dievticīgs
Lietojuma biežums :
dievticīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dievticīgs | dievticīgi |
Ģen. | dievticīga | dievticīgu |
Dat. | dievticīgam | dievticīgiem |
Akuz. | dievticīgu | dievticīgus |
Lok. | dievticīgā | dievticīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dievticīga | dievticīgas |
dievticīgas | dievticīgu |
dievticīgai | dievticīgām |
dievticīgu | dievticīgas |
dievticīgā | dievticīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | dievticīgais | dievticīgie |
Ģen. | dievticīgā | dievticīgo |
Dat. | dievticīgajam | dievticīgajiem |
Akuz. | dievticīgo | dievticīgos |
Lok. | dievticīgajā | dievticīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
dievticīgā | dievticīgās |
dievticīgās | dievticīgo |
dievticīgajai | dievticīgajām |
dievticīgo | dievticīgās |
dievticīgajā | dievticīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dievticīgi apstākļa vārds
Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai; reliģiozs, dievbijīgs.
Saistītās nozīmesdievīgs, dievbijīgs, reliģiozs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dievīgs3 — Dievticīgs.
dievbijīgs1 — Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
reliģiozs1 — Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
ticīgs1 — Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādījās, ka tos rakstījusi ārēji ļoti klusa un dievticīga sieviete.
- Labi, esi fanātiski dievticīgs - lūdzu, tava darīšana!
- Kā stāsta Sofija, viņas mamma vienmēr bijusi ļoti dievticīga.
- Kaimiņi par notikušo esot šokēti, jo viņa bijusi dievticīga.
- Vēlreiz pārliecinājos par to, ka maltieši ir ļoti kristīgi un dievticīgi ļaudis.