stūķis2
stūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stūķis | stūķi |
| Ģen. | stūķa | stūķu |
| Dat. | stūķim | stūķiem |
| Akuz. | stūķi | stūķus |
| Lok. | stūķī | stūķos |
Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar šīm sastāvdaļām gan īpaši neaizraujies, pretējā gadījumā iecerētās zupas vietā iegūsi pabiezu stūķi.
- Universālais stūķis.
- Tieši kāpēc jauniešiem būtu jāmāk arhaiska prasme, no kuras vairs nav atkarīgs tas, vai vakarā galdā būs pliekana ūdenī vārītu auzu tume vai trekns pienā vārītu auzu stūķis, kā tas bija pirms gadsimta?
- Ja neskaita jau pieminētās zivis nedēļas nogalēs un apetītlīgos kūpinājumus, tad, manuprāt, Vidzemes tirgus apgaitā obligāti apmeklējamo galamērķu sarakstā jāiekļauj vēl tikai viena pieturvieta – stends ar dažādiem sālījumiem, marinējumiem un zupu sagatavēm: " Marinētas melotrijas", " Baraviku stūķis", " Taizemes adžika", lečo " Rudens mistērija", " Ankl Bens" latviešu gaumē – katra nākamā produkta nosaukums ir arvien labskanīgāks.
- Mums laukos tas nozīmē īpašu gastronomiju: jāēd stūķis, stāks, pontāgs, uz pašceptas baltmaizes jāziež kaņepju sviests, jāvico iekšā sklandrauši, asinsdesas, pladiņi, jāstrebj skābputra.