Paplašinātā meklēšana

Meklējam sv.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (9999):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(no) dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
P [svara]{s:1930} apzīmējums
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
listers Abpusvērsējs arkls.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
dziļā miliārija ādas krāsas papulas ap sviedru porām.
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
porģis Ādmiņa krāsviela.
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
kanapene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kanepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kaņepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kanupene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne.
livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
Mūžīgais žīds Ahasvērs.
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
aizvantēt Aizsviest, aizmest.
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
aizsvelpt Aizsvilpt.
aizsvelpties Aizsvilpties.
aizsvilināties Aizsvilties.
uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot.
aptvīkt Aizsvīst.
kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
svārsteklis Akas svirkstenis.
svērte akas vinda; svērts.
svirsnis Akas vinda; svirksnis.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā.
holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
litoīds Akmensveida-.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
Alsviķe Alsviķi.
Alswig Alsviķi.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
apakšbrunči Apakšsvārki.
apaksvāki Apakšsvārki.
apukšbrunči Apakšsvārki.
apužbrunči Apakšsvārki.
apužbruņči Apakšsvārki.
apužkleita Apakšsvārki.
apužlindraki Apakšsvārki.
apužsvārki Apakšsvārki.
pamaucinis Apakšsvārki.
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
zintēt Apdomāt, apsvērt.
apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā.
Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Bērtiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Spīdzenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē.
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē.
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1).
metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
apcirst Apgāzt, apsviest.
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
mugara Apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa.
kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
bokātājs Apkūlību svinētājs.
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
uzkvēpināt Apkvēpināt, apsvēpēt.
okutnis Apķērīgs, apsviedīgs.
apgausināt Aplaimot, svētīt.
terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas.
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis.
apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
apmuči Apmetnis, virssvārki, mētelis.
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu.
apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt.
saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt.
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
nosveikties Apsveicināties.
noveselāties Apsveicināties.
sasveikties Apsveicināties.
saveseloties Apsveicināties.
uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu.
apsveikties Apsveikt citam citu.
pasumināt Apsveikt, apsveicināt.
sasveicināt Apsveikt, apsveicināt.
apsumināt Apsveikt, sveikt.
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
nosveikt Apsveikt.
sveikot Apsveikt.
štenhins Apsveikuma dziesma.
štenķiņš Apsveikuma dziesma.
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums.
gratulējums Apsveikums.
sveikums Apsveikums.
deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās.
prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
ponderācija Apsvēršana.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
kumekaķ Apsvērt, apspriest.
lāgot Apsvērt, nojaust.
iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm).
nozelt Apsvilināt (ar nātrēm).
apgrust Apsvilināt.
apsvildināt Apsvilināt.
sasvildināt Apsvilināt.
nosvilināties Apsvilināties (1).
apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus).
sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
murzāt Apsvīnīt, piesārņot.
aizasarot Apsvīst, aizsvīst.
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
aplakstēt Apsvīst, nosvīst (par logu rūtīm).
aizrasāt Apsvīst.
aizrasoties Apsvīst.
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
noļergāt Aptriept, apsvīnīt.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis.
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
dievdēļ Ar dieva svētību.
šķobrains Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
šķobrs Ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām.
euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
uzknīpāt Ar grūtībām (ar sviru palīdzību) novietot (uz kā).
obmiķ Ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi.
kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
kājsvira Ar kāju darbināma svira.
pakāja Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
albertoli Ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi.
graidāts Ar krāsainām svītrām rotāts (audums).
ICL Ar kristieša sveicienu.
čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
sadzilināt Ar nātrām apsvilināt.
sazilināt Ar nātrēm apsvilināt, sadzelt.
nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
pasvaidelēties Ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu).
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
piemuļināt Ar siekalām sasvīnīt.
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
izmaulāt Ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
aizsviest Ar sviedienu attālināt.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
pasviest Ar sviedienu novietot.
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
izsvirāt Ar sviru izcelt.
uzsvirāt Ar sviru pacelt.
krancains Ar svītru ap kaklu.
strīpe Ar svītrvilci ieveidota svītra kokmateriālā.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
piepļurkšināt Ar troksni sasvīnīt.
svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
stāvstrīpām Ar vertikālām svītrām, joslām.
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
vindāt Ar vinču, sviru pacelt.
vindēt Ar vinču, sviru pacelt.
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
adjū Ardievu, sveiki.
addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
spītrāt Ārdīt, svaidīt.
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
sveķaine Ārējs sasveķojums.
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira.
Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
renovaskulārā hipertensija arteriāla hipertensija, kas saistās ar nieru asinsvadu bojājumu.
renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg.
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
ārenieks Ārzemnieks, svešinieks.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
hemodiapedēze Asins izkļūšana cauri asinsvada sienai, nebojājot to.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu.
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
intravaskulārs spiediens asinsspiediens dažādos asinsvados.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
aneirisma Asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru) sienas patoloģiska paplašināšanās.
trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
ekstīma Asinsvada ārējais apvalks.
laterālā ligatūra asinsvada daļēja noslēgšana ar vaļīgu ligatūru.
intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
angiektomija Asinsvada izgriešana.
eksangija Asinsvada izplešanās.
angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums.
angiektopija Asinsvada nepareizs novietojums vai gaita.
divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū.
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās.
pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana.
vazoreflekss Asinsvada reflekss.
angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai.
angiorāfija Asinsvada sašūšana.
angiomalācija Asinsvada sienas atmiekšķēšanās.
vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās.
angiotonuss Asinsvada tonuss; angiotonicus, a, um, adj.
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī.
adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas.
angiorekse Asinsvada vai limfvada plīsums.
obliterācija Asinsvada vai orgāna dobuma aizaugšana.
rekse Asinsvada vai orgāna plīsums.
medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus.
angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums.
kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa.
intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts.
dzīsla asinsvads
ādere Asinsvads (parasti vēna).
plaušu artērija asinsvads, kas novada venozās asinis no labā sirds kambara uz plaušām.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana.
angiopoēze Asinsvadu attīstīšanās jaunveidotos audos.
angionoma Asinsvadu čūlošana.
angioparēze Asinsvadu daļēja paralīze.
trombangīts Asinsvadu intīmas iekaisums ar trombozi.
devazācija Asinsvadu iznīcināšana audos vai orgānā.
devaskularizācija Asinsvadu iznīcināšana kādā ķermeņa daļā.
vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos.
pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
angiohialinoze Asinsvadu muskuļu slāņa hialīnā deģenerācija.
angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana.
hemangiektāzija Asinsvadu paplašināšanās.
vazodilatācija Asinsvadu paplašināšanās.
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
asinspārkaļķojums Asinsvadu pārkaļķojums.
angioplastika Asinsvadu plastiskā ķirurģija.
rezistogrāfija Asinsvadu pretestības asins plūsmai pieraksta metode.
lēcājs Asinsvadu pulsēšanas pastiprināšanās.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
angiopātija Asinsvadu saslimšana.
vazomocija Asinsvadu sašaurināšanās vai paplašināšanās.
vazokonstrikcija Asinsvadu sašaurināšanās.
angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē.
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
angiotenzīnamīds Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, oktapeptīds.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
inoskulācija Asinsvadu tiešs savienojums.
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums.
angiogrāfija Asinsvadu un limfvadu apraksts.
angiomiozīts Asinsvadu un muskuļu iekaisums.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā.
ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem.
angioģenēze Asinsvadu veidošanās, attīstība.
forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli.
akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
ekstrāvasāts Asiņu ieplūšana no asinsvadiem audos.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
piekodīgs Ass, svelošs (par salu).
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu).
galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām.
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
Šveja Asveja.
Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
saņēmiens Atbilde uz sveicienu.
pretsveiciens Atbildes sveiciens.
pretsveicinājums Atbildes sveiciens.
pretsveikums Atbildes sveiciens.
atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
žirdzināt Atdzīvināt, atsvaidznāt.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem.
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
pasvaidelēt Atkārtoti svaidīt (ne tālu).
svārstelēt atkārtoti svērt.
uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
preilis Atnācējs, svešais.
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
nojūkt Atradināties, atsvešināties.
atjūkt Atradināties; atsvešināties.
atsenēties Atradināties; atsvešināties.
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
dominēšana atrašanās valdošajā, galvenajā pozīcijā, būšana pārsvarā
ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
izsveilēt Ātri izdedzināt, izsvilināt.
žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
savaņķīt Ātri samest; sasviest.
beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
abalienēt Atsavināt, atsvešināt.
ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
dzirksteļstarpa Atstarpe starp aizdedzes sveces elektrodiem.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana.
papestīt Atsvabināt, atbrīvot.
uzglābt Atsvabināt, atbrīvot.
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga.
šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā.
šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā.
retavot atsvabināt.
atsvabadināt Atsvabināt.
svabināt Atsvabināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot.
atsvaidzēt Atsvaidzināt.
atsvaigot Atsvaidzināt.
frišināt Atsvaidzināt.
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss.
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
virulis Atsvars, kas aizver durvis.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
atvārds Atsveicināšanās, sveikas.
atbučoties Atsveicināties ar skūpstu.
atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
pateikt sveiki atsveicināties.
ardievoties Atsveicināties.
atsapraščīties Atsveicināties.
atsasvēicināties Atsveicināties.
atsaveselāties Atsveicināties.
atsveiķināties Atsveicināties.
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
sveķu tecināšana atsveķošana.
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
izsveķot Atsveķot.
sveķotājs Atsveķotājs.
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
alientācija Atsvešināšanās.
atsvešība Atsvešināšanās.
atlatviskot Atsvešināt no latviskā.
nokliedēt Atsvešināt.
atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atradināties Atsvešināties.
attālināties Atsvešināties.
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
uzdzīriņa Atsvēte.
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
atsvelpt Atsvilpt.
atšvelpt Atsvilpt.
atsvilpt Atsvilpties.
atšvilpties Atsvilpties.
dešifrēt Atšifrēt, izlasīt šifrētas zīmes, speciālā vai svešā valodā rakstītu tekstu.
atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt.
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt.
atšķelt Attālināt, atsvešināt.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru.
hemāls Attiecīgs uz asinīm un uz asinsvadu sistēmu.
amficentrisks Attiecīgs uz asinsvadu pinumu ar aferentu un eferenta stumbru.
angiotrofisks Attiecīgs uz asinsvadu un limfva-du barošanos.
antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
hidrotopātisks Attiecīgs uz svīšanas funkcijas patoloģiju.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
starpskriemeļu atveres atveres, kas veidojas starp diviem blakus esošiem skriemeļiem; pa tām iet asinsvadi un nervi.
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt.
atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
sanktifikācija Atzīšana par svētu.
rante audeklā ieausta svītra.
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem.
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
metahromāzija Audu vai to elementu krāsošanās citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
šļaga Auduma, parasti segas, svītra.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
ķiteļdrēbe Audums uzsvārča šūšanai.
kiteļdrēbe Audums uzsvārču šūšanai.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
periangioma Audzējs, kas aptver asinsvadu.
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
hematolimfangioma Audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un limfvadiem.
endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
hemartoma Audzējs, kas sastāv no jauniem asinsvadiem.
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
krāsu augs augs, kuru izmanto krāsošanai; augs, no kura iegūst krāsvielas.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes.
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3).
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence.
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
saistes svars automobiļa svara daļa, kādu uzņem dzenošie riteņi.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām.
sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība.
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
tripānsarkanais Azokrāsviela, ko lieto vitālajā krāsošanā.
tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
tabernākuls Bagātīgi dekorēta niša pie altāra, kurā novieto svētā statuju.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
leišu sviests baltais sviests.
baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu.
edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu.
kollets Balti svārki kirasieru pulkos.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
Phyllostachys bambusoides bambusveida lapvārpis.
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
Plodia interpunctella barības līdzekļu svilnis.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
alma Barojošā, gādīgā, laipnā, svētīgā.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
reliģiskie svētki baznīcas svētki.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
bērot Bēres svinēt.
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa.
bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
atbēres Bēru atsvēte.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
avaskulārs Bez asinsvadiem un limfvadiem.
anangiozs Bez asinsvadiem.
bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu.
caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
pasvars Bezmēna svaru bumba.
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
trummelis Bezmēns, rokas svari.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās.
pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
imponderabls Bezsvara, nesverams.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
mančuki Biezi virssvārki.
lacans Biezpiena gabali svaigā pienā.
lecens Biezpiena gabali svaigā pienā.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
pienssviests Biezpiens un sviests.
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
reizot Bieži mainīt dzīvesvietu.
sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!".
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu.
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg.
Sphaerites glabratus birztalas saulesvabole.
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
Brīdaku ezers Bišulāču ezers Alsviķu pagastā.
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta.
ļuļka Blakusvāģis (motociklam).
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
blīvite Blīvīts - svina baltums.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
leptinidae Blusvaboļu dzimta.
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms.
platypsyllus Blusvaboļu dzimtas ģints.
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
dalba Bomis, svereklis.
dalbs Bomis, svereklis.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
brāļamsieva Brāļa sieva; svaine.
brālene Brāļa sieva; svaine.
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
brīnumsvece Brīnumsvecīte.
ugunsspicīte Brīnumsvecīte.
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts.
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās.
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
bantaiņi Brunči ar platām svītrām.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
rinduks Brunči, sieviešu svārki.
brančuki Brunči, svārki.
bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas).
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī; masveidīga ieceļošana.
budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
Pāli kanons budistu svēto rakstu pamatvaloda; theravādas budisti atzīst tikai šos rakstus.
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
donis Bundulis, koka sviesta trauks.
pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
galfvinds burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90°; to sauc arī par pusvēju.
nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
līdzsvaroties Būt līdzsvarā (2).
peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
predominēt būt pārsvarā.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
dušīt Būt teritoriālā pārsvarā (sporta spēlē).
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
esence Būtība, svarīgais, būtiskais.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā.
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos.
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos.
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā.
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
svīrot celt (ar sviru).
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
Sesswegen Cesvaine.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji.
kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji.
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji.
Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara.
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums.
notabilitāte Cieņa, svarīgums, cildenums; ievērojama personība.
Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena.
Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena.
judica Ciešanu laika 5. svētdiena.
invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
(pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
statolīti Cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī.
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
svirēt cilāt, celt (ar sviras palīdzību).
svirāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrāt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
svīrēt Cilāt, celt; nēsāt vai pārvietot (celt) smagumus ar sviras u. c. instrumentu palīdzību.
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai.
ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
mīžka Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
svarinieks Cilvēks, kas labo svarus.
svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
svistuns Cilvēks, kas svilpo.
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana.
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu.
Oenothera caespitosa ciņu naktssvece.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma.
sveķu cirsma cirsma, kurā paredzēts skujkokus pirms izstrādes atsveķot.
hidrocistoma Cistisks audzējs, kas sācies no sviedru dziedzeriem.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
alo- Cits, atšķirīgs, svešs.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
čamara Čehu divrindu svārki.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata).
bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece.
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~.
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu).
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem.
ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni.
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
pasvēta diena daļēja svētku diena.
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
pussvēki Daļēji svētki.
pussvētki Daļēji svētki.
pasvēdiena Daļēji svinama svētku diena; pēdējā kādu svētku diena.
pasvēki Daļēji svinami svētki; pēdējā kādu svētku diena.
pasvētki Daļēji svinami svētki.
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
dammarsveķi Damarsveķi.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
sladraks Darba svārki, brunči.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
apsvēršana Darbība, process --> apsvērt.
atsvabināšana Darbība, process --> atsvabināt.
atsvaidzināšana Darbība, process --> atsvaidzināt.
svēpēšana Darbība, process --> svēpēt.
svēpināšana Darbība, process --> svēpināt.
svētīšana Darbība, process --> svētīt.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā.
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams.
gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
nīt Darīt sviestu ķērnē.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
svērējs Darītājs --> svērt.
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā.
ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
ar vieglu roku daudz nedomājot, neapsverot.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
mikrotromboze Daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados.
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt.
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā.
hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas.
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
gumiguts Dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
kongokrāsvielas Dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums.
psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi.
gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē.
dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību.
angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
svilis deguma, sviluma smaka.
rinofīma Deguna ādas un zemādas hipertrofija ar asinsvadu paplašināšanos "acne rosacea" vēlīnās stadijās.
antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni.
nodancāt Dejojot nosvinēt.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu.
perlamutra papīrs dekoratīvs papīrs ar perlamutru imitējošu virsmu, izgatavots, apstrādājot papīru ar sudraba vai svina spīdumiem.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
atsvariņš Dem. --> atsvars.
naktsvijolīte Dem. --> naktsvijole.
pusvāķietelis Dem. --> pusvācietis.
svainīte Dem. --> svaine.
svainītis Dem. --> svainis.
svariņš Dem. --> svari.
svārķeļi Dem. --> svārki.
svārciņš Dem. --> svārks, svārki.
svariņš Dem. --> svars.
svecīte Dem. --> svece.
svēdriņa Dem. --> svēdra.
svētdienīte Dem. --> svētdiena.
svētelēns Dem. --> svētelis.
sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
sviekstiņš Dem. --> sviests.
sviesteņš Dem. --> sviests.
sviestiņš Dem. --> sviests.
sviestīns Dem. --> sviests.
valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu.
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt.
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsūkšanai.
demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām.
minors Determinants, ko iegūst, izsvītrojot no dotā determinanta zināmas rindas un ailes.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām.
cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā.
reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
greizainītis Diagonāli svītrots adījuma raksts cimdiem.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
darbdiena Diena, kas nav brīvdiena vai svētku diena.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1).
viddiens Dienasvidus (1).
dienuvidus Dienasvidus.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
blasfēmija Dieva vai svētuma zaimošana.
dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi.
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu.
ķeists Dīvains, svešāds.
ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
nosvērts Divd. --> nosvērt.
sveicināts Divd. --> sveicināt.
sveķots Divd. --> sveķot.
sviežams Divd. --> sviest.
svinams Divd. --> svinēt.
svītrots Divd. --> svītrot.
uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
trohajs Divdaļu metrs ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī.
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
Oenothera biennis divgadīgā naktssvece.
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu.
eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts.
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā.
dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
personālūnija Divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~.
pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
vairogpuķe Dižā aspidistra; mājas svētība.
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
divertikuls Doba orgāna (piem., barības vada) sienas maisveida izspiedums uz āru.
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji.
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
sirds dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
atrēzija Dobuma vai atveres trūkums dobajos orgānos - zarnās, vagīnā, asinsvados.
obturācija Dobumu, asinsvadu vai zarnu aizsprostojums.
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
uzsvērums Domas, idejas uzsvēršana.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
dominants Dominējošs, tāds, kas nomāc citus, kas ir pārsvarā pār citiem.
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās).
avansēt Dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
sātināt Dot svētību.
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu.
Oenothera drumondii Drumonda naktssvece.
dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm.
dūmu šaška dūmu svece.
dimovuška Dūmu svece.
dūmene Dūmu svece.
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt.
arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
morīns Dzeltenā augu krāsviela; flavona derivāts.
luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
ksantofills Dzeltenā krāsviela augu lapās; ksantofils.
dinitronaftols Dzeltena krāsviela vilnas un zīda krāsošanai.
kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas.
krons Dzeltena krāsviela, kas sastāv no hromskābes svina sāls.
dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela.
eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā.
Gerygone sulphurea dzeltenkrūšu krūmsvilpējs.
šķobris Dzeltens ar melnām svītrām.
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā.
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
saistes svara koeficients dzenošo asu uzņemtā svara attiecība pret visu automobiļa svaru.
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
adenektopija Dziedzera atrašanās svešā vietā.
apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri.
merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
dzimene Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
dzimmene Dzimšanas diena, dzimšanas dienas svinības.
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā.
lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
uzdzīriņš Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
uzdzīrs Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
aizdzīres Dzīru atsvēte.
balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
ortobioze Dzīvesveids, kad tiek ievērotas higiēnas prasības.
dzīve Dzīvesveids.
dzīves Dzīvesveids.
dzīvi Dzīvesveids.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
pārtikusi māja dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
kaktiņš Dzīvesvieta, mitekli.
sēdība dzīvesvieta; arī vieta, kur senāk bija māja.
mikas Dzīvesvieta; mājas.
mājvieta Dzīvesvieta.
bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
šķītūzis Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību.
tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
labiekārtots dzīvoklis dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta siltumapgāde un gāze.
dūkt Dzīvot bez rūpēm, dziedot, svilpojot.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
rošhašanā Ebreju Jaunais gads, kura laikā tiek svinēta pasaules radīšanas gadadiena.
pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens.
Pashā Ebreju Lieldienu svētki.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.-1945. gadā veica nacisti.
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta.
būdiņsvēki Ebreju svētki.
būdiņsvētki Ebreju svētki.
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās.
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ģeomagnētiskie efekti efekti, kurus izraisa Zemes magnētiskais lauks un ir svarīgi kosmiskā starojuma fizikā.
eglīte Egle – Ziemsvētku simbols.
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums.
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums.
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai.
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
elektroķīmiskā polarizācija elektrods potenciāla novirze no līdzsvara potenciāla, ja caur elektrodu plūst strāva.
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
kodolu magnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kurās ir paramagnētiski atomu kodoli.
ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai.
jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
amplifikācija Elektronikā svārstību pastiprinājums.
integrētā shēma elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāju kristālā.
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
autoelektronu elektronu emisija no metāliem un pusvadītājiem stiprā ārējā elektriskajā laukā; tuneļa emisija
elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
citroneļļa Eļļa, ko iegūst izspiežot citronu mizas, dabā līdz 0,3% no citrona svara.
eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku.
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
meloidae Eļļasvaboļu dzimta.
lytta Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
meloe Eļļasvaboļu dzimtas ģints.
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
angioendotelioma Endotelioma, audzējs, kurā ir daudz asinsvadu.
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
aepyornithiformes Epiornisveidīgie.
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
Zophodia grossulariella ērkšķogu svilnis.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
salve Esi sveicināts!
acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
mielaste Ēšana, dzeršana viesībās, svinībās.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
Laniarius aethiopicus Etiopijas svilpējčakste.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai.
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
Runcu ezers ezers Alsviķu pagastā, platība - <1 ha.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha.
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers.
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha.
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers.
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha.
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha.
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu.
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers.
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
limnimetrija Ezeru ūdens līmeņa un tā svārstību mērīšana, limnoloģijas nozare.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
dikša Ezoterismā mācekļa iesvētīšanas akts garīgajai dzīvei.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
gājatrī Ezoterismā vissvarīgākā mantra.
jore Fabrikas svilpe; raudāšana.
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos.
tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā.
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
svārstību centrs fizikālā svārsta punkts, ko iegūst, atliekot tā reducēto garumu no iekāres punkta uz smaguma centra pusi; asi, kas iet caur šo punktu, sauc par svārstību asi.
aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
termoelektriskie efekti fizikālās parādības, kuru pamatā ir saistība starp siltumu un elektriskajiem procesiem cietos vadītājos un pusvadītājos.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus.
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai.
ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības.
ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē.
vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku.
psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas.
redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
fosforhidroze Fosforescējošu sviedru izdalīšanās.
polihroms Fosforskābā svina rūda.
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
heliogrāfija Fotogrāfiska svītru dobspieduma tehnika.
plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu.
fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs.
sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž).
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
organella Funkcionāli svarīgs veidojums (šūnām); organoīds.
jubileja Gadadiena; šādas dienas svinēšana.
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki.
rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
žuburis Gaisma no sveces val lampas.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece.
gaismas modulēšana gaismas svārstību amplitūdas, fāzes, frekvences vai polarizācijas pārveidošana.
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
smalte Gaiši zila indīga krāsviela.
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
ehopulsogrāfija Galvas asinsvadu funkcionālā izmeklēšana.
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
encefaloarteriogrāfija Galvas smadzeņu artēriju arteriogrāfija asinsvadu stāvokļa un pārmaiņu pētīšanai.
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
virsgalvis Galvasvirsa.
mezgla (arī mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
mezgla (ari mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
virslieta Galvenā, svarīgākā lieta.
altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
vadošais Galvenais, svarīgākais, pirmais.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
noteicošais Galvenais, svarīgākais.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem.
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
poikilotīmija garastāvokļa svārstības
Uragus sibiricus garastes svilpis.
biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
cīparains Gareniski svītrains.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
dzelzsbetona ceļa sega garenvirzienā un šķērsvirzienā stiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti.
riroķi Gari, krokaini svārki.
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
paltraks Garš, plats virssvārks.
bērzu gārša gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
egļu gārša gārša, kurā pārsvarā aug egles.
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
kalatēt Gatavot (sviestu).
sasukt Gatavot (sviestu).
sukt Gatavot (sviestu).
taisēt Gatavot (sviestu).
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
neit Gatavot sviestu.
panīt Gatavot sviestu.
sakolčerēt Gatavot sviestu.
sviestot Gatavot sviestu.
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
jozt gurnus gatavoties kam svarīgam.
negausa Gausas, svētības trūkums.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums.
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
rentapakaļas Gludie svārki.
gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
rēdeņs goda svārks.
rēdiņš goda svārks.
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
lincēt Godāt un svinēt.
reverence Godbijīgs sveicinājums, ceļus ieliecot.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums.
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs.
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
Brachythecium glareosum grants īsvācelīte.
Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi.
štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās.
propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās.
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
mnā Grieķu svara vienība mina.
pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
durzaklis Grieznis, urbeklis, svārpsts.
griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce.
iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
purnīt Grūst, sviest.
picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
vieta Gulta, guļasvieta.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
lēča Gultasvieta, gulta.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas).
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
lagača Guļasvieta, gulta.
guļas vieta guļasvieta, guļvieta.
guļuvieta Guļasvieta, guļvieta.
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
miegmuiža Guļasvieta; gulēšana.
guļa Guļasvieta.
guļamvieta Guļasvieta.
guļvieta Guļasvieta.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
supermini gurnģērba garums līdz kājstaklei (piemēram, svārki, kombinē).
meco Gurnģērba vai plecģērba garums - līdz pacelei, piem., mecokleita, mecosvārki.
gvaiaks Gvajaka koka sveķi.
gvajaks Gvajakosveķi; lietots sifilisa, reimatisma un podagras ārstēšanai.
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu.
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
nesējfrekvence harmonisku svārstību frekvence, kuru modulē ar informācijas signāliem, lai tos pārraidītu.
leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvenes reizinājums ar 2π.
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
harpuners Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
harpunieris Harpūnas sviedējs vai šāvējs.
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts.
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms.
Dynastes hercules herkulesvabole.
ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
neviendabīgs heterogēns, svešāds, citāds.
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem.
hiperkompleksie Hiperkompleksie skaitļi - skaitļi, kas ir vairāk nekā divu vienību lineāras kombinācijas; svarīgākā hiperkomplekso skaitļu sistēma ir kvaternioni.
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
leptocitoze Hipohromiskā anēmija ar leptocītu pārsvaru asinīs.
fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju.
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
gaja Hipotētisks svētmeža nosaukums senajiem baltiem.
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to.
kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku).
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
bradikinīns Hormonam līdzīgs polipeptīds, kas rodas no asins globulīniem proteāžu ietekmē; izraisa asinsvadu paplašināšanos un gludās muskulatūras kontrakcijas.
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
oksihromatīns Hromatīna daļa, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām.
hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām.
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas.
eihromatīna rajoni hromosomas rajoni, kas interfāzē nekrāsojas vai vāji krāsojas ar bāziskajām krāsvielām.
sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to.
saturnisms Hroniska saindēšanās ar svinu.
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas).
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
svecīt Iedegt sveci.
štranka Iedoba svītra, rēta.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
doplerogrāfs Iekārta asinsvadu izmeklēšanai ar ultraskaņu.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
lampu pastiprinātājs iekārta, kurā ar elektronu lampu palīdzību pastiprina elektromagnētiskās svārstības un signālus dažādās elektriskās iekārtās.
lampu ģenerators iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
iekortelēt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā).
iekšauda Iekšauds - diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
proficīts ienākumu pārsvars pār izdevumiem valsts budžetā.
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
godības aizdzert iepriekš svinēt.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
angiogrāfs Ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai.
optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
statogrāfs Ierīce līdzsvara svārstību atzīmēšanai.
masmetrs Ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī.
medus sviede ierīce medus izsviešanai no kārēm; medsviedne.
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
kaleidofons ierīce skaņu svārstību noteikšanai.
vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
akvadukts Ierīce tekoša ūdens aizvadīšanai; romiešu, seno grieķu ūdensvads.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
klinometrs Ierīce, ar ko mērī sānsveres leņķi.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
pjezoelektriskais pārveidotājs ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
frekvences daudzkāršotājs ierīce, kas sinusoidālu svārstību pārveido citā sinusoidālā svārstībā ar veselu skaitu reižu augstāku frekvenci.
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
aizšviļpāt Iesākt svilpot.
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras.
inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos.
inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
trenažieru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
svaru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
sporta zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.); trenažieru zāle
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
konfirmands Iesvētāmais jaunietis, jauniete.
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
mācībnieks iesvētībnieks.
eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana.
iniciācija Iesvētīšana, ievadīšana.
konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
iedzīras Iesvētīšana.
iesvēte Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšanas mācība.
konfirmēt Iesvētīt.
konsekrēt Iesvētīt.
konserants Iesvētītājs.
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
ielepēt Iesviest ar dubļiem.
sadauzt iesviest, iemest.
ieskliest Iesviest, iemest.
aizšvilpt Iesvilpoties.
iesvilpēties Iesvilpoties.
iesvelpt Iesvilpt.
iešvilpt Iesvilpt.
iesvelpties Iesvilpties.
iesvilties Iesvilt (1).
ieskrīpstot Iesvītrot.
iesvītrāt Iesvītrot.
iešvītrot Iesvītrot.
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
paradēt Iet svinīgiem soliem, maršā.
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
svirāt Ieturēt līdzsvaru.
svīrāt Ieturēt līdzsvaru.
svīrēt Ieturēt līdzsvaru.
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
iesviķot Ieziest ar sveķiem.
iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām.
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru.
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.).
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.).
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās.
sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs.
čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām.
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
sasvētīt Ilgāku laiku svinēt.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
atsvētīt Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izsvētīties Ilgāku laiku, daudz svinēt.
izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece.
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
satva Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir līdzsvara, samērības un visa labā stāvoklis.
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi.
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
upanišads Indiešu visvecākie sacerējumi par filosofiju un teosofiju.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
svadeši Indijas nacionālās neatkarības kustības novirziens "svadeši kustība" 19. gs. b. un 20. gs. 1. pusē.
svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
indikānhidroze Indikāna ekskrēcija ar sviedriem.
pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
dipa Indusu rituālā lampiņa, ko piepilda ar iesvētītu sezama eļļu.
Indzera ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
Indzeru ezers Indzeris, ezers Alsviķu pagastā.
epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
angiometrs Instruments asinsvada diametra noteikšanai.
kompresors Instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās).
ligators Instruments asinsvadu un dziļu, grūti aizsniedzamu audu sašūšanai.
mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
balonkatetrs Instruments, ko ievada asinsvados diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos.
mikroshēma Integrēta mikroshēma - mikrominiaturizēta elektroniska ierīce, kuras elementi apvienoti vienā pusvadītājkristālā.
čips Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.
psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
Inzera Inzera ezers - Indzeris Alsviķu pagastā.
spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm.
Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai).
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes.
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
peizaki Īpaši ebreju svārki (žakete).
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
panhromija Īpašība krāsoties ar dažādām krāsvielām.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
svaidīts Īpašs, svētsvinīgs.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa.
Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators.
orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
Patrika diena īru nacionālie svētki, ko atzīmē 17. martā.
IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu.
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
pussvārks Īsi svārki.
pabildināt Īsi uzrunāt; arī īsi sveicināt.
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
svīdiens Īslaicīgs sasvīdums.
svīdoņa Īslaicīgs sasvīdums.
radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem.
Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
beirams Islāmticīgo svētki.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
švipšķis Īss svārciņš meitenēm.
kriskapts Istabas kakts, kur karājas svēto bildes.
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
nopurkšķēt Īsu brīdi svirkšķēt, spurkšķēt.
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans").
klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre").
parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum").
grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum").
Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum").
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum").
spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum").
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare").
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum").
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum").
uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum").
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum").
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
Weissia brachycarpa īsvācelītes veisija.
Šropšīras aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne ar pussmalku vilnu; izveidota Anglijā 18.-19. gs.
Sautdaunsu aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne.
īsie viļņi īsviļņi.
fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku).
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
izsvērt Izcelt (parasti ar sviru).
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
atsveķoties Izdalīt sveķus.
sveķāt Izdalīt sveķus.
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
aizšvelpties Izdot svilpjošu skaņu.
defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām.
izpītināt Izkaisīt, izsvaidīt.
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
homostāze Izlīdzināšanās, sistēmas iekšēja pašlīdzsvarošanās.
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko); apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt pēdējo trumpi izmantot pēdējo, izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt pašu svarīgāko, nozīmīgāko.
šķērsizmērs Izmērs (kā) šķērsvirzienā.
izspēlāt Izmētāt, izsvaidīt.
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma.
eksempcija Izņēmums, atsvabinājums.
eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas.
atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
celebrēt Izpildīt reliģisku ritu; svinēt.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
reliģija izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas).
izsvītrāt Izrotāt ar svītrām.
izsvītrot Izrotāt ar svītrām.
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1); akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
sist nost izsaucas, uzsverot teiktā patiesīgumu.
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba).
izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā).
emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai.
pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
bisīt Izsvaidīt, izmētāt.
sasnāt Izsvaidīt, samīdīt.
izmuršļāt Izsvaidīt.
izsvaidāt Izsvaidīt.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izsvērums Izsvarojums.
izsvērt Izsvarot.
izsvelot Izsvēpēt, izkvēpināt (istabu ar paegļu dūmiem).
apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
izsvīdēt Izsviedrēt.
iztvīcināt Izsviedrēt.
izasvīdēties Izsviedrēties.
izsvīdināties Izsviedrēties.
pārsviedrināt izsviedrināt.
izlobt Izsviest (dusmās).
izlodēt Izsviest ārā.
izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
izsvelt Izsvilināt.
izsvilpt Izsvilpāt (1).
izšvilpāt Izsvilpot.
izsvelpt Izsvilpt (1).
izsvelpt Izsvilpt (2).
apsvilpēt Izsvilpt.
izčūžēt Izsvilpt.
izšvelpt Izsvilpt.
izsvilpēt Izsvilpt.
izšvilpt Izsvilpt.
izsvelpties Izsvilpties.
izsvētīt Izsvinēt.
izjāņoties Izsvinēties Jāņu dienu; izsvinēties (kādus svētkus).
izkāzoties Izsvinēties kāzas.
nojāņoties Izsvinēties.
izsvīsties Izsvīst (2).
izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
izšņāpāt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņāpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšņēpt Izsvītrot, nosvītrot.
izšvītrāt Izsvītrot, pārsvītrot.
izšvītrot Izsvītrot, pārsvītrot.
izskrīpāt Izsvītrot.
izstriept Izsvītrot.
izstrīpāt Izsvītrot.
izstrīpot Izsvītrot.
izšvīkāt Izsvītrot.
izšvīkot Izsvītrot.
izsvītrāt Izsvītrot.
iztriept Izsvītrot.
nosvītrāt Izsvītrot.
pārdzēst Izsvītrot.
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
spert lielo soli izšķirties (par ko svarīgu).
izšvunkāt Izšūpot, izsvārstīt.
izsviest medu iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā.
uzvēlēt Izteikt novēlējumu (jubilejā, svētkos u. tml.).
ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā); izmest (2).
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
pārrenēt Izveidot gropi, svītru.
apstrīpāt Izveidot svītras kam apkārt, visās vai vairākās vietās.
apstrīpāt Izveidot visapkārt kādai vietai svītru.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
lēmums Izvēle, kas izriet no vairāku iespēju vispusīgas apsvēršanas, pārdomāšanas un apspriešanas.
atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas.
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas.
stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā.
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa.
jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai.
Cimicifuga japonica Japānas sudrabsvece.
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
Ame japāņu mitoloģijā — vairāku dievību un svētvietu nosaukumu pirmais vārds.
momme Japāņu svara mērvienība, vienāda ar 3,75 g.
rio Japāņu svara vienība zeltam un sudrabam = 37,7 g.
mon Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa; mo.
mo Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa.
monme Japāņu svara vienība, 3,757 g.
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
angiolimfangioma Jaukta tipa angioma, kurā ietverti asinsvadi un limfvadi.
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem.
Jaunais gads jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki
Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
cēlības Jaunceltas ēkas iesvētīšana.
iedzīre Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
iedzīres Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
skudriķis Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu.
skudriks Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu.
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai.
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
neofīts Jauns no svešas zemes ievests augs.
recents Jauns, svaigs, nesens.
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
neovaskularizācija Jaunu asinsvadu veidošanās neparastā vietā.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs.
radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem.
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis.
frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz).
pašfrekvence Jebkuras sistēmas svārstību frekvence, ar kuru realizējas sistēmas brīvas svārstības bez ārējās iedarbības.
panakeja Jebkurš līdzeklis, ko ieteic pret visvisādām kaitēm.
atsvars Jebkurš smagums (kā) līdzsvarošanai.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji.
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa.
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji.
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem.
bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē.
agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
judabrot Jokojoties un spēlējoties ziemsvētkos iet no vienas mājas uz otru.
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo".
jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
poikiljonija jonu koncentrācijas svārstības asinīs
mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam.
banga Josla, svītra.
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
Ebreju Bībele jūdaisma svētie raksti, kurus kristieši dēvē par Veco derību.
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts.
rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki.
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
sferīdijas jūras ežu līdzsvara orgāni.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu.
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi.
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius").
Encheliopus cimbrius jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele, arī jūras vēdzele.
Lophius piscatorius jūrasvelns.
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena.
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
Suaeda maritima jūrmalas sveda.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
pandekti Justiniāna kodifikācijas svarīgākā - 3. daļa, kas publicēta 533. g. un aptver 50 grāmatas.
interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
halochromija Kāda bezkrāsaina savienojuma tieksme pārvērsties par sālsveidīgu krāsainu savienojumu.
ekvivalentsvars Kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu.
memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
viensvēdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu.
viensvētdien Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu.
tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
apoteoze Kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums.
ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist.
patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
aiztura Kādas iepriekšējā akorda skaņas saglabāšanās jaunajā akordā, kam šī skaņa ir sveša.
demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
jūts Kāds zināms cimdu raksts ar svītrām.
stirulis Kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
svārgaža Kāds, kas svārstās.
svinkājis Kāds, kuram ir svina smaguma kājas.
zilsvārcis Kāds, kurš ir ģērbies zilos svārkos.
počka kāds, kurš ķēpājas pa ūdeni vai piesārņo to ar krāsvielām.
lēmējs Kāds, kurš vispusīgi apsver, pārdomā, apspriež vairākas iespējas, lai izvēlētos vienu no tām.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
sasveidīties kādu laiku sviedrēties.
citsvētdien Kādu svētdienu; dažsvētdien.
pasvētki Kādu svētku pēdējā diena (vai pēdējās dienas).
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
kāgalis Kājgalis (guļasvietai).
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga.
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
padutīns Kalikreīna preparāts; paplašina asinsvadus.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m.
Carpodacus grandis kalnu svilpis.
svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
kortikālais labirints kanāliņu un asinsvadu pinums nieres garozā.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
grūstenis Kaņepju sviests.
vāģsmērs Kaņepju sviests.
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves.
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kapilārvads Kapilārs - vissīkākais asinsvads.
teleangiektāzija Kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums.
kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
kapsētassvēki Kapusvētki.
kapsētassvētki Kapusvētki.
kapsētsvēki Kapusvētki.
kapsētsvētki Kapusvētki.
atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
parāde Karaspēka svinīga skate.
goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
kvēlains Karsts, svelmains.
cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
dvaša Karstums, svelme (no uguns).
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
svilonis Karstums, svelme.
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.).
lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
izsveidēties Kārtīgi izsvīst.
gulētiešana Kārtošanās gulēšanai un nogulšanās guļasvietā.
klāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) kārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
likties (arī iet) gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
taisīties (arī doties, iet, likties) pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
laža Kas nesvarīgs, nenozīmīgs.
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis.
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
kalādys katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
oblata katoļu kulta maizīte ziemassvētkos.
benediktionāls Katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
tetuks Katoļu svētnieks.
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai.
šestiņs katoļu svinamā diena sestajā nedēļā pēc Lieldienām.
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
atsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienas Katru otro svētdienu.
rēzīna Kaučuka koka sveķi.
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem.
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
Parmelia acetabulum kausveida parmēlija.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kausveidīgs Kausveida.
marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
jērene Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
jērenīca Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.
baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
zmurkšķis Kaut kas svilkts kopā.
švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
nodziras Kāzu vai bēru atsvēte; atkāzas, atbēres.
kažoksvārki Kažokādas svārki.
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
pieklāt Klājot (ko), sagatavot (guļasvietu).
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte.
kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
matriklans Klans, kam raksturīga matrilineāra izcelsme un bieži arī matrilokāla dzīvesvieta.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
svinot Klāt ar svina kārtu.
sveķot Klāt, ziest ar sveķiem.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
štāteskleita Kleita, ko velk svētkos, viesībās, sarīkojumos u. tml.
grieteņa Kleitas modelis, kam plecu daļa ir pieguļoša, svārku daļa krokota.
eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts.
elektrovagogramma Klejotājnerva elektrisko svārstību grafisks attēlojums.
emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos.
nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
nodrekšķēt Kļūt netīram, apsvīnīt.
svaiņoties Kļūt par svaiņiem.
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
smagoties kļūt smagākam; pieņemties svarā.
sveķoties Kļūt sveķainam.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
tievēt Kļūt tievākam, zaudēt svaru.
sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
sasveķoties Kļūt viscaur sveķainam.
sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments).
metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā.
pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru.
koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā.
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām.
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles.
tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
kolastīns Kolagēna deģenerācijas produkts, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām, kuras lieto normālu audu elastīna krāsošanai.
kolaterāles Kolaterālie asinsvadi - savienojumi starp divu dažādu artēriju vai vēnu sistēmām.
upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
temisāls Komplekss preparāts, kas sastāv no teobromīnnātrija un nātrija salicilāta, diurētisks un asinsvadu paplašinātājs līdzeklis; diuretīns.
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
kompleksveidīgs Kompleksveida (1).
kompleksveidīgs Kompleksveida (2).
kompleksveidīgs Kompleksveida (3).
demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni).
funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
angiolīts Konkrements asinsvada sienā.
hemolīts Konkrements asinsvadā vai tā sienā.
hepatolitiāze Konkrementu veidošanās aknu žultsvados.
ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei.
konta slēgums konta debeta un kredīta kopsummas līdzsvarojums.
kontakttīkla sekcija kontakttīkla gaisvada atsevišķs elektriski izolēts posms.
angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā.
konusveidīgs Konusveida.
konveidīgs Konusveida.
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai.
holedoholīts Kopējā žultsvada akmens.
holedohektomija Kopējā žultsvada daļas izgriešana.
holedohīts Kopējā žultsvada iekaisums.
holedohektāzija Kopējā žultsvada paplašināšanās.
holedoholitotomija Kopējā žultsvada pārgriešana akmens izņemšanai.
holedohotomija Kopējā žultsvada pārgriešana.
holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
holedohogramma Kopējā žultsvada rentgenogramma.
holedohorāfija Kopējā žultsvada sašūšana.
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot.
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai.
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
hipostāze Kopš Konstantinopoles koncila (381. g.) šādi apzīmē katoliskās svētās Trīsvienības mācības kopsavilkumu.
kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
darbvārpstas kārba korpusveida detaļa darbvārpstas iebūvēšanai.
suporta kārba korpusveida konstruktīvs elements suporta piedziņas un vadības ietaišu ievietošanai.
korkrekls Korsvārki.
minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
kostīmsvārki Kostīma (1) svārki.
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta.
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda.
kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne.
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela.
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā).
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu).
pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības.
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
minerālkrāsas Krāsaini vai balti ieži, ko izmanto krāsvielu ražošanai.
hromhidroze Krāsainu sviedru izdalīšanās.
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas.
kvelda Krāsns svelme pirtī.
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā).
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā.
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
pleisēt Krāsot svītras.
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā).
izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
akvareļa krāsa krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
heliotrops Krāsviela, ar ko audumus krāso violetā krāsā.
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
orleans Krāsviela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Bixa orellana".
hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas.
saflors Krāsviela, ko iegūst no šā auga ziediem.
pārba Krāsviela.
perve Krāsviela.
krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni.
šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
melnotnes Krāsvielas, ar ko krāso melnu.
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
sintētiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst sintēzes procesā.
rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai.
dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
Oenothera speciosa krāšņā naktssvece.
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
pompozs Krāšņs, grezns; arī svinīgs.
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to).
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju.
kravsvars Kravas svars.
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli.
krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
krezorcīns Krezola derivāts, dzeltena krāsviela; indikators (pH 4-6).
purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta.
Suaeda salsa Krievijas sveda.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
pustuļi Krievu svētbildes.
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
Lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms.
adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas.
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības.
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
ķermasa Krokaini sieviešu svārki.
krokaine Krokaini sieviešu svārki.
krokainīši Krokaini sieviešu svārki.
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus").
izkrunkāti brunči krokoti svārki.
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
gerygone Krūmsvilpējs.
Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea").
Oenothera fruticosa krūmveida naktssvece.
nokristīt Krusteniski pārsvītrot.
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi.
asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1).
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
čuras Kruzuļaini svārki.
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
mārķītis Kucēns ar balti svītrainu kaklu.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos.
branga Kuģa korpusa šķērsvirziena stingrības elements (stingrības riba).
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
šlengerēšana Kuģa svārstīšanās sāniskā virzienā.
svara tonnāža kuģa tilpums svara tonnās.
ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
kuices Kūķi - svētku ēdiens.
kulisveidīgs Kulisveida (1).
kulisveidīgs Kulisveida (2).
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
trīt Kult (sviestu ar karoti).
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis.
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
dominica Kunga diena, svētdiena.
sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
znotene Kupli, plati svārki.
daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm.
pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
džoistiks Kursorsvira.
džojstiks Kursorsvira.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes.
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā.
karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
ļemens Kustīgs, svārstīgs.
švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
kuļķenēt Kustināt, svaidīt, luncināt.
kulcināt Kustināt, svaidīt; luncināt.
čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai.
lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
plazmons kvazidaļiņa, kas apraksta elektronu svārstības ap joniem plazmā.
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
dulināt Kvēpināt, svēpināt.
aperiodisks kontūrs ķēde ar aperiodiskām svārstībām.
decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem.
Cimicifuga racemosa ķekaru sudrabsvece.
miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos.
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
Belans Ķeltu mitoloģijā - gaismas svētki, ko svinēja 1. maijā.
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
Strautiņu ezers Ķemera ezers Alsviķu pagastā.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
dezodorants Ķermeņa smakas (piem., sviedru smakas) novēršanas līdzeklis.
propriorecepcija Ķermeņa stāvokļa, līdzsvara un kustību pārmaiņu uztvere.
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.
sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā.
Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
liangs Ķīniešu svara un naudas vienība.
li ķīniešu zelta un sudraba svara mērvienība, vienāda ar 37,4 mg.
leangs Ķīniešu zelta un sudraba svara vienība, 37,799 grami.
ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
svētloks Ķiploks; svētenis.
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
cerasīns Ķiršu sveķu sastāvdaļa, skābais kalcija metaarabināts.
holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
hemangioma Labdabīgs asinsvadu audzējs, parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas.
angioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadiem vai limfvadiem.
angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem.
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
haimangioma Labdabīgs lēns audzējs, kas sastāv no asinsvadiem.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
ben marcato labi uzsvērti.
autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
analītiskie svari laboratorijas svari līdz 200 g masas svēršanai ar precizitāti 0,0001 g.
divasmeņu cirvis labris - senās krētas reliģijas svarīgs simbols.
kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
MGB Lai Dievs svētī (angļu "may God bless"; īsziņās).
fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis".
laikmeti Laika meti, senāk gada dalījums pēc 2-4 lieliem svētkiem.
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem.
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko.
baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits.
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe.
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs.
pernīt Laist vaļā, atsvabināt.
vaļot Laist vaļā, atsvabināt.
vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu.
šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
lampadiņa Lampiņa pareizticīgo svētbildes priekšā.
landesvērists Landesvēra karavīrs.
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti.
svapstiņš Lapsene; svapstene.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
kapsulators Lāpstiņa pulveru samaisīšanai un svēršanai.
lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium").
garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
laste Lasts - sens tilpuma, arī kuģa kravas svara mērs labībai, sālim, alum.
lasta lasts, sens tilpuma, arī kuģa kravas, svara mērs labībai, sālim, alum.
horioidektomija Laterālā ventrikula asinsvadu pinuma izgriešana.
horoidektomija Laterālā ventrikula asinsvadu pinuma izoperēšana.
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas.
Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti).
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas.
sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu.
jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības.
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt.
berbelēt Lauzīties svešā valodā.
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
oscilācija Ledāja malas robežas svārstība.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
leģendārijs Leģendu krājums par svēto dzīvi.
bazofili leikocīti, kas iekrāsojas ar bāziskām krāsvielām.
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
leikocitoplānija Leikocītu izkļūšana ārpus asinsvadiem vai caur serozajiem apvalkiem vai audiem.
bruģēšana Leikocītu novietošanās gar asinsvadu sienām iekaisuma sākumā.
marginācija Leikocītu pielipšana pie asinsvadu sienām iekaisuma agrīnā stadijā.
mikromieloblastiskā leikoze leikoze ar mazo mieloblastu pārsvaru asinsainā.
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
bazofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir bazofilie granulocīti.
aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
ielietne Lejamā mute - lejamā instrumenta daļa, pa kuru svins iztek, lai ieplūstu lejamā formā un to piepildītu.
dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
lejasv. Lejasvācu valoda.
barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
lecensvārki Lēkšanai, lēkāšanai piemēroti svārki.
habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
tiks Lēns, līdzsvarots, apvaldīts (par cilvēku, tā raksturu).
birstbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj sieviešu svārku apakšmalā.
birstīnbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj svārku apakšmalā.
atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā.
patiesā anomālija leņķis starp debess ķermeņa rādiusvektoru un tā orbītas lielāko asi.
lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni.
izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
cārot Lepni, svarīgi soļot.
leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā.
Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars.
flaters Lidaparāta daļu pašierosmes svārstības.
koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem.
garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli.
ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli.
pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts.
gaissauss Līdz nemainīgam svaram izžāvēts.
līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi).
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
angioprotektori Līdzekļi, kas uzlabo audu apasiņošanu, normalizē asinsvadu caurlaidību.
pasvēts Līdzīgs svētajam.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2).
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis.
asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna.
alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana.
līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai).
līdzsvarotība Līdzsvara (2) piemitība.
statocistas Līdzsvara orgāni bezmugurkaulniekiem.
ekvilibriorecepcija Līdzsvara sajūta.
izostasija Līdzsvara stāvoklis zemes garozā.
apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
dezekvilibrācija Līdzsvara traucējums.
disbalanss Līdzsvara zaudēšana, zudums.
nosvarot Līdzsvarot (2).
izbalansēt Līdzsvarot (ko).
slēgt kontu līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.
balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
sasvarot līdzsvarot, stabilizēties.
nesabalansētība Līdzsvarotības trūkums.
balanksēties Līdzsvaroties.
nosvarots Līdzsvarots, stabils, mierīgs.
ponderācija Līdzsvars, pareizība situācijā un pozē.
balankss Līdzsvars.
balanss Līdzsvars.
viensvarība Līdzsvars.
tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.).
bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda).
Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
lielaiskrogs Liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības.
lielaiskrogus Liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
šķotele Liela kabata sieviešu svārkiem.
Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi).
ārakrogs Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
ārakrogus Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
endoteliocīts Liela vienkodola endotēlijšūna; atrodama asinsvados un limfvados.
kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
sveira liela, no baļķa gatavota svira.
mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums.
Carpodacus rubicilla lielais svilpis.
Galleria mellonella lielais vaskasvilnis.
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
Laudamus Lielās svētku liturģijas doksoloģija (lat. "mēs slavējam Tevi").
Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika.
olsvēki Lieldienas; olsvētki.
Lietezers Lielezers Cesvaines pagastā.
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
skuolis lieli svari.
augsti svētki lieli, ievērojami svētki.
svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
makroangiopātija Lielo asinsvadu bojājums.
kineangiogrāfija Lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte.
oktāva Lielo baznīcas svētku pēdējā, t. i. astotā, diena.
žara Liels karstums, svelme; suta.
plice Liels kauss svētku tostiem.
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
ēzeļpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg.
slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta.
kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
dievredzis Liels svētulis, kurš tiešām šķiet dievbijīgs.
milkāss Liels, bet svabads cilvēks.
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
splenoportogrāfija Liesas un portālās sistēmas asinsvadu rentgenogrāfija.
nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu.
darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse.
tiestiešam Lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu.
vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
a lieto jautājuma teikumos loģiskā uzsvara norādīšanai vai pastiprināšanai
gud bai! lieto kā atvadu sveicienu.
pakā Lieto kā atvadu sveicienu.
baigais Lieto kā pozitīvu vai negatīvu uzsvērumu.
čaviņas pļaviņas lieto sasveicinoties un atvadoties.
čau Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čaviņā Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čaviņki Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čiu Lieto sasveicinoties un atvadoties.
veseli Lieto sasveicinoties vai atsveicinoties.
gaisin Lieto savienojumos ar darbības vārdiem "izgaist, gaist", to darbības uzsvēršanai.
dižin Lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību.
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
lieliski Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
izabūties Lieto, lai pastiprinātu, uzsvērtu darbības, procesa u. tml. pabeigtību.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
dzenamais Lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu.
šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
trejtrejādi Lieto, lai uzsvērtu trejādības vai triju veidu svarīgumu.
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
čaviņa Lieto, sasveicinoties ar sievieti un atvadoties no sievietes.
uzufrukts lietojuma tiesība lietu tiesībās, lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un saņemot no tās augļus.
Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
oklūzijas ligatūra ligatūra, kas pilnīgi noslēdz asinsvadu vai kanālu.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
līgodiena Līgosvētku diena - 23. jūnijs.
jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot.
konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
apsviedrināt Likt nosvīst.
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā.
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči.
snāte lina šalle (ar bārkstīm), kas tika nēsāta svētku reizēs.
bančakļi Lindraki, sieviešu svārki.
svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
matrilīnija Līnija, kurā cilvēkus vieno kopēja matrilineāra izcelsme un nereti arī matrilokāla dzīvesvieta.
viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
līniņš Līnija, šaura svītra.
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda.
izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes.
izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums.
triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem.
karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki.
šūba Linu audekla darba virsvalks.
ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele").
šamplešinis Linu svārki (sieviešu).
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
perlamutra listra listra, ko veido bismuta oksīds kopā ar alumīnija, svina vai cinka oksīdiem.
sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
mošusnieks Literatūrā lietots mošusvērša nosaukums.
eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
šķērsperforācija Lokšņu vai lapu perforēšana šķērsvirzienā.
lots Lote - masas, svara mērvienība - aptuveni 12,78 grami.
sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē.
žēlastība Lūgšana vai svētība pirms maltītes.
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
spraude lukturis (kurā ieliek sveci).
luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
Daukstes ezers Lūšu ezers Cesvaines pagastā.
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
angiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no asinsvadu un limfvadu sienas saistaudiem.
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
svelmīgs Ļoti auksts; svelmains (2).
minisvārki Ļoti īsi sieviešu svārki.
mini Ļoti īss (par kleitu, svārkiem, mēteli).
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību.
kvelmains Ļoti karsts, svelmains; kvēlains.
kveldīgs Ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains.
grave Ļoti lēni, smagi, svinīgi.
olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība.
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
laikmets Ļoti nozīmīgs, svarīgs (kādā laikposmā).
saulains Ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
rāvine ļoti rupji pakulu svārki.
smalcirksnis ļoti sīku koku (pārsvarā lapkoku) mežs izcirtumā.
slapjš kā ūdrs ļoti slapjš, nosvīdis.
atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
spirģis ļoti sveķains koks.
galā Ļoti svinīgs, ļoti grezns.
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti.
abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
ģeostatika Mācība par cieto ķermeņu līdzsvaru.
trinitāte Mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā.
pneumostatika Mācība par gaisa līdzsvaru.
agoģika Mācība par nelielām tempa un metra svārstībām izpildījuma laikā.
hagioloģija Mācība par svētajiem.
homilētika Mācība par svētrunas uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu; praktiskās teoloģijas daļa.
hidraulika mācība par šķidrumu līdzsvara un kustības likumiem un par šo likumu praktiskās izmantošanas paņēmieniem.
hidromechanika Mācība par ūdens kustību un līdzsvaru.
metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
mācabnieks Mācībnieks, iesvētījamais.
lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai.
niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā.
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji.
fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju.
radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
ampula Maisveida paplašinājums kādā kanālā.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
Solorina saccata maisveida solorīna.
pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
maisīgs Maisveida.
maisveidīgs Maisveida.
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize.
garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
iedzerības Mājas iesvētīšana, pirmā dzeršana jaunā mājā.
iedzērības Mājas iesvētīšana.
zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm.
maestoso Majestātiski; svinīgi.
majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
maksājumu nesabalansētība maksājumu nelīdzsvarotība atsevišķā valstī vai globālās sistēmas ietvaros.
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem.
ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru.
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi.
faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
gliftāli Mākslīgi sveķi, kurus iegūst no glicerīna un ftalskābes; izmanto laku ražošanai.
strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra.
māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes.
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju.
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
pyraustidae Māņsviļņu dzimta.
elophila Māņsviļņu dzimtas ģints.
eudonia Māņsviļņu dzimtas ģints.
margarita Māņsviļņu dzimtas ģints.
ostrinia Māņsviļņu dzimtas ģints.
funds Mārciņa (svara vienība).
funts Mārciņa (svara vienība).
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
tonna Masas (svara) mērvienība - 1000 kilogramu.
kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners.
DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
metriskais kvintāls masas, svara mērvienība - 100 vai 50 kilogramu.
puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
mārceņa Masas, svara mērvienība - aptuveni 400 gramu.
centners Masas, svara mērvienība metriskajā mērvienību sistēmā = 100 kg.
švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
koakcija Masveida akcija.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
grupālā izlase masveida izlases veids, kurā vaislai atstātos dzīvniekus dala vairākās grupās atkarībā no audzēšanas mērķa
mīnu lauks masveidā mīnēta teritorija.
pļaut kā ar izkapti masveidā nogalināt; iznīcināt ko lielā platībā.
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums.
rindošanas sistēma masveida pieprasījumu apkalpošanas procesu matemātiskais modelis, ar kuru pēta dažādas bioloģiskās, tehniskās, ekonomiskās un ražošanas sistēmas, nosakot šo sistēmu racionālo funkcionēšanas režīmu.
masveidīgums Masveidība (1).
masveids Masveidība (1).
masveidīgums Masveidība (2).
masveids Masveidība (2).
sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu.
svārstību teorija matemātikas nozare, kurā pēta lineārus un nelineārus svārstību procesus, aprakstot tos ar diferenciālvienādojumiem.
formālais neirons matemātisks modelis, kas apraksta nervu šūnas (neirona) funkcionēšanu kā diskrētu impulsveida signālu pārveidi.
apstrāde ar ultraskaņu materiāla daļiņu atdalīšana ar speciāla instrumenta ultraskaņas svārstību enerģiju.
materiāla punkta pārvietojums materiāla punkta stāvokļa maiņa, ko raksturo ar tā rādiusvektora vai trīs koordinātu izmaiņu laikā.
korozijizturība Materiāla spēja nesabrukt agresīvo faktoru (gaisa piesārņojuma, temperatūras svārstību, mitruma, bioloģisko faktoru) iedarbībā.
atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu.
mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
ligatūra Materiāls asinsvadu nosiešanai.
koniskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara saitē, kura svārstoties apraksta konisku virsmu.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
kapillāri Matveida asisnsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām.
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos.
maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
pēga Maza ganu svilpīte.
švīkata Maza sīka svītra.
kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
omra Mazais svētceļojums uz Meku.
Carpodacus erythrinus mazais svilpis.
Achroia grisella mazais vaskasvilnis.
sānlieta Mazāk svarīga lieta.
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi).
apmēzības Mazas svinības pēc mēslu vešanas beigām.
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
pizuki Mazi, īsi svārki vai brunči.
padzildināt Mazliet apsvilināt (ar nātrēm).
uzsvilt Mazliet apsvilt.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
pavirus Mazliet pavērti; pusvirus.
palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
piesagāzties Mazliet sasvērties.
iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
iestrīpains Mazliet svītrains.
iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
svabadans mazliet vai gandrīz svabads.
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
bandinieks mazsvarīga persona.
niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā.
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
kaut kāds Mazvērtīgs; mazsvarīgs.
gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta.
liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus.
pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas.
medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
stria Medicīnā, svītra.
kardioangioloģija Medicīnas nozare par sirdi un asinsvadiem.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
intensīvā terapija medicīnas nozare, kas veic dzīvībai svarīgu funkciju novērošanu un to darbības traucējumu medicīnisko korekciju.
grāns Medicīnas un aptiekas svaru mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,06220885 grami.
veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medusviedis Medsviedne.
radiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres ievieto radiāli medus sviedes asij, vienlaikus var izvietot 28-65 medus kāres.
hordiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres plakne vērsta pret cilindra sienām; izplatītākās ir četru apkāru hordiālas medus sviedes.
Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem.
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
fluīdu mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko fluīdu kustību un līdzsvara stāvokli.
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
centrbēdzes regulators mehānisms, kurā dzinēja darbības automātiskai regulēšanai izmanto rotējošus atsvarus.
svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras.
Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim.
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās.
hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi.
tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās.
hakama Melna auduma bikšu svārki (aikido un kendo).
melnumzāles Melna krāsviela.
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
rūkains Melns ar dzeltenām svītrām (par krāsu).
rūkans Melns ar dzeltenu svītrots.
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru.
biotīts Melns vai tumši brūns vizlu grupas iežveidotājs minerāls, tumšā vizla; izmanto ziežvielās, krāsvielās, elektroizolācijas materiālos.
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Volvariella volvacea melsvītrainā makstaine.
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
adjustēšana Mēra vai svara apzīmogošana.
salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta.
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks.
termorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja vai pusvadītāja elektriskās pretestības atkarība no temperatūras.
Trojas unce mērvienība dārgmetālu svēršanai: 1 trojas unce = 31,1035 g.
Gloria Mesas daļa, parasti ar svinīgu raksturu.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
Panaeolus fimicola mēslu svārstene.
aizmest Mest prom; aizsviest.
slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
čadīt Mest, sviest.
veķēt Mest, sviest.
zvaldīt Mest, sviest.
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece.
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
tenzorezistīvais efekts metāla vai pusvadītāja elektriskās pretestības izmaiņa deformācijā.
elektriskais vibrators metāliska vada nogrieznis, elektrību vadoša vai dielektriska materiāla stienis elektromagnētisko svārstību ierosināšanai.
MOP Metāls - oksīds - pusvadītājs.
elektronu vadāmība metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība.
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot.
lansade Metamā šķēpa sviediens.
mētāt kā skaidu mētāt ļoti stipri, tā, ka zūd līdzsvars, stabilitāte.
ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties.
ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties.
svaidelēties Mētāties, svaidīties (ar ko).
kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki.
sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju.
toksiskā methemoglobinēmija methemoglobinēmija, ko izraisa toksiskas vielas vai medikamenti, piem., nitrāti, nitrīti, sulfonamide anilīnkrāsvielas u. c.
ferihemoglobīns Methemoglobīns, kurā divvērtīgās dzelzs vietā ir trīsvērtīgā.
heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai.
metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
metināšana ar ultraskaņu metināšana, izmantojot ultraskaņas svārstību radīto siltumu.
mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars.
sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai.
polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
stabilogrāfija Metode, ko izmanto bioloģiskos pētījumos, - stāvoša cilvēka ķermeņa svārstību reģistrācija, izmantojot oscilogrāfu.
piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
hemangioblasts Mezodermas šūna, no kuras rodas asinsvadu endotēlijs un blasti.
mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā.
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem.
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
arboreāls Mežs kā ekoloģiska dzīvesvieta.
cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens.
strubulēt Mieloties pie sveša galda.
civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē.
ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
posatamente Mierīgi, svarīgi, solīdi.
postamente Mierīgi, svinīgi, solīdi.
lēnīgs Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
Šalom Miers; jūdu sveiciens.
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna.
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori.
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
angioskops Mikroskops sīko asinsvadu un kapilāru pētīšanai.
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
flanelis mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā.
Brachythecium mildeanum Mildes īsvācelīte.
ksenofilija Mīlestība pret svešiniekiem, sveštautiešiem.
Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ.
Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem.
dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām.
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
molibdenīts Minerāls svina pelēkā krāsā - molibdēna sulfīds.
piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts.
seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
cerusīts Minerāls, ogļskābes svins; no cerusīta, kas ir svina rūdā, iegūst svinu.
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi.
miņiki Minisvārki.
miņuks Minisvārki.
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
angiomioma Mioma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu.
virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
nāves cisas mirstoša cilvēka guļasvieta.
beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
Oenothera missouriensis Misūri naktssvece.
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
vaidilutis mitoloģizēts svētnieka tēls prūšiem.
mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
žurdzīt Mocīt, nostrādināt, sviedrēt.
maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; mini mode.
mini mode mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; minimode.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
uralkīdi Modificēti alkīdsveķi, kuros daļa ftalskābes anhidrīda ir aizstāta ar diizocianātu.
demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija.
dekodieris Modulēto svārstību pārveidotājs stereouztvērējā.
vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
bikē Monētu svari.
Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
transnacionālās korporācijas monopoli, kas izvērš ārpus bāzesvalsts ne tikai ražošanas līdzekļu iegādi un produkcijas realizāciju, bet arī daļu savas ražošanas.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
mokiks Mopēds bez pedāļmehānisma; motoru iedarbina ar kājsviru - kikstarteri.
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas.
kulba motocikla blakusvāģis.
blaķene Motocikla blakusvāģis.
solomotocikls Motocikls bez blakusvāģa.
vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
Mucenieku ezers Mucenieks, ezers Cesvaines pagastā.
sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
sandžakšerifs Muhameda karogs Konstantinopolē, ko cienīja kā svētu.
gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats).
Semsem Muhamedāņu svētavots Mekā.
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu.
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
mudīt Murgot, murgos svaidīties, neskaidri runāt.
patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
gludie muskuļi muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
miohematīns Muskuļu citohroms, porfirīna un dzelzs savienojums; svarīgs oksidēšanās procesu katalizators.
amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta.
mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
Ovibos moschatus muskusvērsis.
hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās.
bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā).
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
marabuts Musulmaņu svētā apbedījuma vieta.
džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda.
Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu.
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā.
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
elektroniskā mūzika mūzika, ko atskaņo instrumenti, kuros skaņu rada elektrisko svārstību ģeneratori.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
plēvskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada membrānas svārstības.
ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav).
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
jambs Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas.
daktils Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
amfibrahijs Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas vidējās daļas.
anapests Mūzikas trīsdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz tās pēdējās daļas.
konsubstancionāle Mūžīgā attiecība starp svētās Trīsvienības trim personām.
Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai.
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
sanorīns Naftizīns - asinsvadu palašinātājs līdzeklis.
nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
stegļi Nagleņziežu ģints ("Spergula") ar svabadām (nesaaugušām) kauslapiņām, diegveidīgām lapām - pa vairākām kopā mieturī, baltiem ziediem.
stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
nākamsvētdien Nākamajā svētdienā.
nākošsvētdien Nākošajā svētdienā; nākamsvētdien.
nākamsvēdien Nākošajā svētdienā.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
naktssvecīte Naktssvece ("Oenothera").
svecene Naktssvece ("Oenothera").
smaršulītes Naktssveces ("Oenothera").
oenothera Naktssveces.
onagraceae Naktssveču dzimta.
oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms.
šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā.
divgadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera biennis").
ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
Drumonda naktssvece naktssveču suga ("Oenothera drummondii").
krūmveida naktssvece naktssveču suga ("Oenothera fruticosa").
Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
ilggadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera perennis").
sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
krāšņā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera speciosa").
četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona").
Oenothera perangusta naktssveču suga.
Oenothera renneri naktssveču suga.
Oenothera suaveolens naktssveču suga.
vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
kreimene Naktsvijole ("Platanthera").
kupinis Naktsvijole ("Platanthera").
naktspamaša Naktsvijole ("Platanthera").
naktsvijoliņš Naktsvijole ("Platanthera").
spīgana Naktsvijole ("Platanthera").
baltie piestiņi naktsvijole.
dzegužpieši Naktsvijoles.
pestiņi Naktsvijoles.
platanthera Naktsvijoles.
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kocinis Nātni sieviešu svārki.
rēdens Nātni vasaras svārki.
demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem.
naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
trapezīdi Naudas mijēji Senajā Grieķijā, kas darbojās pie svētnīcām un tirgus laukumos.
mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
drachma Naudas un svara vienība; drahma.
vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
morituri te salutant nāvei nolemtie jūs sveicina!
sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
palikt gultā neatstāt guļasvietu; ievērot gultas režīmu.
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
pusšķirbā Nedaudz atvērts; pusviru.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
pasvīdēt Nedaudz, mazliet svīst.
trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem.
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
niekais Nederīgs, nesvarīgs, nenozīmīgs.
svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
denčis Neiesvētīts jauneklis (zēns).
zvoļģis Neiesvētīts jauneklis.
pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
pasvētīt Neilgu laiku svinēt.
uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu).
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams.
švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids.
sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot.
lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
savalēt Nekārtīgi sasviest.
žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
Brachythecium salebrosum nelīdzenā īsvācelīte.
holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
sviestpicka Neliela sviesta pika.
kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
piestrīpa Neliela svītriņa audumā, kas atrodas blakus platākai svītrai.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
tušs Neliels fanfaru rakstura skaņdarbs, ko atskaņo apsveikumam svinīgos gadījumos.
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
lauku kapela neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos
piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
sierīns Neliels, (vējā) žāvēts (parasti konusveida) sieriņš.
kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
biezpiensieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
knapsieriņš Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
knapsiers Neliels, vējā žāvēts konusveida biezpiena sieriņš ar sāls un ķimeņu piedevām.
pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
gāzu kavitācija nelineāras gāzes pūslīšu svārstības šķidrumā.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3).
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei.
pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
parhidroze Nenormāla sviedru izdalīšanās.
dizarteriotonija Nenormāls (paaugstināts, pazemināts, nenormāli svārstīgs) arteriālais spiediens.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
dandiski Nenoteikti, svārstīgi.
nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
gaunerīgs Nenoteikts, svārstīgs.
šaustrīgs Nenoteikts, svārstīgs.
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā.
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
parafīlija Neparasto seksuālo objektu izvēle un/vai izkropļota seksuāla darbība - fetišisms, transvestisms, zoofilija, pedofilija, nekrofilija, ekshibicionisms, mazohisms un sadisms.
melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu.
kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
vērtīgs Nepastāsvīgs, mainīgs.
volubile Nepastāvīgi; mainīgi, svārstīgi.
gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1).
bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis.
incognito Nepazīts: ar svešu, pieņemtu vārdu.
arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
pašierosmes svārstības nerimstošas svārstības, kas nelineārā disipatīvā sistēmā notiek bez periodiskas ārējas iedarbības.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
neirastēnisks Nervozs, nelīdzsvarots.
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
vazodilatatori Nervu šķiedras, kas paplašina asinsvadus.
vazokonstriktori Nervu šķiedras, kas sašaurina asinsvadus.
vazomotori Nervu šķiedras, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz asinsvadiem.
vazodilatori Nervu šķiedras, kas vada nervu impulsus, kuri paplašina asinsvadus.
kauradžāt Nesaprotami runāt (svešvalodā).
nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
ložmetējžurnālistika Nesaudzīgi kritisks intervēšanas veids, piem., varasvīru "apberot" ar atmaskojošiem jautājumiem.
Nesaulītes ezers Nesaules ezers Alsviķu pagastā.
frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
noperrastāt Neskaidri norunāt (ko); norunāt (ko) svešā (parasti igauņu) valodā.
purastāt Neskaidri runāt; runāt svešā valodā.
perastāt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā (parasti igauņu) valodā.
bendzēt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā.
bendzīt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā.
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
pārsvētdiena Nesvarīga, lieka svētku diena.
neatbildīgs Nesvarīgs, nenozīmīgs; tāds, kas nav saistīts ar atbildību.
irrelevants Nesvarīgs, niecīgs.
imponderābilijas Nesveramas vielas, ar ko agrāk mēģināja izskaidrot gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
imūns Neuzņēmīgs pret infekcijas slimību izraisītājiem un svešām vielām.
proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko.
klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam.
enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam.
pārsvētki Nevajadzīga, lieka svētku diena.
trušināties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
trušņāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
trušāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidīties miegā.
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots; tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
heterogenitāte Nevienveidība, būtiska svešādība.
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana.
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos.
metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu.
svilspalvīte Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
svilsprākle Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
izpenēt Niekus izrunāt (svešiem).
nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
hromatoskopija Nieru funkciju pārbaude, vērtējot urīna krāsu pēc krāsvielas ievadīšanas.
nefrīts Nieru iekaisums, distrofiskas vai proliferatīvas pārmaiņas nieru parenhīmā, saistaudos vai asinsvadu sistēmā.
glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos.
hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs.
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km.
Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai.
spiega No alkšņa mizas izgatavota svilpe, stabule.
rušķi no alkšņu mizām gatavota krāsviela.
svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
mežmateriāli No kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli.
mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
divvirzienu platjoslas pastiprinātājs no pastiprinātājiem un filtriem sastāvoša ierīce, kas līdzsvaro un pastiprina gan tiešā virzienā uztvertos augstāko frekvenču signālus, gan pretējā virzienā uztvertos zemāko frekvenču signālus visā frekvenču spektrā.
grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
konfabulācija No realitātes atsvešināti izteikumi.
sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
sveķu kolofonijs no skujkoku sveķiem ražots kolofonijs.
eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
asinskaraša No svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas.
palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltis No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltas No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
opopanaks No šiem sveķiem izgatavotas smaržas.
novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
kolofonijs no terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos.
nosviedrināt Nodarbināt tā, ka nosvīst.
blatovaķ Nodarboties ar noziedzīgu dzīvesveidu.
kraustīties Nodarboties ar šo to (nesvarīgu, nekonkrētu).
proklamēt Nodibināt (parasti valsti) ar svinīgu paziņojumu.
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
izņemt lietu (no kādas tiesas) nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
nest sveicienu nodot, sūtīt sveicienu.
jāņoties Nodoties Jāņu svinēšanai, priecāties.
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām.
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku.
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
projektūra Nokārums, pārsvīrums.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem).
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
pacelt cepuri noņemt cepuri sveicinot.
šķilināt Noņemt priedei sveķus.
gravita Nopietnība, svarīgums.
pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
hemangi- Norāda uz asinsvadiem.
hemangio- Norāda uz asinsvadiem.
vazi- Norāda uz asinsvadu vai vadu.
angi- Norāda uz asinsvadu, limfvadu vai žultsvadu.
auri- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
auro- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
horoid- Norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
nikas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
holedoh- Norāda uz kopējo žultsvadu.
holedoho- Norāda uz kopējo žultsvadu.
rabdo- Norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
oscil- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
oscilo- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
ksen- Norāda uz svešu vai neparastu.
kseno- Norāda uz svešu vai neparastu.
feri- Norāda uz trīsvērtīgo dzelzi.
hidr- Norāda uz ūdeni, ūdeņradi, uz šķidru konsistenci, uz limfu, uz sviedriem.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme.
simptomātiskā indikācija norādījumi slimības ārstēšanai, kuri izriet no simptomu svarīguma novērtēšanas, piem., klepus apkarošana bronhīta gadījumā.
Brachythecium albicans noras īsvācelīte.
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
nolīt Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem).
eidiaforēze Normāla svīšana.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere).
smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā.
endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
Lisažū figūras noslēgtas trajektorijas, pa kurām pārvietojas punkts, kas vienlaikus piedalās divās savstarpēji perpendikulārās harmoniskās svārstībās; šo figūru veids ir atkarīgs no atsevišķo svārstību, periodu, amplitūdu un fāžu attiecības, ko izmanto svārstību analīzei.
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras).
svīnēt Nosmērēties ar sviedriem.
svīnīt Nosmērēties ar sviedriem.
fiksēt nostiprināt krāsvielu uz šķiedras
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
nosvaidains Nosvaidens.
nosvaidīgs Nosvaidens.
nosvaidāt Nosvaidīt (1).
nosvaidelēt Nosvaidīt.
nosveiķināt Nosveicināt.
nosvepstināt Nosvepstēt.
nošķiebt Nosvērt (2).
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts.
adjūstēt Nosvērt kalšanai nododamo naudu.
atvērtēt Nosvērt.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
nosasvērties Nosvērties (uz svariem).
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
pārsasvērties Nosvērties.
līdzsvarots Nosvērts, savaldīgs.
piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz.
atsvētīt Nosvētīt.
pārsvētīt Nosvētīt.
nosvīdināt Nosvīdēt.
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis.
slapņis Nosvīdis, sasvīdis.
ar slapju pieri nosvīdis.
ar slapju muguru nosvīdis.
ar slapju galvu nosvīdis.
nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
nosviedrot Nosviedrēt.
nosveidēties Nosviedrēties.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
nosvildināt Nosvilināt.
nosvelpt Nosvilpt (1).
nošvelpt Nosvilpt.
nosvilpēt Nosvilpt.
nošvilpt Nosvilpt.
nosvelpties Nosvilpties.
nošvilpties Nosvilpties.
nokāzot Nosvināt kāzas.
nodzīrot Nosvinēt (dzīres).
nolīgāt Nosvinēt (Līgo svētkus).
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
noballēt Nosvinēt ar viesībām, dejām.
atkāzāties Nosvinēt atkāzas.
nokāzāt Nosvinēt kāzas.
nokāzoties Nosvinēt kāzas.
nogodāt Nosvinēt līdz galam.
uzsvētīt Nosvinēt, atzīmēt (piemēram, jubileju).
nojāņot Nosvinēt.
nosvētīt Nosvinēt.
nozvinēt Nosvinēt.
nosviedrot Nosvīst (2).
nosveidēt Nosvīst, nosviedrēt.
nosvīdēt Nosvīst, pārklāties ar sviedriem.
apsviedrēt Nosvīst.
apsviedrēties Nosvīst.
nosilt Nosvīst.
nostrīpot Nosvītrot (1).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
šautināt Nosvītrot, dzēst.
nostrīpāt Nosvītrot, pārsvītrot.
noskrīpāt Nosvītrot.
nošnāpt Nosvītrot.
nošņāpt Nosvītrot.
nošņīpēt Nosvītrot.
nošvītrot Nosvītrot.
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras.
svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
nospraust ceļu noteikt mērķi, turpmāko darbības virzienu, dzīvesveidu.
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs.
būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā.
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
broģaga Notiesāto uzruna sasveicinoties.
sasviķot notraipīties ar sveķiem.
noturēt līdzsvaru noturēt ķermeni līdzsvarā.
džonglierēt Noturēt līdzsvaru; laipot.
nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
balanksēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
sasaturēties Noturēties līdzsvarā.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
lerla Novalkāti, noplīsuši svārki.
Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
apsveikums novēlējums, runa, ar ko kādu [apsveic]{s:1276}
devētnīks novenna, katoļu baznīcas svinamā diena.
aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija.
Doplera efekts novērotājam pienākošo svārstību frekvences maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja kustība vienam attiecībā pret otru.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga.
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
nošvītrot Novilkt svītru.
kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
aeroakustika Nozare, kurā pēta gaisa elastīgās svārstības un viļņus un to mijiedarbību ar citiem objektiem.
nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus).
au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada.
ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
liels nozīmīgs, svarīgs, būtisks.
zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir sevišķa nozīme.
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
septiņbirkavine Nūja, kas sver 7 birkavus.
festuca Nūja, ko kungs lika vergam uz galvas, atlaižot viņu svinīgi brīvā.
ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas.
pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem.
Ņesviža Ņasviža, pilsēta Baltkrievijā.
eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).
svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta.
familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas.
ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība (svinīgā pieņemšanā, gājienā u. tml.).
proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
cerazinoze Ogļhidrāts no ķiršu sveķiem.
abiocīns Ogļūdeņradis, ko iegūst no skujkoku sveķiem un kuru lieto kā šķīdinātāju.
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
globīns Olbaltumviela, asiņu sarkanās krāsvielas, hemoglobīna, sastāvdaļa.
leptīns Olbaltumviela, hormons, kas ietekmē ķermeņa svaru, regulē vielmaiņu un reproduktīvās funkcijas.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
saktosalpinkss Olvada maisveida paplašinājums, kas pildīts ar strutainu vai asiņainu šķidrumu.
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā.
teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā.
saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā.
kosjaks Opija svara vienība.
polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu.
zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram.
tropeolīns Oranždzeltenu skābo azokrāsvielu grupa, kuras lieto histoloģijā un par pH indikatoriem.
svina mīnijs oranži sarkans svina oksīda Pb~3~O~4~ pigments; plaši lieto antikorozijas krāsās u. c.
pletismogrāfija Orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas, resp. asinsvadu pildījuma dinamikas grafiska reģistrācija ar pletismogrāfu.
hils Orgāna vārti; padziļinājums orgāna virsmā, kurā ieiet vai no kura iznāk asinsvadi un limfvadi, nervi un izvadkanāli.
metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
metilēnzilais Organiska krāsviela, antiseptisks līdzeklis.
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela.
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
indamīni Organiskas krāsvielas, iegūst oksidējot p-diamīnu un monoamīnu maisījumu.
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns.
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem.
attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
imūnatbilde Organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz svešu ģenētisko informāciju.
alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
atgrūšana Organisma reakcija uz svešu ģenētisko informāciju orgānu transplantācijā.
anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse.
eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības.
eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām).
vidussvēki Otrā no trijām svētku dienām.
vidussvētki Otrā no trijām svētku dienām.
kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu.
iegremdēšana Otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētas tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
rinencefalons Ožas smadzenes, filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu daļa.
sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
vairākais Pa lielākai daļai, visvairāk.
pussvārks Pa pusei vilnas, pa pusei linu svārki.
mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
uzsvīrēt Pacelt (ar sviru).
uzsvīrot Pacelt (ar sviru).
svīlēt Pacelt ar sviru.
sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību.
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem.
aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
iesvīdēt Padarīt sasvīdušu.
atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt.
svešināt Padarīt svešu, atsvešināt.
atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā.
14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību.
pauļavāt Padzīvot, pasvinēt.
viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien.
izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
viņsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagajšsvēdien Pagājušo svētdien.
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka.
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki.
garsvārki pagarināta piegriezuma svārki.
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu.
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja.
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja.
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā.
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja.
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja.
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja.
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja.
saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
godinājums Pagodinājums; apsveikums.
virsvēja marka pagrieziena zīme (marka), kas atrodas vēja (virsvēja) pusē.
virsvēja zīme pagrieziena zīme (marka), kas atrodas vēja (virsvēja) pusē.
zakarags Paīsi svārki.
pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
šķidriņš palama nenopietnam, garīgi nelīdzsvarotam cilvēkam.
siltuma neitroni palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
vale! paliec sveiks!
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
angiomegālija Palielināti asinsvadi, sevišķi plakstiņos.
hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā.
lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izsviedrināt Pamatīgi sviedrēt.
lielās līnijās, arī lielos vilcienos pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
galvenos (arī īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā.
pavantēt Pamest, pasviest.
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu.
piesacelties Pamosties un celties augšā no guļasvietas.
pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
pārmākt Panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
izraut no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
izsvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt.
zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
nosviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
nokrāsāt Panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
atšķirt Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
sasvīdēt Panākt, ka sasvīst.
derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
izvēdināt smadzenes (arī galvu) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt galvu (arī smadzenes) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
kolaterālie asinsvadi papildu asinsvadi, kas savieno dažādas artēriju vai vēnu sistēmas.
papildplacenta Papildus placenta, ko ar galveno placentu savieno asinsvadi.
gramāža Papīra īpatnējais svars, rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība - g/m^2^.
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
okstīt Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
okstot Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
pārveldzināt Par daudz samitrināt, atsvaidzināt.
čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam.
šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu.
galvanomagnētiskie efekti parādību kopa, ko novēro magnētiskajā laukā ievietotos vadītājos un pusvadītājos, jo tajos plūst elektriskā strāva.
ēlizijs Paradīze; svēto mājoklis, skaista vieta.
pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma.
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
Brachythecium curtum parastā īsvācelīte.
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene.
lipīgā sveķene parastā sveķene.
Viscaria vulgaris parastā sveķene.
sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
Suillus luteus parastā sviestbeka.
Gryllotalpa gryllotalpa parastais racējcircenis jeb zemesvēzis.
smiļģis parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea").
svilpiņš Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
sarkankrūšu svilpis parastais svilpis.
svilpis Parastais svilpis.
pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme.
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms.
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms.
brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
receptūra Parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
pussmags Parasti savienojumā "pussmagais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju.
pusvidējs Parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
pusviegls Parasti savienojumā "pusvieglais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju.
trīsvienība Parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
plāns Parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru.
šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā.
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus.
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām).
aizcelties Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
aizkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
izacelties Pārcelties uz citu dzīvesvietu.
aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt.
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus.
pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus; arī pareģot.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā.
tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu.
elektronu–caurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.
lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika.
terminālā ligatūra pārgriezta asinsvada aizsiešana.
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu".
relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
aprasot Pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem).
aizsviedrēt Pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst.
iesveķot Pārklāt, piesūcināt ar sveķiem.
rasoties Pārklāties (ar sviedru lāsēm).
rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot.
norasot Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
sasviķot pārklāties ar sveķiem (par kokiem).
pārsveķoties pārklāties ar sveķiem.
nosveķāt Pārklāties ar sveķiem.
nosviķot Pārklāties ar sveķiem.
apvāpēties Pārklāties ar sveķu kārtu.
apskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
noskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
apsvīst Pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju).
sasviedrot pārklāties ar sviedriem.
aprasot Pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst.
polihidrija Pārliecīga svīšana.
ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā.
angiopātiskā retinopātija pārmaiņas tīklenes asinsvados pēc traumas; pelēcīgi balti perēkļi vēnu apvidū.
koridors pārmaiņu, svārstību robežas.
mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas.
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana.
hiperhidroze Pārmērīga svīšana.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
pārkaršana pārmērīgi strauja, nelīdzsvarota attīstība.
II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas.
tiešais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir 1; trīsvārpstu pārnesumkārbās to panāk, tieši savienojot ieejošo ar izejošo vārpstu.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām.
pārspēcība Pārspēks, pārsvars.
pārsvilpot Pārspēt svilpošanā.
pārsvilpt Pārspēt svilpšanā.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs.
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā.
prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme.
heģemonija Pārsvars, virsvadība.
prevalence Pārsvars.
pārsvēta Pārsvēte.
pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
pārlobt Pārsviest.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko).
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko).
pārskrīpāt Pārsvītrot.
pāršņāpt Pārsvītrot.
pārstrīpāt Pārsvītrot.
pārstrīpot Pārsvītrot.
pārsvītrāt Pārsvītrot.
E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
eritrozīns Pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu.
acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
amonija sulfīta karamele pārtikas piedeva E150d, krāsviela, var izraisit hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
sasaldēšana Pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā.
E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E129 Pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas.
E123 Pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres.
E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
E150d Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
E153 Pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks.
E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
E127 Pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju.
E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E104 Pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts.
E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
E150a Pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas.
E120 Pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene.
E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E124 Pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi.
E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
E180 Pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma.
E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E128 Pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi.
E110 Pārtikas uzlabotājs - saulrieta dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - vemšana, siena drudzis, astma, nātrene, kancerogēns.
E174 Pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres.
E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
E142 Pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas.
E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem.
angiosklerotiskā intermitējošā diskinēzija pārtraukumains muskulatūras vājums slimniekiem ar obliterējošu arteriosklerozi (pārsvarā aterosklerozi) bez sevišķiem trofikas traucējumiem.
parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās").
kravsvars Pārvadāšanai pieļaujamais svars.
hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām.
berīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu.
pārsaberīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu.
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
pārsacelties Pārvietoties (ar iedzīvi) uz citu dzīvesvietu.
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1).
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
darbība Pasākumi tiesvedībā; kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu.
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Oļu-Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi.
izostenūrija Pastāvīgi pazemināts un gandrīz nemainīgs urīna īpatnējais svars, novērojams nieru funkcijas insuficiences gadījumos.
taļja Pastāvīgs tiešais nodoklis Francijā 15.-18. gs., ar ko pārsvarā aplika zemniekus.
hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā.
anafilakse Pastiprināta jutība pret parenterālu atkārtotu (ne agrāk kā pēc 10 dienām) sveša proteīna ievadīšanu.
termohiperestēzija Pastiprināta jutība pret temperatūras svārstībām.
simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
hemihiperhidroze Pastiprināta svīšana ķermeņa vienā pusē.
hidropedēze Pastiprināta svīšana.
polihidroze Pastiprināta svīšana.
pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
forzando Pastiprinot, uzsverot, akcentējot.
pasvabaži Pasvabadi.
pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
nosveicināt Pasveicināt (1).
nosveicināt Pasveicināt (2).
nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
pazagāt Pasveicināt.
pašvelpt Pasvelpt.
pasasvērties Pasvērties.
pasvētdiene Pasvētdiena.
pasasviedrēties Pasviedrēties.
apspert Pasviest kam apakšā.
pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
pasvildināt Pasvilināt.
pasvilpt Pasvilpot (1).
pašviļpāt Pasvilpot.
pašvilpot Pasvilpot.
pasvelpt Pasvilpt (1).
pasvelpt Pasvilpt (2).
pasvelpt Pasvilpt (3).
pasvilpēt Pasvilpt.
phycitidae Pasviļņu dzimta.
assara Pasviļņu dzimtas ģints.
cadra Pasviļņu dzimtas ģints.
dioryctria Pasviļņu dzimtas ģints.
ectomyelois Pasviļņu dzimtas ģints.
ephestia Pasviļņu dzimtas ģints.
homoeosoma Pasviļņu dzimtas ģints.
oncorera Pasviļņu dzimtas ģints.
plodia Pasviļņu dzimtas ģints.
zophodia Pasviļņu dzimtas ģints.
kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella").
pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
saulgriežu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Homoeosoma nebulellum").
barības līdzekļu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Plodia interpunctella").
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella").
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra.
pastrīpot Pasvītrot (1).
pastrīpot Pasvītrot (2).
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi.
apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt.
aizdriksnāt Pasvītrot.
padrīksnāt Pasvītrot.
pašņāpt Pasvītrot.
pastrīpāt Pasvītrot.
pašvīkāt Pasvītrot.
pasvītrāt Pasvītrot.
marcato Pasvītroti, uzsvērti.
pašsvars pašam transportlīdzeklim (arī konstrukcijai u. tml.) piemītošais svars (bez derīgās kravas, slodzes).
incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
čods Pašiesvētīšanās rituāls dažās Tibetas budisma skolās, kas norisinās kapos vai citā vientuļā vietā.
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt.
paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku.
autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
šosvēdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
brīvās svārstības pašsvārstības.
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
spiest roku pateikties, just līdzi, apsveikt.
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā.
antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
bērneņš Pats svarīgākais, visdārgākais.
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus.
balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē.
hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru.
pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā.
rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
iesvītrojums Paveikta darbība --> iesvītrot.
iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
iesverams Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot.
izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1).
līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2).
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
sasveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot.
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1); arī sveiciens (1).
sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2); arī sveiciens (2).
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1); arī sasveķojums.
sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4).
svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
peķēt pavirši sasviest.
sazlanķēt Pavirši sasviest.
angiastēnija Pazemināts asinsvadu tonuss.
kanonizēšana Paziņojums, ka persona ieguvusi svētā statusu.
aizsūtīt Paziņot, nodot (sveicienus, ziņu).
tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante.
probands Pēc ciltsvērtības vērtējamais dzīvnieks; dzīvnieks, kam ir ciltsraksti.
IMCO Pēc maniem apsvērumiem (angļu "in my considered opinion"; īsziņās).
eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
klasificēts pēc noteiktiem kritērijiem sadalīts; svarīgs; slepens.
svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
maslinīca Pēdējā svētdiena pirms Lieldienu gavēņa.
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
last, not least pēdējais, bet ne mazsvarīgākais.
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
patrūkt Pēkšņi pārtrūkt, atsvabināties.
grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem.
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
zvalstīšanās Peldlīdzekļa sāniskās (rotācijas) svārstības ap garenasi; to rezultātā mainās sānsvere.
gīrēšana Peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja (pie brīviem kursiem).
horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa.
horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa.
vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem.
cilāšanās Peldlīdzekļa vertikālās svārstības, kuru rezultātā mainās iegrime.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds.
bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki.
Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga.
anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints.
Pyrrhula cineracea pelēkkrūtītis jeb pelēkkrūšu svilpis.
pelēksvītrots Pelēksvītrains.
cikloidālais pendelis pendelis (svārsts), kas šūpodamies kustas pa cikloīdu.
hidropepsīns Pepsīnam līdzīga viela, kas izdalās ar sviedriem.
skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru.
frekvence periodiska (cikliska, svārstību) procesa perioda (T) inversais lielums: n=1/T.
atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
nerimstošās svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
menhidroze Periodiski asiņaini sviedri menstruāciju vietā.
modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu; šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā.
alkīdu pernica pernica, kuras galvenā, plēvi veidojošā sastāvdaļa ir alkīdsveķi.
miskals Persiešu svara vienība, 4,6007 g.
ratela Persiešu svara vienība, 460,07 g, 100 miskalu.
čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
bête noire persona vai parādība, ko kāds visvairāk neieredz vai no kā baidās.
aranžētājs Persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas).
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
cittautietis persona, kura pastāvīgi dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes robežām; sveštautietis.
ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.
ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
portfeļdators Personālais dators ar autonomu barošanu un nelielu svaru, kas konstruktīvi piemērots ērtai pārvietošanai.
portatīvs dators personālais dators, kura konstrukcija un svars ļauj to viegli pārvietot.
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
antroponomizācija Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
antroponomizēšanās Personvārda, resp., antroponīma, veidošanās no cita īpašvārda (ne antroponīma) vai no sugasvārda.
deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
dvīņbastardi Pie naktssveces novērota parādība, ka atsevišķas sugas un to mutanti dod divējāda tipa bastardus, abus parasti vienādā skaitā.
nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
par- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
pāra- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
tusēt Piedalīties ballītē; svinēt.
tusēties Piedalīties ballītē; svinēt.
tusīties Piedalīties ballītē; svinēt.
tusoties Piedalīties ballītē; svinēt.
bērāt Piedalīties bērēs, svinēt bēres.
piesvilināt Piededzināt, apsvilināt.
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
kaladū Piedziedājums Ziemassvētku tautasdziesmās.
marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība.
ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
Uz redzi! pieklājības teiciens atsveicinoties; uz redzēšanos.
Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties.
sveikiveseli Pieklājības teiciens atsveicinoties.
sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks.
sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
arlabudien Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
arlabudienu Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
labadiena Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
labdien Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
Lūgšanu svētdiena piektā svētdiena pēc Lieldienām, kuras sprediķu tekstos ir runa par lūgšanu.
rogate Piektā svētdiena pēc Lieldienām.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem.
reducētais svārsta garums pielīdzinot matemātiskā un fizikālā s–a cikliskās frekvences, iegūst fizikālā svārsta reducēto garumu: l=J~0~/m·r~0~ (J~0~– inerces moments; m, r~0~ – masa un masas centra attālums no iekāres punkta).
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1).
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2).
pseidoanafilaktisks Piem., reakcija, kas atgādina anafilaktisko un kas rodas, ievadot vēnā svešu serumu, audu ekstraktus u. c. nespecifiskus proteīnus, kā arī agaru un cieti.
donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā.
aizsvaidīt Piemest, piesvaidīt (nosprostojot).
piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
pievārīt Piemētāt, piesvaidīt.
inaugurācija Pieminekļa svinīga atklāšana.
3. bauslis Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
piešļamāt Piemīņāt, piesārņot, sasvīnīt.
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars.
pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T).
misija Pienākums, uzdevums (parasti nozīmīgs, svarīgs).
hilhidroze Pienam līdzīgu sviedru izdalīšanās.
fiendele Piendele - svara vienība, 1/4 daļa no mārciņas.
krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
sviestniecība Piensaimniecības nozare, kas pienu pārstrādā sviestā.
galakthidroze Pienveida sviedru atdalīšanās.
baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par dzīvniekiem).
barāties Pieņemties svarā; nobaroties (par dzīvnieku).
kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
IT tiesu ekspertīze pierādījumu nodrošināšana, izmantojot tehnisko pazīmju un pēdu analīzi datorsistēmās un tīklos, parasti ar mērķi tos kā pierādījumus lietot tiesvedības procesos.
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
iereģistrēties Pierakstīties (dzīvesvietā).
piepeizāt piesārņot, piebārstīt, sasvīnīt, izrakņāt.
invokācija Piesaukšana (Dieva, svēto).
kanonizācija Pieskaitīšana pie svētajiem ar īpašu lēmumu.
piepeļot Piesmulēt, sasvīnīt.
iesviedrēt Piesūcināt ar sviedriem.
nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
piesvīst Piesūkties ar sviedriem.
piepītrāt Piesvaidīt.
piesvaidāt Piesvaidīt.
dasviest Piesviest (ko) papildus.
davalēt Piesviest, sviežot (ko), piepildīt (ar to).
piešvilpot Piesvilpot.
piesvelpt Piesvilpt (1).
piesvelpt Piesvilpt (2).
piešvilpt Piesvilpt.
mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles.
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties.
sasārnēt Piesvīst, piesūkties ar sviedriem.
piestrīpot Piesvītrot.
piesvītrāt Piesvītrot.
greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
aferents Pievedošs, piem., nervs, asinsvads, vads.
etilēt Pievienot benzīnam antidetonatoru tetraetilsvinu.
annektēt Pievienot svešu teritoriju.
piezviest Pieziest, piesvīnēt.
cinka baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas; svina baltais.
mīnijs Pigmentu grupa, kas satur dažus dzelzs un svina oksīdus.
hromoģenēze Pigmentu vai krāsvielu rašanās, piem., baktēriju vielmaiņā.
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu.
submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
kā izpeldināts pilnīgi slapjš (biežāk pēc lielas svīšanas).
slapjš kā žurka pilnīgi slapjš (nosvīdis, samircis).
kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle.
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu.
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
Bārtlsvila Pilsēta ASV ("Bartlesville"), Oklahomas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Beitsvila Pilsēta ASV ("Batesville"), Ārkanzasas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Floridas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.).
Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Teksasas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.).
Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kempbelsvila Pilsēta ASV ("Campbellsville"), Kentuki štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārtesvila Pilsēta ASV ("Cartesville"), Džordžijas štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šarlotsvila Pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.).
Klārksvila Pilsēta ASV ("Clarksville"), Indiānas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
Klārksvila Pilsēta ASV ("Clarksville"), Tenesī štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolinsvila Pilsēta ASV ("Colinsville"), Ilinoisas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
Krofordsvila Pilsēta ASV ("Crawfordsville"), Indiānas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krosvila Pilsēta ASV ("Crossville"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Indiānas štatā, 120300 iedzīvotāju (2014. g.).
Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Vaiomingas štatā, 12190 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Džordžijas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Floridas štatā, 128500 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Teksasas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Geitsvila Pilsēta ASV ("Gatesville"), Teksasas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
Glaversvila Pilsēta ASV ("Gloversville"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hinsvila Pilsēta ASV ("Hinesville"), Džordžijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hopkinsvila Pilsēta ASV ("Hopkinsville"), Kentuki štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantersvila Pilsēta ASV ("Huntersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Teksasas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jangsvila Pilsēta ASV ("Youngsville"), Luiziānas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeinsvila Pilsēta ASV ("Janesville"), Viskonsinas štatā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kērnersvila Pilsēta ASV ("Kernersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kingsvila Pilsēta ASV ("Kingsville"), Teksasas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kērksvila Pilsēta ASV ("Kirksville"), Misūri štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Lewisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Kolorādo štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Indiānas štatā, 11750 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Ņūdžersijas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mūrsvila Pilsēta ASV ("Mooresville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Morisvila Pilsēta ASV ("Morrisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikolasvila Pilsēta ASV ("Nicholasville"), Kentuki štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Peinsvila Pilsēta ASV ("Painesville"), Ohaio štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Potsvila Pilsēta ASV ("Pottsville"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīdsvila Pilsēta ASV ("Reidsville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Steitsvila Pilsēta ASV ("Statesville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tomasvila Pilsēta ASV ("Thomasville"), Džordžijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tomasvila Pilsēta ASV ("Thomasville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Taitusvila Pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeinsvila Pilsēta ASV ("Zanesville"), Ohaio štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Serove Pilsēta Botsvanā ("Serowe"), Centrālā distrikta administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2001. g.).
Mahalapje Pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 39700 iedzīvotāju (2001. g.).
Selebi-Phikve Pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 49800 iedzīvotāju (2001. g.).
Močhudi Pilsēta Botsvanā, Khatlenas distrikta administratīvais centrs, 37000 iedzīvotāju (2001. g.).
Molepolole Pilsēta Botsvanā, Kvenenas distrikta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2001. g.).
Kaņe Pilsēta Botsvanā, Nvakeces distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.).
Frānsistauna Pilsēta Botsvanā, Ziemeļaustrumu distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.).
Mauna Pilsēta Botsvanā, Ziemeļrietumu distrikta administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2001. g.).
Lobace pilsēta Botsvānas dienvidaustrumos ("Lobatse"), Dienvidaustrumu distriktā, 29100 iedzīvotāju (2011. g.).
Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
Brakpana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.).
Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
Lurda Pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta.
Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
Calendžiha Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.).
Senaki Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.).
Abaša Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.).
Poti Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.).
Zugdidi Pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
Cageri Pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.).
Allahābāda Pilsēta Indijā, arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), Utarpradēšas štatā, pie Džammas un Gangas satekas, 990300 iedzīvotāju (2001. g.), svētceļojumu vieta.
Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
Hārka Pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta.
Jezda Pilsēta Irānā, ostāna administratīvais centrs, 432200 iedzīvotāju (2006. g.), apkaimē svina un cinka rūdas ieguve.
Ņūrosa pilsēta Īrijā (_New Ross_), Veksfordas grāfistē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.); Rosvikhruina.
Frederiktona Pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.).
Monktona Pilsēta Kanādā ("Moncton"), Ņūbransvikas provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos.
Slavska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Ariamsfleja pilsēta Namībijā (_Ariamsvlei_), Karasas reģiona dienvidrietumos.
Rulofarendsvēna Pilsēta Nīderlandē ("Roelofarendsveen"), Dienvidholandes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva.
Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.).
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
Arnisa Pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbramštete Pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādoldeslo Pilsēta Vācijā ("Bad Oldesloe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzegeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Segeberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bargteheide Pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bramštete Pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīdelsdorfa Pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eitīne Pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fēmarna Pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdrihštate Pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gardina Pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gēstahte Pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
Glinde Pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gliksburga Pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Heiligenhāfene Pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaltenkirhene Pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēllinghūzene Pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Krempe Pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Lībeka Pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.).
Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
Marne Pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Melne Pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Norderšteta Pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nortorfa Pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.).
Plēne Pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
Prēca Pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kvikborna Pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinbeka Pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfelde Pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenefelde Pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Švarcenbeka Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šventinentāle Pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tēnisvorste Pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tēninge Pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Torneša Pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Iterzene Pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vālštete Pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēzelbūrene Pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilstere Pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā.
Ķīle Pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.).
Masvingo Pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.).
Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
urbanizācijas līmenis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, izplatības pakāpe kādā teritorijā (valstī, reģionā u. tml.).
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
mazais pingvīns pingvīnu suga, garums - 40 cm, svars - 1 kg.
Fjordlandes pingvīns pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg.
Snērsu pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts.
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts.
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts.
lielcekula pingvīns pingvīnu suga, garums - 65 cm, svars - 7 kg.
Adeles pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
baltvaigu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
zeltmatu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 6 kg.
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts.
Antarktikas pingvīns pingvīnu suga, garums - 75 cm, svars - 6 kg.
Galapagu pingvīns pingvīnu suga, garums - 80 cm, svars - 8 kg; jutīgs pret pārmaiņām vidē.
Suillus piperatus piparu sviestbeka.
teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri.
uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo.
raudzības Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
raugi Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
rauguļi Pirmā ciemošanās, kad kāds pārcēlies uz jaunu dzīvesvietu.
satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
appļuovenis pirmā svētdiena pēc Miķeļiem (29. IX).
moveīns Pirmā tehniskos apmēros ražotā sintētiskā krāsviela, sarkanviolētas krāsas.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
primo Pirmais; galvenais, svarīgākais.
rumulas Pirmās ganu dienas svētku ēdiens.
Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
tetrakts Pirmie četri cipari, kuru summa ir 10; tiem ir svēta nozīme.
iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem.
priekšsvētku Pirmssvētku.
priekšvēzis Pirmsvēzis.
lihnomantija Piromantijas veids, kad zīlē vērojot sveces (retāk arī lampas) liesmu kā arī apkārtējos priekšmetus.
bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
pīšu Pīšu koks - sveķaina egle.
ezoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri iesvētīti un iepazīstināti ar visiem noslēpumiem un ir pilntiesīgi adepti.
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
sviesta pītava pīts sviesta trauks.
asoms Placentārs parazīts ar rudimentāru vidukli un bezveidīgu galvu; asinsvadi iet no galvas uz placentu; omfalositijas retākā forma.
šķedera plais vai svītra.
noguruma plaisa plaisa, kas rodas visvairāk piepūlētajā materiāla joslā materiāla neviendabīguma vai virsmas defekta dēļ.
iezis Plaisa, svītra.
plaisveidīgs Plaisveida.
ragadiformisks Plaisveidīgs; saplaisājis.
ploška Plakana svece trauciņā.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi).
plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem.
snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
snātane Plāna auduma sieviešu svārki.
snāte Plāna auduma sieviešu svārki.
snātene Plāna auduma sieviešu svārki.
snātne Plāna auduma sieviešu svārki.
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa.
izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
pluduris Plāni sieviešu svārki.
sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
uveoplastika Plastiska acābola asinsvadu apvalka operācija.
holedohoplastika Plastiska kopējā žultsvada operācija.
mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
mumjo Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
mikalekss Plastmasa no vizlas un cementējošām vielām (piem., bor-skābā svina); to lieto kā elektroizolācijas materiālu.
antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai.
aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
gabella Plašā nozīmē katrs netiešs nodoklis, šaurā nozīmē - sāls nodoklis, kas bija (1360.-1790. g.) viens no vissmagākiem un visvairāk ienīstiem Francijas nodokļiem.
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
procesuālās garantijas plašākā nozīmē - tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietas.
Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
nouļavāt Plaši, ar bagātīgu mielastu nosvinēt.
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
bante Plata svītra audumā.
pluduris Plati sieviešu svārki.
pluzuris Plati sieviešu svārki.
turnīra plati svārki, nēsājami ar turnīru (1).
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata.
Astacus astacus platspīļu upesvēzis.
platspīļu vēzis platspīļu upesvēzis.
lukta plaukts, arī skapis kulšanā, kur atrodas lukturis (svečturis).
PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance").
aspirācijas pneimonija plaušu iekaisums pēc svešķermeņu iekļūšanas elpošanas ceļos.
Jaunslaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slaviešu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
Slavišu ezers Plaužu ezers Alsviķu pagastā.
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni.
vestibulārais labirints plēvainu maisiņu un vadu sakopojums, kurā atrodas līdzsvara receptori.
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
drīksne Plīsums, atplīsums, skramba, svītra.
plicis Pliukšķis, kas rodas, sviežot akmentiņu slīpi pa ūdens virsmu.
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
urdziņa Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
ļerrastāt Pļāpāt; arī runāt (svešā, nesaprotamā valodā).
nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai.
Pļaujamie svētki pļaujas svētki.
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā.
Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā.
Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
karaliskais pingvīns pngvīnu suga, garums - 90 cm, svars - 18 kg.
iemaši Pogas svārkiem uz muguras; vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
iemati Pogas svārkiem uz muguras.
indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros.
herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši.
plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru.
stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju.
Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem.
olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
tīrthas Populāras hinduistu svētceļojumu vietas, kur notiek rituālā apmazgāšanās.
vienroči bandīti Populārs spēļu automātu nosaukums, kuriem ir viena svira.
feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles.
burba Pora, svīdra, sīks sviedru izvada caurumiņš ādā; pora.
haimīni Porfirīni ar papildus 1 dzelzs atomu, dabā sastopami krāsvielās.
tranzistors portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
baltais portlandcements portlandcements, kura izejvielas nesatur vairāk par 0,3–0,45% krāsvielu.
gozties Posties svētkiem.
transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
tutāns Pozitīvā reljefa osveida forma, dažu desmitu kilometru garumā, 100-500 m platumā, 5-25 m augstumā, sastāv no atsevišķiem augstākiem un zemākiem posmiem.
statistika praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā); šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
ksenogrāfija Prašana rakstīt svešās valodas.
ar gudru ziņu prātīgi, apsverot, apdomājot.
zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
neto Preces svars bez iesaiņojuma, svara.
bruto Preces svars kopā ar iesaiņojumu.
aizprecināt Precinot (meitu) atdot svešumā.
neiroleptiskie līdzekļi preparāti, kas izraisa emocionālu līdzsvaru, noņem trauksmi, nomierina.
leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
antiagreganti Pretrecēšanas līdzekļi, kas kavē asins recēšanu un trombu veidošanos asinsvados.
atsvēreklis Pretsvars, atsvars.
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību.
prezbiterāts Prezbitera jeb svētnieka iesvētīšana, prezbitera amats.
svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
plumbi- Priedēklis četrvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
plumbo- Priedēklis divvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
re- priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā.
inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru.
valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
birkavnieks Priekšmets, dzīvnieks, kas sver birkavu.
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
sirds priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
Suillus variegatus priežu sviestbeka.
makovice Priežu sviestbeka.
priedene Priežu sviestbeka.
noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva.
slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies.
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas.
tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā.
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm.
elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
atvadas Process, darbība --> atvadīties (1); atvadīšanās, atsveicināšanās.
lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
kopienas attīstība process, kurā kopienas locekļi apvienojas, lai apzinātu viņiem svarīgus jautājumus, kopīgi risinātu problēmas un uzlabotu kopienas dzīvi.
pašmērīšana process, kurā persona ar īpašu aparatūru un programmatūru iegūst visaptverošu datu klāstu par sevi un savu dzīvesveidu.
dekolaborācija Process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību.
atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.
netosvars Produkcijas (materiālu) svars bez taras un iesaiņojuma materiāliem.
neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto.
sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
sagaidāmā dzimstība prognozētais, visvairāk ticamais dzimstības līmenis.
sagaidāmā mirstība prognozētais, visvairāk ticamais mirstības līmenis.
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
kadra nobīde projektora kadrētāja nenoregulētības izraisīta starpkadru dalījumsvītras parādīšanās ekrānā.
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
domašņačka Prostitūta, kas apkalpo savā dzīvesvietā.
investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
antitrinitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
ūnitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam.
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku.
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila.
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs.
labilitāte Psihiatrijā ātras emociju stipruma un noskaņu svārstības bez atbilstoša ārēja cēloņa.
sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība; arī saskaņa, harmonija.
gaišs Psihiski līdzsvarots; arī labsirdīgs; arī priecīgs.
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons.
fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
humānistiskā pieeja psiholoģijā un sociālajā darbā attīstījusies pieeja, kura primāri uzsver indivīda kā neatkārtojamas un unikālas personības vērtību.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
aperceptīvā psiholoģija psiholoģijas virziens, kas uzsver apercepcijas noteicošo lomu apziņas dzīvē.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus.
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes.
greznā eiforbija puansetija ("Euphorbia pulcherrima") jeb "Ziemassvētku zvaigzne".
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama.
gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
sviļpaunīks puika, kas pārmērīgi svilpo.
Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
staigulis Pulksteņa svārsteklis.
enkurs Pulksteņa svārstību mehānisma daļa, kas to saista ar dzinēja sprūdu.
vēceklis Pulksteņa svārsts.
Pullānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullanu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pullana ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
Pulānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā.
neīstā aneirisma pulsējoša maisveida hematoma pēc artērijas sienas plīsuma.
galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās.
prespulveris pulverveida polimērmateriāls, kas sastāv no daļēji sacietējušiem termoreaktīviem fenolformaldehīdsveķiem vai amīnaldehīdsveķiem (retāk citiem).
punkta trajektorija punkta stāvokļa rādiusvektora galapunkta ģeometriskā vieta.
trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
pūpolnīca Pūpolsvētdiena.
pūpoļnīca Pūpolsvētdiena.
Verbinīca Pūpolsvētdiena.
vērbneica pūpolu svētdiena.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
Suillus flavidus purva sviestbeka.
parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
pižuki Pusgari vīriešu svārki.
midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
midi- pusgarš (piemēram, midisvārki, midimētelis).
leitis Pusgatavs sviests.
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
diegaine Puslinu un pusvilnas audums, kam kokvilnas diedziņu meti vai audi.
pusmēnessveidīgs Pusmēnessveida.
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā.
Latvijas tumšgalves pussmalkvilnas gaļas-vilnas aitu šķirne, izveidota Latvijā 1922.-1940. g., vietējās rupjvilnas un pusrupjvilnas aitas krustojot ar angļu īsvilnas aitu šķirnēm.
medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
pussvāči Pussvārciņi.
pussvārči Pussvārciņi.
pussvārķi Pussvārciņi.
bilināt Pūst, svilpt, šņākt (runājot par vēju).
p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
programmējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt.
fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība.
akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos.
kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās.
fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
gaismas diode pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virziena strāvu, izdalās siltuma enerģija un gaismas enerģija; izmanto par indikācijas elementu un optrona sastāvdaļu; mirdzdiode.
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni.
fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā.
dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
pusvadītāju diode pusvadītāju ierīce ar vienu p-n pāreju.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē.
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors.
fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
pusudmala Pusvadmala.
bambaziņš Pusvadmalas audums.
bambažiņš Pusvadmalas audums.
pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks.
pušvakars Pusvakars.
pusvāle Pusvāls.
pusvēdars Pusvēders.
pusvelde Pusveldre.
pusvezms Pusvezums.
insaids Pusvidējais uzbrucējs (handbolā, senāk arī futbolā).
vilnātne Pusvilna.
čerkass pusvilnas audums (velki - linu vai kokvilnas, audi - vilnas)
nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
pusvilnains Pusvilnas audums.
pusvadmalas Pusvilnas.
pusvilnains Pusvilnas.
puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
pužvir pusviru.
pusmērā Pusviru.
pušvir Pusviru.
pušvirā Pusviru.
pušvirs Pusviru.
pušviru Pusviru.
pušvirus Pusviru.
atvaru Pusvirus.
paveru Pusvirus.
paverus Pusvirus.
pievirus Pusvirus.
pusatviru Pusvirus.
pusatvirus Pusvirus.
pusvērts Pusvirus.
pusveru Pusvirus.
sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis.
kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa.
eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta.
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni.
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta.
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta.
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs.
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints.
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris").
ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis.
serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili.
radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
frekvences sintezators radioelektroniska ierīce lielas precizitātes stabilu harmonisku svārstību iegūšanai, kuru frekvence maināma ar diskrētu soli.
klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
kopantena Radiotehniska iekārta, kas nodrošina ultraīsviļņu un TV raidstaciju signālu uztveršanu vienlaikus vairākiem radio un TV uztvērējiem.
pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
nokrapšķēt Radīt čīkstošu, svirkstošu, sprakstošu skaņu.
gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
Suaeda corniculata radziņu sveda.
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
pupurka Raibi sieviešu svārki.
rankains raibi svītrains, rievains, arī grumbains, robots.
rains Raibs, ar svītrām.
rainis Raibs, raibi svītrots.
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris).
mārkains Raibs, svītrains.
raibsvārks Raibsvārcis.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt.
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana.
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas.
atsveikt Rakstiski vai mutiski apsveikt.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts.
ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
romove Rāmava - svētbirzs, vieta, kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
laukapvākas Raža, pļauja, ražas ievākšana; pļaujas svētki.
apvākas Raža; ražas ievākšanas beigas, svētki pēc ražas ievākšanas beigām.
pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki.
apkopības Ražas svētki, pabeidzības, apkūlības.
fordisms Ražošanas organizācijas sistēma, kuras pamatā ir masveida ražošanas procesu standartizācija, unifikācija un konveijerizācija.
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
rec. Receptēs: svaigi pagatavots.
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
apsvilināties Refl. --> apsvilināt (1).
apsvilināties Refl. --> apsvilināt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (1).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (2).
atsvabināties Refl. --> atsvabināt (3).
iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam.
iesviesties Refl. --> iesviest (1).
nosvilināties Refl. --> nosvilināt (4).
pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
sasvērties Refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam.
sasviedrēties Refl. --> sasviedrēt (1).
sasviedrēties Refl. --> sasviedrēt (2); tikt sasviedrētam.
svērties Refl. --> svērt (3); tikt svērtam.
svilināties Refl. --> svilināt (1); tikt svilinātam.
svilināties Refl. --> svilināt (2); tikt svilinātam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida.
rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa.
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā.
impulsu ģenerators relaksācijas svārstību ģenerators – radioelektroniska iekārta, kas ģenerē noteiktas formas un noteiktu parametru elektriskus impulsus (relaksācijas svārstības); darbības pamatā parasti ir kondensatoru uzlādes un izlādes procesi, kurus vada nelineāras elektroierīces.
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
svētceļojums Reliģiska darbība - ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
Svētais laiks reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem
svētmiesas Relikvijas, svētas atliekas.
līpsana Relikvijas, svēto atliekas; leipsana.
leipsana Relikvijas, svēto atliekas.
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
elektrorentgenogrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir elektrofotogrāfija uz pusvadītāja plates.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
kaļļas Resns baļķis; svira.
Rēsvatns Resvatne, ezers Norvēģijā.
eozinofilā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir eozinofilie granulocīti.
tīklenes angiomatoze reta tīklenes asinsvadu slimība, ko raksturo angiomas, hemorāģisks eksudāts, tīklenes atslāņošanās.
holedohocēle Reti sastopama pārmantota kopējā žultsvada cistiskā dilatācija, kuras paplašinātā daļa ir žultsvada sienā.
leikēmiskā retinopātija retinopātija, kam raksturīgs tīklenes asinsvadu un redzes nerva papillas bālums; papillas robežas neskaidras, tīklenes vēnas un artērijas paplašinātas, multipli balti plankumi ap papillu.
eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās.
radioķēdes Retranslācijas paveids, ko veido uz ultraīsviļņu radiotīklu radiostaciju bāzes.
Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji.
resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
akcentējums Rezultāts --> akcentēt(2); uzsvērums; uzsvars; akcents (2).
apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
izsvīdums Rezultāts --> izsvīst.
svilums Rezultāts --> svilt (1).
svilums Rezultāts --> svilt (2).
svilums Rezultāts --> svilt (3).
svilums Rezultāts --> svilt (4).
svilums Rezultāts --> svilt (5).
svīdums Rezultāts --> svīst (1).
svīdums Rezultāts --> svīst (2).
svīdums Rezultāts --> svīst (3); ausma.
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu.
Jarihbols Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, ko pielūdza Palmīrā, bija Palmīras svētavota aizgādnis.
Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām.
punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai.
paidiometrs Rīks jaunpiedzimušu bērnu mērīšanai un svēršanai.
araiometrs Rīks šķidruma īpatsvara un blīvuma noteikšanai; aerometrs.
litrametrs Rīks šķidrumu īpatnējā svara noteikšanai.
rice Rise (2), iegriezta svītra.
šlāfroks Rīta svārki, mājas halāts.
rīta svārki rītasvārki.
rītenis Rītasvārki.
virssvārks Rītasvārki.
balanss Ritenītis - pulksteņa gaitas regulētājs, kas aizstāj svārstu.
šūpošanās Ritmiska kustēšanās (svārstīšanās).
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
gatas Ritmiskā valodā sacerēti himnu un reliģisko mācību teksti "Avestā" - 9.-3. gs. p. m. ē. zoroastrisma svēto rakstu grāmatā.
šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
ikts Ritmisks uzsvars jeb akcents pantā.
svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
rītsvārkots Rītsvārkos ģērbies.
pūpoļošanna Rituāla pēršana pūpolu svētdienā.
maithuna Rituālais dzimumakts tantrismā, ar kuru noslēdzas svarīgākais tantriskais rituāls - paņčamakāra.
argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai.
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
boze Rokas svari - bezmēns.
bezmēns Rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu.
svirnis Rokturis; kloķis; svira.
kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks.
baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde.
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos.
parentālijas Romiešiem ziedojumi un svinības par piemiņu nomirušajiem vecākiem.
ambarvālijas Romiešu auglības svētki maija beigās, kad svinīgā gājienā vadāja ap laukiem upurējamos dzīvniekus.
carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs.
fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī.
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera.
Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā.
Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
Tīrona zīmes romiešu stenogrāfija, ko izgudroja atsvabināts vergs Tīrons.
juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām.
sodalitas Romiešu tiesībās reliģiska, gk. svētnieku apvienība bez juridiskas personas tiesībām.
roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā.
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas.
aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus.
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku.
balansēšana Rotējošu elementu līdzsvarošana vibrāciju novēršanai.
disbalanss rotējošu mašīnas daļu līdzsvara traucējumi sakarā ar šo daļu nesimetrisku izkārtojumu attiecībā pret rotācijas asi.
rudināt Rudenājus svinēt.
Psarocolius wagleri rudgalvas pieresvālodze.
ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
babuļot Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt.
babalēt Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
švipstelēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
švipstēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
peratāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
perrastāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
perratāt Runāt svešā (parasti igauņu) valodā.
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā.
Runču ezers Runcu ezers Alsviķu pagastā.
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji.
diligentia Rūpība, kas jāievēro, lai neaizkārtu svešas privāttiesības vai nu no līguma izrietošās attiecībās vai arī ārpus tām.
septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara.
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
lāpsalis Rupjš audekls ar svītrainu rakstu.
homespun Rupjš vilnas audums, visvairāk lietots sporta uzvalkiem un mēteļiem.
termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu.
deindustrializācija Rūpniecības īpatsvara samazināšanās valsts tautsaimniecībā.
mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu un sveķu ieguvi.
priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis.
ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē.
aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas.
ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas.
rūtaiņi Rūtaini svārki; tautiskie rūtainie brunči.
kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus.
apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
habdala Sabata vai svinamās dienas beigās - pateicības lūgšana, ko ģimenes svinībās nolasa mājastēvs.
patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u.tml.
sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
svilpties sacensties svilpšanā.
švilpties Sacensties svilpšanā.
šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs.
virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
sponsālijas Saderināšanas svētki, derības.
aizdzerības Saderināšanās svinības.
derestība Saderināšanās svinības.
cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā.
saģilināt Sadzelt, apsvilināt (ar nātrēm).
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes.
pārkļaut Sagāzt, sasvērt.
saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru.
liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai.
fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu.
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
angio- Saistīts ar asinsvadiem vai limfvadiem (piem., angioloģija).
akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
herpētisks Saistīts ar herpesvīrusiem.
vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
matrilokāls Saistīts ar mātes (sievas) cilti, dzīvesvietu.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens.
priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; arī svinīgs, pacilāts.
svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
patrilokāls Saistīts ar tēva (vīra) cilti, dzīvesvietu.
vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazdmotors.
vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
sillabometrisks Saistīts ar vienāda uzsvaru skaita ievērošanu dzejas vārsmā.
pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
kā prusaks saka (_savienojumā ar_ nosalt), uzsverot, ka ir ļoti auksts un viegli var nosalt.
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs.
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu.
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
numur viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru saka par ko izcilu, svarīgu.
dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
kā vējš saka par svārstīgu cilvēku.
svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
numur viens, arī numurs viens saka par to izcilu, svarīgu.
pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās.
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
aug kā zirgs saka, ja bērns ātri aug un pieņemas svarā.
birst kā lapas saka, ja cilvēki mirst masveidīgi.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
vilks ar kādu, kaut ko saka, ja grib uzsvērt vienaldzīgu attieksmi pret kādu, pret ko.
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
kā pie Dievgalda saka, ja izturas svinīgi, bijīgi.
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots.
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm.
svaru kausi nosveras saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot.
asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki.
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā).
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
iet labumā Saka, ja pieņemas svarā.
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti.
kā sāls pie putras saka, ja trūkst kā svarīga, būtiska, nepieciešama.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
putni galvā saka, lai norādītu, ka kāds ir dīvains, jucis, psiholoģiski nelīdzsvarots
nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
(šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu.
kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi.
kā nagla saka, raksturojot kādu pozitīvi, uzsverot kāda čaklumu, krietnumu, precizitāti, noteiktību.
(godātās) dāmas un kungi! saka, svinīgi uzrunājot.
tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
kas mugurā un vēderā saka, uzsverot cilvēka nabadzību.
nav pa vienam smieklam saka, uzsverot kā grūtumu, intensitāti, nozīmīgumu.
pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi.
kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti.
kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu.
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti.
kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu.
kā vilks saka, uzsverot niknumu, plēsonīgumu, naidīgumu.
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi.
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
maksāt ragā saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs.
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami.
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nekas nenotiek bez kāda ziņas.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nenotiek ne mazākais ļaunums kādam.
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts.
ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība.
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā.
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
adjustēšana Sakārtošana, piem., pārkalšanai nododamās naudas svēršana.
uztaisīt Sakārtot (guļasvietu).
uzklāt (arī saklāt) gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt (arī saklāt) vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas.
doties (arī iet) pie miera sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
nolikties (arī aiziet) gulēt sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās.
kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
kasinis Sakasīts sviests.
magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
pastoforijs Sakrālajā arhitektūrā - niša ar kāda svētā tēlu.
pieklāpāt Sakrist veldrē (stiebriem salūstot; no graudu svara).
uzņemt Sākt izmantot (brīvo laikposmu); sākt svinēt (svētkus).
muit Sākt runāt svešvalodā.
sajemt Sākt svinēt (svētkus).
ierotāt Sākt svinēt ar dziesmu.
apknist Sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ).
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
sanīt Sakult (sviestu).
saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
breve Sākumā - katrs īss ziņojums; vēlāk - īss pāvesta raksts par mazāk svarīgiem jautājumiem; šim rakstam nebija bullas svinīgās formas.
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
Kirisimasi Sala Klusajā okeānā ("Kiritimati"), lielākā no Lainas salām, Kiribati teritorija, platība - 577 kvadrātkilometri, 5100 iedzīvotāju (2005. g.), senāk dēvēta par Ziemsvētku salu.
Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
Sanfeliksa Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri.
Kitēra Sala uz dienvidiem no Peloponēsas, kur atradās ievērojams Afrodītes templis, kas bija iecienīta svētceļotāju pulcēšanās vieta, kur tika rīkotas plašas orģijas.
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī.
collocalia Salangsvīres.
salanganas Salangsvīres.
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām.
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties.
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa.
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
segnis salokāmā siena, aizsegs, ar ko kopējā istabā nodalīt gultasvietas.
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
hipohidroze Samazināta svīšana.
olighidrija Samazināta svīšana.
oligidrija Samazināta svīšana.
duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja.
sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
palēns Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
porfira Samta mantija ar sermuļādas uzšuvumiem, ko valdnieki uzģērbj svinīgos gadījumos.
Brachythecium velutinum samtainā īsvācelīte.
sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām.
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
nokantēšanās Sānsvere, kas rodas, vai nu vējam iedarbojoties uz burām, vai arī nesimetriska kravas novietojuma dēļ.
sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
angialģija Sāpes asinsvadu apvidū no atbilstošo interoreceptoru kairinājuma.
ragandūriens Sāpes mugurā, jostasvietā; lumbago.
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
ķekarveida jeb zarainā arteriālā angioma sarežģīts sīku asinsvadu tīklojums ap artēriju vai saistīts ar artēriju orgāna parenhīmā.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
uzrīkot Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
benzopurpurīns Sarkana azokrāsa, ko lieto kā papildkrāsu krāsojumam ar hematoksilīnu vai citām zilām krāsvielām.
cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai.
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu.
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka.
sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
oinīns Sarkana vīna krāsviela; onīns.
onīns Sarkana vīna krāsviela.
sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
Carpodacus puniceus sarkanais svilpis.
rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela.
henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai.
orceins Sarkanbrūna krāsviela, ko iegūst no orcīna; lieto histoloģijā.
svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
Pyrrhula pyrrhula sarkankrūtītis jeb parastais svilpis, arī svilpis jeb sarkankrūšu svilpis.
Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis.
angiomiosarkoma Sarkoma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu.
rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras.
sarkansvītrots Sarkonsvītrains.
rozālijs Sārta, rožaina krāsviela.
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
fikoeritrīns Sārtaļģēs sastopamā sarkanā krāsviela ar oranždzeltenu fluorescenci.
Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece.
sārtšvītrains Sārtsvītrains.
sārtsvītrots Sārtsvītrains.
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
topiks Sarunu tēma (svešvalodas mācību procesā).
sapiķēt Sasaistīt ar piķi, arī sveķiem.
temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
tērzēšana Saskanīga, omulīga sarunāšanās, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
sabīniešu nolaupīšana saskaņā ar leģendu romieši kopējos svētkos atņēma sabīņiem viņu sievietes, tas izraisīja karu, kā rezultātā pakļāva sabīņus.
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
aizsniegt Sasniegt (piemēram, apjomu, svaru).
fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
sažīkāt sastrīpāt, sasvītrot.
sasvaidelēt Sasvaidīt.
sažvanckāt Sasvārstīt, sašūpot.
sasvaroties sasvārstīties.
hello Sasveicināšanās frāze.
jo Sasveicināšanās frāze.
sveiki, kanareiki! sasveicināšanās teiciens.
yo Sasveicināšanās, lieto "čau" vietā.
paveselāties Sasveicināties (atsveicināties).
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.).
labrītoties Sasveicināties no rīta, sacīt "labrīt".
salabrītoties Sasveicināties no rīta.
veselāties Sasveicināties vai atsveicināties.
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
salabdienoties Sasveicināties, sakot "labdien".
labdienoties Sasveicināties; apsveicināties.
apsumināties Sasveicināties.
pasaveselāties Sasveicināties.
sadankoties Sasveicināties.
sadiekoties Sasveicināties.
sadrastoties Sasveicināties.
sasasveicināties Sasveicināties.
sasaveselāties Sasveicināties.
sveikties Sasveicināties.
hau duju dū? sasveicinoties: "kā tev klājas?".
apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
darvas tecināšana sasveķotas priežu celmu koksnes sausa pārtvaice, kurā iegūst priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
sazvelt Sasvērt (2).
atsvērties Sasvērties atpakaļ.
nokantēt Sasvērties uz sāniem.
sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
sasasvērties Sasvērties.
sazvelties Sasvērties.
sazvilt Sasvērties.
sazvilties Sasvērties.
sasvīdināt Sasviedrēt.
sasviedrināt Sasviedrēt.
sasvīdēties Sasviedrēties.
sasvīdināties Sasviedrēties.
uzventēt Sasviest augšā.
sapurņīt sasviest, sagrūst kopā.
salobt sasviest, samest.
savadīt Sasviest; samest.
sašvilpjot sasvilpot.
sašvelpt sasvilpt.
sasvelpt Sasvilpt.
sašvilpties sasvilpties.
sasvelpties Sasvilpties.
pieņurgāt Sasvīnīt (ūdeni).
pievilāt Sasvīnīt.
sasveidēt Sasvīst.
sačirkāt sasvītrāt.
sabriežāt sasvītrot, izsvītrot.
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt.
piešņīpāt Sasvītrot, piesvītrot.
apsvītrāt Sasvītrot; iezīmēt ar svītrām.
sažiekāt sasvītrot.
apšvīkāt Sasvītrot.
nošņīpāt Sasvītrot.
nošņīpēt Sasvītrot.
nostrīpāt Sasvītrot.
nosvītrāt Sasvītrot.
piedrīksnāt Sasvītrot.
piestrīpāt Sasvītrot.
sašņāpāt Sasvītrot.
sašņāpt Sasvītrot.
sašņēpāt Sasvītrot.
sašņīpāt Sasvītrot.
sašņīpot Sasvītrot.
sašņīpt Sasvītrot.
sastrīķēt Sasvītrot.
sastrīpāt Sasvītrot.
sastrīpot Sasvītrot.
sasvītrāt Sasvītrot.
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
sašvunkāt Sašūpot; sasvārstīt.
pasveicināt Satiekoties sveicināt (kādu).
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
pakratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
(pa)kratīt roku (kādam) satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
sphaeritidae Saulesvaboļu dzimta.
sphaerites Saulesvaboļu dzimtas ģints.
Homoeosoma nebulellum saulgriežu svilnis.
svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes.
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
sauspūtis Sausvējš - vējš, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra (20-25 °C) un zems relatīvais gaisa mitrums.
sauss vējš Sausvējš.
immortelle Sausziede, puķe ar sausu, ādainu apziedni, kas ilgi patur savu veidu un svaigumu.
sausdaunas Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
sautdauņi Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
soutdouni Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
mirra Savādi sveķi no dažiem Āfrikas un Arabijas kokiem, lieto medicīnā.
svešīgs Savāds, svešs.
apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
sasvīnīties Savārtīties; sasviedrēties.
depersonalizācija savas personības realitātes apziņas zaudēšana; atsvešināšanās pašam no sevis; izjūta, ka paša domas un emocijas ir nereālas vai nepieder sev pašam.
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
todieviņu Savienojumā "ar todieviņu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
todievu Savienojumā "ar todievu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
vakuumēšana Savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm.
daudzkāršotājs Savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci.
Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
parasimpātisks Savienojumā "parasimpātiskais nervs": nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus; savienojumā "parasimpātiskā nervu sistēma": veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
piešķirt Savienojumā "piešķirt nozīmi": uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
sveķe Savienojumā "skudru sveķe" - skudru pūžņa sveķi.
svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
svešin Savienojumā "svešin svešs" - ļoti svešs.
sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
sviežin Savienojumā "sviežin sviežs" - ļoti svaigs.
svampu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
svimpu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
svipšķis Savienojumā "svipšķi mest" - spēcīgi uzpūst uguni no oglēm.
sviukšķis Savienojumā "sviukšķa aste" - nekupla aste, ko pastāvīgi vicina.
virpeļu Savienojumā "virpeļu, vārpeļu" izmantoja kā refrēnu kādā Ziemassvētku dziesmā.
žmaku Savienojumā "žmiku, žmaku" apraksta straujas (kā) svārstības.
žmiku Savienojumā "žmiku, žmaku" raksturo svārstīgu kustību.
žvangu Savienojumā "žvingu žvangu" raksturo svārstību veida kustību.
bēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu).
bēdāties Savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu).
plindu Savienojumā ar "plandu" raksturo plīvojošas vai atkārtotas svārstību kustības.
sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviltin Savienojumā ar "svilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kolorado Savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
vinkaļu Savienojumā ar "vankaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
vankaļu Savienojumā ar "vinkaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
milzen Savienojumā ar izmēru raksturojošiem vārdiem uzsver šo izmēru lielumu.
smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
nešus Savienojumā ar verba "nest" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Savienojumā ar verba "rāpot" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu).
pamāt Savienojumos "pamāt sveicienu", "pamāt sveikas", "pamāt ardievas": mājot sveicināt, atvadīties.
ugunsvēmējs Savienojumos "ugunsvēmējs kalns", "ugunsvēmēja kalns", "ugunsvēmējs krāteris": vulkāns.
nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu.
leikobāze Savienojums, ko oksidējot iegūst krāsvielas bāzi, t. i., vielu, kas ar skābēm veido krāsvielu.
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības.
bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
savusvētdien Savu svētdienu.
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē.
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā.
savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem.
reniflers Seksuāls uzbudinājums pēc dabīgu smaržu (ziedu, sveķu u. c.) ieelpošanas.
sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti.
smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas.
riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem.
zekundsvārsts Sekundsvārsts.
magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante).
mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
semioncia Semuncia - seno romiešu svara un naudas vienības unces puse, vienāda ar 1/24 asa 3(3).
nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti.
megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids.
Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.).
Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā.
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
Zvejsalas apmetne sena dzīvesvieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā, reljefa pacēlumā Vecmaltas labajā krastā, bijusi apdzīvota vidējā neolītā.
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs).
Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
Moricsalas apmetne sena dzīvesvieta Usmas ezera Moricsalā, ierīkota nelielā reljefa pacēlumā pie Kalviņu mājām, datējama ar vēlo mezolītu (5400-4500 g. p. m. ē.).
Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi.
Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas.
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis.
passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā.
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
folija Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
šadūfs Sena ūdens smeļamā ierīce Ēģiptē; vinda ar atsvaru.
lispunds Sena zviedru svara vienība, 1 l = 8,5 kg.
pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
hetēra senajā Grieķijā - izglītota, neprecējusies sieviete ar neatkarīgu dzīvesveidu; kurtizāne vai prostitūta.
dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
epigramma Senajā Grieķijā - uzraksts uz svētnīcu sienām, statujām u. c.
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri).
kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums.
dedikācija Senajā Romā - svētnīcas iesvētīšana.
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam.
cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam.
gros Senāk franču svara mērs 1/8 unces jeb 1/128 mārciņas, kas vienāds ar 3,8243 g.
svece Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela.
žēckus Senāk Ziemassvētkos spēlēta rotaļu spēle.
marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
migliaio Senākā itāliešu svara vienība, 1000 libru, ap 340 kg, arī laukuma mērs 1000 kvadrātsoļu, 30 ha.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmsvēsture (1).
čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu.
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos.
Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti.
Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu.
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
tetrobols Senās Grieķijas 4 obolu monēta, vienāda ar 2/3 drahmas (apm. 2,9 g svarā).
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem.
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
Nāves jūras tīstokļi senas jūdu sektas svētie raksti, kas 1947. gadā tika atrasti Kumrānā, Nāves jūras rietumu piekrastē.
Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību.
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos.
suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
Tanak Senebreju vārdu Tora, Nebiim un Ketubim akronīms; jūdaisma svētie raksti, ko kristietībā sauc par "Veco Derību".
proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem.
kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu.
salope Senējs sieviešu virsvalks, plats apmetnis.
sēnesveidīgs Sēnesveida.
livra Senfranču naudas pamatvienība, sudraba naudas gabals svarā 367,13 g, ko iedalīja 20 solidos (sū), katrā pa 12 denāru.
Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas.
hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā.
megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu.
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā.
agoni Sengrieķu sacīkstes, kas notika gk. reliģiskos vai politiskos svētkos.
peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi.
kantas Seni, svinīgi reliģiski dziedājumi.
Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu.
pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu.
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs.
Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults.
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju.
savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni.
Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns.
matronālijas seno romiešu sieviešu svētki 1. martā.
semuncia Seno romiešu svara un naudas vienības unces puse, vienāda ar 1/24 asa.
semissis Seno romiešu svara un naudas vienības vara asa^3^(3) puse, vienāda ar 6 uncēm.
semis Seno romiešu svara un naudas vienības vara asaas puse^3^(3), vienāda ar 6 uncēm.
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī.
penetrale Seno svētnīcu telpa ar dieva statuju.
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
maats Sens holandiešu sāls mērs 61,41 l, vēlāk Holandes Indijā sāls un rīsa svara vienība 36,913 kg.
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
baroreceptori Sensoriska nerva gali sirds un asinsvadu sistēmā, kas uztver asinsspiediena svārstības un uz tām atbild ar refleksiem.
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa.
quinquagesima Septītā svētdiena (Piecdesmitā diena) pirms Lieldienām.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
bandoties Sēt svešā zemē; pelnīties ar blakus darbiem.
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
romēne Sevišķi svari.
VIP Sevišķi svarīga persona (angļu "very important person").
galvenais Sevišķi svarīgi, būtiski.
modulis Sevišķi svarīgs koeficients, lielums.
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams (par zvērestu, solījumu).
globālās problēmas sevišķi svarīgu jautājumu kopums, no kuru risinājuma atkarīga cilvēces pastāvēšana.
ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika.
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
atsveķošanas brūces spoguļa platums sezonas laikā uz stumbra virsmas secīgi iegrieztās atsvešošanas brūces laukuma platums.
sfigmooscilometrs Sfigmomanometra veids, kurā sistolisko un diastolisko spiedienu rāda adatas svārstības.
Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis.
pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
nesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja, pašsvara, pārseguma un jumta konstrukciju radīto slodzi.
ietambumba Sienas pulksteņa atsvars, kas darbina pulksteņa mehānismu.
pendele Sienas pulksteņa svārsteklis.
šlaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
šļaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
šļaks Sienas pulksteņa svārsteklis.
žirandole Sienas svečturis ar vairākām svecēm.
galenieks Sienas šķērsvirzienā iemūrēts ķieģelis.
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa.
sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis.
ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis.
sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki.
brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus.
nātene Sieviešu linu sega vai svārki.
džalomba sieviešu linu svārki.
pusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
vidusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, paplati).
simarre Sieviešu svārki ar garu asti.
lenču brunči sieviešu svārki ar lencēm.
oderēti brunči sieviešu svārki ar oderi.
riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām.
šķeltene sieviešu svārki ar šķēlumu aizmugurē.
stāvkocis Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām.
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
snuotine sieviešu svārki no liniem.
rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas.
porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki.
brunkas Sieviešu svārki, brunči, lindraki.
kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku.
virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki.
praki Sieviešu svārki, lindraki.
šelderiņi sieviešu svārki.
bruncēni Sieviešu svārki.
bruņči Sieviešu svārki.
čabraki Sieviešu svārki.
ķedele Sieviešu svārki.
ķedelis Sieviešu svārki.
puskleite Sieviešu svārki.
truncīši Sieviešu svārki.
ujagi Sieviešu svārki.
atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks.
bruņčapuža Sieviešu svārku apakšējā daļa.
pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale.
atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks.
apskrote Sieviešu svārku augšējā mala.
līdz puskājai sieviešu svārku garums.
paslēptā ķeša sieviešu svārku iekšējā kabata.
apdroksts Sieviešu svārku jostasvieta (vai josta).
krunkas Sieviešu svārku krokas.
bruņčpakaļa Sieviešu svārku mugurējā daļa.
apdriksējušās lindroku stērbeles sieviešu svārku noskrandusī mala.
apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala.
bruņčaste Sieviešu svārku pagarinājums mugurpusē; svārku mugurdaļa.
korsāža Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
bruņčpriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
brunčupriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
šķira sieviešu svārku šķēlums.
ķīlīte Sieviešu svārku šķēlums.
kūle Sieviešu svārku šķēlums.
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām).
plisēti brunči sieviešu svārku veids (ar sīkām ielocēm).
kloša brunči sieviešu svārku veids.
mautuve Sieviešu svārku veids.
titelis Sieviešu svārku veids.
svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem.
kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem; arī kostīmkleita.
kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
virslindraki Sieviešu virsējie svārki.
pārmači sieviešu virssvārki.
pārmati sieviešu virssvārki.
stugica Sieviete ar īsiem svārkiem.
standala Sieviete ar pārāk īsiem svārkiem.
pipaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
pipkaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
domina Sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama.
ievešana Sievietes svētīšana pēcdzemdību periodā (katoļiem).
skinīts Sievietes urīnizvadkanāla dziedzeru vai blakusvadu iekaisums.
uretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla mugurējās sienas maisveida paplašinājums.
signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe.
spektrs signālu veidojošo dažādu frekvenču sinusoidālu svārstību amplitūdu (amplitūdu spektrs) vai fāžu (fāžu spektrs) atkarība no šo svārstību frekvences.
signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds.
mazsvīķieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Mazsvīķi" iedzīvotāji.
ampulārā aneirisma sīka maisveida aneirisma, visbiežāk sastopama smadzeņu artērijās.
ass Sīka seno romiešu monēta un svara vienība, kas sākotnēji bija vienāda ar romiešu svara mārciņu (327,45 g).
kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns).
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
ādigrantha sikhisma svētā grāmata; gurugranthsahiba.
sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
konioze Sīki putekļveida akmentiņi žultspūslī, žultsvados vai citur.
rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
adigranta Sikisma svētā grāmata, sastādīta 1604. g.
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
mikroskopiskais poliangīts sīko asinsvadu iekaisums, parasti nierēs, bet dažreiz arī plaušās, ādā un nervu sistēmā.
vaskulīts Sīko asinsvadu iekaisums.
peritēlijs Sīko asinsvadu un kapilāru ārējais šūnu slānis.
ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina").
lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina").
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
miliāra sāres veida aneirisma sīks maisveida paplašinājums arteriolas sienā; smadzeņu arteriolās tas bieži ir apopleksijas cēlonis.
banduljēra Siksna, kuru pār plecu liek virs svārkiem ieroču nēsāšanai.
Aloe striatula sīksvītrainā aloje.
angiotripsija Sīku asinsvadu saspiešana ar angiotriptoru kopā ar apkārtējiem audiem asiņošanas apturēšanai.
pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos.
silesveidīgs Silesveida.
Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons.
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
shashi Silts vai svelmains siroko vējš.
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
termoterapja Siltumdziedniecība - ārstēšana ar siltumu (piem., dūņu dziedniecība, mālu dziedniecība, ultraīsviļņu terapija u. c.).
iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs.
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju.
antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra.
karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4).
gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā.
epoksīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir epoksīdsveķi.
fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā.
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli.
tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls.
nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas).
fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
fenolformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti.
fenolaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu un aldehīdu polikondensācijas produkti.
karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti.
amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai.
fenolsveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; fenolformaldehīda sveķi.
fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas.
melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā.
bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi.
epoksīdsveķi Sintētiskie sveķi, ko izmanto līmju, laku, stiegroto plastu u. c. ražošanā.
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā.
džindža Sintoistu svētnīca.
sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs.
kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts.
angiokardīts Sirds un asinsvadu iekaisums.
mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu.
angiokardiopātija Sirds un lielo asinsvadu saslimšana.
fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
Listera cordata sirdsveida divlape.
Houttuynia cordata sirdsveida hotūnija.
Carya cordiformis sirdsveida kārija.
sirsniņmaizīte Sirdsveida maizīte.
Macleaya cordata sirdsveida makleja.
Pontederia cordata sirdsveida pontedērija.
Juglans ailanthifolia var. cordiformis sirdsveida riekstkoks.
sirdsveidīgs Sirdsveida.
sirdveidīgs Sirdsveida.
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
nostotēt sist ar svārku vai priekšauta malu.
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri.
ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības.
rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
statiski nenoteikta sistēma sistēma, kurā nezināmo skaits (saišu reakcijas vai aktīvie spēki) sistēmas neatkarīgajos līdzsvara vienādojumos (vai noteikumos) ir lielāks par šo vienādojumu (vai noteikumu) skaitu.
svārstību sistēma sistēma, kuras parametri svārstās laikā ap kādu vidējo vērtību.
relaksācija Sistēmas pāreja no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
klasifikators sistematizēts kopas elementu saraksts, viens no svarīgākajiem dokumentiem datu apstrādes automatizēto sistēmu projektēšanā.
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2).
vienkāršā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanās rezultātā bērnu paaudze atjaunojas vecāku paaudzes apjomā (atražošanās neto koeficients ir 1 vai svārstās ap to).
Cimicifuga acerina sīvā sudrabsvece.
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru.
sizerenitāte Sizerēna virsvara pār vasaļiem; tas, ka attiecīgajam feodālim ir virsvara pār attiecīgo zemāko feodāli.
emulgens Skāba rakstura tauku, eļļu, sveķu šķīdumu emuļģētājs līdzeklis.
ksilenzilā Skāba zilas krāsas karbonija grupas organiska krāsviela.
kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars; atommasa.
glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē.
alkaloze Skābju-sārmu līdzsvara traucējums organismā ar novirzi uz sārmainuma pusi.
abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā.
skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm.
jodskaitlis Skaitlis, kas izteic, cik svara vienības joda var uzņemt eļļas un tauki.
pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru.
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
pārskaits Skaits, kas raksturo pārsvaru.
kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
troksnis skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības; šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē
dūsma Skaņa, troksnis, rūkoņa, svilpoņa.
vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
uzskaņa Skaņas pacēlums (uzsvērtā zilbe pantpēdā).
akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes.
impedance Skaņas spiediena un plūsmas attiecība harmonisku svārstību gadījumā.
akustiskā impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība, ja svārstības ir harmoniskas.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
ultraskaņa Skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums; liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
pandiatonika Skaņkārtiska struktūra, kuras 12 pakāpju tonalitātes ietvaros pārsvarā ir diatoniskās secības.
atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
modulācija skaņu ierakstošās gaismas plūsmas stipruma maiņa atbilstoši skaņu svārstību taktij.
audiēšana Skaņu ierakstu klausīšanās un ar to izprašanu saistītu uzdevumu veikšana svešvalodu nodarbībās.
rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
uveosklerīts Sklēras iekaisums, kas pievienojies acābola asinsvadu apvalka iekaisumam.
alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
skopa Skopa teorija - teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā.
skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma.
skrīpsta skramba, svītra.
driksnains Skrandains, svītrains.
drīksnains Skrandains, svītrains.
drīksnots Skrandains, svītrains.
drīznains Skrandains, svītrains.
ļekatas Skrandas, svārku stērbele.
izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas.
Skujienas ezers Skujenieku ezers Alsviķu pagastā.
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē.
īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē.
atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus.
sveķeļļas Skujkoku sveķu destilācijas produkti.
atsabučāties Skūpstoties atsveicināties.
strūglains Slāņains, svītrains.
amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
Masļeņica slāvu mitoloģijā - svētku dienas, kas saistītas ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu, tēls, kas iemieso auglību, līdz ar to arī ziemas beigas.
koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
pūdersniegs slēpošanā - svaigs, sauss sniegs.
nokrīčolēt Slidojot sasvītrot ledu.
psihopātiskā konstitūcija sliecība uz garīgā līdzsvara zaudēšanu.
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
Kušinga sindroms slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīsvirsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
hidromantija Slimības prognozes noteikšana pēc sviedru daudzuma un rakstura.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
vazopātijas Slimības, kuru gadījumā ir vietēja vai ģeneralizēta asinsvadu sienas pārmaiņu izraisīta asiņošana.
gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
svīdulis slimīga svīšana.
aerofobija Slimīgas bailes no svaiga gaisa, vēja.
izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai.
atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
nošmaugums Slīpums, arī konusveida.
slokains Sloksnains, svītrots.
šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā.
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
lielas masas krava smagsvara krava.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
takamahaks Smaržaini sveķi no Indijas, lieto kvēpināšanai.
postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia").
bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
Platanthera bifolia smaržīgā naktsvijole.
kreimpuķe Smaržīgā naktsvijole.
ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha".
sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli.
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
uzsprišināties Smiņķēties, krāsoties, lai atsvaidzinātu sejas krāsu.
podobromhidroze Smirdīgi kāju sviedri.
bromhidroze Smirdīgu sviedru atdalīšanās.
pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
atsniegt Sniegt pretī (roku, atsaucoties sveicienam).
sniegt roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
intervija dzīvesvietā sociālā darba praksē intervija, kas notiek klientu dzīvesvietā, kur viss ir saistīts ar nozīmīgiem notikumiem intervējamā dzīvē.
riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem.
patversme sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.
naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.
kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
sociālās katastrofas sociāli, masveidīgi satricinājumi, kuru rezultātā iespējami upuri un vairāku sociālo grupu labklājības pazemināšana, cilvēku fiziskās vai psihiskās veselības zudums.
sociālā distance sociālo grupu vai indivīdu savstarpējās tuvības vai atsvešinātības pakāpe.
svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
nometinājums Soda veids - notiesātā izraidīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un viņa nometināšana noteiktā apvidū, arī aizliegums dzīvot noteiktā apvidū.
trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem.
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram).
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
Lytta vesicatoria spāniešu muša jeb zaļā eļļasvabole.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
faravahars Spārnots disks, zoroatrisma svarīgākais simbols.
upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim.
šparnejs Spāru svētki.
spārnīcas Spāru svētki.
dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uztveršanai.
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
dzīvesvietas apsekošana speciālista ierašanās personas dzīvesvietā ar mērķi fiksēt (dokumentēt) un izvērtēt dzīves apstākļus.
transportieris specializēts vaļēja tipa kravas vagons lielizmēra un smagsvara kravu (līdz 500 t), mašīnu un iekārtu pārvadāšanai.
citolizīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas rodas pēc organismam svešu šūnu injekcijas; ierosina atbilstošo šūnu līzi.
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos.
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
dihromofilisms Spēja krāsoties kā ar skābu, tā ar bāzisku krāsvielu.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
barognoze Spēja novērtēt svaru; svara sajūta.
ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
paškompetence Spēja saistīt pašnovērošanu ar vides dinamiskajiem procesiem, un saglabājot līdzsvaru, veidot nākotni.
fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
eiritermisks Spējīgs panest ievērojamas temperatūras svārstības, piem., daži mikroorganismi.
blīzīgs Spējīgs pieņemties miesās, svarā.
stūres piedziņa spēka ierīce (hidrauliskā, pneimatiskā, elektriskā), kas atliec gaisakuģa vadības plāksni atbilstoši signāliem no pilotu vadības svirām vai automatizētās vadības sistēmas.
akselerators Spēkrata vadības svira kustības ātruma mainīšanai.
trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
spēle izlīdzinās spēles pretinieka pārsvars izzūd.
sist (retāk dauzīt) trumpas spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
sist (retāk dauzīt) trumpas (arī kārtis) spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
sirds spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
ultramarīns spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
frescamente Spirgti, svaigi.
brišs Spirgts, svaigs.
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju.
grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
makabiada sporta svētki Izraēlā.
svarcelšana Sporta veids - svaru stieņa pacelšana.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu.
supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars.
svarcēlājs Sportists, kas specializējies svarcelšanā.
svara kategorija sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars.
vieglais svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pusvidējā svara kategoriju
gaiļa svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par spalvas svara kategoriju
spalvas svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju
sporulācija Sporu veidošanās; sporu izsviešana no sporangija, ko novēro dažos augos.
Sadalmeliks Spožākā zvaigzne Ūdensvīra zvaigznājā.
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
aureola Spožums ap dievību vai svēto tēliem mākslā.
gloriola Spožums ap svēto galvu; maza slava, sīka godkārība.
heterotonija Spraiguma, tonusa (arī asinsspiediena) svārstības.
strempt Sprēgāt (kā svece, skals).
makarīts Spridzināmā viela: 28,1 daļas trinitrotoluola un 71,9 daļas svina nitrāta.
iekšējie spriegumi spriegumi materiālā, kuru cēlonis ir dažādu ārēju faktoru (temperatūras, mehānisko slodžu, elektromagnētiskā starojuma) nelīdzsvarota iedarbība; to lielumam pārsniedzot materiāla izturības robežu, materiāls sabrūk.
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
darvaspuķe Spulgnaglene, sveķene.
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz.
Brachythecium reflexum spurainā īsvācelīte.
PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā.
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
ja kas starp citu (uzsverot iepriekš teiktā patiesumu).
krāsu korekcijas filtrs starp diviem stikliem ievietotas dažāda blīvuma fotoželatīna plēves, kas atbilstoši krāsainā negatīva krāsvielām iekrāsotas dzeltenā, purpura vai gaišzilā krāsā; lieto kopēšanas ierīcē pozitīva materiāla krāsu līdzsvara mainīšanai atbilstoši negatīva spektrālam līdzsvaram.
ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem.
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem.
Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
drīzena Stars, svītra.
glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu.
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols.
Acta martyrum stāsti par kristīgo mocekļu ciešanām, kurus lasīja priekšā gadskārtējos svētkos.
grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā.
pusvadītājpārveidotājs Statiska elektriskā enerģijas parametru (sprieguma, frekvences, fāzes, strāvas veida) pārveidošanas iekārta, kuras galvenie elementi ir pusvadītāju ierīces (diodes, tiristori, tranzistori).
morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
vadotnes Statnes un citu korpusveida detaļu konstrukcijas elementi, pa kuriem pārvietojas kustīgi mezgli vai izpildietaises.
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos.
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
prombūtne Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
pārsātinātība Stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
semilingvisms Stāvoklis, kad divvalodīga indivīda abu valodu prasme ir nepilnīga; pusvalodība.
polihromāzija Stāvoklis, kad eritrocīti saista ne tikai skābās, bet arī bāziskās krāsvielas.
svārstību moda (forma) stāvokļa konfigurācija svārstību kustībai (ar vienu svārstību frekvenci), ja novirzes no līdzsvara stāvokļa ir maksimālas.
bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums.
Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
stearīns stearīnskābes un palmitīnskābes maisījums, no kā gatavo sveces.
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
peisāki stērbeles, veci svārki.
antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda.
kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei.
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere.
gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām).
steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš.
balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis.
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
elektrotehniskais stikls stikls, ko lieto elektrotehnikā, piemēram, elektrospuldzēm, pusvadītājiem u. c.
fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki.
stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties.
katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons.
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi.
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
lumbago stipras sāpes jostasvietā un krustos, bieži saistītas ar osteohondrozi.
virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
kvelme Stiprs karstums, svelme.
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
krist strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
izsisties Strauji parādīties (piemēram, par sviedriem).
noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
līt Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
struthio Strausveidīgo kārtas ģints.
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta.
Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte.
troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
strāva Strīpa, svītra.
vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā.
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
Brachythecium rutabulum struplapu īsvācelīte.
hidradenīts Strutains sviedru dziedzeru iekaisums.
Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt.
optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
kolumbiakrāsvielas Substantīvas, t. i. augu šķiedrvielas tieši krāsotājas azokrāsvielas.
abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā.
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
ārtava Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa.
antimonsudrabmānis Sudraba rūda sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sudrabu, antimonu un sēru sastāvā.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas.
kupelēšana Sudraba un citu cēlmetālu atdalīšana no svina u. c. piejaukumiem.
pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
Carpodacus rhodochlamys sudrabsārtais svilpis.
cimicifuga Sudrabsveces.
sīvā sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga acerina").
Daurijas sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga dahurica").
Japānas sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga japonica").
ķekaru sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga racemosa").
vienkāršā sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga simplex").
citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs").
toponimizācija Sugasvārda pārtapšana par vietvārdu.
toponimizēšanās Sugasvārda pārtapšana par vietvārdu.
onimizācija Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
onimizēšanās Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
apelatīvs Sugasvārds.
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm.
uzsukāt Sukājot linus pārsniegt saskaņoto svaru.
pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
dabiskās sulas sulas, ko gatavo no viena veida izejvielām bez cukura, skābes, krāsvielu vai citu vielu piedevas.
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā.
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda.
galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas.
tauķis Sulīgs, sveķains, grumbuļains koks.
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
klistrons Superaugsto frekvenču elektronlampa, ko lieto svārstību radīšanai, pastiprināšanai un frekvences palielināšanai.
svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
likt sveicināt sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona.
pērtelēt svaidīt smiltis ar kājām uz visām pusēm (parasti par vistu).
dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām.
mākslīgā ventilācija svaiga gaisa piegāde ar ventilatoriem.
svaigsvars Svaiga produkta svars.
nocietināšana svaiga saldējuma izturēšana zemā temperatūrā (-25 - -30 °C) brīvā ūdens kristalizācijai.
siltmaize svaigi cepta, vēl silta maize.
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
dievainītis Svainītis, svainīte.
svainēns Svaiņa vai svaines dēls.
svainene Svaiņa vai svaines meita.
mušas svars svara kategorija cīņas sportā (maks. 52 kg), boksā (maks. 51 kg amatieriem un 50,8 kg profesionāļiem) un svarcelšanā (maks. 52 kg).
bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver.
svara vērotāji svara samazināšanas programma (angļu "Weight Watchers").
zolotņiks Svara vienība, deviņdesmit sestā daļa mārciņas, 4,266 g, senāk lietota arī Latvijas teritorijā, krievu mēru un svaru sistēmā.
puspiesēdiens svarcelšanā - nedziļš pietupiens.
klasiskā divcīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
svaru stienis svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos.
bezmers Svari ātrai svēršanai, bezmēns.
tehniskie svari svari līdz 50 kg masas svēršanai.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar desmitreiz vieglākiem atsvariem.
izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes.
Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids.
Rīda-Solomona kodi svarīga lineāro blokkodu saime, ko parasti izmanto sprādzienkļūdu labošanai; viens no ciklisko kodu paveidiem.
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu.
galvgalis svarīgākās personas.
konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās.
būtiski svarīgi
ponderoso Svarīgi, ar uzsvaru.
smagā artilērija svarīgi, arī neatspēkojami argumenti.
svarīns svarīgs (1).
zelta bulla svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
liels svarīgs, nozīmīgs, ietekmīgs (par cilvēku).
būtisks svarīgs, vērā ņemams.
snuotine svārki
paltēti brunči svārki ar ielocēm.
lenču svārki svārki ar lencēm.
astīti svārki svārki ar velci (4).
godsvārki Svārki, ko velk svinībās, svētkos.
šilka svārki, mētelis.
svārkapkakle svārku apkale.
šķēvele svārku iegriezums mugurpusē.
muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem.
sānu ķeša svārku sānkabata.
šķēte Svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums.
bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu).
svārkapuža Svārku, žaketes apakšējā daļa; vieta zem svārkiem.
labās skrūves likums svārpsta likums.
svārpusts svārpsts (1).
svarums svars (2).
virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
siena svārsteklene svārstekleņu ģints sēņu suga ("Panaeolina foenisecii", syn. "Panaeolus foenisecii").
balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola").
tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus").
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī.
sinusoidālas svārstības svārstības, kas laikā mainās pēc sinusa likuma.
pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai.
relaksācijas svārstības svārstības, kas rodas nelineārās sistēmās, kurās eksistē lieli disipatīvie spēki (piemēram, berzes spēki mehāniskajās sistēmās, elektriskā pretestība - elektriskajās sistēmās).
brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti.
kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
rimstošas svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm.
modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
harmonisko svārstību fāze svārstību aprakstošo sinusa vai kosinusa funkciju arguments (leņķis).
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz.
kimogrammu metode svārstību grafiska attēlošana (kimogrammā), reģistrējot izplūstošās gaisa plūsmas spiedienu, tādēļ dažreiz to sauc arī par pneimatisko metodi.
rezonanses kontūrs svārstību kontūrs
subharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu lielāks par ierosinošā spēka periodu
superharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu mazāks par ierosinošā spēka periodu
parametrisks pastiprinātājs svārstību pastiprinātājs, kura darbība balstās uz kondensatora kapacitātes vai spoles induktivitātes maiņu sinhroni ar pastiprināmo svārstību.
parametriskā rezonanse svārstību process kāda sistēmā; rodas sakarā ar kāda parametra periodisku maiņu.
pulsācija svārstību process, kurā summējas divas harmoniskas kustības ar tuvām frekvencēm.
fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
autonoma svārstību sistēma svārstību sistēma, kurā nav ārējās ierosmes.
lineāra svārstību sistēma svārstību sistēma, kuras kustību apraksta lineāri diferenciālvienādojumi.
frekvence svārstību skaits sekundē; svārstību vai norišu, kas atkārtojas, biežums.
svārstsvira Svārstīga svira.
švinka Svārstīšanās, svīrāšanās.
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš).
kusteklis Svārsts, svārsteklis.
kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
poga svaru bumba.
Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku.
sveci svecaine.
grabneica svece, ko liek mirējam rokā.
Mirušo piemiņas diena svecīšu vakars, kas notiek svētdienā pirms pirmās adventes.
Grabnīca Sveču diena (2. februārī), kad katoļticīgie baznīcā svētī sveces.
Polygonum amplexicaule svečveida sūrene.
radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.).
Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm).
sveikas sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
labas dienas sveicieni, ko sūta kādam (rakstot vēstules vai nodot mutiski no citas personas); laba vēlējumi; labdienas (2).
sveikas sveiciens (2).
sveikas sveiciens (3).
salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu.
apsveicinājums Sveiciens, sveicinājums.
labas dienas sveiciens; sveicinājums "labdien!".
salut sveiciens.
Ar labu vakaru! sveicinājums "arlabvakar!".
ar labu vakaru sveicinājums "arlabvakar!".
Laba diena! sveicinājums "labdien!".
Labs rīts! sveicinājums "labrīt!".
Labs vakars! sveicinājums "labvakar!".
Labu nakti! sveicinājums, ko lieto vakarā, novēlot mierīgu nakti miegam; "arlabunakti!".
sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties.
sūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
apsveicināties Sveicināt citam citu; sasveicināties.
pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pasacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
sacīt (ari teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot sacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
hei Sveiks, sveika.
ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums.
sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
Euphorbia resinifera sveķainā eiforbija.
svečeļi sveķaini celmi iekuram.
sveķeļi sveķaini celmi iekuram.
sveķojs sveķains
sviķcelms sveķains koka celms.
smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
sveķi Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis.
sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis.
spiķens sveķains.
svekrens sveķains.
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria").
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
sviķis Sveķi; sveķains koks.
saks sveķi.
sveķotājsmecernieks sveķotājs.
egļu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes harcyniae"), kas attīstās zem plānās egļu mizas.
jaunaudžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes notatus"), vaboles 5,0—9,1 mm garas, tumšbrūnas.
priežu audžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes pini"), attīstās kalstošu priežu un mežmateriālu biezajā un pārejas mizā, vaboles 7,0—10,6 mm garas.
priežu čiekuru sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes validirostris"), kas ir postīgs sēklu kaitēklis.
Pissodes pini sveķotāju suga.
sviķots sveķots.
kolofonija ziepes sveķskābju nātrija vai kālija sāļi.
egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa.
rezignoze sveķu izdalīšanās no skujkoku stumbra un zariem.
caurejoša sveķu ligzda sveķu ligzda, kas iziet uz divām pretējām zāģmateriāla vai detaļas pusēm.
lejupejošā atsveķošana sveķu tecināšana, kad secīgās sāntekas iegriež citu zem citas.
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
svepšņāt svepstot teikt, runāt.
ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām.
nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
svārstīt svērt (1).
dasvērt Svērt un pabeigt svērt.
svešmāmiņa sveša māte.
ārvalsts ļaudis sveša pagasta ļaudis.
sveša mēle sveša valoda.
ksenogāmija Svešappute - auga ziedu apputeksnēšanās ar cita savas vai svešas sugas auga putekšņiem.
nepamatota iedzīvošanās svešas mantas iegūšana bez tiesiska pamata; piemēram, parāds, kļūdoties, samaksāts personai, kurai tas nepienācās.
intravazācija Svešas vielas ieplūšana asinsvadā.
svešiena Svešatne, sveša zeme, mala.
svešuriene Svešatne, svešums (1).
sveši ļaudis svešinieki; tautas, precinieki.
aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes.
ksenokratija Svešinieku valdība, svešu virskundzība.
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību.
Tropaeolum peregrinum svešzemju krese.
trijādība Svētā Trīsvienība.
sancta simplicitas svētā vientiesība.
Threskiornis aethiopica svētais ibiss.
melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
Scarabeus sacer svētais skarabejs.
saint Svētais, svētā (angļu vietvārdos).
sainte Svētais, svētā (franču vietvārdos).
sankt Svētais, svētā.
san Svētais, svēts, santo.
santo Svētais; svēts.
svētnieks svētais.
Svētais gars svētās trīsvienības trešais elements; arī dievs.
obruozs svētbilde.
ikono- Svētbildes-, svētbilžu-.
svētukļu bildes svētbildes.
pilgrims Svētceļnieks, svēto vietu apmeklētājs.
pakota svētceļojums.
pakuta svētceļojums.
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena.
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens).
Lieldienu atsvēte svētdiena nedēļu pēc Lieldienām.
Quasimodogeniti Svētdiena pēc Lieldienām, arī Baltā svētdiena.
Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena).
pūpolsvētdiena Svētdiena pirms Lieldienām; Palmu svētdiena.
svētrīts Svētdienas rīts; arī reliģiska darbība svētdienas rītā.
svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars.
turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
augstu turēt (kā) karogu svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu; svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
apostoliskā svētība svētība, ko pāvests sniedz saviem apmeklētājiem.
sanctitas Svētība, svētums.
svētījiens svētība.
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Scriptura sacra svētie raksti.
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš.
rudynuoji svētki rudenī.
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
atšķirības svētki, atšķirot bērnu no mātes krūts.
pilngadības svētki svētki, ko organizē jaunieši, sasniedzot pilngadību.
ebreju Vasarsvētki svētki, ko svin 50. dienā pēc Lieldienām, atceroties, kā Sīnāja kalnā ražas novākšanas laikā Mozus saņēma Desmit baušļus.
spāru svētki svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
fēte Svētki, svinības.
mēmās pankūkas svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
mēmā putra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
mēmā biezputra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
vidsvēki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena.
vidsvētki Svētku vidējā diena; otrā svētku diena.
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam.
piektā koša svētlaimības sfēra jeb ānandamājākoša.
svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta.
ikonogrāfija svēto attēlu (gleznu, ikonu statuju, reljefu u. c.) izgatavošanas māksla
dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
perikope Svētu rakstu nodaļas, ko lasa pa svētdienām un svētkiem.
sakrilēģija svētuma (piemēram, relikvijas, svētvietas) apgānīšana.
desakralizācija Svētuma oreola noņemšana, atbrīvošanās no svētuma, svētuma noliegšana.
septiņžuburu svečturis svētums (ebr. "menora"), kas glabājas Jeruzalemes templī; attēlots Izraēlas ģerbonī.
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas.
sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt.
sviedri sviedrene (2).
sweating system sviedrēšanas sistēma (grūts darba režīms un apstākļi).
izsveidēt Sviedrēt, izsviedrēt.
sveidēt sviedrēt.
sveidēties sviedrēties.
svīšana Sviedru izdalīšanās no sviedru dziedzeriem uz ādas.
sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
graudainā beka sviesta bekai līdzīga ēdamā sēne.
iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
neika sviesta kuļamā ierīce vai trauks.
sviesta graudi sviesta piciņas, kurās pārvēršas krējums, kuļot sviestu.
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
sviesta alstaris sviesta šķīvis.
sviesta alstars sviesta šķīvis.
Collybia butyracea sviesta vērdiņsēne.
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
atkaļni sviķeļainais adījums (viens valdziņš labiski, viens kreiliski).
svilstoņa svilaste (1).
sveldināt svilināt (1).
svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
švirplis Svilpe ar tajā ievietotu zirni, kas svilpjot rada mainīgu skaņu.
pēkstiņš svilpe no akācijas koka.
svilpis svilpiens.
Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird.
nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
šviļpukāt Svilpot ar svilpi.
nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
raibais miltu svilnis sviļņu dzimtas suga ("Pyralis farinalis").
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
blīvīts Svina baltums, balta minerālkrāsviela.
cerussa Svina baltums, bāziskais svina karbonāts.
pneimatiskā traktūra svina caurulīšu sistēma, kas savieno taustiņus ar stabulēm.
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes.
glets svina oksīds PbO, dzeltenīgs pulveris, ko lieto keramikas glazūru izgatavošanai, svina baltuma, okera un citu svina preparātu ražošanā.
halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda.
sventeļi Svinamie, svētījamie laiki; svētki.
lincēšana Svinēšana, svētīšana.
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
dzert (kāzu, kristību, bēru) godu svinēt kāzas, kristības vai bēres.
dzert kristības svinēt kristības.
izsvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
nosvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
līdzsvinēt Svinēt, piedalīties svinībās.
godēties Svinēt, svinēties.
pagasts svinības, ko saimnieks organizēja pēc ražas novākšanas.
primatas Svinības, svētki.
bišu godi svinīga bišu medus izņemšana rudenī vai vasaras otrajā pusē ar jaunā medus nogaršošanu.
grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
akts svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
panēgire Svinīga svētku sapulce, piem., Olimpijas sacīkstēs.
durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
komeršs Svinīgi studentu korporācijas svētki.
salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu.
maetoso svinīgi, cienīgi, majestātiski.
solenne svinīgi; svinīgs.
Hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
svētki svinīgs sarīkojums.
amata zvērests svinīgs solījums, kas bija jādod amatpersonai, stājoties amatā.
svinība svinīgums.
nokāzoties Svinot kāzas, piedaloties kāzu svinībās, nogurt.
Bovista plumbea svinpelēkais pūpēdītis.
svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.).
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
pārslēgsvira Svira (kā) pārslēgšanai; pārslēdzējsvira.
pirmā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti sviras šarnīra pretējās pusēs.
otrā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti vienā pusē no sviras šarnīra.
svēre svira, parasti liela, no baļķa gatavota.
svārtis Svira, svārte.
svārts Svira, svārte.
bezmērs Sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
Apus apus svīre, šīs ģints suga.
apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta.
apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints.
sprikstināt Svirkstēt, sprakšķēt (par sveci).
Phylloscopus sibilatrix svirlītis.
svārstīkla Svirmehānisma loceklis, kam ir sviras veids un kas šarnīrveidīgi ir savienots ar statni un citiem mehānisma locekļiem.
zviris Svirnis - svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
uzkares mehānisms sviru un stiepņu sistēma lauksaimniecības mašīnu un rīku uzkarināšanai traktoram.
sārnēt svīst, sviedroties.
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne.
transpirācija svīšana.
sarabanda svītas lēnā daļa.
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
lielsvitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" iedzīvotāji.
komandu atdalītājs svītra, kas nodala saistītās komandas izvēlnes logā.
zvīgzna Svītra, svēdra.
atdalītājs svītra, vai cita zīme, kas atdala atšķirīgas teksta daļas.
abutilon striatum svītrainā abutilone.
Bletilla striata svītrainā bletila.
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša.
Lanius tigrinus svītrainā čakste.
Aechmea fasciata svītrainā ehmeja.
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata").
Calathea zebrina svītrainā kalateja.
Cyathus striatus svītrainā kausenīte.
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
Dendrocolaptes certhia svītrainā kokložņa.
Surnia ulula svītrainā pūce.
Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste.
Thamnophilus doliatus svītrainā skudrčakste.
Glyceria striata svītrainā ūdenszāle.
Geastrum striatum svītrainā zemeszvaigzne.
Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis.
Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis.
Cissus striata svītrainais efejvīns.
Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis.
Grannulax lineatus svītrainais krūmājsīlis.
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja.
sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis.
Sylvia nisoria svītrainais ķauķis.
Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis.
Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis.
Mephitis mephitis svītrainais skunkss.
svītrēties svītrainam kļūt.
Geastrum briantii svītrainās zemeszvaigznes "Geastrum striatum" nosaukuma sinonīms.
raibe Svītraini svārki.
raibene Svītraini svārki.
strīpainieks Svītraini svārki.
mislains svītrains (audums).
sloksnains svītrains, ricains.
svīksnains svītrains, šķiedrains.
josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra.
svītru kods svītrkods.
šnīpāt Svītrot, izsvītrot.
skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt.
svēdrot svītrot.
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas.
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
opopanaks Šā auga aromātiskie sveķi.
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu.
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem.
vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
jaunmieži Šāgada, svaigi mieži.
Kalāči Šajās mājās izveidotais dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs, dibināts 1958. g., bija dzejnieka dzīvesvieta 1872.-1892. g.
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt.
šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību.
pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
drīksna Šaura svītra, strēmele.
driksne Šaura svītra, strēmele.
drīksne Šaura svītra.
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
arkāna Šaurākā nozīmē: mistērijas doktrīnas sīkākā daļa, ko iesvētīšanas laikā paziņo adeptam.
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
Astacus leptodactylus šaurspīļu upesvēzis jeb purva vēzis.
šaurspīļu vēzis šaurspīļu upesvēzis.
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis.
klēts šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Ahasverus advena").
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas.
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
imams Šiītu virsvadonis.
botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi.
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis.
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
sļoka Šķēlums sieviešu svārkos.
šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
šķīvele šķēlums svārkiem aizmugurē.
šķērbele Šķēlums svārku aizmugurē.
šķelta šķēlums svārku mugurā.
šķelte Šķēlums svārku mugurā.
šķērstele šķēlums svārku vai mēteļa mugurpusē.
peāns Šķērēm līdzīgas spailes, ar kurām aizspiež asinsvadus, piem., operējot.
rantaiņi šķērsām svītroti brunči.
šķērsstrīpa Šķērssvītra.
baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm.
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
anizotropiskie diski šķērssvītroto muskuļaudu mibrofillu tumšie diski.
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
šķērsstrīpots Šķērssvītrots.
šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra.
miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
šķērssvītrotie muskuļaudi šķērssvītru muskuļaudi.
šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi.
aizara Šķērsvaga lauka galā.
atmosfēras viļņi šķērsviļņi jeb transversālie viļņi, kas veidojas uz divu gaisa slāņu robežas, kuri virzās ar dažādu ātrumu un kuriem ir dažāds blīvums un temperatūra, vai arī tad, ja gaisa masas aptek augstienes un kalnus.
gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu.
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements.
šķērsums Šķērsvirziena stāvoklis.
šķētele Šķēte - svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums.
kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola.
dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai.
Mekas balsams šķidri smaržaini sveķi, ko lieto parfimērijā.
eksudācija Šķidruma (izsvīduma) rašanās iekaisumā ķermeņa dobumos vai orgānos.
areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
ekstravazācija Šķidruma izplūšana no vadiem (asinsvadiem, limfvadiem) apkārtējos audos.
vārīšanas temperatūra šķidruma un tvaika fāzes līdzsvara temperatūra, kurā tvaiks rodas ne tikai šķidruma ārējā robežvirsmā, bet arī šķidruma iekšienē.
peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis.
dietilamīns Šķidrums ar amonjaka smaku, vārās 56 grādu temperatūrā, lieto krāsvielu rūpniecībā kā arī farmaceitisku preparātu sintēzēm.
tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm.
sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai.
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt.
viškot Šķirot (graudus), sviežot ar višku 1(1).
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
atvadīties Šķiroties atsveicināties.
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein").
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle.
glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni.
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
svipstināt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu; svipsnāt.
svipsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
svīpsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
izsvepstināt Šļupstot, svepstot izteikt.
stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
polihromatocīts Šūna, kas krāsojas ar dažādām krāsvielām vai dažādās krāsās.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
amfocīts Šūna, kas spēj krāsoties gan ar bāziskām, gan skābām krāsvielām.
heterohromatīna rajoni šūnas dalīšanās laikā visvairāk spiralizētie un bāziskajās krāsvielās intensīvi krāsojošies hromosomu rajoni, kas paliek sablīvēti arī interfāzē.
kinetoplazma Šūnas protoplazmas visvairāk kontraktilā daļa.
dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
eideniski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
tītaviski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
tītaviskis Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
uzsvārstīties Šūpojot un svārstot uzcelt (kur augšā).
oscilācija Šūpošanās, svārstīšanās; svārstība.
pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt.
svaidāt šūpot, svaidīt.
vimbāt Šūpot, svārstīt.
žvangāt Šūpot, svārstīt.
žvangot Šūpot, svārstīt.
žvankāt Šūpot, svārstīt.
šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties.
lingāties Šūpoties, svārstīties.
nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties.
bambāt Šurpu turpu svārstīt, vicināt.
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras.
griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
Alternatīvā Nobela prēmija tā tiek dēvēta balva par atbildīgu dzīvesveidu ("Right Livelihood Award").
trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
ūdensizvietojums Tā ūdensapjoma svars, ko kuģis izspiež ar savu tilpumu; tiek atzīmēts tonnās.
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vieta.
vērts tā, ka atmaksājas; tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi.
mītā Tā, ka brālis apprec māsasvīra māsu un māsa apprec brāļasievas brāli.
pashālijas Tabulas, kurās uz vairākiem gadiem apzīmēti lieldienu, kā arī citu grozīgu svētku datumi.
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām.
monarhiānisms Tāda ticība kristīgajai Trīsvienībai, kas nesadalītu Dieva vienotību (bija izplatīta 3. gs. sākumā).
sarkanbrunce tāda, kurai ir sarkani svārki.
disazokrāsvielas Tādas azokrāsvielas, kurās 2 azogrupas -N=N-.
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu.
supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
divmuduru Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi.
lipains Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
lipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
ļipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
izejams Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem.
koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
rāmains Tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas.
bantains Tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains.
ratans tāds (audums), kas austs svārku ratā.
debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1).
histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
jostains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
jostaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
ģeokrātisks Tāds (laiks), kad sauszeme ir pārsvarā.
ķutains Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ķutaiņš Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ķūtis Tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
transgēnisks Tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns.
četrtāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir četras (pakāpeniskas) daļas.
divtāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir divas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
piectāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir piecas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
trīstāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir trīs (pakāpeniskas) daļas, joslas.
daudztāžains Tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas.
piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
bezsvara Tāds (stāvoklis, periods), kad pilnīgi izzūd ķermeņa svars.
enklītisks Tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu.
nosvaidens Tāds (ziemas ceļš), kur ir nosvaides.
fluktuējošs Tāds lielums, kas mainās, svārstās, novirzās no vidējās vērtības.
sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
diagonālsaīsinājums Tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu.
eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
izostāzija Tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas.
tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs.
svinams Tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu).
dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
svētlaimīgs Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
prioritārs Tāds, kam dod priekšroku; sevišķi svarīgs.
smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras.
mārkains Tāds, kam ir balta svītra.
baltsvītrains Tāds, kam ir baltas svītras.
baltsvītru Tāds, kam ir baltas svītras.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
garsvārcis Tāds, kam ir gari svārki.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
greidainis Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
greidāts Tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
mazsvītrains Tāds, kam ir maz svītru.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
vieglsvara Tāds, kam ir maza masa, mazs svars.
pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām.
platsvītrains Tāds, kam ir platas svītras.
ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
sīkmanīgs Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam; arī sīkumains (1).
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā paša, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
patāls Tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko); arī pasvešs.
sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām.
sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām.
sīksvītrains Tāds, kam ir sīkas svītras.
sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
svečveida Tāds, kam ir sveces (1) forma, veids.
svečturveida Tāds, kam ir svečtura forma, veids.
svēdrains Tāds, kam ir svēdras.
sveķveida Tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence.
sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
strīpaiņš Tāds, kam ir svītraini augļi.
svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
skrīpains Tāds, kam ir svītras, skrambas.
šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots.
šķērssvītru Tāds, kam ir šķērssvītras.
vazotropisks Tāds, kam ir tieksme iedarboties uz asinsvadiem.
kreklainis Tāds, kam ir tikai krekls (bet nav svārku).
trikuspidāls Tāds, kam ir trīs smailes, piem., trīsviru vārstulis vai zobs ar trim pauguriem.
cīberains Tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā).
cīperains Tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā).
oslains Tāds, kam ir tumšas svītras.
tumšsvītrains Tāds, kam ir tumšas svītras.
melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
sveķains Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
dekstrocerebrāls Tāds, kam labā smadzeņu puslode ir funkcionālā pārsvarā.
melnsvārcis Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
ar darvu kristīts tāds, kam nekas nav svēts, arī kam nekas neinteresē.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
niedre Tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem).
gaisavīgs Tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība.
viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
hipobārisks Tāds, kam svars vai spiediens zemāks par normālo.
plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs.
šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
svārstulis Tāds, kam trūkst patstāvības, tāds, kas ir svārstīgs, nenoteikts.
antisklerotisks Tāds, kas aizkavē asinsvadu sklerozes rašanos; tāds, kas domāts tās ārstēšanai.
pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašneauglīgs.
pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašsterils.
perivaskulārs Tāds, kas aptver asinsvadu.
atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains.
hidradenoīds Tāds, kas atgādina sviedru dziedzeri vai satur sviedru dziedzera elementus.
sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
svilstoņa tāds, kas ātri izdeg, izsvilst.
periadventiciāls Tāds, kas atrodas ap asinsvada ārējo slāni.
ekstravaskulārs Tāds, kas atrodas ārpus asinsvadiem vai limfvadiem.
līdzsvarots Tāds, kas atrodas līdzsvara stāvoklī.
intervaskulārs Tāds, kas atrodas starp asinsvadiem vai limfvadiem.
transversāls Tāds, kas atrodas, noris šķērsvirzienā (attiecībā pret ko); arī šķērss.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1).
dermatovaskulārs Tāds, kas attiecas uz ādas asinsvadiem.
vaskulārs Tāds, kas attiecas uz asinsvadiem un limfvadiem, tiem raksturīgs.
vaskulolimfātisks Tāds, kas attiecas uz asinsvadiem un limfvadiem.
angiotrohsks Tāds, kas attiecas uz asinsvadu un limfvadu barošanos.
neolokāls Tāds, kas attiecas uz jaunu dzīvesvietu.
sintonisks Tāds, kas attiecas uz līdzsvarotu personības tipu, kas, pretstatā shizoidālajam tipam, ir saskanīgs domās, jūtās un rīcībā.
miovaskulārs Tāds, kas attiecas uz muskuli un tā asinsvadiem.
stihohromisks Tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura hromofilā substance redzama svītru veidā.
hemoendoteliāls Tāds, kas attiecas uz placentas veidu, kad mātes asinis nonāk saskarē ar horija asinsvadu endotēliju.
kardiovaskulārs Tāds, kas attiecas uz sirdi un asinsvadiem.
kardiovaskulorenāls Tāds, kas attiecas uz sirdi, asinsvadiem un nierēm.
meningovaskulārs Tāds, kas attiecas uz smadzeņu apvalkiem un asinsvadiem.
seismo- Tāds, kas attiecas uz svārstībām Zemes garozā (piem., seismogrāfs).
intrafuzāls Tāds, kas attiecas uz šķērssvītrotām šķiedrām muskuļa vārpstā.
unilokāls Tāds, kas attiecas uz vienu dzīvesvietu.
skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
piecgabalu Tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem).
stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
stenoterms Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
blakus Tāds, kas eksistē papildus galvenajam; mazāk svarīgs.
gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
svētīgais Tāds, kas ieguvis svētību.
sveķeļains Tāds, kas ir adīts svreķeļa rakstā.
svētīgs Tāds, kas ir ieguvis svētību (1); saistīts ar svētību (1), tai raksturīgs.
madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
nozīmīgs tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku)
svētsvinīgs Tāds, kas ir ļoti svinīgs un parasti saistīts ar ko svētu.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
bronhovaskulārs tāds, kas ir raksturīgs bronhiem, asinsvadiem un limfvadiem, vai arī uz tiem attiecīgs.
tirulis Tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs.
pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
sviķeļains Tāds, kas ir veidots sviķeļa tehnikā.
grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
svētlaimīgs Tāds, kas izjūt svētlaimi.
izliksis Tāds, kas izliekas citāds nekā ir, liekulis, svētulis.
longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
augstprātīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu pārākumu; nicīgi iedomīgs.
saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli (parasti par mākslas darbiem, to elementiem).
svīdīgs Tāds, kas izraisa svīšanu.
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1).
nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
bazometahromofils Tāds, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām metahromatiski.
bazofils Tāds, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
izohromatofils Tāds, kas krāsojas ar vienādām krāsvielām.
metahromatofils Tāds, kas krāsojas citā krāsā nekā lietotās krāsvielas krāsa.
homohromisks Tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem.
monohromatisks Tāds, kas krāsojas tikai ar vienu krāsvielu.
monohromatofils Tāds, kas krāsojas tikai ar vienu krāsvielu.
gaisīgs Tāds, kas liekas ļoti viegls, bez svara.
vazoaktīvs Tāds, kas maina asinsvada diametru.
nenosvērts Tāds, kas nav noteikts, līdzsvarots, mierīgs (par cilvēku).
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
nesvaigs Tāds, kas nav svaigs.
nesvarīgs Tāds, kas nav svarīgs.
nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
tropohroms Tāds, kas nekrāsojas ar mucina krāsvielām, piem., dažas siekalu dziedzeru serozās šūnas pēc fiksācijas formalīna un dihromāta maisījumā.
bezsvina tāds, kas nesatur svinu.
svēplis Tāds, kas neskaidri izrunā līdzskaņus, svepstētājs.
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
ortohromofils Tāds, kas normāli krāsojas ar neitrālām krāsvielām.
relevants Tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam).
sviekstains Tāds, kas notriepts ar sviestu.
sviekstaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
sviestaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
pretsviedru Tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku.
panoptisks Tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā.
kolaterāls Tāds, kas papildina galveno, svarīgāko; papildu.
gods Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
pirmssvētku Tāds, kas pastāv, noris(neilgi) pirms svētkiem.
pašlīdzsvarojošs Tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta.
brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
heterotermisks tāds, kas pieļauj temperatūras svārstības.
sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
kņaps Tāds, kas pilnībā nesasniedz attiecīgo svaru, mēru.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
angiogēns Tāds, kas radies asinsvados; kas cēlies no asinsrites sistēmas.
hromopārs Tāds, kas ražo krāsvielu, piem., hromogēnās baktērijas, kas veido pigmentu.
amfofils Tāds, kas saista gan skābās, gan bāziskās krāsvielas.
fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, galvenais.
vazo- Tāds, kas saistīts ar asinsvadiem (piem., vazodilatori).
hagio- Tāds, kas saistīts ar baznīcas svētajiem.
sakr- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
sakra- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
sakri- Tāds, kas saistīts ar svētumu, reliģisku kultu, rituālu.
pēcsvētki Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc svētkiem.
sudrabsvina Tāds, kas satur sudrabu un svinu.
sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
sviestskābs Tāds, kas satur sviestskābi.
sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
sviekstains Tāds, kas satur sviestu.
sviekstaiņš Tāds, kas satur sviestu.
sviestaiņš Tāds, kas satur sviestu.
zvinains Tāds, kas satur svinu, gatavots no svina.
principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību; būtisks, svarīgs.
vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
homeostatisks Tāds, kas spēj uzturēt sevi līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
eirifotisks Tāds, kas spēj uztvert plašas gaismas intensitātes svārstības.
šķaidaklis Tāds, kas svaidās ar naudu.
šķaideklis Tāds, kas svaidās ar naudu.
šķaidekls Tāds, kas svaidās ar naudu.
svaigslis Tāds, kas svaidās no vienas vietas uz otru.
svārstīgs Tāds, kas svārstās (1).
svepsteklis Tāds, kas svepst.
diaforētisks Tāds, kas sviedrē.
divdomīgs Tāds, kas šaubās, svārstās starp divām iespējām, domā divējādi.
dievticīgs Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai; reliģiozs, dievbijīgs.
reliģiozs Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu; arī visvarens.
atbildīgs Tāds, kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu; tāds, kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
sviestskābs Tāds, kas veido, rada sviestskābi.
daudzsološs Tāds, kas vēstī ko svarīgu, nozīmīgu, arī interesantu.
apcirtīgs Tāds, kas viegli aizsvilstas.
cianofils Tāds, kas viegli krāsojas ar zilām krāsvielām, piem., šūnas kodols.
neitrofils Tāds, kas viegli saista neitrālās krāsvielas, piem., šūnu graudiņi.
līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
priekšpēdējais Tāds, kasvienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
rasains Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
sviedrizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sviedri.
mikroseismisks Tāds, ko raksturo vājas zemes garozas svārstības.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem; masveida (2).
māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājokli vai cieša saistībā ar to.
sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta
trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
vīrisks tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe (par atskaņām)
dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
luptīgs Tāds, kur ir svaigs gaiss.
viengultas Tāds, kur ir viena guļasvieta (par telpu).
viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) svarīgākais saturs.
svira Tāds, kurā ir izmantota svira vai sviras.
gaišs Tāds, kurā izpaužas psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, prieks.
svētlaimīgs Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
cienīgs Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
tranzistors Tāds, kura konstrukcijā ir šādas pusvadītāju ierīces.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas, kuru veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits; masveida (1).
staraiņš Tāds, kura rakstam, ornamentam ir svītru, staru veids; starveidīgs.
bruto Tāds, kura svars noteikts kopā ar iesaiņojumu, taru.
numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
homeotermisks tāds, kura temperatūra nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
sūkalbārdis Tāds, kuram bārdas vietā aug tikai atesvišķas spalviņas.
sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts.
sviedrains Tāds, kuš ir piesūcies ar sviedriem.
hromogēns Tāds, no kā rodas krāsviela; tāds, kas izraisa nokrāsošanos.
nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; svešs (2).
nezināms Tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; arī svešs, nepazīstams.
mīļš Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs.
smagatlētika Tādu sporta veidu grupa (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
lašvarde Taimiņš; lasvarde.
lašvardis Taimiņš; lasvarde.
lasveris Taimiņš; lasvarde.
lašveris Taimiņš; lasvarde.
vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
gryllotalpidae Taisnspārņu kārtas zemesvēžu dzimta.
rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās.
Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju.
akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
batuta Takts, uzsvars uz takts pirmās (uzsvērtās) daļas.
pataļķes Talkas nobeiguma svinības.
patalcinieks Talkas viesis, kas darbā nav piedalījies, bet atnāk uz nobeiguma svinībām.
puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
vīra Tantrismā psiholoģiskais vīrieša tips, kas atbilst iesvētīšanas otrajai pakāpei.
divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei.
sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
pretsvars Tas (apstāklis, faktors), kas rada līdzsvaru (kādās attiecībās, norisē u. tml.).
miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu; mājoklis.
apsveikums tas (piemēram, kartīte), ar ko apsveic, kurā uzrakstīts sveiciens
pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
lex domicilii tās valsts likums, kurā attiecīgajai personai ir pastāvīga dzīvesvieta.
viļņu polarizācija tas, ka šķērsvilnī izzūd perturbāciju sadalījuma simetrija attiecībā pret viļņa izplatīšanās virzienu.
sveilis Tas, kas apsvilis; kas sarkans no skata aiz branguma.
svaigēdājs Tas, kas ēd svaigus, termiski neapstrādātus produktus.
zelts tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
nieka (arī smiekla) lieta Tas, kas ir mazsvarīgs.
smiekla (arī nieka) lieta Tas, kas ir mazsvarīgs.
galvenais Tas, kas ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais.
beidzamais Tas, kas ir visvairāk aizkavējies, atpalicis.
tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
sverēklis Tas, kas svārstās.
veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
cilvēks Tas, kuram raksturīgs noteikts dzīvesveids vai uzskatu kopums.
nezināms Tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; tas, kas ir svešs, nepazīstams.
sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
omega-3 Taukskābes, kas atrodas zivju eļļā un nodrošina svarīgas organisma funkcijas.
taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
mērcēšana Tauku sveču gatavošanas paņēmiens.
ādas dziedzeri tauku, sviedru, piena u. c. dziedzeri.
aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
zāļsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Crambidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 12-46 mm), galva gluda ar ieapaļu vai konusveidīgu pieri, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
svilnis Tauriņu kārtas pasviļņu dzimtas atsevišķas sugas.
zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
brūnulis Tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Erebia"), spārni tumši kafijbrūni, ar acsveida plankumiem uz rūsganbrūna fona, Latvijā konstatētas 3 sugas.
aglossa Tauriņu kārtas sviļņu dzimtas ģints.
achroia Tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints.
aphomia Tauriņu kārtas vaskasviļņu dzimtas ģints.
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
šoni Tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni.
pedi Tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ibo Tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
svahili Tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi.
garo Tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults.
vazarami Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms).
vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
svazi Tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības.
narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
lotringieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
medu sviest tecināt medu no šūnām ar medus sviedni.
inversors Tehnikā - mehānisms, kas riņķveida kustību pārveido taisnsvirziena kustībā.
elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
ātrraides buferizēšana tehnisks paņēmiens, kas līdzsvaro datu ievades un izvades ātrumu atšķirības; datus, kurus pārraida lielā ātrumā, ieraksta buferī un pēc tam ar mazāku ātrumu pārraida tālāk, vai arī process notiek otrādi.
plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās.
Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu.
adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde.
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē.
rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā.
kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
šefot Tēlot svarīgu, nozīmīgu personu.
sviedrētava Telpa (pirti), kur sviedrējas.
svērtuve Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta (kā) svēršanai.
svarinīca Telpa, celtne, kas ir iekārtota (kā) svēršanai.
tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā.
pušķošana Telpu dekorēšana godos un svētku dienās.
melnais bruņinieks tēls, kas simbolizē svešzemju iekarotājus un tumšos spēkus
teltsveidīgs Teltsveida.
teltveidīgs Teltsveidīgs.
sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
etnocentrisms Tendence vērtēt svešas kultūras un visas sabiedriskās parādības un procesus no savas etniskās kultūras vērtību viedokļa.
liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars.
skatījuma teorija teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā; skopa teorija.
embolizācija Terapeitiska kādas vielas ievadīšana, kura aizsprosto asinsvadus.
kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru (kas, parasti ūdens) plūst virzienā uz leju.
grūberains Terasveida.
terasveidīgs Terasveida.
nokalnains Terasveidīgas (bet neregulāras) nogāzes.
kalnu terases terasveidīgi neregulāras formas laukumi kalnu nogāzēs virs mežu augšanas robežas.
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā ar iesvītrojumu vai iekrāsojumu attēlota kādas parādības intensitāte katrā teritorijas vienībā.
lauksaimnieciskā ainava teritorija, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas nosaka gan ainavas ārējo veidolu, gan būvju izkārtojumu un lielā mērā arī dzīvesveidu un vidi.
etniskā teritorija teritorija, kurā pārsvarā dzīvo noteikts etnoss.
ieteicamais termins termins, kas noteikta jēdziena izteikšanai atzīts par visvairāk atbilstošo.
fāžu līdzsvars termodinamiska līdzsvara sistēma, kas sastāv no vairākām fāzēm.
termograma Termogrāfa lenta, uz kuras atzīmētas temperatūras svārstības.
fenoplasti termoreaktīvas plastmasas, kuru pamatā gk. fenolformaldehīda sveķi; izmanto siltumizolācijas un antikorozijas materiālu ražošanai, elektrotehnikā, radiotehnikā u. c.
sveķu terpentīns terpentīns, ko ar ūdens tvaiku atdestilē no skujkoku sveķiem.
ekstrakcijas terpentīns terpentīns, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus.
riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
goda drēbes tērps, ko uzģērbj svētkos vai svinībās.
virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs.
kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka.
tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra.
lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
triteisms Ticība dieva trīsvienībai.
brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā.
unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā.
dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu.
pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai.
ANO diena tiek svinēta katru gadu 24. novembrī, atzīmējot ANO Statūtu pieņemšanu 1945. gadā.
apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem).
zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža.
lietojuma tiesības tiesības saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot vai iegūstot no tās augļus.
biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
lūvtiesības Tiesības, kas atļauj katrai zemvēja jahtai (ja to vēlas) lūvēt virsvēja jahtu.
tiesu runa tiesīga lietas dalībnieka uzstāšanās pušu debatēs, akopojot tiesas izmeklēšanā konstatētos faktus, izsakot savus apsvērumus vai apsūdzība ir pierādīta vai nav un savus priekšlikumus par piemērojamo sodu.
pušu sacīkste civilprocesā tiesvedības pamatprincips civillietās, saskaņā ar kuru katra puse pierāda tiesai savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību.
lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas.
notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
izšvitināt Tik ātri griezties, ka paceļas svārki.
kaskādzvaigzne Tīkla topoloģijasvariants ar vairākiem centrmezgliem, kuru savienojumi veido tīkla abonentu hierarhijas līmeņus.
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku.
ieaugt Tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni.
iesasvērties Tikt iesvērtam.
iesvērties Tikt iesvērtam.
iesvētīties Tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo.
iesasviesties Tikt iesviestam.
nākt krastā tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
nosasvētīties Tikt nosvētītam.
nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
saiet Tikt sakultam (par sviestu).
sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
sašņīpāties Tikt sasvītrotam.
sašņīpoties Tikt sasvītrotam.
iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai.
paštirgotājs Tirgotājs, kas visus darījumus slēdz uz paša rēķina, pretēji aģentam vai komisionāram, kas darījumus slēdz uz sveša (mandanta, "patrona") rēķina.
devintelis Tirgus ceturtdienā pēc vasarsvētku atsvētes.
buklē Tīrvilnas vai pusvilnas audums ar maziem mezgliem virspusē.
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
tīrs tonis tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm.
ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs.
rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
appļāvības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc labības pļaujas pabeigšanas.
apsējības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc sējas pabeigšanas.
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
pieklājības teicieni tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
chubas Tradicionāls tibetiešu apģērbs, virssvārki.
dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
tragants Tragakanta sveķi; tragakants (2).
proteīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē enzīmu u. c. proteīnu serīna, treonīna vai tirozīna atlikumu sāngrupu fosforilēšanos, par fosfātgrupu donoru izmantojot adenozīntrifosfātu; regulē svarīgas dažādu procesu reakcijas, piem., glikogēnmaiņu, holesterīna biosintēzi un aminoskābju transformāciju; veido kazeīnus, kas izdalās ar pienu.
šķērstransportieris Transportieris, kas darbojas šķērsvirzienā.
virāža Transportlīdzekļa pagrieziens ar sānsveri.
saussvars Transportlīdzekļa pašsvars bez degvielas, eļļas un dzesēšanas šķidruma.
stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte.
asslodze Transportlīdzekļa svara daļa, kuru uzņem vienas ass riteņi.
dzelzceļa transports transports pa sliežu ceļiem, transporta veids, kas visvairāk piemērots liela pasažieru skaita un masveida kravu pārvadājumiem.
transversāle Transversāla taisne.
blankotrata Trata, kas formas ziņā neapmierina visassvarīgās rekvizītes, nepilnīga trata.
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
svilpestrauks Trauks (vārīšanai) ar svilpi, ko iedarbina tvaiku plūsma.
stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
cibinīks trauks biezpienam, sviestam.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces.
kačāties Trenēties svarcelšanā vai kultūrismā.
meistars Trešā iesvētīšanas pakāpe masonu ložā.
Jubilate Trešā svētdiena pēc Lieldienām.
aulatela Trešā ventrikula aulas asinsvadu sega.
tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības.
uzbrukšana trieciena došana (pretiniekam) ar aktīvu rīcību, lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē
pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju.
ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
triptihs Trijdaļīga, salokāma svētbilde.
apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā.
trinitāte Trijība, trīsvienība, trijādība.
trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
Elles ķēķis trimdas latviešu literātu (pārsvarā dzejnieku) un mākslinieku - modernistu grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu sākumā Ņujorkā.
trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām.
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
baltie masoni trīs augstākās iesvētīšanas pakāpes masonu senajā vispārējā Skotijas ritā.
pusloka kanāli trīs pusapļa kanāli iekšējā ausī, līdzsvara orgāna daļa.
Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m.
simistors trīselektrodu piecslāņu pusvadītāju ierīce, kurā vienā struktūrā apvienoti divi savstarpēji paralēli pretēji slēgti tiristori; lieto gk. maiņsprieguma regulatoros, kā arī bezkontaktu elektriskajos aparātos; simetriskais tiristors; triaks.
vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
lauktranzistors Trīsizvadu pusvadītāju ierīce, kuras vadītspēju maina ar strāvai perpendikulāri vērstu elektrisko lauku, ko modulē ieejas signāls.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā).
Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija.
trijvalodu Trīsvalodu.
metīngrupa Trīsvērtīga metāna palieka, HC=.
pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~.
Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
treljāža Trīsviru spogulis.
trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions.
trikirions Trīsžuburu svečturis ar svecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirijs.
ecclesia triumphans triumfējošā draudze (svēto draudze debesīs).
choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā.
trombektomija Tromba izņemšana no asinsvada ķirurģiskā ceļā; tromba izgriešana.
tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
vazotrombīns Trombīns, ko iegūst no asinsvadu intīmas.
damarsveķi Tropisku koku sveķi, lieto nitrocelulozes laku ražošanā; damara.
čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
burseracejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, ar pienainas sulas un balzama sveķu ejām.
pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
apakškodinājums Trūkums svītru kodinājumā, kad skābe metālu zem noseguma izēd un svītru izalo.
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes.
Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs.
milēniums tūkstošgades svētki
krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību.
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
latviskotājs Tulkotājs, kurš tulko latviski no kādas svešvalodas.
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus.
indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
tumšstrīpains Tumšsvītrains.
melanidroze Tumšu sviedru izdalīšanās.
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu.
brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu").
svarot Turēt līdzsvarā.
līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1); līdzsvaroties (1).
līdzsvaroties Turēties, būt līdzsvarā (1).
salemalek Turku un arābu apsveicināšanās vārdi: miers ar jums!
tūteris Tūtai līdzīga cepure; tas kas ir tūtveidīgs, konusveidīgs.
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
birgains Tvanains, svelmīgs, dūmakains.
aizdudzis Tveicīgs, svelmains.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags.
dispersās krāsvielas ūdenī mazšķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto acetātšķiedru un sintētisko šķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai.
kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli).
kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem.
sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai.
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
tiešās krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; lieto, piemēram, celulozes tekstilizstrādājumu krāsošanai.
katjonu krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto akrilšķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai.
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā.
sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē.
Alsviķu dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu ciemata rietumu nomalē, platība - 4 ha.
Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers.
Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha.
Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
pasātu viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas noturīgu vēju darbībā.
kuģa ķīļa viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, kuģim pārvietojoties.
paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
Racupīte Ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Indzera ezerā, tek caur Buliņa ezeru.
Tūjas strauts ūdenstece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, ietek Tūjas ezerā.
Ķibiņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 5 ha.
Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha.
ūdensvabule Ūdensvabole.
virpuļi Ūdensvaboles.
dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
siloahs Ūdensvads Jeruzalemē.
akvedukts Ūdensvads.
Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
myosoton Ūdensvirzas.
malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms.
Myosoton aquaticum ūdensvirzu suga.
Malachium aquaticum ūdensvirzu sugas "Myosoton aquaticum" nosaukuma sinonīms.
ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa.
ceru vistiņa ūdensvistiņa.
ūdens vistiņa ūdensvistiņa.
Gallinula chloropus ūdensvistiņa.
ūdensvista Ūdensvistiņa.
hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu.
pyrochroidae Ugunsvaboļu dzimta.
schizothus Ugunsvaboļu dzimtas ģints.
koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim.
ugunsspļāvējs Ugunsvēmējs.
boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši.
hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības.
UĪV Ultraīsviļņi.
transīvers Ultraīsviļņu radioiekārta, kurā vienas un tās pašas pakāpes ar pārslēgšanas palīdzību izmanto gan raidīšanai, gan uztveršanai.
akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi.
umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību.
Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka.
Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
Kazari upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km uz ziemeļiem no Raplas, ietek Matsalu līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m.
Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Āriņa Upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte.
Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
Resoga upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, iztek no Resvatnes ezera, ietek Norvēģu jūrā.
Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
upesveidīgs Upesveida.
astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints.
astacidae Upesvēžu dzimta.
platspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus astacus").
šaurspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus leptodactylus").
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
vindulis Urbis, svārpsts.
svīķēt Urbt ar svīķurbi.
barūrija Urīna atdalīšanās ar augstu īpatnējo svaru.
urhidroze Urīnā esošo vielu (gk. urīnvielas) izvade ar sviedriem.
hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru.
normostenūrija Urīna izdale, kura īpatnējais svars ir normāls.
kristāluridroze Urīna sāļu izdalīšanās ar sviedriem un kristalizēšanās uz ādas.
hiperstenūrija Urīns ar paaugstinātu īpatnējo svaru.
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
kaukala Uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu.
šveijāt Uz enkura stāvoša peldlīdzekļa pārvietošanās sāniski uz vienu un otru pusi, kas izpaužas kā summēta griešanās un svārstīšanās.
kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
ahoi Uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
cerebrovaskulārs Uz smadzeņu asinsvadiem attiecīgs.
atsveicināt Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus.
trinitārs Uz Trīsvienību attiecīgs.
holangiolārs Uz žultsvadiņiem attiecīgs.
graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā.
čalopa Uzbeku ēdiens - rūgušpiena zupa ar svaigiem gurķiemun redīsiem.
atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi.
pamānēties Uzkavēties bez sevišķi svarīga iemesla.
paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
vīna rēzīnēšana uzlabošana ar sveķi, lai vīns iegūtu īpatnēju garšu.
uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt.
piejemt Uzņemt viesus; ļaut pārnakšņot (svešiem).
fordizācija Uzņēmumu pārkārtošana ieviešot masveida ražošanas procesu standartizāciju, unifikāciju un konveijerizāciju.
grinderisms Uzņēmumu, akciju sabiedrību, banku masveida dibināšana, kas bija saistīta ar biržas spekulācijām un finanšu mahinācijām; visplašāk risinājās 19. gs. 50.-70. gados.
Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha.
uzpucēt Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes); izgreznot.
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes); izgreznoties.
Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte.
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
bildināt Uzrunāt; arī sveicināt.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
sic transit gloria mundi uzsauciens jaunievēlētajam pāvestam, sākot viņa iesvētīšanu.
aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
stotēt uzsist ar svārku vai priekšauta malu.
pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
(pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem.
rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
saistītais uzsvars uzsvara sistēma, kurā vārdauzsvars ir saistīts ar noteiktu zilbi.
pārkrekls Uzsvārcis, virsvalks.
kitelis Uzsvārcis; halāts.
kalats Uzsvārcis.
battuta Uzsvars, akcents.
loģiskais akcents uzsvars, ar ko teikumā izceļ tēmu.
emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu.
uzšvempties Uzsvempties.
accentato Uzsverot, akcentējot.
accentuato Uzsverot, akcentējot.
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē.
likt uzsvaru (arī akcentu) uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
salikt uzsvarus (arī akcentus) uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
uzsvarot Uzsvērt.
stiprā taktsdaļa uzsvērtā taktsdaļa.
piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
marcando Uzsvērti, precīzi.
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
uzgraut Uzsviest, uzgāzt.
uzsvilpēt Uzsvilpot.
uzšvilpot Uzsvilpot.
uzsvelpt Uzsvilpt (1).
uzsvelpt Uzsvilpt (2).
uzšvelpt Uzsvilpt.
uzšvilpt Uzsvilpt.
lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās (izrādē, koncertā, sarīkojumā), pirms svarīga notikuma.
svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
kuorta uzvalks (bikses un svārki); ancuks.
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam).
dabūt virsroku uzvarēt, gūt pārsvaru.
uzstrīķēt Uzvilkt svītras.
uzstrīpot Uzvilkt svītras.
uzsvītrāt Uzvilkt svītras.
veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta).
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta.
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole.
peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu.
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
VW Vācu VolksWagen - vieglo automobiļu marka; folksvāgens, "tautas vāģis".
pārsavadāties Vadājot (iedzīvi), pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pamata lādiņnesējs vadāmības elektroni n–tipa pusvadītājā un caurumi p tipa pusvadītājā nosaka vadāmības tipu.
nepamata lādiņnesēji vadāmības elektroni p tipa pusvadītājā un caurumi pusvadītājā.
aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija.
hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars.
Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu.
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
Pāna svilpe vairākas (9-23) pēc garuma atšķirīgas, savstarpēji savienotas svilpes, Pāna flauta.
atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai.
li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m.
zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
svaidelēt Vairākkārt svaidīt (ko).
svaidalēt Vairākkārt svaidīt, mētāt.
šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri.
pārsvārstīt Vairākkārt sverot, pārbaudīt.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi); piemētāt (2).
skrīpāties Vairākkārt vilkt svītras.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
sinanastomoze Vairāku asinsvadu anastomoze.
poliangīts Vairāku asinsvadu vai limfvadu iekaisums.
antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem.
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars.
galvenokārt vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
naktslaunags Vakariņas (svinīgā atmosfērā).
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem.
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
marionešu valdība valdība, kas akli pakļaujas svešu varu pavēlēm.
galms Valdnieka dzīvesvieta; dižciltīgu cilvēku grupa, kas dzīvo šādā vietā.
valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
lingvistiskais dzīvīgums valodas dzīvotspēja, patstāvīgums, ko sekmē augsti attīstīta nacionālā kultūra un kas uztur valodu arī svešu ietekmju apstākļos, stiprinot nacionālo pašapziņu.
fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
palīguzsvars Valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru.
analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība.
somugru valodu saime valodu saime, kuras valodās runā daļā Ziemeļaustrumeiropas un Ziemeļrietumāzijas; valodas pārsvarā ir aglutinatīvas, daudzām no tām raksturīgs liels locījumu skaits nomenu paradigmās.
kluncerēties Valstīties, svārstīties.
inaugurācija Valsts galvas vai citas augstākās amatpersonas svinīga amatā stāšanās procedūra.
Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
valstssvētki Valsts jubilejas svētki.
administratīvā atbildība valsts noteikts piespiedu līdzeklis, ko piemēro par mazāksvarīgiem tiesībpārkāpumiem, kurus izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas.
ārējie aizņēmumi valsts parāds citām valstīm un starptautiskām institūcijām, kas rodas, ja valsts patērē vai investē vairāk nekā spēj saražot, un ir viena no svarīgākajām kapitāla eksporta un importa formām.
demokrātija valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts
juridiskā konsultācija valsts vai advokātu profesionālās organizācijas veidota iestāde, birojs juridiskas palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, pārsvarā - mazturīgajiem.
depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī.
Apvienoto Nāciju Organizācija valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
asinsrites sistēma vaļēja vai slēgta cilvēka un dzīvnieku asinsvadu un dobumu sistēma, pa kuru plūst asinis vai hemolimfa.
šķiedainis Vaļēji sieviešu svārki.
svalbans Vaļīgs, svabads.
eneolīts vara-akmens laikmets jeb vara laikmets, kad līdz ar pirmo vara darba rīku parādīšanos vēl arvien tika lietoti un bija pārsvarā akmens darba rīki; pāreja no neolīta uz bronzas laikmetu; \~4.-2. gt. p. m. ē.
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
TPTB Varasvīri (angļu "the powers that be"; īsziņās).
vārdības Vārda došanas (parasti nereliģiskas) svinības.
metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms.
brīvais uzsvars vārda uzsvara sistēma, kurā uzsvars nav saistīts ar kādu pēc secīguma noteiktu zilbi.
galvenais uzsvars vārda uzsvars, kas izceļ vienu zilbi vairāk par citām.
līdzeklis vārddarināšanā vai formveidošanā izmantotais valodas elements - afikss, skaņu mija, uzsvara maiņ u. c.
svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus.
sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē.
perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta).
paroksitons Vārds, kam ir uzsvērta otrā zilbe no beigām.
proparoksitons Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām.
baritons Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe.
properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams.
poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
fonētiskais vārds vārdu savienojums, kurā uzsvērta ir tikai viena zilbe.
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
cirsoftalmija Varikozā konjunktīvas asinsvadu paplašināšanās.
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums.
toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā.
toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi.
līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki.
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
Vasarassvētki Vasarsvētki.
Vasarsvēki Vasarsvētki.
pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
galleria Vaskasviļņu dzimtas ģints.
galleriidae Vaskasviļņu dzimtas ģints.
mazais vaskasvilnis vaskasviļņu dzimtas suga ("Achroia grisella").
lielais vaskasvilnis vaskasviļņu dzimtas suga ("Galleri mellonella").
atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
miesmesis Vastlāvju svētdiena, meteņi.
kongosarkanā Vecākā substantīvā azokrāsviela, kas tieši krāso augu šķiedrvielas, maz izturīga pret gaismu, mazgāšanu un skābēm.
herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
Onāns Vecās Derības personāžs, kas dzīvoja levirātā ar brāļa atraitni, ar viņu gulēja, taču liedza savu sēklu un līdz ar to leģitīmus pēcnācējus, kas būtu svarīgi viņas sociālajai drošībai un prestižam.
šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
koncelis Veci, novalkāti virssvārki (virsjaka, paīss mētelis vai kažoks).
sviniņi vecmodīgas logu rūtis, ar svinu blīvētos rāmjos.
krunkainis Vecmodīgi vīriešu svārki ar viļņveidīgu krokojumu jostasvietā.
kūba Vecs mētelis, virssvārks.
Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
šiliņģis Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šķiliņa Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
šķiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
vēdera angīna vēdera sāpju lēkmes, ko izraisa asinsvadu spazma vai skleroze.
vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši.
ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
pārsavesties Vedot iedzīvi, pārcelties uz citu dzīvesvietu.
vegetāriānisms Veģetārisms, mācība, ka augu barība cilvēkam esot visveselīgākā.
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi.
hialosoma Veidojums šūnas kodolā, kas līdzīgs kodoliņam; vāji krāsojas ar kodola vai citoplazmas krāsvielām.
slietene Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
švīkāt Veidot (kam) švīku vai švīkas; svītrot (1).
kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
strīpāt Veidot (parasti audumā) svītras, joslas.
metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
sakrunkāt Veidot krokas (sieviešu svārkiem).
šņīpāties Veidot svītras (rievas).
šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram.
dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
žonglēt Veikli manipulēt ar priekšmetiem vai demonstrēt līdzsvaru uz virves (cirka mākslā).
žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
zutis Veikls, apsviedīgs cilvēks.
jutis Veikls, apsviedīgs.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!".
kantēt Veikt līdzbraucēja uzdevumus (sacīkstēs motocikliem ar blakusvāģi).
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums); organizēt
svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
svipstis Vēja grābslis, vieglprātis; svipstiņš.
sāniskā šūpošanās vēja, viļņu un citu faktoru, arī konstruktīvu kļūdu izraisītas svārstības, kuru rezultātā mainās peldlīdzekļa sānsvere.
impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
nekustīgs vektors vektors, kas ir saistīts ar tā pielikšanas punktu un nav pārvietojams telpā (piem., punkta rādiusvektors, mehāniskās sistēmas kinētiskais moments pret punktu).
Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa.
Abraāma klēpis vēlā jūdaisma un kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos vieta viņpasaulē, kur mirušie taisnie mīt svētlaimē.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti.
Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi.
Aboras apmetne I vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gt. - 1. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē, platība - >15000 m^2^.
Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas.
šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni".
edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle.
devocija vēlākā nozīmē - dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība.
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
bagaslavēt Vēlēt (labu); vēlēt (laimi); svētīt.
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem.
flebotonogrāfija Venozā spiediena svārstību reģistrācija (vienlaikus vai paralēli ar pneimogrammu).
gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
kapitāls vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs.
nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
kubiskā interpolācija vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
vērtību sistēma vērtību sakārtojums pēc to svarīguma attiecībā citai pret citu; cilvēka vērtību sistēma raksturo viņu kā personību.
asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
nots kātiņš vertikāla svītra pie nots galviņas.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
stāvstrīpa Vertikāla svītra.
menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons.
sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti; arī cildināt.
akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē.
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
svārbot Vicināt, svārstīt; svārbīt.
svārbīt Vicināt, svārstīt.
svinkot Vicināt, svenkot.
Aboras apmetne II vidējā neolīta dzīvesvieta (3. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aboras kreisajā krastā, uz dienvidiem no Aboras apmetnes I, platība - \~500 m^2^.
Dzedziekstes apmetne vidējā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aiviekstes labajā krastā, iepretī Abaines ietekai.
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg.
rolovers Vidējā termiņa vai ilgtermiņa kredīti ar svārstīgu procentu likmi vai periodisku refinansēšanu.
caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.).
ģenētiskais monitorings vides masveida piesārņojuma ģenētiskās iedarbības apsekošana.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties.
Psarocolius montezuma Vidusamerikas pieresvālodze.
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta.
pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
baznīcas miers viduslaikos karaļa zvērestā noteikta aizstāvība attiecība uz baznīcēniem un dievkalpojuma svētumu.
computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem.
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa sv.