Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam sv.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Sv. Andrejs
Sv. Anselms
Sv. Antonija krusts
Sv. Asīzes Francisks
Sv. Damaskas Jānis

Atrasts skaidrojumos (10000+):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(no) dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
P [svara]{s:1930} apzīmējums
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
listers Abpusvērsējs arkls.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
porģis Ādmiņa krāsviela.
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
kanapene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kanepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kaņepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kanupene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne.
livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
Mūžīgais žīds Ahasvērs.
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
aizvantēt Aizsviest, aizmest.
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
aizsvelpt Aizsvilpt.
aizsvelpties Aizsvilpties.
aizsvilināties Aizsvilties.
uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot.
aptvīkt Aizsvīst.
kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
svārsteklis Akas svirkstenis.
svērte akas vinda; svērts.
svirsnis Akas vinda; svirksnis.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā.
holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
litoīds Akmensveida-.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
Alsviķe Alsviķi.
Alswig Alsviķi.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
apakšbrunči Apakšsvārki.
apaksvāki Apakšsvārki.
apukšbrunči Apakšsvārki.
apužbrunči Apakšsvārki.
apužbruņči Apakšsvārki.
apužkleita Apakšsvārki.
apužlindraki Apakšsvārki.
apužsvārki Apakšsvārki.
pamaucinis Apakšsvārki.
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
zintēt Apdomāt, apsvērt.
apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Bērtiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Spīdzenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1).
metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
apcirst Apgāzt, apsviest.
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
mugara Apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
bokātājs Apkūlību svinētājs.
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
uzkvēpināt Apkvēpināt, apsvēpēt.
okutnis Apķērīgs, apsviedīgs.
apgausināt Aplaimot, svētīt.
terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas.
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis.
apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
apmuči Apmetnis, virssvārki, mētelis.
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu.
apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt.
saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt.
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
nosveikties Apsveicināties.
noveselāties Apsveicināties.
sasveikties Apsveicināties.
saveseloties Apsveicināties.
uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu.
apsveikties Apsveikt citam citu.
pasumināt Apsveikt, apsveicināt.
sasveicināt Apsveikt, apsveicināt.
apsumināt Apsveikt, sveikt.
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
nosveikt Apsveikt.
sveikot Apsveikt.
štenhins Apsveikuma dziesma.
štenķiņš Apsveikuma dziesma.
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums.
gratulējums Apsveikums.
sveikums Apsveikums.
deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās.
prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
ponderācija Apsvēršana.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
kumekaķ Apsvērt, apspriest.
lāgot Apsvērt, nojaust.
iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm).
nozelt Apsvilināt (ar nātrēm).
apgrust Apsvilināt.
apsvildināt Apsvilināt.
sasvildināt Apsvilināt.
nosvilināties Apsvilināties (1).
apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus).
sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
murzāt Apsvīnīt, piesārņot.
aizasarot Apsvīst, aizsvīst.
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
aplakstēt Apsvīst, nosvīst (par logu rūtīm).
aizrasāt Apsvīst.
aizrasoties Apsvīst.
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
noļergāt Aptriept, apsvīnīt.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis.
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
dievdēļ Ar dieva svētību.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
uzknīpāt Ar grūtībām (ar sviru palīdzību) novietot (uz kā).
obmiķ Ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi.
kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pakāja Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
albertoli Ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi.
graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
ICL Ar kristieša sveicienu.
čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
pasvaidelēties Ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu).
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
piemuļināt Ar siekalām sasvīnīt.
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
izmaulāt Ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
aizsviest Ar sviedienu attālināt.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
pasviest Ar sviedienu novietot.
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
izsvirāt Ar sviru izcelt.
uzsvirāt Ar sviru pacelt.
krancains Ar svītru ap kaklu.
strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
piepļurkšināt Ar troksni sasvīnīt.
svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
stāvstrīpām Ar vertikālām svītrām, joslām.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
vindāt Ar vinču, sviru pacelt.
vindēt Ar vinču, sviru pacelt.
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
adjū Ardievu, sveiki.
addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
spītrāt Ārdīt, svaidīt.
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
sveķaine Ārējs sasveķojums.
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira.
Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
renovaskulārā hipertensija arteriāla hipertensija, kas saistās ar nieru asinsvadu bojājumu.
renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg.
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
ārenieks Ārzemnieks, svešinieks.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
hemodiapedēze Asins izkļūšana cauri asinsvada sienai, nebojājot to.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu.
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
intravaskulārs spiediens asinsspiediens dažādos asinsvados.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
aneirisma Asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru) sienas patoloģiska paplašināšanās.
trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
ekstīma Asinsvada ārējais apvalks.
laterālā ligatūra asinsvada daļēja noslēgšana ar vaļīgu ligatūru.
intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
angiektomija Asinsvada izgriešana.
eksangija Asinsvada izplešanās.
angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums.
angiektopija Asinsvada nepareizs novietojums vai gaita.
divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū.
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās.
pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana.
vazoreflekss Asinsvada reflekss.
angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai.
angiorāfija Asinsvada sašūšana.
angiomalācija Asinsvada sienas atmiekšķēšanās.
vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās.
angiotonuss Asinsvada tonuss; angiotonicus, a, um, adj.
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī.
adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas.
angiorekse Asinsvada vai limfvada plīsums.
obliterācija Asinsvada vai orgāna dobuma aizaugšana.
rekse Asinsvada vai orgāna plīsums.
medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus.
angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums.
kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa.
intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts.
dzīsla asinsvads
ādere Asinsvads (parasti vēna).
plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana.
angiopoēze Asinsvadu attīstīšanās jaunveidotos audos.
angionoma Asinsvadu čūlošana.
angioparēze Asinsvadu daļēja paralīze.
trombangīts Asinsvadu intīmas iekaisums ar trombozi.
devazācija Asinsvadu iznīcināšana audos vai orgānā.
devaskularizācija Asinsvadu iznīcināšana kādā ķermeņa daļā.
vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos.
pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
angiohialinoze Asinsvadu muskuļu slāņa hialīnā deģenerācija.
angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana.
hemangiektāzija Asinsvadu paplašināšanās.
vazodilatācija Asinsvadu paplašināšanās.
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
asinspārkaļķojums Asinsvadu pārkaļķojums.
angioplastika Asinsvadu plastiskā ķirurģija.
rezistogrāfija Asinsvadu pretestības asins plūsmai pieraksta metode.
lēcājs Asinsvadu pulsēšanas pastiprināšanās.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
angiopātija Asinsvadu saslimšana.
vazomocija Asinsvadu sašaurināšanās vai paplašināšanās.
vazokonstrikcija Asinsvadu sašaurināšanās.
angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē.
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
angiotenzīnamīds Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, oktapeptīds.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
inoskulācija Asinsvadu tiešs savienojums.
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums.
angiogrāfija Asinsvadu un limfvadu apraksts.
angiomiozīts Asinsvadu un muskuļu iekaisums.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem.
angioģenēze Asinsvadu veidošanās, attīstība.
forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
ekstrāvasāts Asiņu ieplūšana no asinsvadiem audos.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
piekodīgs Ass, svelošs (par salu).
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu).
galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām.
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
Šveja Asveja.
Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
saņēmiens Atbilde uz sveicienu.
pretsveiciens Atbildes sveiciens.
pretsveicinājums Atbildes sveiciens.
pretsveikums Atbildes sveiciens.
atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
žirdzināt Atdzīvināt, atsvaidznāt.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem.
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
pasvaidelēt Atkārtoti svaidīt (ne tālu).
svārstelēt atkārtoti svērt.
uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
preilis Atnācējs, svešais.
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
nojūkt Atradināties, atsvešināties.
atjūkt Atradināties; atsvešināties.
atsenēties Atradināties; atsvešināties.
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
dominēšana atrašanās valdošajā, galvenajā pozīcijā, būšana pārsvarā
ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
izsveilēt Ātri izdedzināt, izsvilināt.
žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
savaņķīt Ātri samest; sasviest.
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
abalienēt Atsavināt, atsvešināt.
ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
dzirksteļstarpa Atstarpe starp aizdedzes sveces elektrodiem.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana.
papestīt Atsvabināt, atbrīvot.
uzglābt Atsvabināt, atbrīvot.
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga.
šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā.
šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā.
retavot atsvabināt.
atsvabadināt Atsvabināt.
svabināt Atsvabināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot.
atsvaidzēt Atsvaidzināt.
atsvaigot Atsvaidzināt.
frišināt Atsvaidzināt.
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss.
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
virulis Atsvars, kas aizver durvis.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
atvārds Atsveicināšanās, sveikas.
atbučoties Atsveicināties ar skūpstu.
atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
pateikt sveiki atsveicināties.
ardievoties Atsveicināties.
atsapraščīties Atsveicināties.
atsasvēicināties Atsveicināties.
atsaveselāties Atsveicināties.
atsveiķināties Atsveicināties.
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
sveķu tecināšana atsveķošana.
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
izsveķot Atsveķot.
sveķotājs Atsveķotājs.
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
alientācija Atsvešināšanās.
atsvešība Atsvešināšanās.
atlatviskot Atsvešināt no latviskā.
nokliedēt Atsvešināt.
atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atradināties Atsvešināties.
attālināties Atsvešināties.
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
uzdzīriņa Atsvēte.
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
atsvelpt Atsvilpt.
atšvelpt Atsvilpt.
atsvilpt Atsvilpties.
atšvilpties Atsvilpties.
dešifrēt Atšifrēt, izlasīt šifrētas zīmes, speciālā vai svešā valodā rakstītu tekstu.
atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt.
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt.
atšķelt Attālināt, atsvešināt.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru.
hemāls Attiecīgs uz asinīm un uz asinsvadu sistēmu.
amficentrisks Attiecīgs uz asinsvadu pinumu ar aferentu un eferenta stumbru.
angiotrofisks Attiecīgs uz asinsvadu un limfva-du barošanos.
antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
hidrotopātisks Attiecīgs uz svīšanas funkcijas patoloģiju.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
starpskriemeļu atveres atveres, kas veidojas starp diviem blakus esošiem skriemeļiem; pa tām iet asinsvadi un nervi.
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt.
atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
sanktifikācija Atzīšana par svētu.
rante audeklā ieausta svītra.
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem.
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
šļaga Auduma, parasti segas, svītra.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
ķiteļdrēbe Audums uzsvārča šūšanai.
kiteļdrēbe Audums uzsvārču šūšanai.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
periangioma Audzējs, kas aptver asinsvadu.
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
hematolimfangioma Audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un limfvadiem.
endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
hemartoma Audzējs, kas sastāv no jauniem asinsvadiem.
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
krāsu augs augs, kuru izmanto krāsošanai; augs, no kura iegūst krāsvielas.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes.
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3).
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
saistes svars automobiļa svara daļa, kādu uzņem dzenošie riteņi.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām.
sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība.
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
tabernākuls Bagātīgi dekorēta niša pie altāra, kurā novieto svētā statuju.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
leišu sviests baltais sviests.
baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu.
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu.
kollets Balti svārki kirasieru pulkos.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
Phyllostachys bambusoides bambusveida lapvārpis.
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
Plodia interpunctella barības līdzekļu svilnis.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
alma Barojošā, gādīgā, laipnā, svētīgā.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
reliģiskie svētki baznīcas svētki.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
bērot Bēres svinēt.
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa.
bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
atbēres Bēru atsvēte.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
avaskulārs Bez asinsvadiem un limfvadiem.
anangiozs Bez asinsvadiem.
bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu.
caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
pasvars Bezmēna svaru bumba.
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
trummelis Bezmēns, rokas svari.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
ādas-muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās.
pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
imponderabls Bezsvara, nesverams.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
mančuki Biezi virssvārki.
lacans Biezpiena gabali svaigā pienā.
lecens Biezpiena gabali svaigā pienā.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
pienssviests Biezpiens un sviests.
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
reizot Bieži mainīt dzīvesvietu.
sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!".
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu.
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg.
Sphaerites glabratus birztalas saulesvabole.
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
Brīdaku ezers Bišulāču ezers Alsviķu pagastā.
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta.
ļuļka Blakusvāģis (motociklam).
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
blīvite Blīvīts - svina baltums.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
leptinidae Blusvaboļu dzimta.
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms.
platypsyllus Blusvaboļu dzimtas ģints.
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
dalba Bomis, svereklis.
dalbs Bomis, svereklis.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
brāļamsieva Brāļa sieva; svaine.
brālene Brāļa sieva; svaine.
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
brīnumsvece Brīnumsvecīte.
ugunsspicīte Brīnumsvecīte.
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts.
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās.
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
bantaiņi Brunči ar platām svītrām.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
rinduks Brunči, sieviešu svārki.
brančuki Brunči, svārki.
bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas).
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī; masveidīga ieceļošana.
budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
Pāli kanons budistu svēto rakstu pamatvaloda; theravādas budisti atzīst tikai šos rakstus.
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
donis Bundulis, koka sviesta trauks.
pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
galfvinds burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90°; to sauc arī par pusvēju.
nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
līdzsvaroties Būt līdzsvarā (2).
peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
predominēt būt pārsvarā.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
dušīt Būt teritoriālā pārsvarā (sporta spēlē).
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
esence Būtība, svarīgais, būtiskais.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā.
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos.
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
svīrot celt (ar sviru).
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
Sesswegen Cesvaine.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji.
kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji.
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji.
Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums.
notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena.
Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena.
judica Ciešanu laika 5. svētdiena.
invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
(pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī.
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
svirēt cilāt, celt (ar sviras palīdzību).
svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai.
ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
mīžka Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
svarinieks Cilvēks, kas labo svarus.
svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
svistuns Cilvēks, kas svilpo.
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana.
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu.
Oenothera caespitosa ciņu naktssvece.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma.
sveķu cirsma cirsma, kurā paredzēts skujkokus pirms izstrādes atsveķot.
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
alo- Cits, atšķirīgs, svešs.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
čamara Čehu divrindu svārki.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata).
bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece.
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~.
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu).
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem.
ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni.
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
pasvēta diena daļēja svētku diena.
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
pussvēki Daļēji svētki.
pussvētki Daļēji svētki.
pasvēdiena Daļēji svinama svētku diena; pēdējā kādu svētku diena.
pasvēki Daļēji svinami svētki; pēdējā kādu svētku diena.
pasvētki Daļēji svinami svētki.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
dammarsveķi Damarsveķi.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
sladraks Darba svārki, brunči.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
apsvēršana Darbība, process --> apsvērt.
atsvabināšana Darbība, process --> atsvabināt.
atsvaidzināšana Darbība, process --> atsvaidzināt.
svēpēšana Darbība, process --> svēpēt.
svēpināšana Darbība, process --> svēpināt.
svētīšana Darbība, process --> svētīt.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā.
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams.
gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
nīt Darīt sviestu ķērnē.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
svērējs Darītājs --> svērt.
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
ar vieglu roku daudz nedomājot, neapsverot.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
mikrotromboze Daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados.
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt.
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā.
hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas.
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
gumiguts Dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
kongokrāsvielas Dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums.
psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē.
dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību.
angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
svilis deguma, sviluma smaka.
rinofīma Deguna ādas un zemādas hipertrofija ar asinsvadu paplašināšanos "acne rosacea" vēlīnās stadijās.
antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni.
nodancāt Dejojot nosvinēt.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu.
perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
atsvariņš Dem. --> atsvars.
naktsvijolīte Dem. --> naktsvijole.
pusvāķietelis Dem. --> pusvācietis.
svainīte Dem. --> svaine.
svainītis Dem. --> svainis.
svariņš Dem. --> svari.
svārķeļi Dem. --> svārki.
svārciņš Dem. --> svārks, svārki.
svariņš Dem. --> svars.
svecīte Dem. --> svece.
svēdriņa Dem. --> svēdra.
svētdienīte Dem. --> svētdiena.
svētelēns Dem. --> svētelis.
sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
sviekstiņš Dem. --> sviests.
sviesteņš Dem. --> sviests.
sviestiņš Dem. --> sviests.
sviestīns Dem. --> sviests.
valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu.
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt.
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsūkšanai.
demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām.
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā.
reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
darbdiena Diena, kas nav brīvdiena vai svētku diena.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1).
viddiens Dienasvidus (1).
dienuvidus Dienasvidus.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
blasfēmija Dieva vai svētuma zaimošana.
dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi.
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu.
ķeists Dīvains, svešāds.
ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
nosvērts Divd. --> nosvērt.
sveicināts Divd. --> sveicināt.
sveķots Divd. --> sveķot.
sviežams Divd. --> sviest.
svinams Divd. --> svinēt.
svītrots Divd. --> svītrot.
uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
trohajs Divdaļu metrs ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
Oenothera biennis divgadīgā naktssvece.
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts.
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā.
dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
personālūnija Divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~.
pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
vairogpuķe Dižā aspidistra; mājas svētība.
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
divertikuls Doba orgāna (piem., barības vada) sienas maisveida izspiedums uz āru.
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
sirds dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
atrēzija Dobuma vai atveres trūkums dobajos orgānos - zarnās, vagīnā, asinsvados.
obturācija Dobumu, asinsvadu vai zarnu aizsprostojums.
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
uzsvērums Domas, idejas uzsvēršana.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
dominants Dominējošs, tāds, kas nomāc citus, kas ir pārsvarā pār citiem.
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās).
avansēt Dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
sātināt Dot svētību.
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu.
Oenothera drumondii Drumonda naktssvece.
dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm.
dūmu šaška dūmu svece.
dimovuška Dūmu svece.
dūmene Dūmu svece.
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt.
arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
morīns Dzeltenā augu krāsviela; flavona derivāts.
luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
ksantofills Dzeltenā krāsviela augu lapās; ksantofils.
dinitronaftols Dzeltena krāsviela vilnas un zīda krāsošanai.
kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas.
krons Dzeltena krāsviela, kas sastāv no hromskābes svina sāls.
dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela.
eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā.
Gerygone sulphurea dzeltenkrūšu krūmsvilpējs.
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām.
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā.
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
saistes svara koeficients dzenošo asu uzņemtā svara attiecība pret visu automobiļa svaru.
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
adenektopija Dziedzera atrašanās svešā vietā.
apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri.
merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
dzimene Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
dzimmene Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā.
lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
uzdzīriņš Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
uzdzīrs Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
aizdzīres Dzīru atsvēte.
balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
ortobioze Dzīvesveids, kad tiek ievērotas higiēnas prasības.
dzīve Dzīvesveids.
dzīves Dzīvesveids.
dzīvi Dzīvesveids.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
pārtikusi māja dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
kaktiņš Dzīvesvieta, mitekli.
sēdība dzīvesvieta; arī vieta, kur senāk bija māja.
mikas Dzīvesvieta; mājas.
mājvieta Dzīvesvieta.
bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
šķītūzis Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību.
tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
labiekārtots dzīvoklis dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta siltumapgāde un gāze.
dūkt Dzīvot bez rūpēm, dziedot, svilpojot.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
rošhašanā Ebreju Jaunais gads, kura laikā tiek svinēta pasaules radīšanas gadadiena.
pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens.
Pashā Ebreju Lieldienu svētki.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta.
būdiņsvēki Ebreju svētki.
būdiņsvētki Ebreju svētki.
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās.
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ģeomagnētiskie efekti efekti, kurus izraisa Zemes magnētiskais lauks un ir svarīgi kosmiskā starojuma fizikā.
eglīte Egle – Ziemsvētku simbols.
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums.
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums.
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai.
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
elektroķīmiskā polarizācija elektrods potenciāla novirze no līdzsvara potenciāla, ja caur elektrodu plūst strāva.
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
kodolu magnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kurās ir paramagnētiski atomu kodoli.
ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai.
jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
amplifikācija Elektronikā svārstību pastiprinājums.
integrētā shēma elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāju kristālā.
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
autoelektronu elektronu emisija no metāliem un pusvadītājiem stiprā ārējā elektriskajā laukā; tuneļa emisija
elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara.
eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku.
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
meloidae Eļļasvaboļu dzimta.
lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
angioendotelioma Endotelioma, audzējs, kurā ir daudz asinsvadu.
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
aepyornithiformes Epiornisveidīgie.
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
Zophodia grossulariella ērkšķogu svilnis.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
salve Esi sveicināts!
acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
mielaste Ēšana, dzeršana viesībās, svinībās.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
Laniarius aethiopicus Etiopijas svilpējčakste.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai.
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
Runcu ezers ezers Alsviķu pagastā, platība - <1 ha.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha.
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers.
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha.
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers.
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha.
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha.
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu.
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
limnimetrija Ezeru ūdens līmeņa un tā svārstību mērīšana, limnoloģijas nozare.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
dikša Ezoterismā mācekļa iesvētīšanas akts garīgajai dzīvei.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
gājatrī Ezoterismā vissvarīgākā mantra.
jore Fabrikas svilpe; raudāšana.
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos.
tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā.
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
svārstību centrs fizikālā svārsta punkts, ko iegūst, atliekot tā reducēto garumu no iekāres punkta uz smaguma centra pusi; asi, kas iet caur šo punktu, sauc par svārstību asi.
aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
termoelektriskie efekti fizikālās parādības, kuru pamatā ir saistība starp siltumu un elektriskajiem procesiem cietos vadītājos un pusvadītājos.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus.
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai.
ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības.
ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē.
vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku.
psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas.
redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
fosforhidroze Fosforescējošu sviedru izdalīšanās.
polihroms Fosforskābā svina rūda.
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika.
plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu.
fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs.
sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž).
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām); organoīds.
jubileja Gadadiena; šādas dienas svinēšana.
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki.
rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
žuburis Gaisma no sveces val lampas.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece.
gaismas modulēšana gaismas svārstību amplitūdas, fāzes, frekvences vai polarizācijas pārveidošana.
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
smalte Gaiši zila indīga krāsviela.
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
ehopulsogrāfija Galvas asinsvadu funkcionālā izmeklēšana.
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
encefaloarteriogrāfija Galvas smadzeņu artēriju arteriogrāfija asinsvadu stāvokļa un pārmaiņu pētīšanai.
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
virsgalvis Galvasvirsa.
mezgla (arī mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
mezgla (ari mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
virslieta Galvenā, svarīgākā lieta.
altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
vadošais Galvenais, svarīgākais, pirmais.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
noteicošais Galvenais, svarīgākais.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem.
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
poikilotīmija garastāvokļa svārstības
Uragus sibiricus garastes svilpis.
biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
cīparains Gareniski svītrains.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
dzelzsbetona ceļa sega garenvirzienā un šķērsvirzienā stiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti.
riroķi Gari, krokaini svārki.
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
paltraks Garš, plats virssvārks.
bērzu gārša gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
egļu gārša gārša, kurā pārsvarā aug egles.
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
kalatēt Gatavot (sviestu).
sasukt Gatavot (sviestu).
sukt Gatavot (sviestu).
taisēt Gatavot (sviestu).
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
neit Gatavot sviestu.
panīt Gatavot sviestu.
sakolčerēt Gatavot sviestu.
sviestot Gatavot sviestu.
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
jozt gurnus gatavoties kam svarīgam.
negausa Gausas, svētības trūkums.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums.
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
rentapakaļas Gludie svārki.
gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
rēdeņs goda svārks.
rēdiņš goda svārks.
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
lincēt Godāt un svinēt.
reverence Godbijīgs sveicinājums, ceļus ieliecot.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums.
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs.
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
Brachythecium glareosum grants īsvācelīte.
Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi.
štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās.
propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās.
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
mnā Grieķu svara vienība mina.
pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
durzaklis Grieznis, urbeklis, svārpsts.
griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
purnīt Grūst, sviest.
picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
vieta Gulta, guļasvieta.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
lēča Gultasvieta, gulta.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas).
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
lagača Guļasvieta, gulta.
guļas vieta guļasvieta, guļvieta.
guļuvieta Guļasvieta, guļvieta.
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
miegmuiža Guļasvieta; gulēšana.
guļa Guļasvieta.
guļamvieta Guļasvieta.
guļvieta Guļasvieta.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
supermini gurnģērba garums līdz kājstaklei (piemēram, svārki, kombinē).
meco Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz pacelei, piem., mecokleita, mecosvārki.
gvaiaks Gvajaka koka sveķi.
gvajaks Gvajakosveķi; lietots sifilisa, reimatisma un podagras ārstēšanai.
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu.
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
nesējfrekvence harmonisku svārstību frekvence, kuru modulē ar informācijas signāliem, lai tos pārraidītu.
leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvenes reizinājums ar 2π.
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
harpuners Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
harpunieris Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts.
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms.
Dynastes hercules herkulesvabole.
ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
neviendabīgs heterogēns, svešāds, citāds.
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem.
hiperkompleksie Hiperkompleksie skaitļi - skaitļi, kas ir vairāk nekā divu vienību lineāras kombinācijas; svarīgākā hiperkomplekso skaitļu sistēma ir kvaternioni.
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
leptocitoze Hipohromiskā anēmija ar leptocītu pārsvaru asinīs.
fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju.
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
gaja Hipotētisks svētmeža nosaukums senajiem baltiem.
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku).
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
bradikinīns Hormonam līdzīgs polipeptīds, kas rodas no asins globulīniem proteāžu ietekmē; izraisa asinsvadu paplašināšanos un gludās muskulatūras kontrakcijas.
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
oksihromatīns Hromatīna daļa, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām.
hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām.
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas.
eihromatīna rajoni hromosomas rajoni, kas interfāzē nekrāsojas vai vāji krāsojas ar bāziskajām krāsvielām.
sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to.
saturnisms Hroniska saindēšanās ar svinu.
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas).
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
svecīt Iedegt sveci.
štranka Iedoba svītra, rēta.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
doplerogrāfs Iekārta asinsvadu izmeklēšanai ar ultraskaņu.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
lampu pastiprinātājs iekārta, kurā ar elektronu lampu palīdzību pastiprina elektromagnētiskās svārstības un signālus dažādās elektriskās iekārtās.
lampu ģenerators iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
iekortelēt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā).
iekšauda Iekšauds - diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
proficīts ienākumu pārsvars pār izdevumiem valsts budžetā.
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
godības aizdzert iepriekš svinēt.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
angiogrāfs Ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai.
optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
statogrāfs Ierīce līdzsvara svārstību atzīmēšanai.
masmetrs Ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī.
medus sviede ierīce medus izsviešanai no kārēm; medsviedne.
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
kaleidofons ierīce skaņu svārstību noteikšanai.
vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
akvadukts Ierīce tekoša ūdens aizvadīšanai; romiešu, seno grieķu ūdensvads.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
klinometrs Ierīce, ar ko mērī sānsveres leņķi.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
pjezoelektriskais pārveidotājs ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
frekvences daudzkāršotājs ierīce, kas sinusoidālu svārstību pārveido citā sinusoidālā svārstībā ar veselu skaitu reižu augstāku frekvenci.
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
aizšviļpāt Iesākt svilpot.
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras.
inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos.
inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
konfirmands Iesvētāmais jaunietis, jauniete.
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
mācībnieks iesvētībnieks.
eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana.
iniciācija Iesvētīšana, ievadīšana.
konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
iedzīras Iesvētīšana.
iesvēte Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšanas mācība.
konfirmēt Iesvētīt.
konsekrēt Iesvētīt.
konserants Iesvētītājs.
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
ielepēt Iesviest ar dubļiem.
sadauzt iesviest, iemest.
ieskliest Iesviest, iemest.
aizšvilpt Iesvilpoties.
iesvilpēties Iesvilpoties.
iesvelpt Iesvilpt.
iešvilpt Iesvilpt.
iesvelpties Iesvilpties.
iesvilties Iesvilt (1).
ieskrīpstot Iesvītrot.
iesvītrāt Iesvītrot.
iešvītrot Iesvītrot.
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
paradēt Iet svinīgiem soliem, maršā.
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
svirāt Ieturēt līdzsvaru.
svīrāt Ieturēt līdzsvaru.
svīrēt Ieturēt līdzsvaru.
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
iesviķot Ieziest ar sveķiem.
iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām.
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru.
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.).
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.).
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs.
čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām.
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
sasvētīt Ilgāku laiku svinēt.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
atsvētīt Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izsvētīties Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece.
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
satva Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir līdzsvara, samērības un visa labā stāvoklis.
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi.
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
upanišads Indiešu visvecākie sacerējumi par filosofiju un teosofiju.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
svadeši Indijas nacionālās neatkarības kustības novirziens "svadeši kustība" 19. gs. b. un 20. gs. 1. pusē.
svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
indikānhidroze Indikāna ekskrēcija ar sviedriem.
pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu.
Indzera ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
Indzeru ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
angiometrs Instruments asinsvada diametra noteikšanai.
kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
ligators Instruments asinsvadu un dziļu, grūti aizsniedzamu audu sašūšanai.
mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
balonkatetrs Instruments, ko ievada asinsvados diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos.
mikroshēma Integrēta mikroshēma - mikrominiaturizēta elektroniska ierīce, kuras elementi apvienoti vienā pusvadītājkristālā.
čips Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.
psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
Inzera Inzera ezers - Indzeris Alsviķu pagastā.
spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai).
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
peizaki Īpaši ebreju svārki (žakete).
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
panhromija Īpašība krāsoties ar dažādām krāsvielām.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
svaidīts Īpašs, svētsvinīgs.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa.
Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators.
orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
Patrika diena īru nacionālie svētki, ko atzīmē 17. martā.
IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu.
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
pussvārks Īsi svārki.
pabildināt Īsi uzrunāt; arī īsi sveicināt.
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
svīdiens Īslaicīgs sasvīdums.
svīdoņa Īslaicīgs sasvīdums.
radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
beirams Islāmticīgo svētki.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
švipšķis Īss svārciņš meitenēm.
kriskapts Istabas kakts, kur karājas svēto bildes.
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
nopurkšķēt Īsu brīdi svirkšķēt, spurkšķēt.
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans").
klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre").
parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum").
grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum").
Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum").
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum").
spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum").
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare").
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum").
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum").
uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum").
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum").
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
Weissia brachycarpa īsvācelītes veisija.
Šropšīras aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne ar pussmalku vilnu; izveidota Anglijā 18.-19. gs.
Sautdaunsu aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne.
īsie viļņi īsviļņi.
fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku).
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
izsvērt Izcelt (parasti ar sviru).
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
atsveķoties Izdalīt sveķus.
sveķāt Izdalīt sveķus.
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
aizšvelpties Izdot svilpjošu skaņu.
defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām.
izpītināt Izkaisīt, izsvaidīt.
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
homostāze Izlīdzināšanās, sistēmas iekšēja pašlīdzsvarošanās.
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko); apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt pēdējo trumpi izmantot pēdējo, izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt pašu svarīgāko, nozīmīgāko.
šķērsizmērs Izmērs (kā) šķērsvirzienā.
izspēlāt Izmētāt, izsvaidīt.
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma.
eksempcija Izņēmums, atsvabinājums.
eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas.
atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
celebrēt Izpildīt reliģisku ritu; svinēt.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
reliģija izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas).
izsvītrāt Izrotāt ar svītrām.
izsvītrot Izrotāt ar svītrām.
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1); akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
sist nost izsaucas, uzsverot teiktā patiesīgumu.
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba).
izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā).
emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai.
pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
bisīt Izsvaidīt, izmētāt.
sasnāt Izsvaidīt, samīdīt.
izmuršļāt Izsvaidīt.
izsvaidāt Izsvaidīt.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izsvērums Izsvarojums.
izsvērt Izsvarot.
izsvelot Izsvēpēt, izkvēpināt (istabu ar paegļu dūmiem).
apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
izsvīdēt Izsviedrēt.
iztvīcināt Izsviedrēt.
izasvīdēties Izsviedrēties.
izsvīdināties Izsviedrēties.
pārsviedrināt izsviedrināt.
izlobt Izsviest (dusmās).
izlodēt Izsviest ārā.
izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
izsvelt Izsvilināt.
izsvilpt Izsvilpāt (1).
izšvilpāt Izsvilpot.
izsvelpt Izsvilpt (1).
izsvelpt Izsvilpt (2).
apsvilpēt Izsvilpt.
izčūžēt Izsvilpt.
izšvelpt Izsvilpt.
izsvilpēt Izsvilpt.
izšvilpt Izsvilpt.
izsvelpties Izsvilpties.
izsvētīt Izsvinēt.
izjāņoties Izsvinēties Jāņu dienu; izsvinēties (kādus svētkus).
izkāzoties Izsvinēties kāzas.
nojāņoties Izsvinēties.
izsvīsties Izsvīst (2).
izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
izšņāpāt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņāpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņēpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšvītrāt Izsvītrot, pārsvītrot.
izšvītrot Izsvītrot, pārsvītrot.
izskrīpāt Izsvītrot.
izstriept Izsvītrot.
izstrīpāt Izsvītrot.
izstrīpot Izsvītrot.
izšvīkāt Izsvītrot.
izšvīkot Izsvītrot.
izsvītrāt Izsvītrot.
iztriept Izsvītrot.
nosvītrāt Izsvītrot.
pārdzēst Izsvītrot.
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
spert lielo soli izšķirties (par ko svarīgu).
izšvunkāt Izšūpot, izsvārstīt.
izsviest medu iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā.
uzvēlēt Izteikt novēlējumu (jubilejā, svētkos u. tml.).
ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā); izmest (2).
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
pārrenēt Izveidot gropi, svītru.
apstrīpāt Izveidot svītras kam apkārt, visās vai vairākās vietās.
apstrīpāt Izveidot visapkārt kādai vietai svītru.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
lēmums Izvēle, kas izriet no vairāku iespēju vispusīgas apsvēršanas, pārdomāšanas un apspriešanas.
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas.
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas.
stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā.
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa.
jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
Cimicifuga japonica Japānas sudrabsvece.
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
Ame japāņu mitoloģijā — vairāku dievību un svētvietu nosaukumu pirmais vārds.
momme Japāņu svara mērvienība, vienāda ar 3,75 g.
rio Japāņu svara vienība zeltam un sudrabam = 37,7 g.
mon Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa; mo.
mo Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa.
monme Japāņu svara vienība, 3,757 g.
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
angiolimfangioma Jaukta tipa angioma, kurā ietverti asinsvadi un limfvadi.
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem.
Jaunais gads jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki
Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
cēlības Jaunceltas ēkas iesvētīšana.
iedzīre Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
iedzīres Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
skudriķis Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu.
skudriks Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu.
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai.
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
neofīts Jauns no svešas zemes ievests augs.
recents Jauns, svaigs, nesens.
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
neovaskularizācija Jaunu asinsvadu veidošanās neparastā vietā.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs.
radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem.
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis.
frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz).
pašfrekvence Jebkuras sistēmas svārstību frekvence, ar kuru realizējas sistēmas brīvas svārstības bez ārējās iedarbības.
panakeja Jebkurš līdzeklis, ko ieteic pret visvisādām kaitēm.
atsvars Jebkurš smagums (kā) līdzsvarošanai.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji.
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa.
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji.
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem.
bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē.
agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
judabrot Jokojoties un spēlējoties ziemsvētkos iet no vienas mājas uz otru.
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo".
jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
poikiljonija jonu koncentrācijas svārstības asinīs
mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam.
banga Josla, svītra.
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
Ebreju Bībele jūdaisma svētie raksti, kurus kristieši dēvē par Veco derību.
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts.
rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
sferīdijas jūras ežu līdzsvara orgāni.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu.
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi.
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius").
Encheliopus cimbrius jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele, arī jūras vēdzele.
Lophius piscatorius jūrasvelns.
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
Suaeda maritima jūrmalas sveda.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
pandekti Justiniāna kodifikācijas svarīgākā - 3. daļa, kas publicēta 533. g. un aptver 50 grāmatas.
interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
halochromija Kāda bezkrāsaina savienojuma tieksme pārvērsties par sālsveidīgu krāsainu savienojumu.
ekvivalentsvars Kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu.
memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
viensvēdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu.
viensvētdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu.
tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
apoteoze Kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums.
ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist.
patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
aiztura Kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša.
demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
jūts Kāds zināms cimdu raksts ar svītrām.
stirulis Kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
svārgaža Kāds, kas svārstās.
svinkājis Kāds, kuram ir svina smaguma kājas.
zilsvārcis Kāds, kurš ir ģērbies zilos svārkos.
počka kāds, kurš ķēpājas pa ūdeni vai piesārņo to ar krāsvielām.
lēmējs Kāds, kurš vispusīgi apsver, pārdomā, apspriež vairākas iespējas, lai izvēlētos vienu no tām.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
sasveidīties kādu laiku sviedrēties.
citsvētdien Kādu svētdienu; dažsvētdien.
pasvētki Kādu svētku pēdējā diena (vai pēdējās dienas).
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
kāgalis Kājgalis (guļasvietai).
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga.
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
padutīns Kalikreīna preparāts; paplašina asinsvadus.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m.
Carpodacus grandis kalnu svilpis.
svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
kortikālais labirints kanāliņu un asinsvadu pinums nieres garozā.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
grūstenis Kaņepju sviests.
vāģsmērs Kaņepju sviests.
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kapilārvads Kapilārs - vissīkākais asinsvads.
teleangiektāzija Kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums.
kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
kapsētassvēki Kapusvētki.
kapsētassvētki Kapusvētki.
kapsētsvēki Kapusvētki.
kapsētsvētki Kapusvētki.
atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
parāde Karaspēka svinīga skate.
goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
Bearnes mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
kvēlains Karsts, svelmains.
cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
dvaša Karstums, svelme (no uguns).
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
svilonis Karstums, svelme.
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.).
lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
izsveidēties Kārtīgi izsvīst.
gulētiešana Kārtošanās gulēšanai un nogulšanās guļasvietā.
klāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) kārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
likties (arī iet) gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
taisīties (arī doties, iet, likties) pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
laža Kas nesvarīgs, nenozīmīgs.
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis.
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
kalādys katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
oblata katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
benediktionāls Katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
tetuks Katoļu svētnieks.
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai.
šestiņs katoļu svinamā diena sestajā nedēļā pēc Lieldienām.
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
atsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienas Katru otro svētdienu.
rēzīna Kaučuka koka sveķi.
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem.
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
Parmelia acetabulum kausveida parmēlija.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kausveidīgs Kausveida.
marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
jērene Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
jērenīca Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
zmurkšķis Kaut kas svilkts kopā.
švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
nodziras Kāzu vai bēru atsvēte; atkāzas, atbēres.
kažoksvārki Kažokādas svārki.
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
pieklāt Klājot (ko), sagatavot (guļasvietu).
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte.
kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
matriklans Klans, kam raksturīga matrilineāra izcelsme un bieži arī matrilokāla dzīvesvieta.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
svinot Klāt ar svina kārtu.
sveķot Klāt, ziest ar sveķiem.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
štāteskleita Kleita, ko velk svētkos, viesībās, sarīkojumos u. tml.
grieteņa Kleitas modelis, kam plecu daļa ir pieguļoša, svārku daļa krokota.
eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts.
elektrovagogramma Klejotājnerva elektrisko svārstību grafisks attēlojums.
emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos.
nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
nodrekšķēt Kļūt netīram, apsvīnīt.
svaiņoties Kļūt par svaiņiem.
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
smagoties kļūt smagākam; pieņemties svarā.
sveķoties Kļūt sveķainam.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
tievēt Kļūt tievākam, zaudēt svaru.
sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
sasveķoties Kļūt viscaur sveķainam.
sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments).
metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā.
pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru.
koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā.
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām.
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles.
tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
kolastīns Kolagēna deģenerācijas produkts, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām, kuras lieto normālu audu elastīna krāsošanai.
kolaterāles Kolaterālie asinsvadi - savienojumi starp divu dažādu artēriju vai vēnu sistēmām.
upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
temisāls Komplekss preparāts, kas sastāv no teobromīnnātrija un nātrija salicilāta, diurētisks un asinsvadu paplašinātājs līdzeklis; diuretīns.
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
kompleksveidīgs Kompleksveida (1).
kompleksveidīgs Kompleksveida (2).
kompleksveidīgs Kompleksveida (3).
demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni).
funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
angiolīts Konkrements asinsvada sienā.
hemolīts Konkrements asinsvadā vai tā sienā.
hepatolitiāze Konkrementu veidošanās aknu žultsvados.
ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei.
konta slēgums konta debeta un kredīta kopsummas līdzsvarojums.
kontakttīkla sekcija kontakttīkla gaisvada atsevišķs elektriski izolēts posms.
angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā.
konusveidīgs Konusveida.
konveidīgs Konusveida.
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai.
holedoholīts Kopējā žultsvada akmens.
holedohektomija Kopējā žultsvada daļas izgriešana.
holedohīts Kopējā žultsvada iekaisums.
holedohektāzija Kopējā žultsvada paplašināšanās.
holedoholitotomija Kopējā žultsvada pārgriešana akmens izņemšanai.
holedohotomija Kopējā žultsvada pārgriešana.
holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
holedohogramma Kopējā žultsvada rentgenogramma.
holedohorāfija Kopējā žultsvada sašūšana.
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot.
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai.
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
hipostāze Kopš Konstantinopoles koncila (381. g.) šādi apzīmē katoliskās svētās Trīsvienības mācības kopsavilkumu.
kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
darbvārpstas kārba korpusveida detaļa darbvārpstas iebūvēšanai.
suporta kārba korpusveida konstruktīvs elements suporta piedziņas un vadības ietaišu ievietošanai.
korkrekls Korsvārki.
minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
kostīmsvārki Kostīma (1) svārki.
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda.
kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne.
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela.
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā).
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu).
pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības.
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
minerālkrāsas Krāsaini vai balti ieži, ko izmanto krāsvielu ražošanai.
hromhidroze Krāsainu sviedru izdalīšanās.
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas.
kvelda Krāsns svelme pirtī.
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā).
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā.
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
pleisēt Krāsot svītras.
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā).
izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
akvareļa krāsa krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
heliotrops Krāsviela, ar ko audumus krāso violetā krāsā.
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
orleans Krāsviela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Bixa orellana".
hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas.
saflors Krāsviela, ko iegūst no šā auga ziediem.
pārba Krāsviela.
perve Krāsviela.
krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni.
šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
melnotnes Krāsvielas, ar ko krāso melnu.
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
sintētiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst sintēzes procesā.
rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai.
dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
Oenothera speciosa krāšņā naktssvece.
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
pompozs Krāšņs, grezns; arī svinīgs.
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to).
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju.
kravsvars Kravas svars.
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli.
krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
krezorcīns Krezola derivāts, dzeltena krāsviela; indikators (pH 4-6).
purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta.
Suaeda salsa Krievijas sveda.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
pustuļi Krievu svētbildes.
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
Lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms.
adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas.
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības.
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
ķermasa Krokaini sieviešu svārki.
krokaine Krokaini sieviešu svārki.
krokainīši Krokaini sieviešu svārki.
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus").
izkrunkāti brunči krokoti svārki.
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
gerygone Krūmsvilpējs.
Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea").
Oenothera fruticosa krūmveida naktssvece.
nokristīt Krusteniski pārsvītrot.
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi.
asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1).
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
čuras Kruzuļaini svārki.
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos.
branga Kuģa korpusa šķērsvirziena stingrības elements (stingrības riba).
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
šlengerēšana Kuģa svārstīšanās sāniskā virzienā.
svara tonnāža kuģa tilpums svara tonnās.
ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
kuices Kūķi - svētku ēdiens.
kulisveidīgs Kulisveida (1).
kulisveidīgs Kulisveida (2).
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
trīt Kult (sviestu ar karoti).
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis.
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
dominica Kunga diena, svētdiena.
sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
znotene Kupli, plati svārki.
daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm.
pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
džoistiks Kursorsvira.
džojstiks Kursorsvira.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes.
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā.
karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
ļemens Kustīgs, svārstīgs.
švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt.
kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt.
čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai.
lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
Bozes-Einšteina statistika kvantu statistika identisku bozonu līdzsvarsistēmām, kam pakļaujas fotonu gāze absolūti melna ķermeņa starojumā.
plazmons kvazidaļiņa, kas apraksta elektronu svārstības ap joniem plazmā.
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
dulināt Kvēpināt, svēpināt.
aperiodisks kontūrs ķēde ar aperiodiskām svārstībām.
decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem.
Cimicifuga racemosa ķekaru sudrabsvece.
miežvilki Ķekatnieku veidz Ziemassvētkos.
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
Belans Ķeltu mitoloģijā - gaismas svētki, ko svinēja 1. maijā.
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
Strautiņu ezers Ķemera ezers Alsviķu pagastā.
svārsts Ķer