vectante
vectante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vectante | vectantes |
| Ģen. | vectantes | vectanšu |
| Dat. | vectantei | vectantēm |
| Akuz. | vectanti | vectantes |
| Lok. | vectantē | vectantēs |
1.Vectēva vai vecāsmātes māsa vai arī kāda cita vecvecāku paaudzes radiniece.
2.Veca sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik savādi ir domāt, ka es nekad vairs neredzēšu vectanti.
- Es pastāstu par sacensībām vectantei, kad mēs runājam pa telefonu.
- Kad es Jāņu rītā nonāku lejā virtuvē, tur sēž vectante.
- Lēna izklausās ļoti neganta, un vectante izbrīnīta paskatās uz augšu.
- Lēna pajautā starp diviem kumosiem un paskatās uz vectanti un vectēvu.