dievticība
dievticība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dievticība | dievticības |
Ģen. | dievticības | dievticību |
Dat. | dievticībai | dievticībām |
Akuz. | dievticību | dievticības |
Lok. | dievticībā | dievticībās |
Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit spilgti vērojams konflikts starp žēlsirdības pienākumu un dievticības pienākumu.
- Viņa otra brošūra, Senlatviešu dievticība un dvēseles glītums sadzīvē bija, iznākusi 1917.gadā.
- Pirmā pasaules kara gados biedrības rakstu sērijā iznāca divas viņa neliela apjoma brošūras: Ārieši – latvieši un Senlatviešu dievticība un dvēseles glītums sadzīvē.
- Par to liecina divu referātu nosaukumi, kurus Lecs nolasīja Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības ( 1922-1940) sapulcēs – Domas par latviešu dievticību un Senāriešu ticība, kristīgā baznīca un senlatviešu ticība.
- Pirmā pasaules kara gados Latviešu etnogrāfiskās biedrības rakstu sērijā iznāca divas viņa neliela apjoma brošūras " Ārieši – latvieši" ( 1914) un " Senlatviešu dievticība un dvēseles glītums sadzīvē" ( 1917).