sviķis2
sviķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
2.Sveķi; sveķains koks.
PiemēriJums tik jāredz bij tā māka, paņēmieni labi kopti, Jauno cilvēku kā apburt, nepamirkšķinot pat skropsti, Prata Alda. Laucinieku, Lielpilsētā skolojusies, salocīja kā nieku; Aptina ap mazo pirkstu, Skaisti salokotām cirtām, skatiem pilniem jautru dzirkstu. Runu, švirkstošu kā sviķis, Drīz pie Aldas jaunais cilvēks bija pielipis kā piķis, It kā būtu viņam iedots neizprotams burvju dzēriens.
Saistītās nozīmes
Avoti: ME
Korpusa piemēri:šeit