Paplašinātā meklēšana
Meklējam sv.
Atrasts vārdos (200):
- Asva:1
- Asvads:1
- Asvaga:1
- Asveja:1
- Asvera:1
- Aksvata:1
- Alsasva:1
- Alsviķe:1
- Alsviķi:1
- apsvēpt:1
- apsvērt:1
- apsvilt:1
- apsvīst:1
- atsvars:1
- atsvērt:1
- atsvēte:1
- atsvilt:1
- atsvīst:1
- Ahasvērs:1
- aizsvilt:1
- aizsvīst:1
- Alsviķis:1
- apsveikt:1
- apsveķot:1
- apsvēpēt:1
- apsvēpis:1
- apsvētīt:1
- apsviest:1
- apsviķot:1
- apsvilpt:1
- apsvīnīt:1
- asvēdere:1
- atsveikt:1
- atsveķot:1
- atsvelpt:1
- atsvempt:1
- atsvētīt:1
- atsviest:1
- atsvilpt:1
- Bānsvāra:1
- Adlisvīle:1
- ahasverus:1
- aizsvelpt:1
- aizsvēpēt:1
- aizsvētīt:1
- aizsviest:1
- aizsvilpt:1
- aizsvīrēt:1
- alusviris:1
- amīnsveķi:1
- Amrisvīle:1
- apaksvāki:1
- apsvaidīt:1
- apsveibis:1
- apsvērums:1
- apsvīdums:1
- apsvilpēt:1
- apsvītrāt:1
- asinsvadi:1
- assvaloda:1
- atomsvars:1
- atsvaidīt:1
- atsvaidze:1
- atsvaigot:1
- atsvampāt:1
- atsvariņš:1
- atsventēt:1
- atsvešība:1
- azīdsvins:1
- balsvirze:1
- Bārnsvila:1
- Beisveika:1
- Aibeksveli:1
- aizsvaidāt:1
- aizsvaidīt:2
- aizsvaidīt:1
- aizsvampāt:1
- aizsvilnīt:1
- aizsvilpot:1
- aizsvurkšt:1
- akmensvate:1
- akrilsveķi:1
- alkīdsveķi:1
- alsviķieši:1
- apsvaidīgs:1
- apsveicējs:1
- apsveikums:1
- apsvēpināt:1
- apsvēršana:1
- apsvērties:1
- apsviedīgs:1
- apsviedrēt:1
- apsvilināt:1
- apužsvārki:1
- asensvārdi:1
- asinsvārdi:1
- atsvabināt:1
- atsvaidzēt:1
- atsvelties:1
- atsvērties:1
- atsvešināt:1
- atsviedīgs:1
- atsvilināt:1
- avansveida:1
- avansveidā:1
- balssvirze:1
- balsvedība:1
- baltsvītru:1
- Bārtlsvila:1
- adresvedība:1
- aizsvelties:1
- aizsvēpināt:1
- aizsvērties:1
- aizsviedrēt:1
- aizsvilināt:1
- aizsvilties:1
- aiztursvira:1
- apakšsvārki:1
- apsvaidelēt:1
- apsveicināt:1
- apsveikšana:1
- apsveikties:1
- apsvēpēšana:1
- apsvēpēties:1
- apsviesties:1
- apsviķoties:1
- apsvildināt:1
- apsvīnīties:1
- ārāsviedējs:1
- atspersvari:1
- atsvaidelēt:1
- atsveiciens:1
- atsveicināt:1
- atsveiķināt:1
- atsveķošana:1
- atsveķoties:1
- atsvempties:1
- atsvēreklis:1
- atsvešināts:1
- atsviediens:1
- atsviesties:1
- atsvilpties:1
- baltsvārcis:1
- bantamsvars:1
- abietīnsveķi:1
- aizsargsvira:1
- aizsvaidelēt:1
- aizsvelpties:1
- aizsvempties:1
- aizsviesties:1
- aizsvilpties:1
- aizsvinēties:1
- apsvaidīties:1
- apsvainoties:1
- apsveķošanās:1
- apsviedrināt:1
- asinssviests:1
- asinsverdums:1
- Asvikenskaja:1
- atsvabadināt:1
- atsvaidzināt:1
- atsvētdienām:1
- atsvilpēties:1
- aizsvaidīties:1
- apsasviesties:1
- apsviedeniski:1
- apsviedrēties:1
- apsvilināties:1
- atsasviesties:1
- atsvabināšana:1
- atsvabinātājs:1
- atsvabināties:1
- atsvešinātība:1
- atsvešināties:1
- atsvībināties:1
- Augšsvanetija:1
- azokrāsvielas:1
- baletsvārciņi:1
- baltsvītrains:1
- aizsvilināties:1
- aizviņsvētdien:1
- apsveicinājums:1
- apsveicināties:1
- atsveicināties:1
- atsveiķināties:1
- atsvešināšanās:1
- autosvārstības:1
- azīnkrāsvielas:1
- aizcitsvētdienu:1
- anilīnkrāsviela:1
- atsvaidzināšana:1
- atsvaidzinātājs:1
- atsvaidzināties:1
- Bādsvērishofene:1
- akridīnkrāsviela:1
- aminosviestskābe:1
- atsasvēicināties:1
- alizarīnkrāsviela:1
- antrahinonkrāsviela:1
- arilmetānkrāsvielas:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi
- (ar) sviedriem vaigā
- (ne)būt no svara
- (ne)krist svarā
- (no)kristies svarā
- ābeļu lapu pasvilnis
- absolūtā graudu masa (svars)
- absolūtā virsvērtība
- acis svilst
- aerodinamiskie svari
- Ahasverus advena
- Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks
- aizdedzes svece
- aizsvilties dusmās
- Akmenes svīta
- akmens sviediena attālumā
- aktīvās krāsvielas
- akustiskās svārstības
- Allažu svētliepa
- Alsviķu dīķis
- Alsviķu kalns
- Alsviķu muiža
- Alsviķu pagasta teritorija
- Alsviķu pagasts
- alus svētki
- ambilokāla dzīvesvieta
- amorfie pusvadītāji
- Amulas svīta
- analītiskie svari
- Apaščas svīta
- aperiodiskas svārstības
- apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi)
- apiet gar virsvēja pusi
- apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi)
- apostoliskā svētība
- apšu īsvācelīte
- apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi)
- apsviežamais termometrs
- apsvilināt cūku
- apustuliskais sveiciens
- ar sviedriem laistīt
- ar sviedriem slacīt
- Arktikas svilpējalks
- Arukilas svīta
- asinsvadu kapilāri
- astīti svārki
- Astoņpadsmit svētību lūgšana
- Asvas ezers
- Asvejas ezers
- Atotonilko svētvieta
- atsvaidzes intensitāte
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju
- atsveķošanas brūce
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis
- atsveķošanas brūces spoguļa platums
- atsveķošanas fonds
- atsveķošanas periods
- atsveķošanas sānteka
- augsti svētki
- aukstā aizdedzes svece
- ausis svilst
- ausis svilst (kādam)
- autonoma svārstību sistēma
- avunkulokāla dzīvesvieta
- baltā svītra
- baltais sviests
- baltsvītrainais krustknābis
- baltsvītru krustknābis
- baltsvītru zobgaļstrazds
- bambusveida lapvārpis
- Bānūžu svētavots
- barības līdzekļu svilnis
- bāziskās krāsvielas
- baznīcas svētki
- baznīcas virsvalde
- bērna dzīvesvieta
- bērnu svētki
- bezsvara stāvoklis
- bezsvina glazūra
- Bhalsva Džahangirpura
- biešu svilnis
- Birštonas svīta
- birztalu sulasvabole
- Blosvila krasts
- brahiocefālie asinsvadi
- brīvais uzsvars
- brīvās svārstības
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze
- Brūveru svētavots
- Būdiņu svētki
- Burtnieku svīta
- caurejoša sveķu ligzda
- Cesvaines dzirnavezers
- Cesvaines novads
- Cesvaines pagasta teritorija
- Cesvaines pagasts
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve
- Cesvaines pils
- Cesvaines pilsētas lauku teritorija
- Cesvaines pilskalns
- Cesvaines ūdenskrātuve
- Cesvaines viduslaiku pils
- četršķautņu naktssvece
- ciņu naktssvece
- dabiskās krāsvielas
- dabiskās organiskās krāsvielas
- dabiskie sveķi
- darbs svētku dienā
- Daugavas svīta
- Daurijas sudrabsvece
- dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem
- Desventuradasu salas
- dieva svaidīts
- dieva svētība
- dievs svētī
- dinamiskais līdzsvars
- dispersās krāsvielas
- divgadīgā naktssvece
- dižais sviests
- Dobeles svīta
- Drisvetas ezers
- Drisvjatas ezers
- Drisvjatu ezers
- Drumonda naktssvece
- Dubīsas svīta
- Dubņiku svīta
- dzeltenkrūšu krūmsvilpējs
- dzeltensvītras kailgliemezis
- dzeltensvītru ķauķītis
- dzeltensvītru lapuķauķis
- dzert kāda sviedrus
- dziesmu svētki
- Dziesmu svētku parks
- dzimumcikla līdzsvara stadija
- dzīvesvietas apsekošana
- dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības)
- dzīvot svešā maizē
- ebreju Vasarsvētki
- egļu sveķi
- egļu sveķotājsmecernieks
- eiststiskas svārstības
- Elderenes svētavoti
- Elejas svīta
- elektroniskie svari
- Elsvērta kalni
- Elsvērta Zeme
- emfātiskais uzsvars
- Engures svīta
- Enicmus transversus
- Erithacus svecicus
- Erithacus svecicus cyanecula
- Erithacus svecicus svecicus
- ērkšķogu svilnis
- Etiopijas svilpējčakste
- fāžu līdzsvars
- fenolformaldehīda sveķi
- fizikālais svārsts
- Fuko svārsts
- gadskārtu svētki
- gaiļa svars
- gaisa atsvaidzinātājs
- gaisma svīst
- gaismēnu līdzsvars
- gaismiņa svīst
- gaisvadu līnijas gabarīts
- Galetenes svētavots
- Galtenes svētavots
- galvenais uzsvars
- gamma aminosviestskābe
- garastes svilpis
- garensveres rādītājs
- Gaujas svīta
- Gdovas svīta
- ģenētiskais līdzsvars
- govju sviestbeka
- grāmatas atvēršanas svētki
- grants īsvācelīte
- graudainā sviestbeka
- Greifsvaldes līcis
- griezeniski aizsviest
- gultasvieta un brokastis
- gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru)
- harmoniskas svārstības
- harmonisko svārstību fāze
- herpesveida dermatīts
- hordiālā medus sviede
- horizontālās garensvārstības
- horizontālās šķērssvārstības
- iesvētes mācība
- iesviest cietumā
- iet kā pa sviestu
- Ihnes svīta
- Ikšķiļu svētā liepa
- ilggadīgā naktssvece
- indiferents līdzsvara stāvoklis
- intervija dzīvesvietā
- īpatnējā svara likvācija
- īpatnējais svars
- ir dieva svētība
- īsvācelītes veisija
Atrasts skaidrojumos (500):
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
- likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
- (no) dzert kāzas (no)svinēt kāzas
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
- inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
- P [svara]{s:1930} apzīmējums
- vobleris [svārstreklāma]{s:2461}
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
- listers Abpusvērsējs arkls
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
- vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
- dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
- porģis Ādmiņa krāsviela
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
- libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
- kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
- vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne
- livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
- Mūžīgais žīds Ahasvērs
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot)
- aizpluskāt aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem
- aizšvilpot aiziet, aizskriet svilpjot
- aizšviļpot aiziet, aizskriet svilpjot
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko)
- aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien
- dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu)
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
- aizvantēt Aizsviest, aizmest
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
- aizšvelpt aizsvilpt
- aizsvelpt Aizsvilpt
- aizsvelpties Aizsvilpties
- aizsvilināties Aizsvilties
- aptvīkt Aizsvīst
- uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- svārsteklis akas svirkstenis
- svērte akas vinda; svērts
- svirsnis akas vinda; svirksnis
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
- sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- litoīds Akmensveida-
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
- alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela
- Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums
- Alsviķe Alsviķi
- Alswig Alsviķi
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
- karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
- kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
- nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji
- rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji
- rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
- jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
- trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
- aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- apakšbrunči Apakšsvārki
- apaksvāki Apakšsvārki
- apukšbrunči Apakšsvārki
- apužbrunči Apakšsvārki
- apužbruņči Apakšsvārki
- apužkleita Apakšsvārki
- apužlindraki Apakšsvārki
- apužsvārki Apakšsvārki
- pamaucinis Apakšsvārki
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
- hemabarometrs aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai
- dilātometrs aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa
- koherers aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
- algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
- seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai
- baresteziometrs aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai
- kimogrāfs aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi)
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.)
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- zintēt Apdomāt, apsvērt
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt
- papīra aklimatizācija apdrukāšanai paredzēta papīra mitruma līdzsvarošana ar apkārtējās vides mitrumu
- apkvēpis Apdūmots; apsvēpis
- Hantsvila apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Silaktis apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Graši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā
- Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā
- Pauļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā
- Karva apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
- Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā
- Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā
- Blukas apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Dzirnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Kārniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Vecsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
- Bērtiņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Spīdzenieki apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Ambrozi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī
- Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
- Braunsvila apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mērisvila apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taitusvila apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bere apdzīvota vieta Botsvānā, Kalahari ieplakā, Khanzi distrikta dienvidrietumu daļā
- Beecha apdzīvota vieta Botsvanā, Ziemeļu distrikta ziemeļu daļā
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
- Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos
- Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci
- apcirst Apgāzt, apsviest
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- mugara apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa
- kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- bokātājs Apkūlību svinētājs
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- uzkvēpināt Apkvēpināt, apsvēpēt
- okutnis Apķērīgs, apsviedīgs
- apgausināt Aplaimot, svētīt
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
- kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis
- apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids
- apmuči Apmetnis, virssvārki, mētelis
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu)
- nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
- saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt
- saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
- gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs
- nosveikties Apsveicināties
- noveselāties Apsveicināties
- sasveikties Apsveicināties
- saveseloties Apsveicināties
- uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā"
- nosveikt Apsveikt
- sveikot Apsveikt
- uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu
- apsveikties Apsveikt citam citu
- pasumināt Apsveikt, apsveicināt
- sasveicināt Apsveikt, apsveicināt
- apsumināt Apsveikt, sveikt
- gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes
- štenhins Apsveikuma dziesma
- štenķiņš Apsveikuma dziesma
- brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma
- gratulējums Apsveikums
- sveikums Apsveikums
- gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums
- ponderācija Apsvēršana
- deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās
- prātošana apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna
- kumekaķ Apsvērt, apspriest
- lāgot Apsvērt, nojaust
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt
- apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi
- apgrust Apsvilināt
- apsvildināt Apsvilināt
- sasvildināt Apsvilināt
- nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm)
- nozelt Apsvilināt (ar nātrēm)
- nosvilināties Apsvilināties (1)
- apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus)
- nobružļāt apsvīnīt
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot
- murzāt Apsvīnīt, piesārņot
Atrasts piemēros (89):
- dārgs - Ā, sveika, sveika, dārgā!
- spalvots - Bumbašs ar joni nosvieda spalvoto cepuri uz galda un smagi atsēdās atpakaļ krēslā, kurā bija sēdējis līdz šim.
- ārzemes - Es nekad neesmu bijusi ārzemēs,- svētā bijībā izdveš Viktorija.
- secināt - Iespaidīgs skaitlis,- svešais drūmi secināja.
- svīst - Kādēļ jums tik ļoti svīst rokas?
- jubileja - Man ir ielūgumi uz TV8 astoņu gadu jubilejas svinībām kaut kādā pamestā fabrikā...
- skleroze - Mēs, ārsti, ar sklerozi saprotam situāciju, kad asinsvada iekšējās sieniņas virsmā veidojas sabiezējums.
- vieta - Mūsējais ir izgājis no mājas un noklīdis,- sveiciena vietā noburkšķ Edgars.
- pateikties - Paldies, svešinieki- sieviete pateicās.
- apsveikt - Tad jau vajag jūs apsveikt!
- skaidrs - Tu ar skaidru saprātu to izsvēri un nolēmi dzīvot ar mani?
- svarīgs - Vai viņš te būtu vissvarīgākā persona?
- just - Varēja just, ka svešais ir pārsteigts.
- apsveikt – Apsveicu ar pirmo grāmatu par literatūru.
- svarīgi – Jā, ir gan, – Oskars svarīgi atbildēja.
- fizisks – Jums sava domu pasaule jālīdzsvaro ar fizisku darbu.
- pasaule – Jums sava domu pasaule jālīdzsvaro ar fizisku darbu.
- svinēt – Kāzas svinēsim pēc nedēļas.
- apsveikums – Nododiet Marikai manus apsveikumus.
- nolikt – Tādas iepazīšanās ir paša likteņa noliktas, – zīmīgi teica Visvaris Kapenieks, uzsvērti ilgi spiezdams Āra milzu plaukstu.
- skrējējs – Tas ir tāpat, kā tu man stāstīji par olimpiskajiem skrējējiem: ka viņi visi trenējoties ar svina zābakiem kājās.
- šķērssvītra – Tiem garšo gaļa, viņiem uz segspārniem ir robaina šķērssvītra ar melniem punktiņiem.
- smakot – Tu jau esi liela meitene, tev būs jātiek galā pašai, – teica mamma un atstāja mani vienu pēc sviedriem smakojošajā ģērbtuvē.
- vērtējums – Vai sabiedrības vērtējums jums nemaz nav svarīgs?
- galvenais – Visvaris Kapenieks smējās valdonīgi, itin kā būtu balles galvenais viesis.
- eksāmens — Apsveicu ar eksāmena nokārtošanu.
- strādāt — Bet tu taču svētdienās strādā.
- svētdiena — Bet tu taču svētdienās strādā.
- lietot — Biedri Goldman, kopš Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai, svina krāsu iekšdarbos lietot uz visstingrāko aizliegts.
- sveikā — Būtu manā vietā cits, tu neizietu no šejienes sveikā.
- saule — Es nebiju domājusi,- es iečukstējos,- ka cilvēkam ir lemts izbaudīt šādu svētlaimi šajā saulē.
- mango — Es savā ziņā esmu daļa no svarīgas ģimenes, — viņa nopūzdamās paskaidroja, mēs kopā ēdām vienu mango, kas pasniegts ledus skaidiņu gultā.
- pienākums — Es tevi saprotu, Agra, tas nebūs viegli, bet tas ir svēts pienākums un es centīšos tev palīdzēt.
- svētdiena — Kauns atzīties, bet svētdienas man vienmēr bijušas veļas dienas.
- tēlot — Ko tu te tēlo tādu svēto Francisku?
- kā — Mēs ar viņu esam tikpat kā sveši cilvēki, to taču tu zini.
- sveikā — Nezinu, vai mēs maz spējam izkulties sveikā, kad ir nospēlēta Marsa augstākā oktāva...
- zeme — Nosviedīs atkal zemē un saplēsīs!
- sportisks — O, sportisks vecītis, man tādi patīk, — uzslavēja Edīte sasārtusi, sviedros spīdīgu seju.
- sviedri — Tad jau tagad, cilvēkus uz Sibīriju izvezdams un uz citiem tādiem pašiem lietuviešiem šaudams, tu tos savus sviedrus nežēlosi?!
- sveikā — Un jāizdomā, kā sveikā aizmukt no banketa.
- svarīgi — Visi piekrita, ka jālūdz, lai dievi ņemtu šo dāvanu atpakaļ, — svarīgi teica Prūts.
- uzbrukt "Ventspils" maču uzsāka ļoti pārliecinoši un pārsvarā uzbruka.
- dienvidnieks «Mums Latvijā svaigi augļi un dārzeņi ir pusotru, divus mēnešus, pēc tam ēdam dienvidniekus.
- spēle (..).. galvenais atsvešinātības cēlonis laikam bija īpašais aktieru, respektīvi, aktrišu spēles veids, kurā nebija ne miņas no reālisma...
- kontaktpersona (3) Ja medicīniski novērojamā kontaktpersona maina dzīvesvietu, tās pienākums ir paziņot par to ārstniecības iestādei, kas veic medicīnisko novērošanu.
- atminēties [..] audzēkņi, arī viņu vecāki, atminas savu skolotāju: iet ciemos uz mājām, agrāk gāja arī uz skolu, atceras apsveikt dzimšanas dienā.
- svētki 10. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Mārtiņdiena, kura simbolizē ziemas sagaidīšanas svētkus.
- svētki 1966. un vēl nākošajos gados ik rudeni notika studentu svētki ar visādiem pasākumiem un lāpu gājieniem.
- novērot 20. oktobra vakarā« TV 24» studijā bija novērojams liels sieviešu īpatsvars.
- surdotulkojums 2010. gadā uzsvērts, ka pirmo reizi Saeimas svinīgā sēde tiks pārraidīta ar surdotulkojumu.
- svīst 307 pežo arī svīda priekšējais lukturis, braucot bez vāciņa nesvīda.
- modināšana 9. augustā ar iedzīvotāju modināšanu, skanot pūtēju orķestra spēlētām melodijām, sāksies Durbes svētki.
- barības līdzekļi A. Grundmane norāda – zāles skābbarība (skābsiens) ir barības līdzeklis, kas atgremotājdzīvnieku ēdināšanā ieņem vissvarīgāko vietu.
- penga Abi iesviķoja, un Eleonora lika pengu uz pengas.
- sestdien Agrai tā kā tā būšot jānāk sestdien un svētdien strādāt.
- brāzma Airēju kā automāts, nedrīkstēdama ne par sekundi izkrist no viļņu ritma, lai brāzmas tūlīt nesagrieztu laivu šķērsām un nesāktu svaidīt no sāna uz sānu kā izēstu olu.
- svīst Aiz loga svīda zilgana gaisma.
- brāzmains Aizgājām – tur sēž vecaistēvs ar kaimiņa draugu, klusi un mierīgi iedzerot alu, pāris sveču gaismā apcerot brāzmainos dzīves līkločus.
- caurvējš Aizkari no trauksmainā caurvēja paceļas kā čigāniešu svārku krokas.
- burzīties Aizņemtība un nevēlēšanās burzīties pārpildītos veikalos mēdz būt pamatīgs šķērslis Ziemassvētku dāvanu iegādei, taču nereti grūtības sagādā arī piemērotas dāvanas izvēle.
- nīst Ak svešiniek, kā viņa tevi nīst!
- kautrs Akācijas lapu smarža, saule uz svaigā zaļuma, brīnumziediem apbērtā ieva ar caurspīdīgiem zelta stariem un laimīga blonda galva ar smuku cepurīti un kautru pavasara puķu pušķīti pie baltās blūzes.
- klajš Akmens sviediena attālumā no ceļa – pasargāts no vējiem, lielu, pieaugušu egļu ieskauts – atradās klajš zemes pleķītis.
- atcelt Alsviķu pagasta Karvai ir atcelts ciema statuss tāpat kā 31 ciemam Pededzes pagastā.
- eils Alus brūvēts ar eila raugu, kas garšā dod spirdzinošu ābolu skābumu, kas līdzsvarojas ar iesala zīdaino saldumu un alus rūgtumu.
- darīšana Alus darīšanā svarīgākais ir labi mieži un ilgstoša un rūpīga raudzēšana.
- pūst Ambainis paklausīgi noģērba mēteli un, grūti pūzdams, uzsvieda uz tuvākā krēsla.
- svainis Anatolijs, kurš nekad nav cienījis svaini, tagad kļuvis par Edgara aizstāvi.
- braukt Andrievs militāri sveicina — tas vienīgais, ko viņš iemācījies karā, jo zirgus braukt pratis jau sen.
- putraimi Antkambarī astoņi centimetri speķa, divas karotes kausēta sviesta, krūze putraimu, uz jaunajām kartītēm vēl neko nav devuši.
- parāds Antons cer, ka tādējādi vismaz svētku laiku varēs pārlaist, neiekuļoties jaunos parādos.
- svītra Apakšā pavelku trīs sarkanas svītras.
- trokšņains Apgādājis vēl dažus nekaunīgus pieprasītājus — šodien viņš kāroja būt pasvītroti labs, — cauri arkai iznira trokšņainajā un smirdīgajā ielā.
- riņķis Apgājis riņķī svētajai statujai, arī pats vari saņemt dāvanu gluži tāpat, kā uz to noskaņojies kapelas trešais apsargātājs mūks.
- lūgtuve Apgrūtināts vai neapgrūtināts, bet bez naudas taču pat ne lūgtuvē nevari rādīties, jo ar ko tad nopirksi svecīti?
- svešinieks Apkārt tikai svešinieki.
- iespējams Apmēram pusi dienas es raudāju un tikai tad sāku apsvērt visus iespējamos variantus.
- kalendārs Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un atgūst siltumu.
- garīgs Apskats sākas ar garīgo tēmu un dzēlīgiem piezīmēm par svēto tēvu, kas iemācījies lietot apgrauztā ābola izstrādājumu.
- grāds Apstādījumos netālu no Sporta ielas iedzīvotāji pamanījuši sudrabegli, kas sasvērusies 45 grādu leņķī un kuras saknes vienā pusē izcēlušās no zemes.
- svešinieks Apstājas, nopēta svešinieces un slinki slāj tālāk.
- apsveikums Apsveikumus tā arī nepaguvu izsūtīt.
- apsūdzēt Apsvēris visus par un pret, kapteinis Celmiņš paņēma kaprāļa Kantaiņa atsūtītos papīrus, kas apsūdzēja Aleksi Mūrlauku par zādzību pagasta veikalā, un iesvieda tos papīru smalcinātājā.
- elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Apsverot spožās nākotnes iespējas, Morcillam uz brīdi pat aizrāvās elpa.
- riņķis Apsviedos riņķī un devos uz Katedrāles pusi.
- sabiedrība Aptuveni 80 kilometru attālumā no Rīgas ir divas vietas, kur nesteidzīgi pavadīt laiku svaigā gaisā dzīvnieku sabiedrībā.
- apsveikums Apzināti neteicu apsveikuma runu.
- uzsvērums Apziņai pieķeras balss uzsvērumi un nolaidumi, roku kustības, bārda vai tās trūkums un tērpu krāsa.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sv.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv