vibrato
vibrato [vibˈrato] apstākļa vārds; joma: mūzika
Lietojuma biežums :
1.Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
1.1.lietvārda nozīmē Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vuorinena solo satur īsus pieskārienus un mazus līdz garus vibrato pieskārienus.
- Klarnete nelieto, piemēram, tādu svarīgu paņēmienu kā vibrato.
- Daži augstākas kvalitātes modeļi nodrošināja efektus, tādus kā tremolo, vibrato, atbalsi.
- Protams, neder arī piegājiens, kad spēlē non vibrato, – tas izklausās plānprātīgi.
- Itālieši mums nav iedevuši tik daudz punktu, jo viņi dzied operiski ar lielu vibrato.