apsējības
apsējības sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | apsējības |
| Ģen. | apsējību |
| Dat. | apsējībām |
| Akuz. | apsējības |
| Lok. | apsējībās |
Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc sējas pabeigšanas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šie Apsējības svētki liecina, ka jaunais mežs mums ir praktiski sasēts.
- Peoniju ziedēšana ik gadus ir sava veida Apsējības svētki.
- Strādājam pēc plāna – kāposti jau labi ieauguši skābēšanai plānotajam daudzumam, pirmdien beidzām stādīt selerijas, ceturtdien būs apsējību balle,» « Bauskas Dzīvei» stāsta zemniece.
- "Agrāk svarīgākais latviešu ēdiens bija miežu putraimu biezputra, kas noslēdza katru darbu, kā: apsējības, appļāvības, apkūlības un t.t. Ar biezputru no stellēm noņēma arī katru lielāku audekla gabalu.
- Jāņi ir tā diena, kad vīrenīšā saplaukst latviski tradicionālās virtuves sātīgā ēdiena iebarotājas asni gluži kā vecā zaru slotā, un viņa bez žēlastības sagāž uz Jāņu mielasta galda visu vienā gadskārtā: vienlaikus svētot apkūlības, apsējības, Annas ar svaigi cepto rudzu un kviešu maizi, Mārtiņus ar melnā gaiļa upurēšanu, cūkas kājas un astes kā Meteņos, gavēņa laika pankūkām, krāsotu olu sišanos un pashas notiesāšanu kā pa Lieldienām.