stūķēt
stūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stūķēju | stūķējam | stūķēju | stūķējām | stūķēšu | stūķēsim |
| 2. pers. | stūķē | stūķējat | stūķēji | stūķējāt | stūķēsi | stūķēsiet, stūķēsit |
| 3. pers. | stūķē | stūķēja | stūķēs | |||
Pavēles izteiksme: stūķē (vsk. 2. pers.), stūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stūķējot (tag.), stūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stūķētu
Vajadzības izteiksme: jāstūķē
1.Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
2.Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * olu vidū nestūķēju, jo man nepatīk olainie zaķi.
- Nav jēgas neko tur sist, stūķēt, ja nav vajadzīgs.
- – Garšīgi, – teica Kristers, stūķēdams mutē pamatīgu kumosu.
- viņa teica, es stūķēju mutē ceptos grauzdiņus un smējos. "
- Bet nu iedomāsimies šādu ainu: pieaudzis vīrs stūķē kanalizācijā kaķi.