts Tāds, kam nav grēku; tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
- beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- darbaspējīgs Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu).
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- ass Tāds, kam piemīt skarbums, kam nav maiguma, piekļāvības (par cilvēku, raksturu).
- viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
- gaisīgs Tāds, kam piemīt vieglums, graciozitāte (par cilvēku).
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
- nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
- oriģināls Tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku); savdabīgs, neparasts, neikdienišķs.
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
- lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
- riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
- pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
- dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
- glezns Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī trausls, vārs.
- glīts Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām).
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- pilnīgs Tāds, kas atbilst personības ideālam (par cilvēku).
- iededzīgs Tāds, kas ātri iedegas (3) - par cilvēku.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību); arī izcils.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs.
- bibliotekoloģisks Tāds, kas attiecas uz bibliotēku zinātni.
- antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
- humano- Tāds, kas attiecas uz cilvēku.
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- mitokinētisks Tāds, kas attiecas uz spēku, kurš izraisa dalīšanās vārpstas veidošanos mitozē.
- galms Tāds, kas attiecas uz šādu vietu, cilvēku grupu, ir saistīts ar šādu vietu, cilvēku grupu.
- izoenerģētisks Tāds, kas attīsta vienādu spēku, vienādi aktīvs.
- drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.).
- nākamais Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē, pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- antropocentrisks Tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā.
- vienādspēcīgs Tāds, kas darbojas ar vienādu spēku.
- bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
- antropozoofils Tāds, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus; attiecināms, piem., uz odiem un dažām sēnēm.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu); tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
- tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- priekšpēdējais Tāds, kas ir darbojies pirms kāda pēdējā (par cilvēku).
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- vingrs Tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- sabiedrisks Tāds, kas ir kopējs kādai cilvēku grupai, kādam kolektīvam.
- komunāls Tāds, kas ir kopējs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku rīcībā, lietošanā.
- nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
- rezignēts Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku).
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu; tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- noderīgs Tāds, kas ir piemērots, izmantojams kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- (ar) asinīm slacīts tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības.
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- kubulīgs Tāds, kas ir resns kā kubuls (par cilvēku).
- sinantrops Tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
- privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli; arī personisks (2).
- paass Tāds, kas ir samērā skarbs, nepiekļāvīgs (par cilvēku, raksturu).
- pieaudzis Tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
- pagrūts Tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
- pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis garīgos, arī fiziskos spēkus (smaga pārdzīvojuma, garīga sasprindzinājuma dēļ).
- slavens Tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
- antropofils Tāds, kas izvēlas cilvēku, piem., dažas asinssūcēju odu sugas.
- trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piemēram, cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
- glūnīgs Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml.
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
- pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
- nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku); tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
- noslēpumains tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku)
- dīks Tāds, kas nav nodarbināts (parasti par cilvēku).
- nenosvērts Tāds, kas nav noteikts, līdzsvarots, mierīgs (par cilvēku).
- rets Tāds, kas nav parasts (par cilvēku, tā īpašībām, spējām).
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- gaiķis Tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis.
- bezpersonisks Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās; tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- necils Tāds, kas neizceļas citu vidū ar ko sevišķu, ar izcilām spējām, īpašībām (parasti par cilvēku).
- niecīgs Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku); neievērojams, arī mazvērtīgs.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku); tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu).
- krāsains Tāds, kas nepieder pie baltās rases (par cilvēku, cilvēku grupu).
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
- neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti, nozīmi (piemēram, par cilvēka spējām, psihisku stāvokli).
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- neatslābstošs Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- paklausīgs Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- tīrīgs Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- privāts Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam individuāli vai atsevišķai cilvēku grupai.
- viņējs Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
- vājš Tāds, kas piemīt mazākā mērā, nekā vajadzīgs (parasti par spēku); nepietiekams.
- patiess Tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku); īsts (2).
- īsts tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku); patiess.
- pacilājošs Tāds, kas pozitīvi ietekmē cilvēku (par psihisku stāvokli).
- simpātisks Tāds, kas pret sevi izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku).
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- neizdarīgs Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku).
- masu Tāds, kas saistīts ar šādu cilvēku kopumu (piem., masu nemieri, masu informācijas līdzekļi).
- humanitārs Tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs.
- pamudrs Tāds, kas samērā ātri iet, dara (par cilvēku).
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2).
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
- rets Tāds, kas skaitā ir mazs, neliels (par cilvēku kopumu).
- nenogurstošs Tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- māņticīgs Tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
- jokainis Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku).
- grūts Tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu.
- apslēpts Tāds, kas vēl nav izraisījies, izpaudies (par spēku, enerģiju u. tml.).
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- lokans Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi).
- netārpīgs Tāds, kas zaudējis spēkus, vājš, nīkulīgs, nelāgs.
- neizvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (kādu cilvēku, piemēram, darbinieku), neizvirza (viņam) īpašas prasības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- vilinošs Tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni).
- stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku; arī spēcīgs (2), stiprs (2).
- spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
- stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); arī spēcīgs (2).
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1).
- neizprotams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku).
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams radīt, izraisīt par samaksu (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija (par cilvēku); primitīvs.
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
- apdzīvots Tāds, kur dzīvo samērā daudz cilvēku.
- raibs Tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.).
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuksnesīgs Tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs.
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī samērā nomaļš.
- neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
- nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
- pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
- ciešs Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- draudzīgs Tāds, kurā cilvēkus saista draudzība, arī sirsnība (par cilvēku grupu).
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
- padsmitgadīgs Tāds, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit (par cilvēku).
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- pašaurs Tāds, kurā ir samērā maz locekļu (par cilvēku grupu).
- nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml).
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- rokrocīgs Tāds, kurā katrs no kādas cilvēku grupas veic atsevišķu (darba, darbības) daļu, posmu.
- netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā nav vienāds, līdzvērtīgs spēku samērs (parasti par cīņu).
- masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits; masveida (1).
- masveida Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
- tresots Tāds, kura tērpam ir treses (par cilvēku); tāds, kam ir treses (par tērpu, tā daļām).
- titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību); neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
- precīzs Tāds, kura veiktā darbība pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par cilvēku).
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- neizdibināms Tāds, kuru grūti vai neiespējami iepazīt (par cilvēku).
- nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- naidīgs Tāds, starp kuriem ir naids (par cilvēkiem, cilvēku grupām); tāds, kam ir naids pret kādu.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- kārpains Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1); tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku.
- tīrs Tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
- tiešams Taisns (par cilvēku).
- paraugmācības Taktisko (taktiski speciālo), bet atsevišķos gadījumos arī komandieru un štābu mācību varietāte ar karaspēku (spēkiem).
- dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu.
- nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
- laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
- cilvēkēdājs Tas (tāds), kas ēd cilvēka gaļu (par cilvēku); kanibāls.
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- penitenciārs Tas, kas attiecas uz grēku nožēlošanu un labošanos.
- tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, ietekmē, arī cieši saista pie kā.
- caurbira Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
- līdzgaitnieks Tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- viengadnieks Tas, kas ir vienu gadu vecs (par cilvēku vai dzīvnieku).
- cilvēknīdējs Tas, kas neieredz, ienīst cilvēkus, dara tiem ļaunu.
- pamats Tas, kas nodrošina (cilvēku attiecību, psihes, rakstura, personības īpašību) attīstību, eksistenci.
- inde Tas, kas traucē, nomāc cilvēka psihi; tas, kas negatīvi ietekmē cilvēku.
- dzinējs tas, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- runa Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas.
- valoda Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
- taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
- senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
- gbaji Tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie.
- zulusi Tauta Dienvidāfrikas Republikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie (baptisti).
- dongotoni Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- logiri Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- lokoji Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- loruani Tauta Dienvidsudānā, radniecīga lotukiem, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- ači Tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- kulangi Tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- angasi Tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem.
- nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- valučazi Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sani Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- grusi Tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- zagavi Tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi.
- lotuki Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- afāri Tauta, dzīvo Eritrejā un Etiopijā (Afāras ieplakā) un Džibutijas ziemeļdaļā, \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, gk. nomadi un pusnomadi, reliģija - islams (sunnisms); danakili; adali.
- mpongvi Tauta, dzīvo Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, iedalās vairākās ciltīs (mpongvi, orungi, galoji, adžumbi, nkombi), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- ašanti Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, kopā ar tuvu radniecīgajiem akimiem un akvapimiem \~2 mlj cilvēku, valodas (tvi, ašanti) pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- fanti Tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
- bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
- mano Tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- ižori Tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie.
- kpelli Tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- lomi Tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi.
- džukuni Tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- angoni Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- atoni Tauta, dzīvo Timoras salas rietumu daļā, Indonēzijā, \~800000 cilvēku, pieder pie ambontimuriešu tautām (austronēziešu saimes indonēziešu grupa).
- temi Tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- basogi Tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- banari Tauta, dzīvo Vjetnamas vidusdaļas kalnos, \~120000 cilvēku (1970. g.), pieder pie kalnu khmeriem.
- baroci Tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi.
- tatogi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kamasiji Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- suki Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- dorobi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- endo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kejo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kipsigisi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- marakveti Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- arči Tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to; attiecīgais mācību priekšmets.
- tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
- TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly").
- daļēja automatizācija tehnoloģiskā procesa (ieskaitot vadību) vai procesu sistēmas automatizācija, kurā daļa cilvēku izmantojamās enerģijas ir aizvietota ar nedzīvās dabas enerģiju.
- daļēja mehanizācija tehnoloģiskā procesa vai procesu sistēmas (neskaitot vadības sistēmas) mehanizācija, kurā daļa cilvēku izmantojamās enerģijas aizvietota ar nedzīvās dabas enerģiju.
- burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā.
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās.
- dekoratīvā būvplastika tēlniecības veids, ēku un citu arhitektūras objektu skulpturāls dekors.
- dekoratīvā tēlniecība tēlniecības veids, kam galvenā ir dekoratīvā funkcija, darbi ir brīvstāvošas skulptūras, ciļņi, skulpturāli veidojumi, kas rotā ēku interjeru un fasādes vai ārtelpu, visbiežāk pilsētvidi.
- brēkuļot Tēlot brēkuli, bļauri; bļaut, raudāt.
- dubultportrets Tēlotājas mākslas darbs, kurā ietverti divu cilvēku portreti.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas; telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- gals Telpa vai telpas, arī teritorija, kur dzīvo noteikta cilvēku grupa (parasti kādas sociālās grupas piederīgie); cilvēku grupa, kas dzīvo šādās telpās.
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- ārtelpa Telpa, kura veidojas starp ēkām vai ēku un citiem objektiem.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- struktūrkonstrukcijas Telpiskas sistēmas, ko lieto ražošanas un sabiedrisko ēku pārsegumos.
- melnais bruņinieks tēls, kas simbolizē svešzemju iekarotājus un tumšos spēkus
- varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
- Variņona teorēma teorēma, kura izsaka, ka kopspēka moments pret izvēlēto punktu ir vienāds ar visu sistēmas spēku momentu ģeometrisko summu pret to pašu punktu.
- policentrisms Teorija, ka katrai cilvēku rasei ir savi pirmatnējie senči.
- sociotelpiskā teorija teorija, kas skaidro sabiedrības un telpisko struktūru savstarpējo saistību, raksturo cilvēku radītās telpas un to ietekmi uz sociālo attiecību mijiedarbību.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- naprapātija Terapijas sistēma, kas ietver manipulācijas ar saistaudiem (saitēm, muskuļiem un locītavām) un diētu, lai atvieglotu un uzlabotu ķermeņa reģenerāciju un spēku atgūšanu.
- neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.).
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana.
- antropogēnā slodze tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.).
- kalsns Tievs, slaids, arī vājš (par cilvēku).
- Anobium pertinax tikšķis 2 jeb ēku ķirmis.
- kotēties Tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.).
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
- Tīsu ezers Tīsezers Zlēku pagastā.
- Tīšezers Tīsezers Zlēku pagastā.
- Tīsa ezers Tīsezers, ezers Zlēku pagastā.
- kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana.
- Ķīšu ezers Tīšezers, ezers Zlēku pagastā
- pagānisms To cilvēku reliģija un dievlūgšanas prakse, kuri nav ne kristieši, ne jūdaisti, ne musulmaņi.
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.
- toksoplazmoze Toksoplazmu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību.
- totēms Totēmismā - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- svētki tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
- razīgs Trakulīgs (par cilvēku).
- transportieris transporta (parasti stacionāra) ierīce, mašīna kravu vai cilvēku pārvietošanai; arī konveijers.
- kamanas Transportlīdzeklis cilvēku vešanai pa sniega vai ledus ceļiem.
- brīvskrējiens Transportlīdzekļa kustība pēc inerces, kad riteņiem nepievada vilces vai bremzēšanas spēku.
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi); negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- hiperbulija trauksmainu cilvēku pārsteidzīga lēmuma pieņemšana.
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- servīze Trauku komplekts noteiktam cilvēku skaitam.
- nevarīgs Trausls, vājš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- trematodoze Trematožu izraisīta cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība.
- flangtrieciens Trieciens pa pretinieka operatīvā (kaujas) izkārtojuma flangu, pēc tam aizejot tā galveno spēku aizmugurē.
- parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- trijotne Triju (parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopa.
- trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
- trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
- troika Triju personu komisija (gk. pretvalstiskā darbībā apsūdzēto cilvēku lietu izskatīšanai Padomju Savienībā 20. gs. 30. gados).
- vairākkārtīga zvaigžņu sistēma trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopējo smagumcentru pa eliptiskām orbītām.
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- voiska Trokšņains cilvēku bars.
- tirgs Trokšņojošu cilvēku grupa.
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
- pliks Trūcīgs, nabadzīgs (par cilvēku).
- apaļš Tukls (par cilvēku, par viņa ķermeņa daļām).
- apals Tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mīksts Tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- gaļains Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
- gaļīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
- liparodispnoja Tuklu cilvēku aizdusa.
- uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku).
- tušāt Tūļīgi, neveikli staigāt (par vecu cilvēku).
- reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku.
- rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
- izskaidrošanās Tuvu cilvēku, mīļoto vai laulāto konflikts.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
- hidroizolācijas materiāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, kas novērš ēku un būvju saskari ar ūdeni.
- Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha.
- Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu").
- ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
- sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku.
- Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus.
- UDK Universālā decimālā klasifikācija (bibliotēku zin.).
- Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- zoomorfisms Uz cilvēku attiecināts dzīvnieka apzīmējums.
- drošības reliņš uz klāja gar peldlīdzekļa malām izveidots iežogs no nerūsoša materiāla, lai pasargātu cilvēkus no iekrišanas ūdenī.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
- atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo); panākt, ka atgūst spēku, veselību.
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- pievalnēt Uzcelt (ēku) pie vaļņa.
- sapūlēt uzcelt (ēku).
- iebūvēties Uzcelt sev ēku (kādā teritorijā, arī citu celtņu vidū).
- spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs.
- izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju).
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzkupis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- damelsts Uzmācīgs (par dzīvnieku, arī cilvēku).
- individuālais darbs uzņēmējdarbība, ko fiziska persona, kas iegādājusies patentu vai izņēmusi reģistrācijas apliecību, veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku.
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
- reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā.
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.).
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
- antihumānisms Uzskatu sistēma, kas nav centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām.
- nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
- vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
- barvedis Vadonis (kādā cilvēku grupā).
- karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā.
- vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē).
- grēkāzis Vainīgais; āzis, kuram izraēļi (3. Mozus, 16) uzlika tautas grēkus un tad izdzina tuksnesī.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- dinamiskais stereotips vairākdaļīgs augstāko dzīvnieku un cilvēku reflekss, kas sastāv no atsevišķiem nosacījuma refleksiem; automatizēts secīgu reakciju kopums, kas ir iemaņu un paradumu fizioloģiskais pamats.
- grupa vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
- staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- kopspēks vairāku vai daudzu (kā) spēku summa; rezultējošais spēks.
- krāt Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot.
- pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus.
- izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus).
- šļabt Vājēt, zaudēt spēkus.
- šļābt Vājēt, zaudēt spēkus.
- kliens Vājš, nespēcīgs (par cilvēku).
- galms Valdnieka dzīvesvieta; dižciltīgu cilvēku grupa, kas dzīvo šādā vietā.
- gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku.
- dzīvā valoda valoda, kurā attiecīgajā laikmetā runā cilvēku grupa.
- lingvistiskā situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- valodas situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- Bābeles juceklis Valodu juceklis, kas radās, Dievam sodot cilvēkus, jo tie cēla Bābeles torni.
- mazattīstības valstis valstis, kurās reālais nacionālais ienākums uz vienu cilvēku ir ievērojami zemāks, nekā attīstītajās valstīs.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
- augstākais virspavēlnieks valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs.
- sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai.
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus.
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli.
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.).
- mobilizācija Valsts ekonomikas un bruņoto spēku pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- sociālā politika valsts institūciju izstrādāta stratēģija un veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku ekonomisko un sociālo aizsardzību.
- Bikstu muiža valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha).
- alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- valsts aparāts valsts varu apkalpojošo iestāžu un cilvēku kopums, kas nodrošina to ar informāciju, sagatavo tās lēmumu projektus un praktiski īsteno tās lēmumus.
- VVBIS Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēma.
- uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- nekronīms Vārds, kādā cilvēku dēvē, atsaucoties uz viņa attiecībām ar kādu mirušo.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- abrakadabra Vārds, kuram senāk piedēvēja noslēpumainību un maģisku spēku; arī buramvārds.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā.
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras.
- buramie vārdi vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- šļāgans Vārgs, ļogans, vaļīgs (par virvi, arī par vārgu cilvēku).
- jēls Vārgs, neizturīgs (parasti par cilvēku).
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
- vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- eidžisms Vecāka gadagājuma cilvēku diskriminēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
- veccilvēkgājums Veci cilvēki; vecu cilvēku kopums.
- vecļaudis Vecie cilvēki; veco cilvēku kopumu.
- patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā).
- grebasts Vecs, nederīgs priekšmets; dažkārt attiecina arī uz cilvēku.
- gerontoterapija Vecu cilvēku ārstēšana, lai palēninātu novecošanās procesu.
- senilā demence (arī senilā plānprātība) vecu cilvēku garīgo funkciju traucējumi un personības izmaiņas, kam raksturīga apātija, apjukums, atmiņas zudums un dažkārt - agresivitāte.
- gerodontija Vecu cilvēku zobu ārstniecība.
- hospiss Vecu un slimu cilvēku aprūpe.
- Āju vēdiskajā mitoloģijā - personāžs, kas acīmredzot saistīts ar dzīvības spēku, viņam piemīt arī poētiskas spējas.
- Vivasvats Vēdisma mitoloģijā - solārā dievība, Aditi dēls, kas personificē gaismu debesīs un uz zemes; cilvēku dzimuma aizsācējs.
- Bhrigu Vēdisma un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem dižajiem riši, kuru uzskata par vieni no cilvēku dzimuma ciltstēviem.
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus).
- pārvadāt Vedot (cilvēkus ar transportlīdzekli), nogādāt (tos) uz citu vietu; nogādāt (cilvēkus) uz citu vietu (par transportlīdzekli).
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
- apmale veidojums ap ēku atmosfēras u.c. ūdeņu aizvadīšanai no ēku pamatiem; ierīko ietves veidā ar slīpumu, kas vērsts prom no ēkas.
- konstruēt Veidot (cilvēku grupu noteiktam uzdevumam).
- konstituēt Veidot (parasti cilvēku grupu noteiktam uzdevumam); konstruēt (3).
- formēt Veidot (parasti organizētu cilvēku grupu).
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
- izdarīgs Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
- spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- komiteja vēlēta vai valsts varas iecelta cilvēku grupa, kas vada kādu valstisku vai sabiedrisku darbību.
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- laidzenieki Venstspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji.
- laidznieki Venstspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji.
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
- dzirnavnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji.
- ezermaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Ezermaļi" iedzīvotāji.
- krācnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Krācnieki" iedzīvotāji.
- Laidze Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidzesciems" nosaukuma variants.
- paldzenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Palgas" iedzīvotāji.
- pasilciemnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji.
- pasilnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji.
- Dzīkļi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Vāverciems" paralēls nosaukums.
- veclīcnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Veclīcnieki" iedzīvotāji.
- zemgaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
- Palgas Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- zlēcenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
- zlēciņi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
- Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
- raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
- karot Vērsties (pret kādu), vājinot (tā) ietekmi, spēku, cenšoties pakļaut (to) savai ietekmei.
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml.; vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- glābšanas veste vestes veida individuāls glābšanas līdzeklis, kas notur cilvēku virs ūdens noteiktā stāvoklī; glābšanas jaka.
- arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
- cilvēku rases vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas ar ģenētiski radniecīgu fizisko pazīmju kompleksu.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu.
- dūres tiesības viduslaikos parasts paņēmiens izšķirt strīdus ar ieroču spēku.
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
- knaipīties Viebties (par cilvēku).
- kniepties Viebties (par cilvēku).
- parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku.
- centrifugācija Vieglāko sastāvdaļu atdalīšana no smagākajām emulsijā un suspensijā, izmantojot centrifugālo spēku.
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums.
- arheoloģiskā kultūra viena laika līdzīgu arheoloģisku materiālu komplekss, kas atrasts noteiktā teritorijā un ir bijis raksturīgs noteiktai cilvēku grupai.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
- interpretīvisms viena no 20. gs. paradigmām sociālajās zinātnēs; tās veidošanos saista ar Maksa Vēbera pozitīvisma kritiku; attiecas uz epistemoloģiju un teorijām, kuras uzsver izpratnes un interpretācijas ciešo saisti un sabiedrības izpēti, kas sakņota cilvēku dzīvespasaules un subjektīvās nozīmes interpretācijā.
- jagani Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1960. g. bija \~50 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
- alakalufi Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1975. g. bija \~100 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki.
- platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
- transakciju analīze viena no psihoanalītiskā virziena teorijām psiholoģijā, arī psihoterapijas metode, kura izveidojās 20. gs. 50. gados; tās ietvaros identificē un analizē cilvēka sociālo mijiedarbību jeb transakcijas starp viņa un citu cilvēku dažādajiem Ego stāvokļiem; lielākoties izmanto zīmētas transakciju shēmas, kas uzskatāmi attēlo mijiedarbību.
- folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- autortabula Viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā.
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^.
- līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu.
- izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena.
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām.
- liedēt Vienot, saistīt (cilvēkus).
- projektīvā identifikācija viens no agrīnajiem primitīvajiem psihes aizsardzības mehānismiem, kas ietver: 1) nepieņemamo jūtu, priekšstatu psiholoģisku izstumšanu, paralēli aktivizējoties arī citiem psihes aizsardzības mehānismiem; 2) neapzinātā psihiskā satura projicēšanu uz citu cilvēku; 3) neapzinātu identificēšanos ar projicēto materiālu.
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
- Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija.
- ramapiteks Viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu).
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos.
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- sociālie kontakti viens no kontaktu veidiem, kas izpaužas cilvēku sociālā nepieciešamībā sazināties, apmainīties ar idejām, priekšstatiem un domām.
- kaujastērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
- kaujtērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- atbalsta grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija un dzīves apstākļi; kopas galvenais mērķis ir psihoemocionālā atbalsta sniegšana un informācijas apmaiņa.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
- toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
- viens kā koks vientuļš (par cilvēku).
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
- galvenā mītne vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
- bons Vieta, kurā daudz cilvēku.
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
- pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
- meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- oikodomonīms Vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā).
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens.
- slīpēts Viltīgs, izmanīgs (par cilvēku).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- sieviešu mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- orbivīrusi Vīrusu ģints, iedalāma vismaz 14 antigēniski atšķirīgās grupās; inficē mugurkaulniekus, arī cilvēku; pārnēsātāji ir odi, moskīti un ērces.
- bīdīt Virzīt (cilvēku).
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
- iet Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
- rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- cilvēce Visas pasaules pašreizējā cilvēku sabiedrība.
- no galvas līdz kājām (retāk papēžiem) viscaur (ķermenī); pilnīgi, pavisam (psihē) (par cilvēku)
- no galvas līdz papēžiem (biežāk kājām) viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
- Lugs Visgodājamākais no ķeltu dieviem, kara dievs, tirdzniecības un naudas kalšanas aizbildnis, kā arī cilvēku prototips.
- sastāvs visi (cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu.
- universāls Vispusīgs (par cilvēku, tā īpašībām).
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi; pērļvista.
- cilvēce Visu cilvēku kopums.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
- šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas.
- duša zāles zāles (augi), ko izmantoja pret aizdusu un nespēku.
- pelēkzaļgans Zaļgans ar pelēku nokrāsu.
- sirmzaļš Zaļš ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzaļš Zaļš ar pelēku nokrāsu.
- nokrist no kājām zaudējot spēkus pārmērīgā darbā, smagi saslimt, arī nomirt.
- zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- atstāties Zaudēt savu spēku, iedarbību (parasti par slimību).
- guibt Zaudēt spēku; gurt.
- atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku).
- atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
- pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu.
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- pseidodislokācijas Zemes garozas slāņu sagulumu traucējumi, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo ģeoloģisko spēku darbību.
- vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
- koroborācija Zemes un ēku ierakstīšana zemesgrāmatā.
- grunts Zemes virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- cilmiezis zemes virspusē esošo iežu horizonts, kurā bioloģisko un bioķīmisko procesu un cilvēku darbības ietekmē veidojas augsnes.
- zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus.
- Zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (3).
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas.
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā.
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- atdot sevi (visu) ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību.
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums.
- Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā.
- pelēkzilgans Zilgans ar pelēku nokrāsu.
- pelēkzilgs Zilgs ar pelēku nokrāsu.
- sirmzils Zils ar gaiši pelēku nokrāsu.
- pelēkzils Zils ar pelēku nokrāsu.
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
- būvfizika Zinātne par fizikālām parādībām un procesiem, kas saistīti ar ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju.
- vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
- loģistika Zinātne par to, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot, regulēt un kontrolēt informācijas, materiālu, produkcijas, cilvēku un enerģijas plūsmas.
- kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi.
- vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība.
- paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības.
- sabiedriskās zinātnes zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi.
- aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra).
- environika zinātniski tehnisko zinību komplekss par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku un aizsardzības paņēmieniem no tās.
- ģeodinamika Zinātņu nozaru kopums par Zemes iekšienē un ārpusē notiekošajiem procesiem un tajos radušos spēku laukiem.
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku.
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos.
- braucamzirgi Zirgi, kurus izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos); attiecīgā zirgu šķirne.
- sirmis Zirgs ar gaiši pelēku vai tumši pelēku apmatojumu, kurā ir melni un balti mati.
- sirmiķis Zirgs ar rudu vai gaiši pelēku apmatojumu.
- hipofagija Zirgu gaļas lietošana cilvēku uzturam.
- Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Kartavu kalns Zlēku Karātavu kalns, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
- Martia un Martianags zoroastrisma antropogoniskajos mītos - pirmais cilvēku pāris.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- Unkulunkulu Zulusu (Dienvidāfrika) mitoloģijā - pirmsencis, kultūrvaronis, kurš radīja pirmos cilvēkus.
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu.
- atsazvelties Zvalstoties, grīļojoties atnākt (parasti par resnu cilvēku).
- puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
- gaisa skūpsts žests - mājiens ar roku no savām lūpām virzienā uz kādu cilvēku.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ēku.