Paplašinātā meklēšana
Meklējam pav..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7434):
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
- īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
- pūls [biljarda]{s:1212} paveids
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest
- kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- paairēties Airējot pavirzīties
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- sīksprodziņa Aitas pavārds
- sīksprodzīte Aitas pavārds
- vizbuliņa Aitas pavārds
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt
- aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizšņorēt Aizsaitēt (apavus)
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- porteris alus veids, [stauta]{s:2054} paveids
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm)
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- čabatas Apaļi sniega apavi
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- poligrafs aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai
- apgalvene Apauši bez pavadas
- apgalvenis Apauši bez pavadas
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus
- kāja Apauti apavi
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
- abava Apavi
- apavas Apavi
- bašmaki Apavi
- kājavas Apavi
- kājavi Apavi
- kalošas Apavi
- koci Apavi
- liži Apavi
- pedaļi Apavi
- šporas Apavi
- špores Apavi
- štīfeļi Apavi
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
- gludeklis Apavi ar biezu zoli
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm)
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu
- galošas Apavi; kurpes
- abave Apavs
- apave Apavs
- apaviņš Apavs
- kājaunams Apavs
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes
- kape Apavu cietā daļa virs papēža
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
- pleķis Apavu ielāps
- zadnieks Apavu klape
- spodre Apavu krēms
- vikse Apavu krēms
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- kalodka Apavu lieste
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis
- padkleika Apavu odere
- apzete Apavu papēdis
- naboika Apavu papēža pasitnis
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
- kačarņa Apavu plaukts
- šņurks Apavu saite
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
- vaksa Apavu ziede
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1)
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
- Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- apaut Apgādāt ar apaviem
- ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu)
- getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
- šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
- spurjāņi Apiņu pavārds
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
- periēgēts Apkārtvadātājs, pavadonis, gids
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- apvandīt apmaisīt, izrakņāt; vandot pavirzīt zem kā
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
- baltvīkale Apmetņa paveids
- appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši)
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
- ierobežojums apstākļi vai nosacījumi, kas aptur (kā) izplatību, pavājina, samazina (kā norisi, darbību)
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību)
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums)
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
- gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
- izšuvums ar adatu un pavedienu veidots rotājums
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- vikszābaki ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki
- nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
- augstpapēžu ar augstiem papēžiem (par apaviem)
- basātne ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās
- pagrūst ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.)
- saspingāt ar grūtībām paveikt (darbu)
- padricināt ar grūtībām pavilkt
- pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
- izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
- pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas)
- ielabināt ar labiem vārdiem pavedināt
- palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
- šlužāt ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem
- klozēt ar lieliem apaviem, kājas velkot iet
- izmocīt ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu)
- uzmocīt ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt
- noglizināt ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu)
- pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
- pamest ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1)
- nomocīt ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu)
- iešķērsām ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
- drāte ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai)
- knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
- apstibīt ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
- apstiept ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
- pastīvēt ar pūlēm pavirzīt
- nokapāt ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut
- kapāt ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut
- izdabūt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku)
- pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
- pasist ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pasitināt ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu
- iezvanīt ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem)
- čāpstināt ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas)
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- izbražāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
- izbružāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
- izlāčot ar slapjiem apaviem sasmērēt
- ieblūžģēt ar slapju apavu radītu troksni ienākt
- paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
- izvejot ar slotu pavirši izslaucīt
- izklumzāt ar smagiem apaviem kājās lēnām iziet (iznākt)
- paspert ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu
- paspert ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
- paspert ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- pasist ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā)
- pasist ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu)
- pamest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
- pasviest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
- pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
- pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
- parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
- pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
- paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu
- paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
- paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
- pasviest ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1)
- piesvilpot ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību)
- knīpēt ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk
- tīt ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu)
- sakopēt ar tehniskiem līdzekļiem pavairot
- kopēt ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi)
- patriekt ar triecienu pavirzīt
- pusspreža ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens
- vagonsūtījums ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons
- zeltšūts ar zelta pavedieniem izšūts
- zempapēžu ar zemiem papēžiem (par apaviem)
- nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
- apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere
- Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus
- orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- sudraba sertifikāts ASV naudaszīmes paveids
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji
- klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība
- pa kājai atbilstošā lielumā (par apaviem)
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas)
- nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai
- atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
- pāršņakarēt atkārtoti pavirši pārskatīt, pārrakņāt
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
- palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
- metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu)
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai)
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību)
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu)
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.)
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus)
- fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
- izdragāt ātri paveikt (kādu darbību); ātri pateikt (ko)
- izgūt ātri paveikt, paspēt
- pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
- patraukt ātri pavirzīties
- paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- pļorkāt ātri un pavirši darīt (kādu darbu)
- pļuderēt ātri un pavirši izpildīt (kādu darbu)
- sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
- šaustīt ātri un pavirši sadiegt
- aizdiegt ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt
- pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko)
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt
- pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu tekstu)
- pārskriet ar acīm ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu)
- pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu)
- pamest acis ātri vai pavirši paskatīties
- steigt ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri
- iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
- strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
- sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
- pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt
- varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt
- varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt
- piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt; ātri, pavirši piezīmēt
- savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli)
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks
- skrebelīgs Ātrs, paviršs, nekārtīgs
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis
- fast ātrs, paviršs, nenopietns
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
- ņorkt Atskanēt (par skaņu, ko izraisa mitri apavi)
- pavadīt Atskaņot pavadījumu; vadīt pavadījuma atskaņojumu
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- arkiostihohroms attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu)
- atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās
- gandarījums Atzinība (par paveikto)
- atalgojums atzinība, pateicība par paveikto; [alga]{s:2463}
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.)
- lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem
- mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni
- simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem
- lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
- gastronomija Augstākā pavārmāksla
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- atdzimšana augu atjaunošanās - pumpuru plaucēšana, zaļošana un ziedēšana no jauna (par dabu pavasarī)
- arabīns augu līmes paveids, gumiarābika sastāvdaļa
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli
- apraušana augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot
- potēšana augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam)
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos)
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
- taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam
- Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- Vasarsvētku draudze baptisma paveids
- pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā
- izvadītāji Bērinieki, pavadītāji
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
- birzulītis Bērza pavārds
- ani Bet ne, nepavisam ne; neparko
- basātnē bez apaviem un bez zeķēm vai autiem
- bass bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails
- āpseļ āpseļiem bez domāšanas, kaut ko pavirši darīt
- dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
- izkaulots bez kauliem (pavārmākslā)
- basātnē bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana
- lozdna Bezdelīgas pavārds
- melnbruncīte Bezdelīgas pavārds
- noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā
- sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
- pavazāt Bezmērķīgi pavadāt
- noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
- pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
- nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu)
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus
- Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu
- pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- platforma bieza apavu zole
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
- bīts Bigbīta paveids
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- vīvaļa Bites pavārds
- vīveliņa Bites pavārds
- vīvuliņa Bites pavārds
- novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids
- milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi
- lancis Brīdis, pavaļa
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem)
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem)
- šūšana brūces vai plīsuma malu saistīšana ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām)
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- atsašiepties būt atplēstam (par apavu purngalu)
- turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt
- izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
- izdoties būt iespējamam kaut ko izdarīt, paveikt; būt iespējai kaut ko izdarīt
- nasāties būt izturīgam (par apģērbu, apaviem)
- stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
- aizdairīties būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā
- apspīlēt būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām
- pabalināt būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams
- pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
- padzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu
- pamest būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu
- izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
- atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- līst būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem)
- iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
- jukt ārā būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem)
- sutināties būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
- kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
- novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
- novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
- noplīst būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā); pavērsiens (2)
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- caurēm Caur caurēm - pilnīgi, pavisam
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens
- vērens Caurvelkamais pavediens
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu)
- pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur)
- šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
- iespīlēt cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku)
- iespīlēties cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos)
- šmaugs cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to dalām)
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
- līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.)
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
- šķirnes materiāls ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls
- darbs cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais
- valstspiederība cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
- pavadītājs cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu
- virspavēlnieks cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- pavēlnieks cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
- kungs cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko)
- pavedējs cilvēks, kas (kādu) paved (3)
- klemperis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
- klempermanis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
- luņs cilvēks, kas izpilda citu pavēles
- pavadonis cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1)
- podsadčiks cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši
- šļunduris cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis
- ārzemnieks cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī
- ļenderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā
- planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- lozeris cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes
- apavnieks cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks
- atpūtnieks cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
- vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
- miesassargs cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību
- nevīža cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- haltūrists cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā
- bidlo cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām
- pirmatklājējs cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko)
- ceļvedis cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem)
- pirdeklis cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši
- dristīns cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu)
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
- rakuliņa cūka (pavārds)
- rakušiņa cūka (pavārds)
- rakainīte Cūka (pavārds)
- rekaine cūkas pavārds
- rakšpidīte Cūkas pavārds
- rokuliņa Cūkas pavārds
- rokulīte Cūkas pavārds
- pačāpāt Čāpojot pavirzīties
- pačāpot Čāpojot pavirzīties
- češkas Čehijā ražoti apavi
- krusta trinis četrnīšu trinīša paveids, kur auduma raksts veido nelielus rombus
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
- aizčukstēties Čukstēt pavisam īsu mirkli
- H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
- ievīkt daļēji paveikt (darbu)
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt
- apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt
- apgrūdīt Daļēji, pavirši sagrūst (atkārtoti)
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā
- pārlidojums darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2)
- uzlidojums darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1)
- uzlidojums darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2)
- uzlidojums darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3)
- virzījums darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1)
- virzījums darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2)
- izdarītājs Darbības paveicējs
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka teksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2)
- tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
- berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem
- sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
- kauties darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu)
- kraistīt darīt kaut ko pavirši
- vaļīt darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
- pavadītājs darītājs --> pavadīt
- pavedējs darītājs --> pavest
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi
- lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
- tautomērija dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
- bostons Deja (lēnā valša paveids)
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- kapaveņš dem. --> kapavs
- nepavisinām dem. --> nepavisam
- pavadiņa dem. --> pavada
- pavaldziņš dem. --> pavalgs
- pavaļiņa dem. --> pavaļa
- pavaļiņas dem. --> pavaļas
- pavardiņš dem. --> pavards
- pavārīša dem. --> pavāre
- pavārītis dem. --> pavārs
- pavedieniņš dem. --> pavediens
- pavēntiņš dem. --> pavēnis
- pavilniņa dem. --> pavilna
- paviliņa dem. --> paviļa
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas
- apdiega Diegšana; šūšana lieliem dūrieniem, ātri un pavirši
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- Jānis Dieva dēla pavārds
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem)
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem)
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
- pavairots divd. --> pavairot
- pavājināts divd. --> pavājināt
- pavēlošs divd. --> pavēlēt
- pelēkā sieva divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots
- šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu (ar kādu no eksistējošajām vai pavisam jaunu)
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
- bipatrīds Divvalstnieks, divpavalstnieks - persona, kas ir divu vai vairāku valstu pilsonis vai pavalstnieks
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu
- ērzelis Donžuāns; pavedējs
- kuilis Donžuāns; pavedējs
- apsolīt dot solījumu (ko paveikt, izdarīt)
- atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu)
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem
- dubļāts Dubļains (par kājām, apaviem, apģērbu)
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
- Duranga Durango - pavalsts Meksikā
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem
- karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- a cappella dziedājums bez instrumentāla pavadījuma
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot
- trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā"
- kitārods Dziedātājs, kas dzied kitāras pavadījumā
- sadziedāt dziedot paveikt, pārvarēt
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
- rotaļu dziesma dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļdziesma
- rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu; rotaļu dziesma
- lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums
- šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
- dzijs Dzija, savērpts vilnas pavediens
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
- spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni)
- gūcens Dzijas vai diega pavediens
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu)
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- hipakūzija Dzirdes pavājināšanās
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī
- ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!"
- iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
- ģeobionti Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada augsnē
- ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas
- baltvēdere Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu
- baltvēderis Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā
- inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
- augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem)
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
- pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
- skujainis Egles pavārds
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
- nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt
- nosaklemsties Ejot pa dubļainu, nelīdzenu ceļu vai ar nepiemērotiem apaviem, nogurt
- paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju)
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids
- lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai
- ardometrs Elektrisks aparāts augstas temperatūras mērīšanai, pirometra paveids
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam
- Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops
- sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas
- hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem
- alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem
- hipotīmija Emociju pavājināšanās; nomāktība
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu
- Enkelads Encelads - Saturna pavadonis
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus
- išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
- Foibe Fēbe - Saturna pavadonis
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs)
- Vīdemaņa efekts feromaģnētiķa vērpes deformācija, pa to plūstot elektriskai strāvai; magnetostrikcijas paveids
- filča botes filca apavi
- šļukas Filca vai koka apavi bez kapes
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- backprojection Filmas uzņemšana paviljonā, kur aktieri darbojas uz dibenplāna ekrānā rādāmas filmas fona
- aģiki firmas _Adidas_ ražoti apavi
- doki firmas _Doc Martens_ ražoti apavi
- naiki firmas _Nike_ apavi
- kravas saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kas saņem pārvadājumam nodotu kravu saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu un kravas pavaddokumentiem
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
- formveidošanas paņēmiens formveidošanas līdzekļu nosacīts gramatisko formu veidošanas paveids
- Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa
- fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu
- konētabls Francijā no 13. gs. sākuma līdz 17. gs. - armijas virspavēlnieks
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids
- daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā
- lietišķo rakstu stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto oficiālos dokumentos
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- literārā sarunvaloda funkcionālās valodas paveids jeb stils - sarunvaloda, kurā visos valodas līmeņos (fonētikā, gramatikā, leksikā) ievēro literārās valodas normas
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs
- arhistratēģija Galvenā virspavēlniecība
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām
- itin Gandrīz, pavisam, ļoti
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris
- pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā
- skripturatbildība Garantijas atbildības paveids
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt
- koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
- Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
- intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
- bezūdens ofsets gludspiedes ofseta paveids, kurā izmanto īpašas (nemitrināmas) iespiedformas, iespiedkrāsu un formu cilindrus
- caur un cauri gluži, pavisam
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši
- tīrs gluži; pilnīgi, pavisam
- bābiski Gļēvi, pavirši, muļķīgi
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids
- gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. pusē
- vara grebums grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids; gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas)
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu
- formas tips gramatiskās formas paveids atkarībā no formveidošanas paņēmiena un izmantotajiem līdzekļiem
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids
- Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
- satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu
- Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
- menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem)
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
- Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
- Melisa Grieķu mitoloģijā - nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
- Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis
- mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu
- skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- pagriezt Griežot 1 pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā); šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to)
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai
- maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
- disfonija Grūtības vai sāpes runājot no aizsmakuma vai balss pavājināšanās
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
- pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu
- aizgraudāt Grūžot pavirzīt uz priekšu, aizvirzīt aiz kā
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur)
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur)
- gumijas botes gumijas apavi
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos)
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes)
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
- ģitārlira Ģitāras paveids ar sengrieķu lirai līdzīgu korpusu
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens)
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens)
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
- Helene Helēna - Saturna pavadonis
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
- hiperforija Heteroforijas veids, kad vienas acs redzes ass pavērsta uz augšu
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
- Hiperions Hiperīons - Saturna pavadonis
- klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli
- hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās
- tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
- aksonēma Hromosomas ass pavediens ar gēniem (genonēma)
- hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts
- strepsinēma Hromosomas pavediens strepsitēnijas stadijā
- endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem
- aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus)
- aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu
- uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ
- šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai)
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
- aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- viduspuse Iekšējā puse (apģērbam, apaviem)
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām)
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem
- šapirogrāfs ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu
- rāvējslēdzējs ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa
- stopers ierīce mehāniskai augšup vērstu urbumu urbšanai; perforatora (2) paveids
- elektriskais filtrs ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai
- pavediena vadīkla ierīce pavediena noklāšanai uz adāmmašīnas adatām
- austiņķemme ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām
- mezglu sējējs ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos
- pasete ierīce pavedienu ievēršanai šķietā
- tītavas ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos
- hektogrāfs ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls)
- lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
- karaoke ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1)
- izaicinājums ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs
- iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot
- izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1)
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
- nekopējams raksts iespiesti aizsarglīdzekļi, kas iestrādāti fona apdrukā, lai aizsargātu dokumentu pret pavairošanu
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem)
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos)
- lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem
- līdziet Iet līdzi, pavadīt (kādu)
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
- vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem)
- ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas)
- ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs)
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas)
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
- iestaigāt Ievalkāt (apavus)
- ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
- ievalcīt Ievērt pavedienu
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos)
- apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
- novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus)
- kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts
- kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils
- retromorfoze Iežu metamorfozes paveids
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
- nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- nodzīvāties ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā)
- atsadzīvaties ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku
- sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
- izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
- samērēt ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas
- sapleknēt ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā
- atnasāt ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- atsanasāties ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
- novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus)
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus)
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus)
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem
- Imirs Īmirs - Saturna pavadonis
- paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu
- imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos
- imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones
- gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi
- Ganešs Indiešu mitoloģijā - vadonis zemākām dievībām, kas pavada Šivu
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
- nababs Indijas pavaldonis kolonizācijas laikmetā
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
- blūgrāss Instrumentālas kantrimūzikas paveids
- kamersonāte Instrumentālās mūzikas žanra triosonātes paveids
- akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju
- audioskops instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.)
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1)
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus
- kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi
- Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
- čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1)
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3)
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2)
- pairties Iroties pavirzīties; paairēties
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties)
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- azāns Islāmā aicinājums uz lūgšanu, ko pavēsta muedzins no minareta
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
- nepagalam It nemaz, nepavisam
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem)
- paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
- izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus)
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus)
- izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties
- nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt
- apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo
- notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot
- izdenēt Izdilt (par drēbēm, apaviem u. tml.)
- nodoties Izdoties (2); arī paveikties
- ielaimēties Izdoties, paveikties
- nolaimēties Izdoties, paveikties; ielaimēties
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu)
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā); pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.)
- noliedināt Izmērcēt lietū pavisam slapju
- plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu
- karažavot Izniekot (laiku), pavadīt laiku niekojoties
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu)
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā)
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā
- spunde Izplīsums, pilnīgs izdilums, parasti apģērbā, apavos
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu)
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu)
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
- iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē)
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl
- aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas
- taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību
- izploncāt Izskalot, pavirši izmazgāt
- nečeirīgs Izšķērdīgs, paviršs
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt
- pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem)
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam)
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
- paklausīt izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem)
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai
- adidas Izturīgi sporta apavi
- lastiņš Izturīgs atlaspinuma audums mēbelēm, tērpiem, oderēm; apavu audums
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu); apbedīt
- iznasāt Izvalkāt (apģērbu, apavus)
- piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem)
- klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
- izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
- izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem)
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
- Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
- kjogen Japāņu teātra virziens, komiskās drāmas paveids
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem
- Īapets Japets - Saturna pavadonis
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai
- godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
- maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
- eritroleikoblastoze Jaunpiedzimušo eritroblastoze ar jauno leikocītu skaita pavairošanos
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
- jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
- redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- Īo Jo - Jupitera pavadonis
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
- mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
- žļugt Jukt (parasti par slapjiem, izmirkušiem apaviem)
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu)
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums
- Liziteja Jupitera pavadonis
- Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
- Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km
- Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km
- Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km
- Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km
- Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km
- Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km
- Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km
- Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km
- Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
- Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
- Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
- Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
- Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km
- Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km
- Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km
- Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km
- Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km
- Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km
- Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
- Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km
- Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
- Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
- Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
- Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
- Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
- Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km
- Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km
- Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
- Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km
- Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km
- Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km
- Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
- Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
- Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km
- Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km
- Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km
- Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
- Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
- Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
- Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
- Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km
- Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
- Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km
- Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km
- Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km
- Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
- apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera
- perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram
- Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
- pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- hipestēzija Jutīguma samazināšanās; maņu pavājināšanās
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> [vērtēt]{s:2401}
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids
- ģiģēles kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas
- kontrfakcija kāda autora darbu patvaļīga pavairošana ar nolūku to izdot
- zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
- ielāps kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos)
- anelektrotonuss kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem
- piestiņa kāda pavasara puķe
- padoties kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām)
- kopvaloda kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos
- infradukcija kādas ķermeņa daļas (acs) pavēršana lejup
- jaunpilsēta kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara)
- denaturalizācija kādas personas pilsonības vai pavalstniecības izbeigšanās vai atņemšana
- konfesija kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas
- indigenāts kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana
- cirpulis kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus
- medkanniņa kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī)
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- karcenis kāds ūdas paveids
- izžulka kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja
- čabāns kāds, kam ir pārāk lieli apavi
- ķepasts kāds, kas ātri, bet pavirši strādā
- tupelnieks kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks
- tupeļnieks kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks
- čamāns kāds, kas lēnām un pavirši strādā
- pirslis kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja
- bradūzis kāds, kuram drēbes un apavi kļūst netīri un slapji
- pļuderis kāds, kurš darbu ātri un pavirši izpilda
- kājāvis kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju
- kopnieks kāds, kurš dzīvo kopā ar citu (kuopā), intīmās attiecībās, pavadonis, mīļākais
- kleķeris kāds, kurš pavirši strādā
- kleķis kāds, kurš pavirši strādā
- pažulnīt kādu brīdi pavirši mazgāt
- noplandīties kādu laiku pavadīt bez darba
- noknosāties kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu
- satrumpāt kādu laiku pavadīt spēlējot kārtis
- izslampāties kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt
- citpavasar kādu pavasari; dažu pavasari
- imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju
- ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
- pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
- moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi
- dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
- kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu
- kapvieta Kapa vieta; kapavieta; arī kaps
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils
- uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav
- Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
- konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai
- aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu
- goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu
- ordonanses virsnieks karavīrs ziņu un pavēļu nešanai
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles
- Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
- vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs
- sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.)
- neguss Karstvīna paveids
- šlaka Kārta (kāršu spēlē); suga, šķirne, paveids
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids)
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu
- lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko)
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
- časals kaula īlens, ko izmantoja lūksnes apavu izgatavošanai
- ķirvecis Kauls, kas izspiedies no šauriem apaviem
- eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids
- kaušķene Kauss, pavārnīca
- kaušķins Kauss, pavārnīca
- pavars Kauss, pavārnīca
- linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
- sapoņķināt kaut kā, pavirši sapīt, satīt
- varaža kaut kas pavirši sašūts, sadiegts, sastiprināts
- skrebelēt kaut ko ātri un pavirši darīt
- skrebelēties kaut ko ātri un pavirši darīt
- sapļorkāt kaut ko ātri un pavirši paveikt
- ģaurēt kaut ko pavirši darīt
- mērgļoties kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt
- noķēpot kaut ko steigšus, pavirši darīt
- smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu
- vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks
- ēnmaskas kineskops kineskopa paveids, ko plaši izmantoja krāsu televizoros \~1980.-2010. g.
- kinoateljē Kinofilmas uzņemšanas paviljons
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
- kitārodija Kitāras pavadīta dziedāšana
- arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- ampelmanis Klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks
- klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
- klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
- gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu)
- noviciāts Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku
- apklupt Klūpot pavirzīties zem kā
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā
- sadunēt kļūt pavisam dūmakainam, dūmainam
- noplūžņāties kļūt pavisam slapjam, notašķīties
- dēnēt kļūt plānākam valkājot (par apģērbu, apaviem)
- dilt kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem)
- izdilt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
- izdrelēt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
- pašķirties kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam)
- atklāties kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties
- atvērties kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam)
- mirkt kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- saplakt kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija
- pairt kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- iesaplatīties kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem)
- piesūkties kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.)
- izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem)
- sagrabēt kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku)
- samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
- kodolbruņošanās Kodolieroču ražošana un pavairošana
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu
- koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā)
- maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma
- spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile
- blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
- hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja
- tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta
- špeile Koka vai metāla tapa apavu zoles, arī papēža piestiprināšanai
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids
- mančestrs Kokvilnas samta paveids
- poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem
- miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību)
- komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu
- sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti
- balādopera Komiskās operas paveids, kas 18. gs. radās Anglijā
- sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids
- gavrilka Konduktors, vagona pavadonis
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
- konģenitālā universālā astēnija konstitucionālas anomālijas paveids
- miofibrilla Kontraktils pavediens muskuļšķiedrā
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos
- verbalizēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja darbības vārdos
- interjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja interjekcijās
- numeralizācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos
- numeralizāšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos
- pronominalizēšanās konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja vietniekvārdos
- adverbācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos
- adverbēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos
- substantivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos
- šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
- a capella kora dziedājums bez instrumentāla pavadījuma
- Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete
- cortege Kortežs, goda pavadonība
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
- sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
- apkratīt Kratot pavirzīt zem kā
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
- pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
- kravas sūtījums krava, kas uzrādīta pārvadāšanai ar atsevišķu pavadzīmi
- pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- gadīgs Krietns, cienījams, pavecs
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli
- Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni
- koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
- gušņa Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī
- kambīznieks Kuģa pavāra palīgs
- koks Kuģa pavārs
- kohs Kuģa pavārs; koks 2
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
- mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā
- kultūrforma Kultūras paveids (augiem)
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- apkūņoties Kūņojotie pavirzīties zem kā
- kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo)
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu)
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu)
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu)
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt
- tufļas Kurpes; apavi
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas)
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe
- komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
- Agropyron pectinatum ķemmveida pavārpata
- Agropyron cristatum ķemmveida pavārpatas "Agropyron pectinatum" nosaukuma sinonīms
- katafilakse Ķermeņa dabisko aizsardzības spēju pavājināšanās
- dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas
- ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- Si-He Ķīniešu mitoloģijā - debesu pavēlniece, kas radīja desmit saules
- Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība
- Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības
- Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā
- dalikatns Labas kvalitātes, piemērots (par apģērbu, apaviem)
- krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
- šikovaķ Labi pavadīt laiku
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās
- reparatūra Labošana (piem., apavu)
- Bakalaras lagūna lagūna Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- putnu dienas laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
- ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas)
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
- ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst
- priekšmācība laiks, kas pavadīts iesvētīšanas klasēs pirms obligātajām 2 nedēļām
- vienītis laiks, ko pavada vienatnē; vienatne
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa; šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi
- palaipot Laipojot pavirzīties
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā
- plektiņš Lamu vārds pavieglam vīrietim
- svīķītis lamuvārds nenopietnam ("pavieglam") cilvēkam
- lustūzis Lapene, paviljons
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus)
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus)
- šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1)
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām; gotiskie burti
- gotiskie burti latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa
- vecītis Latviešu mitoloģijā - Dieva pavārds
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
- Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs
- vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu
- Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
- Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
- Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem
- Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
- Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem
- Krampju māte latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte
- tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē)
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi
- ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens
- adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku
- aplekt Lecot pavirzīties zem kā
- aplēkt Lecot pavirzīties zem kā
- izohipercitoze Leikocītu kopīgā skaita pavairošanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties
- ielāpāt Lempīgi (ar lieliem soļiem, ar mitriem apaviem) ienākt
- ieļurkāt Lempīgi (smagiem soļiem, slapjiem apaviem) ienākt
- pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties
- pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties
- pavilkties lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties
- čampāties lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt
- glēmāt Lēnām, arī pavirši strādāt
- gļēmāt Lēnām, arī pavirši strādāt
- gļēmot Lēnām, arī pavirši strādāt
- apvilkties Lēni paiet, pavirzīties zem kā
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā)
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm)
- nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
- groduma leņķis leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem)
- leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pavažnieki Līdzbraucējs, pavadonis
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
- karaoke līdzi dziedāšana populāras dziesmas instrumentālam pavadījumam
- izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt
- paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā); mazliet saliekt
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā)
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā)
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu)
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu)
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
- atliekt Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu)
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ)
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- lieldienas liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži
- vabulaķis liela koka karote, pavārnīca
- uz bui-dui Lielā steigā, pavirši
- čalba Liela, plata kāja ar lieliem (un izmirkušiem) apaviem
- lamžas Lieli, izmēram neatbilstoši, vai veci novalkāti apavi
- klunči Lieli, lamzīgi apavi
- klobači Lieli, nepiemēroti apavi
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā
- vādžot Lieliem dūrieniem pavirši sašūts
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt)
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam)
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē)
- šote Lieliem pavedieniem šūta vīle
- šlūkāt Lielos apavos šļūcoši staigāt
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne
- dekrements Lielums, kas raksturo rimstoša procesa pavājināšanās pakāpi
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai
- cup lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību
- tlir lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis
- ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
- nost lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt
- ārā lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā
- nost lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā)
- projām lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā
- projām lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt
- stāt lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos
- marš lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību
- marš lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties)
- laukā lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5)
- hip hip urrā lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu par kaut ko paveiktu, sasniegtu, uzvarētu
- pa lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag
- pag lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- paga lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
- žvurkt lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis
- kā lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu
- kā lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu; gandrīz
- tikpat lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu; lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu; gandrīz
- vai lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu
- tā lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin
- stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
- šs lieto, lai pavēlētu būt klusam
- nu lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu
- lai lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu
- lai lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu
- stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
- humpala Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi)
- humpals Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi)
- sekndhend Lietots apģērbs, apavi u. c; veikals, kur tos pārdod
- humpala Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- humpalbode Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- humpals Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis
- bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem
- skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids
- pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā
- palīgoties Līgojoties pavirzīties
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1)
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
- līksmot Līksmi pavadīt laiku
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku
- porķīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt
- porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
- pasasūtīties likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt
- lumstīt likt lumstus 1(2) starp velku pavedieniem
- paviļāt likt pamatus (paviļu (1))
- statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt
- atraidīt Likt, pavēlēt, lai atnāk, ierodas
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās
- supresors Limfocītu paveids
- krušons Limonādes paveids
- sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru
- ļipeklis Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei)
- ļipučka Lipeklis (apģērba vai apavu aizdarei)
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
- gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs
- bostonvalsis Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs
- kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu
- ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
- lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids
- komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību
- mikrokoki Lodveida baktēriju paveids
- savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā
- izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1)
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem)
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi
- palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
- čapatas Lūku apavi
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji
- aizčubināt Lutinot gādīgi pavadīt
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.)
- iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot)
- ievārstīt Ļaut saiet mudžeklī (par pavedienu)
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam)
- uz urrā ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās
- pašauties ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams
- uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt
- apspīlēt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem)
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs)
- nodiktēt ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko)
- pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
- pūderslotiņa ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas
- nokauties ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu)
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
- agrotīkls ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī
- mežģīnes ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena
- spēle ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
- spēles ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
- sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
- sagrabējis ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku)
- tīmeklis ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls
- pacirsties ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1)
- sīks ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu)
- mūdīn Ļoti, pavisam
- līdz kaulam ļoti, pavisam, pamatīgi (biežāk laikapstākļu iedarbībā); sāpīgi; ļoti dziļi
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu)
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei
- magāma Magone ("Papaver")
- magana Magone ("Papaver")
- magane Magone ("Papaver")
- magauma Magone ("Papaver")
- magauna Magone ("Papaver")
- magaune Magone ("Papaver")
- magaunes Magone ("Papaver")
- magona Magone ("Papaver")
- magonīte Magone ("Papaver")
- magonītes Magone ("Papaver")
- magons Magone ("Papaver")
- maguna Magone ("Papaver")
- magūna Magone ("Papaver")
- magūne Magone ("Papaver")
- magunes Magone ("Papaver")
- magūnes Magone ("Papaver")
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
- sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone")
- lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium")
- kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule")
- austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
- zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas")
- miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum")
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības
- mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- ermitāža māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
- aceknis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu
- aceknītis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu
- penāti Mājas pavards, dzimtās mājas
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām)
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs)
- kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos
- meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli
- MZP Mākslīgais Zemes pavadonis
- sputņiks Mākslīgais Zemes pavadonis
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem
- blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
- hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi"
- Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
- Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
- siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem
- čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni
- bioloģisks materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
- pilimikcija Matu vai gļotu pavedienu izvadīšana ar urīnu
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
- pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- čāpa Maza auguma paveca sieviete
- tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai
- Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
- šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
- šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
- maronas mazi augi ar dzelteniem ziediem, kas pavasarī lielā skaitā zied neuzartos laukos
- pabaidīt mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās
- pacirst mazliet pagriezt, pavērst uz otru pusi (žāvējamo sienu)
- apvārīt mazliet pavārīt
- pavirus mazliet pavērti; pusvirus
- pasiet mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet
- paspraust mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust
- pasliet mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu)
- pastiept mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- pacili mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- pacilu mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- pacilus mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga
- amuzītis mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks
- pataisīt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2)
- papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
- puspavērts mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
- apēvelēt mazliet, pavirši noēvelēt
- apslīpēt mazliet, pavirši noslīpēt
- apvīlēt mazliet, pavirši novīlēt
- apvirpot mazliet, pavirši novirpot
- ģuņģis mazs putns, kas pavada dzeguzi
- juņģis mazs putns, kas pavada dzeguzi
- ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
- ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- harmoniskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi
- dabiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis
- cimetidīns Medikaments, histamīna receptoru blokators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
- Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts
- jātaļnieks Meitu pavedējs
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas
- strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
- kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
- termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus
- termokopēšana Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus
- Pothens Melno taju (Laosa, Ziemeļvjetnama) mitoloģijā - debesu valdnieks un debesu garu - thenu pavēlnieks
- morions Melns kvarca paveids; izmanto par pjezoelektriķi, arī juvelierizstrādājumiem
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda
- embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā
- fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils)
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām
- pistuns Metāla aplis (apaviem) saišu ievēršanai; apavu āķis
- stīgla Metāla pavediens, stīga
- eifonijs Metāla pūšaminstruments, tubas paveids
- pakava Metāla stīpa ap apavu papēža ārējo malu
- pļokāties Mētāties, pavirši veidot apmetumu
- meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis
- Mētida Metīda, Jupitera pavadonis
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}
- ģerpste Mezgls vilnas pavedienā
- ģerpsts Mezgls vilnas pavedienā; ģerpste
- mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds
- mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
- palieņu meži meži, kas veidojas lēni tekošu upju zemajos krastos, kas pavasaros periodiski applūst
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu
- trabants Miesassargs, arī pavadonis
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis
- čemurziežu–kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem
- ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
- pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos
- nozoparazīts Mikroorganisms, kas pavada kādu slimību un ietekmē tās gaitu, bet nav tās ierosinātājs, piem., stafilokoki gripas gadījumā
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
- hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju
- čuvjaki Mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli, valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos
- čabi Mīksti apavi, čības
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
- marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids
- vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- meituģēģeris Mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- meituglūņa Mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- meitujunkurs Mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- meitumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass
- siržu zaglis mīlas dēku meklētājs; pavedējs
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga)
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju)
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu
- Mimants Mimass - Saturna pavadonis
- hiastolīts Minerāla andaluzīta paveids (andaluzīts ar ogļveida ieslēgumiem)
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens)
- onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
- kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos
- kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi
- špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
- molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi
- dabiskais minors minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis -tonis -tonis - pustonis - tonis - tonis
- beigt mirt; pavadīt pēdējo mūža posmu
- palicējs Mirušā pavadītājs
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- Pana mitoloģizēts uguns tēls prūšiem, pavarda uguns, pie kā vērsās ar lūgšanām un lūgumiem
- teicis Mitrs meža ceļš pavasarī
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
- reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
- monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai
- pūls monopolapvienības paveids
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
- misināt Mulsināt, pavest neceļā
- narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas
- knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā
- kamanda Mutvārdu pavēle, rīkojums kādas darbības veikšanai
- distanttulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distantā tulkošana
- distantā tulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distanttulkošana
- sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam
- vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde
- opera muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris, solistiem vai korim dziedot orķestra pavadījumā
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies blūza un gospeļu elementi un kuru gk. izpilda nēģeru mūziķi
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru
- nākampavasar Nākamajā pavasarī
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī; nākampavasar
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- vāķēšana Nakts pavadīšana nomodā pie miruša cilvēka
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā
- autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija
- taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi
- jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji
- rāvējs Nāves pavārds
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas
- šā (un) tā Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā
- kaut kā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši
- kā nekā Ne tā, kā vajadzīgs, vēlams, arī pavirši; kaut kā
- nene Nē tomēr, pavisam nē
- izšūstelēt Ne visai rūpīgi, pavirši izšūt
- pačurnīt Ne visai rūpīgi, pavirši pamazgāt
- (ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt
- profermenti Neaktīvi fermentu paveidi
- nopļundurēt Neapdomīgi un pavirši nēsāt (apģērbu)
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā)
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam
- brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids
- apvirināt nedaudz pavārīt
- paplenst nedaudz pavērt
- pavaldzināt Nedaudz, mazliet apslapināt, apmērcēt; pavaldzēt
- paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot
- hronisks nefrīts nefrīts ar saistaudu pavairošanos un sekretorisko audu atrofiju
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt
- pa zobu galam negribīgi, pavirši
- murdēties Negulēt, pavadīt kādu laiku bez miega
- nīgess Neguss - karstvīna paveids
- negus Neguss^2^ - karstvīna paveids
- filaments neierobežota garuma šķiedra; elementārpavediens
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
- nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus)
- nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus)
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu)
- padīkoties neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā
- padīkot neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties
- pačūlāt neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
- pačūlot neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
- pamētāties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pasvaidīties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
- pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
- padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
- padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
- paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs
- nokurļāt Neizveicīgi strādājot paveigt kādu darbu
- pašumētis nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams
- krunka nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos)
- piesamesties nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem)
- figuški Nekā; nemaz; nepavisam
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1)
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt
- iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā)
- kričāt Nekārtīgi, pavirši vērpt
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks
- zils (arī tukšs) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs
- tukšs (arī zils) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme
- stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs
- lielais vīrs nelaimes pavārds, arī nāves iemiesojums
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom)
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā)
- runckains nelīdzens, pumpains (dzijas pavediens)
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- lipa neliela darba daļa, kas vēl jāpaveic
- lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
- kausītis neliela pavārnīca
- špeilis neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- riņģis neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai
- dzijsūciens neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens
- intrāde neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai
- avizo neliels kara kuģis ziņu un pavēļu paziņošanai
- saiva neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.)
- dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
- dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
- kājslauķis neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā)
- kājslauka neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai
- praķelis neliels pusmētelis (parasti pavalkāts)
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas
- novalačīt Nelietderīgi pavadīt (laiku)
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu)
- noklunkurēt Nelietderīgi pavadīt laiku
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu)
- nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku
- vataļāt Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku
- vataļāties Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts)
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
- izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt
- sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā
- rīcāgs nemākuļa vērpts linu pavediens
- iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.)
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt
- fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.)
- atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.)
- saķeburot Nepareizi un pavirši pagatavot
- ne traks neparko, nemaz, nepavisam
- ziemas dambji nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem
- žanis plēve nepatīkama, paviegla persona; lamuvārds
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- palikt pusceļā nepaveikt ko līdz galam
- palikt kaunā nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām
- ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ieildzināt
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu)
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- iziet plāni nepaveikties, klāties slikti
- ne galamgals nepavisam
- ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.)
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz
- ne acu galā negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest
- neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko)
- ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest
- nevarēt iztapt kā slimam vēderam nepavisam nevarēt kādam iztapt
- neredzēt ne savās acīs (kādu, kaut ko) nepavisam, nekad neredzēt
- kņaps Nepietiekami liels (par apģērbu, apaviem)
- knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem)
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot
- nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs
- Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km
- Despoina Neptūna pavadonis ("Despina"), vidējais attālums no planētas - 52500 km, izmēri - 148 km
- Galateja Neptūna pavadonis ("Galatea"), vidējais attālums no planētas - 62000 km, izmēri - 158 km
- Halimēde Neptūna pavadonis ("Halimede"), vidējais attālums no planētas - 1572800 km, izmēri - 61 km
- Lāomedeja Neptūna pavadonis ("Laomedeia"), vidējais attālums no planētas - 23571000 km, izmēri - 40 km
- Lārisa Neptūna pavadonis ("Larissa"), vidējais attālums no planētas - 73500 km, izmēri - 192 km
- Najāda Neptūna pavadonis ("Naiad"), vidējais attālums no planētas - 48200 km, izmēri - 58 km
- Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
- Nēso Neptūna pavadonis ("Neso"), vidējais attālums no planētas - 48387000 km, izmēri - 60 km
- Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
- Psamate Neptūna pavadonis ("Psamathe"), vidējais attālums no planētas - 46695000 km, izmēri - 38 km
- Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km
- Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis
- parabioze Nervaudu kairināmības un vadītspējas pavājināšanās to pārmērīgas kairināšanas dēļ
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem)
- griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus
- demielinizējošs nervu vai nervu šķiedru mielīna apavlku iznīcinošs
- iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu)
- aizbuldurēties Neskaidri runāt pavisam īsu laika sprīdi
- sabeiselēt Neskaidri, pavirši sarakstīt, sazīmēt
- pasanesties Nesot ko, pavirzīties
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt
- greists nešķeterēts pavediens
- iesakavēties Netikt paveiktam laikā (par darbu)
- iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu)
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
- fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu
- čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt
- lamzāt Neveikli iet, klibot, pavirši strādāt
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā
- aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt
- noklumzāt Neveikli vai smagos apavos ejot nonākt
- paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt
- blorcāt Neveikli, šļūcoši iet, staigāt (parasti ar lieliem apaviem)
- klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem
- bagāža Nevēlams pavadonis
- žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem)
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
- sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
- sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
- valačīt Nevērīgi, parasti bez vajadzības valkāt (jaunu apģērbu, apavus)
- pamazavāt Nevērīgi, pavirši pakrāsot
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt)
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu)
- kuņģains Nevienāds, nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju, pavedienu)
- kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu)
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
- lēģeriski Nevīžīgi, pavirši
- aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt
- apbadīt Nevīžīgi, pavirši izravēt
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
- ierobežots Niecīgs, mazs; arī pavājināts
- naša Niedres, kuras pavasarī izskalo no ezera
- māžoties Niekoties, pavirši strādāt
- knukšēt Nīkuļot, pavadīt laiku bez miega
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks
- paviļas no akmeņiem veidoti celtnes pamati; pavuļi
- alunīts no alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu
- dzīgalis no auduma atdalījies pavediena gals
- čobas no auklām pīti apavi
- petērnis no auklām pīti ziemas apavi
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši
- ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta
- ugunscepure no koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
- smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
- saksofons no metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti
- nokulstine no šādiem pavedieniem austs izstrādājums
- musfīns no šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums
- diegs no tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai)
- diedziņš no tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai)
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
- uninlārs no viena pavediena, viena vada veidots
- snājums no vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai
- apdilt no virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem)
- sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
- ataut Noaut (apavus)
- noauties Noaut sev apavus, zeķes
- izauties Noaut sev apavus; noauties
- apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas)
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju)
- nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem)
- applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt
- noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem)
- nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā)
- nomājot Nodzīvot, pavadīt laiku
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt
- sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
- novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts
- izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus)
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot
- nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties
- nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu)
- nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt
- noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega
- izvaza Nonēsāts apavs
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt
- applucināt Noplūkt (putnam) spalvas; pavirši noplucināt
- tāds norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi
- stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
- ciktāl norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu
- ar norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo
- mito- norāda uz pavedienveida struktūru, uz līdzību ar pavedienu
- pie norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pēc norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
- klāt norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas
- ap- norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā
- pagalam norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam
- pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi
- gaiš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis
- vairs norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1)
- apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu)
- aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
- ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā
- modalitāte Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas
- aizkrāstīt Nosprostot, pavirši kraujot
- aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot
- uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli
- nošansēt Nostrādāt; paveikt darbu
- nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem; nosūt ātri vai pavirši
- nosūtīt pa etapu nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā
- izakļaustīties Nošķiebties (par apaviem)
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt
- sagvelzt noteiktu laiku pavadīt pļāpājot
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
- apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus)
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
- nošļūkāt Novalkāt (apavus)
- nošļūkt Novalkāt (apavus)
- nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus)
- nošmaravāt Novalkāt (apģērbu, apavus)
- lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi
- capatas Novalkāti apavi
- nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem)
- nosanasāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem)
- neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi
- noaut Novilkt (apavus, zeķes)
- izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses)
- ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
- normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā
- RSN Nu jau pavisam drīz (angļu "really soon now"; īsziņās)
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nuevo Leona Nuevoleona, Meksikas pavalsts
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle
- pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments
- tipoofsets Ofsetiespieduma paveids, kurā lieto augstspieduma iespiedformas
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā
- citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- jaspopāls Opāla paveids
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus
- imūndeficīts Organisma aizsargspēju zudums, imunitātes pavājinātība, zudums
- hemastēnija Organisma ķīmisko procesu pavājināšanās
- endobionts Organisms, kas visu mūžu vai kādu tā daļu pavada saimniekorganismā
- pesimums Orgānu vai audu darbības pavājināšanās pārmērīgas vai pārāk biežas to stimulēšanas dēļ
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni
- reģence Orleānas Filipa pavaldonība Francijā Ludviķa XV nepilngadības laikā (1715-23)
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos
- ar kājām gaisā otrādi, pretēji parastajam, pieņemtajam, pavisam nepareizi
- pabeserēties Paārstēties, paveseļoties
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu)
- pamerkavāt Pacensties (ko paveikt)
- aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
- piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
- sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
- atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
- nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
- staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli
- akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī
- izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī
- izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī
- pagājušpausar Pagājušajā pavasarī
- pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī
- pagāšpausar Pagājušajā pavasarī
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
- aizgriezt Pagriezt, pavērst (prom, sānis)
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām)
- atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu
- pavilkt Paildzināt, pavilcināt
- degradācija pakāpeniska dzīvo organismu uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās (filoģenēze vai ontoģenēze)
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
- uzberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem
- noberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem)
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā
- paēdaļāt Pakodelēt, paviļāt (kumosu mutē)
- atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu
- palobties Palaimēties, paveikties, izdoties
- inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim)
- hiperglicinēmija palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija
- pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
- pakult Paluncināt (asti), pavēcināt (spārnus)
- pavilstalēt Pamānīt, pavilt
- pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt
- pavēdināt Pamāt (2); arī pavēcināt
- uzvicināt Pamāt, pavicināt (kādam)
- scemare Pamazināt, pavājināt
- skobelis Pamazs, pavājš zirgs
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
- sūtīt panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi)
- sarežģīt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka
- pagriezt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
- pārvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas
- pasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pagriezt panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
- noremdināt panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis)
- komplicēt panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt
- nokavēt panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms)
- sakurināt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā
- sakurt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2)
- turpināt panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās
- iekurt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt
- iekurināt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt
- atskurbināt panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas)
- atslābināt panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas)
- aizkurt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt
- aizkurināt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt
- padimīt Panest, pavilkt (ko smagu)
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga
- pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem)
- brangs par apģērbu, apaviem
- saldēt par aukstu apģērbu, apaviem
- samukt par kājām, apaviem u. tml.
- izomērija parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem; atomu kodoli izomērija
- pārsmeldžots pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju)
- pārgrodot pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.)
- pavaņķēt Parakņāties, pajaukt, pavandīt
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
- aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu
- pusacs parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu
- pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
- iesākt parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt
- krēms parasti savienojumā ar "apavu"; ziede apavu kopšanai
- palaist parasti savienojumā ar "viegli", "brīvi" u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai
- pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus)
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā
- kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā)
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur)
- padzīvājis Pāri pusmūžam; pavecs
- Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu
- apdarvot pārklāt ar darvu; pavirši nodarvot
- apgremzdēties pārklāties ar aplievu (pavasarī)
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
- kā verstes stabs pārlieku garš, pavisam pliks
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
- heredoataksija Pārmantotas spinocerebrālās ataksijas paveids
- sapampaļot pārmērīgi biezi (un pavirši) saģērbt
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava
- raidījums pārraide (radio, televīzijā); paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2394}
- pāršņorēt Pārsaitēt (apavus)
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
- sutināšana pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā
- pavadi pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavads; pavaži
- pavažnieki pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavaži; pavadi; pavads (3)
- E336 pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens
- administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
- palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids
- skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību
- pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu
- biotehniskie pasākumi pasākumu sistēma dzīvnieku pavairošanai, saglabāšanai un aizsardzībai
- Pasife Pāsifaja, Jupitera pavadonis
- parēgāties Paskatīties, pavērties
- palavīties Paslepus pavirzīties
- pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais
- pabozt Pastiept, pavirzīt uz priekšu (lūpas)
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā
- pakņasts Pašaurs (par apaviem, apģērbu)
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu)
- paviškāt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku
- pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt
- apšļūkt Pašļūkt zem kā; šļūcošā gaitā pavirzīties zem kā
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu)
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- atpūšanās patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem
- izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana; izdzīvošanās
- izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās
- kavēklis Patīkams laika pavadīšanas veids
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma
- supinācija Paukošanā - pozīcija, kurā roka ar ieroci ir pavērsta ar delnu uz augšu
- pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju
- pelēkais pāvacis pāvaču suga ("Eudia pavonia")
- pavads pavada (zirgam)
- stodzene pavada zirga piesiešanai
- pavads pavadīšana
- izmantot pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu)
- tamborēt laiku pavadīt laiku
- nopeizerēties pavadīt laiku slinkojot
- neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt
- satelīts pavadonis
- vadinieks Pavadonis, pavadītājs
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml)
- adicijas aparāts pavairošanas aparāts gludspieduma tehnikā
- hektogrāfija pavairošanas metode, ko veic, izmantojot aparātu, kurā ar anilīna tinti rakstītu tekstu pārnes uz līmes plāksnes un pēc tam novelk uz papīra
- patumšas acis pavāja redze
- hipomiksija pavājināta gļotu izdalīšanās
- hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē
- medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai
- pavakareņas pavakariņas, launags
- lords protektors pavaldoņa tituls Anglijā 16.-17. gs.
- aizdors pavalgs
- aizlajš pavalgs
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
- putrenīca pavāre
- tuksneša pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron desertorum")
- trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum")
- ķemmveida pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron pectinatum syn. Agropyron ceristatum subsp. pectinatum")
- Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms
- au naturel pavāru mākslā izteiciens par ēdienu, kas pagatavots vienkārši, bez piedevām
- Adonis vernalis pavasara adoniss
- Geotrupes vernalis pavasara bambals
- Lathyrus vernus pavasara dedestiņa
- Erophila verna pavasara drojenīte
- Spergula morisonii pavasara gauris
- Carex caryophyllea pavasara grīslis
- Crocus vernus pavasara krokuss
- Senecio vernalis pavasara krustaine
- Ficaria verna pavasara mazpurenīte
- Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
- Omphalodes verna pavasara omfalode
- Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte
- Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes)
- pirmpavasaris pavasara sākums, agrs pavasasris
- Margarinotus vernalis pavasara strupvabole
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms
- Veronica verna pavasara veronika
- Polyploca flavicornis pavasara vilnkājis
- Euphrasia vernalis pavasara žibulītis
- pavasar pavasarī
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi
- Callitriche verna pavasra ūdenīte
- pusvecene pavecāka sieviete
- cilpa pavediena izliektā daļa, kas veido noslēgtu kontūru
- pavediena numurs pavediena smalkuma mērs, kas raksturo garuma attiecību pret masu: N=L/M; pavediena mērvienības ir km/kg, m/g, mm/mg
- tīmekļa pavediens pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus; tīmekļpavediens
- tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzeru izdalījumus; tīmekļa pavediens
- vienteka dzija pavediens, kas nav savīts kopā ar citu
- kompleksais pavediens pavediens, ko iegūst no diviem vai vairākiem filamentiem, tos sagrodojot vai salīmējot
- Potamogeton filiformis pavedienu glīvene
- Androsace filiformis pavedienu vairodzene
- Veronica filiformis pavedienu veronika
- sedukcija Pavedināšana, piemānīšana, pavešana
- ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi
- apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto)
- apstrēbt Paveikt darbus steidzīgi un pavirši
- kalnus gāzt paveikt ļoti lielus darbus
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus
- apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- izmest (biežāk apmest) mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus
- piekopt mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts
- ievaļot paveikt, tikt galā
- izstrāde paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums
- bronzējums paveikta darbība - bronzēt
- aizliegums paveikta darbība --> aizliegt (1)
- aizpārdevums paveikta darbība --> aizpārdot
- apciemojums paveikta darbība --> apciemot
- aplapojums paveikta darbība --> aplapot
- aplatojums paveikta darbība --> aplatot
- aplidojums paveikta darbība --> aplidot (1)
- aplējums paveikta darbība --> apliet
- auklējums paveikta darbība --> auklēt
- cildinājums paveikta darbība --> cildināt; slavinājums
- demonstrējums paveikta darbība --> demonstrēt (1)
- demonstrējums paveikta darbība --> demonstrēt (2)
- dramatizējums paveikta darbība --> dramatizēt
- elpojums paveikta darbība --> elpot
- frēzējums paveikta darbība --> frēzēt (1); priekšmets, kas pagatavots frēzējot
- garnējums paveikta darbība --> garnēt
- grebums paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra
- grozījums paveikta darbība --> grozīt (1)
- ieaicinājums paveikta darbība --> ieaicināt; vārdi, rīcība, ar ko ieaicina
- iebūvējums paveikta darbība --> iebūvēt (2)
- iecirtums paveikta darbība --> iecirst (1)
- iecirtums paveikta darbība --> iecirst (2)
- iedalījums paveikta darbība --> iedalīt (1)
- iedalījums paveikta darbība --> iedalīt (2)
- iegalvojums paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1)
- iekarojums paveikta darbība --> iekarot (1); iekarotā teritorija, valsts
- ielogojums paveikta darbība --> ielogot (1); ietvars (gleznai, attēlam)
- iemaksa paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai; daļa no kādas samaksas
- iespiedums paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot
- iespiedums paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts
- iespiedums paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iesprostojums paveikta darbība --> iesprostot; iežogojums, sprosts
- iestiklojums paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā
- iesūtījums paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti
- iesvītrojums paveikta darbība --> iesvītrot
- iešķēlums paveikta darbība --> iešķelt (1)
- iešņāpums paveikta darbība --> iešņāpt (1); griezta brūce
- iešņāpums paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls
- iešūpojums paveikta darbība --> iešūpot
- ievākojums paveikta darbība --> ievākot (1); speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai)
- ievākojums paveikta darbība --> ievākot (2); vāks (iespieddarbam)
- ievākums paveikta darbība --> ievākt (1); ievāktā raža
- ievākums paveikta darbība --> ievākt (2); savākto paraugu kopums
- izbraukums paveikta darbība --> izbraukt (2)
- izgreznojums paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno
- izlidojums paveikta darbība --> izlidot (1)
- izliekums paveikta darbība --> izliekt (1); izliektā (priekšmeta) daļa
- izliekums paveikta darbība --> izliekt (2); izliektā (ķermeņa) daļa
- izpirkums paveikta darbība --> izpirkt (2)
- izplīsums paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta
- izrotājums paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo
- izsūtījums paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti
- izveidojums paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- kodums paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums
- lādējums paveikta darbība --> lādēt 2; lāsts (1)
- latojums paveikta darbība --> latot
- locījums paveikta darbība --> locīt 1(1)
- lokalizējums paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām
- lolojums paveikta darbība --> lolot (1)
- mēslojums paveikta darbība --> mēslot
- pārmaksājums paveikta darbība --> pārmaksāt; naudas summa, kas ir pārmaksāta; pārmaksa
- sakodums paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums
- šķiedrojums paveikta darbība --> šķiedrot (3), šķiedroties (3)
- veidojums paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- klejojums paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1)
- brošējums paveikta darbība, rezultāts - brošēt
- izrakums paveikta darbība, rezultāts - izrakt
- variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (2)
- variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (3)
- raidījums paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2392}
- acojums paveikta darbība, rezultāts --> acot
- aizdambējums paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt
- aizguvums paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt
- aizkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt
- aizlakojums paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot
- aizpildījums paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1)
- aiztumšojums paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot
- aizvākojums paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot(1); tas, ar ko aizvāko
- palojums paveikta darbība, rezultāts --> alot
- alvojums paveikta darbība, rezultāts --> alvot
- apbedījums paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt
- apdāvinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdāvināt
- apdedzinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1)
- apdēstījums paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt
- apdrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdrošināt
- apdrupums paveikta darbība, rezultāts --> apdrupt
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(1)
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(2)
- apecējums paveikta darbība, rezultāts --> apecēt(1)
- apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1)
- apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2)
- apgriezums paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt 2
- apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1); arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts
- apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2)
- apkopojums paveikta darbība, rezultāts --> apkopot
- aplēsums paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins
- aplocījums paveikta darbība, rezultāts --> aplocīt
- aplūkojums paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1)
- aplūkojums paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3)
- apmalojums paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1); tas, ar ko apmalo
- apmalojums paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2); tas, ar ko apmalo
- apmetums paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2)
- apmierinājums paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2)
- apmierinājums paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3)
- apmiglojums paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2)
- apmūrējums paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1); mūra segums (ap ko)
- applaucējums paveikta darbība, rezultāts --> applaucēt (2)
- aprobežojums paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1)
- apsekojums paveikta darbība, rezultāts --> apsekot
- apsējums paveikta darbība, rezultāts --> apsiet
- apsitums paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1)
- apsudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets)
- apsvērums paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot
- aptinums paveikta darbība, rezultāts --> aptīt
- aptumšojums paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1)
- apvākojums paveikta darbība, rezultāts --> apvākot
- apvienojums paveikta darbība, rezultāts --> apvienot
- apzeltījums paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums
- aranžējums paveikta darbība, rezultāts --> aranžēt (1)
- arums paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta
- asinājums paveikta darbība, rezultāts --> asināt
- atainojums paveikta darbība, rezultāts --> atainot; attēlojums, atspoguļojums
- atbalsojums paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1); atbalss
- atbalsojums paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2)
- atgriezums paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt 2(1)
- atkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1); tas, kas ir atkārtots, atkārtojies
- atliekums paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1); atliektā daļa
- atlocījums paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2)
- atmaskojums paveikta darbība, rezultāts --> atmaskot
- atpletums paveikta darbība, rezultāts --> atplest
- atplētums paveikta darbība, rezultāts --> atplest
- atplēsums paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa
- atraidījums paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1); noraidījums
- atradums paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1); tas, kas ir atrasts
- atreferējums paveikta darbība, rezultāts --> atreferēt
- atrežģījums paveikta darbība, rezultāts --> atrežģīt
- atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4)
- atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5)
- atskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> atskaņot (1)
- atsukājums paveikta darbība, rezultāts --> atsukāt (1)
- atšifrējums paveikta darbība, rezultāts --> atšifrēt (1); atšifrēts teksts
- audums paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1)
- badījums paveikta darbība, rezultāts --> badīt
- bangojums paveikta darbība, rezultāts --> bangot
- barojums paveikta darbība, rezultāts --> barot (2)
- bērums paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts
- bridums paveikta darbība, rezultāts --> brist
- bruģējums paveikta darbība, rezultāts --> bruģēt; arī bruģis
- centrējums paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (1)
- centrējums paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (2)
- cepums paveikta darbība, rezultāts --> cept
- cirpums paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (1)
- cirpums paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (2)
- cirtums paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1); tas, kas ir sacirsts
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1)
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2)
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4)
- darinājums paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1)
- darvojums paveikta darbība, rezultāts --> darvot
- dekorējums paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt; arī dekorācija (1)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (1)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (2)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (3)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (4)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (5)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (1)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (2)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (3)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (4)
- dvašojums paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (1)
- dvašojums paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (2)
- dvesmojums paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (1); dvesma (1)
- dvesmojums paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (3); dvesma (3)
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1)
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6)
- ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
- ekranizējums paveikta darbība, rezultāts --> ekranizēt
- eksponējums paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1)
- eksponējums paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2)
- falsificējums paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (1)
- falsificējums paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2); viltojums
- fasējums paveikta darbība, rezultāts --> fasēt; arī iesaiņojums
- finierējums paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam)
- gandarījums paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2)
- ganījums paveikta darbība, rezultāts --> ganīt
- gludinājums paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1)
- gludinājums paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2)
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1)
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2)
- grafējums paveikta darbība, rezultāts --> grafēt
- grauzums paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1)
- grauzums paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2)
- gravējums paveikta darbība, rezultāts --> gravēt; gravīra (1)
- grebums paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1)
- greznojums paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums
- griezums paveikta darbība, rezultāts --> griezt 2(1)
- grozījums paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa
- grumbojums paveikta darbība, rezultāts --> grumbot
- gruntējums paveikta darbība, rezultāts --> gruntēt
- harmonizējums paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizācija (2)
- ieadījums paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1)
- iearums paveikta darbība, rezultāts --> ieart (1)
- ieaudums paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1)
- ieberzums paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (2)
- ieberzums paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (3); ieberzties (2)
- iebetonējums paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1)
- iebetonējums paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2)
- iebrukums paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1)
- ieburzījums paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1)
- iecietinājums paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt
- iedarvojums paveikta darbība, rezultāts --> iedarvot
- iededzinājums paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2)
- iedibinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedibināt (1)
- iedilums paveikta darbība, rezultāts --> iedilt (1)
- iedragājums paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (1)
- iedragājums paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (2)
- iedrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedrošināt
- iedublējums paveikta darbība, rezultāts --> iedublēt
- iedzīvinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1)
- iedzīvinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2)
- ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1)
- ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2)
- iefrēzējums paveikta darbība, rezultāts --> iefrēzēt
- iegaismojums paveikta darbība, rezultāts --> iegaismot
- iegleznojums paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot
- iegludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt
- iegrāmatojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrāmatot
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1)
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3)
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4)
- iegravējums paveikta darbība, rezultāts --> iegravēt
- iegrebums paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt
- iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1)
- iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3)
- iegrimums paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1)
- iegrimums paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4)
- iegrožojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1)
- iegrožojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2)
- iegruvums paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt (1)
- iegulējums paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (1)
- iegulējums paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (3)
- iegumzījums paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1)
- ieģipsējums paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt
- ieilgums paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt
- iekalkulējums paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2)
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3)
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2)
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3)
- iekasījums paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1)
- iekasījums paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2)
- iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2)
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1); arī ieklājs
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2)
- iekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1)
- iekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2)
- iekrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1)
- iekritums paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6)
- iekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot
- ieķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt
- ieķitējums paveikta darbība, rezultāts --> ieķitēt
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1)
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2)
- ielasījums paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt (2)
- ielenkums paveikta darbība, rezultāts --> ielenkt (1)
- ieliekums paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1)
- ielikums paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2)
- ielocījums paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1)
- ielogojums paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra)
- iepazīstinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2)
- iepildījums paveikta darbība, rezultāts --> iepildīt
- iepletums paveikta darbība, rezultāts --> ieplest
- iepludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (1)
- ieplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1)
- iepludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (2)
- ieplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (1)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (3)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (4)
- iepriecinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt
- ierāmējums paveikta darbība, rezultāts --> ierāmēt
- ierāvums paveikta darbība, rezultāts --> ieraut (1)
- ierievojums paveikta darbība, rezultāts --> ierievot
- iesaiņojums paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot
- iesaistījums paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt
- iesālījums paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt
- iesaukums paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā
- iesegums paveikta darbība, rezultāts --> iesegt; ieklājums (1)
- iesējums paveikta darbība, rezultāts --> iesēt
- iesējums paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1)
- ieskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1)
- ieskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot
- ieskicējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskicēt
- ieskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (1)
- ieskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (2)
- ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1)
- ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2)
- iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1)
- iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3)
- iestigums paveikta darbība, rezultāts --> iestigt
- iestiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt
- iesverams paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt
- iešļircinājums paveikta darbība, rezultāts --> iešļircināt
- iešuvums paveikta darbība, rezultāts --> iešūt
- ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1)
- ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2)
- ietēsums paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1)
- ietetovējums paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt
- ietinums paveikta darbība, rezultāts --> ietīt
- ietonējums paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt; arī nokrāsa
- ieturējums paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5)
- ievākums paveikta darbība, rezultāts --> ievākt (3)
- ievalcējums paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt
- ievaskojums paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot
- ievazājums paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt
- ieveidojums paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1)
- ieveidojums paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2)
- ievelmējums paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4)
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5)
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6)
- ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 1
- ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 2
- ieviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (1)
- ieviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (3)
- ievirze paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1)
- ievirze paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4)
- ievijums paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1)
- iezāģējums paveikta darbība, rezultāts --> iezāģēt (3)
- iezemējums paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (1)
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (2)
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (4)
- iežogojums paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (1)
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (2)
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (3)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3)
- impregnējums paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt; vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai
- interpretējums paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1)
- interpretējums paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2)
- intonējums paveikta darbība, rezultāts --> intonēt
- izadījums paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1)
- izarums paveikta darbība, rezultāts --> izart (3)
- izberzējums paveikta darbība, rezultāts --> izberzēt (3)
- izberzums paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (1)
- izberzums paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (4)
- izbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> izbīdīt (2); izvirzījums (1)
- izbrukums paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1)
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5)
- izcirtums paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1)
- izcirtums paveikta darbība, rezultāts --> izcirst(4)
- izdailējums paveikta darbība, rezultāts --> izdailēt
- izdilums paveikta darbība, rezultāts --> izdilt (2)
- izdrupums paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3)
- izelpojums paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1)
- izfantazējams paveikta darbība, rezultāts --> izfantazēt
- izgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (1)
- izgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (2)
- izgāzums paveikta darbība, rezultāts --> izgāzt
- izgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1)
- izgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2)
- izgrauzums paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1)
- izgrauzums paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2)
- izgruvums paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (1)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (2)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (3)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (1)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (2)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (3)
- izkāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināt
- izkāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināties
- izkariķējums paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1)
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2)
- izklājums paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4)
- izkoriģējums paveikta darbība, rezultāts --> izkoriģēt
- izkodums paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1)
- izkristalizējums paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (1)
- izkristalizējums paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2)
- izkropļojums paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (1)
- izkropļojums paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (2)
- izkūlums paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1)
- izlaidums paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1)
- izlaidums paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7)
- izlīdzināšana paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1)
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5)
- izlīgums paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt
- izlocījums paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1)
- izmalums paveikta darbība, rezultāts --> izmalt (1)
- izmērījums paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt
- izmūrējums paveikta darbība, rezultāts --> izmūrēt
- izplānojums paveikta darbība, rezultāts --> izplānot
- izpušķojums paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1); izrotājums
- izpušķojums paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2); pārspīlējums, samākslo jums
- izraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> izraibināt
- izraidījums paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt
- izrāvums paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1)
- izrobojums paveikta darbība, rezultāts --> izrobot
- izsaukums paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums
- izsecinājums paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt
- izsekojums paveikta darbība, rezultāts --> izsekot (2)
- izskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1)
- izskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2)
- izskaitļojums paveikta darbība, rezultāts --> izskaitļot
- izskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> izskaldīt
- izslaukums paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot
- izslidojums paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1)
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1)
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2)
- izstarojums paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3)
- izstīgojums paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2)
- izsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot
- izsvērums paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1)
- izsviedums paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests
- izsvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1)
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2)
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3)
- iztaujājums paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt
- iztecējums paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt 1 (2); tas, kas ir iztecējis
- iztēlojums paveikta darbība, rezultāts --> iztēloties
- iztulkojums paveikta darbība, rezultāts --> iztulkot (1)
- izvaicājums paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6)
- izvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt
- izvērsums paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (1)
- izvērsums paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (3)
- izvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3)
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4)
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7)
- izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1)
- izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2)
- izvilkums paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3)
- izzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (1)
- izzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (2)
- izzobojums paveikta darbība, rezultāts --> izzobot
- jaukums paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums
- kadrējums paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (1)
- kadrējums paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (2)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5)
- kaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1)
- kaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2)
- kapājums paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1)
- kāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (1)
- kāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (2)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8)
- kārdinājums paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt
- kariķējums paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt
- kārsums paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra
- kārums paveikta darbība, rezultāts --> kārt
- kārtājums paveikta darbība, rezultāts --> kārtāt (1)
- kartonējums paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt; vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(2)
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(3)
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(4)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3)
- kauninājums paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
- kāviens paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta
- klaušinājums paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4)
- kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1)
- kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2)
- kodinājums paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot
- kolorējums paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (1)
- kolorējums paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (2)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3)
- komentējums paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (1)
- komentējums paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (2)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3)
- konfrontējums paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (1)
- konfrontējums paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (2)
- kontrastējums paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (1)
- kontrastējums paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (2)
- konturējums paveikta darbība, rezultāts --> konturēt
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (1)
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (2)
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (3)
- kopums paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3)
- koriģējums paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (1)
- koriģējums paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (2)
- kodums paveikta darbība, rezultāts --> kost (1)
- kotējums paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (1)
- kotējums paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (2)
- krāsojums paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1)
- krāsojums paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2)
- krāšļojums paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1)
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2); kolekcija
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums
- krāvums paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1)
- krāvums paveikta darbība, rezultāts --> krauties
- krītojums paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (1)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (2)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (3)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (1)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (2)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(1)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(2)
- kūdījums paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt
- kūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt
- kuģojums paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (1)
- kuģojums paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (2)
- kūkojums paveikta darbība, rezultāts --> kūkot 1
- kūlums paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums
- kūlums paveikta darbība, rezultāts --> kult (2)
- kuplinājums paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2); papildinājums
- kuplojums paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (1)
- kuplojums paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2); papildinājums
- kūrums paveikta darbība, rezultāts --> kurt (1)
- kūrums paveikta darbība, rezultāts --> kurt (2)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4)
- kvitējums paveikta darbība, rezultāts --> kvitēt
- ķēpājums paveikta darbība, rezultāts --> ķēpāt (2)
- ķēriens paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3); tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot
- ķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt
- labojums paveikta darbība, rezultāts --> labot (3)
- labojums paveikta darbība, rezultāts --> labot (4)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (1)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (2)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (3)
- laistījums paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (1)
- laistījums paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (2)
- lakojums paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai
- laķējums paveikta darbība, rezultāts --> laķēt; izskaistinājums
- lāpījums paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (2)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (3)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (5)
- latviskojums paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1)
- latviskojums paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4)
- līdzsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1)
- līdzsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2)
- liegums paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1)
- liekums paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1); veidojums, kam ir loka forma
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (1)
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (2)
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (3)
- lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (1)
- lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- lijums paveikta darbība, rezultāts --> līt (1)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (3)
- locījums paveikta darbība, rezultāts --> locīt 1(2)
- lodējums paveikta darbība, rezultāts --> lodēt; savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot
- lokalizējums paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1)
- lolojums paveikta darbība, rezultāts --> lolot (2)
- lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta
- lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (1)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (2)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (3)
- maketējums paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1)
- maketējums paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2)
- malums paveikta darbība, rezultāts --> malt (1)
- margojums paveikta darbība, rezultāts --> margot (2)
- markojums paveikta darbība, rezultāts --> markot; marķējums (1)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (1)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (2)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (3)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (4)
- marmorējums paveikta darbība, rezultāts --> marmorēt
- maskējums paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (1); tas, ar ko maskē
- maskējums paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (2)
- materializējums paveikta darbība, rezultāts --> materializēt
- matējums paveikta darbība, rezultāts --> matēt
- meistarojums paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4)
- metalizējums paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam)
- metinājums paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(1)
- metinājums paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(2)
- mežģījums paveikta darbība, rezultāts --> mežģīt (3)
- miecējums paveikta darbība, rezultāts --> miecēt
- mierinājums paveikta darbība, rezultāts --> mierināt
- miglojums paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1)
- miglojums paveikta darbība, rezultāts --> miglot (2)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9)
- minējums paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1)
- minējums paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3)
- mitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt
- mīzienis paveikta darbība, rezultāts --> mīzt, urinēt
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (1)
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (2)
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (3)
- modernizējums paveikta darbība, rezultāts --> modernizēt
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (1)
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (2)
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (3)
- montējums paveikta darbība, rezultāts --> montēt (1)
- montējums paveikta darbība, rezultāts --> montēt (2)
- motivējums paveikta darbība, rezultāts --> motivēt (1)
- mudinājums paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1)
- mudinājums paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2)
- mūrējums paveikta darbība, rezultāts --> mūrēt
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3)
- musinājums paveikta darbība, rezultāts --> musināt
- naglojums paveikta darbība, rezultāts --> naglot
- nākums paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1); arī nāciens (1)
- nesums paveikta darbība, rezultāts --> nest (1)
- niansējums paveikta darbība, rezultāts --> niansēt
- nievājums paveikta darbība, rezultāts --> nievāt; arī nievas
- niķelējums paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai
- nītījums paveikta darbība, rezultāts --> nītīt
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1)
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2)
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3)
- noapaļojums paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1)
- noapaļojums paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2)
- nobarojums paveikta darbība, rezultāts --> nobarot
- nobeigums paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1)
- noberzums paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1)
- nobīdījums paveikta darbība, rezultāts --> nobīdīt (3)
- nobirums paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1)
- nobirums paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2)
- nobrukums paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1)
- nobrūnējums paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1)
- nocenojums paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (1)
- nocenojums paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (2)
- nocirpums paveikta darbība, rezultāts --> nocirpt (1)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (1)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (3)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt(2)
- nodilums paveikta darbība, rezultāts --> nodilt
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (1)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (2)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (3)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (4)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (5)
- nodrupums paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusi vieta
- noēnojums paveikta darbība, rezultāts --> noēnot
- noformējums paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1)
- noformējums paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (2)
- nogriezums paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals
- nogruvums paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogruvusi vieta
- nokārtojums paveikta darbība, rezultāts --> nokārtot
- nokavējums paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1)
- nokavējums paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2)
- noklusējums paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1)
- nokomplektējums paveikta darbība, rezultāts --> nokompleklēt (1)
- nokūlums paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1)
- nolādējums paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt
- nolaidums paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1)
- nolaidums paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2)
- nolasījums paveikta darbība, rezultāts --> nolasīt 1(3)
- nolatojums paveikta darbība, rezultāts --> nolatot
- nolēmums paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1)
- nolēmums paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2)
- noliegums paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1)
- noliegums paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2); aizliegums
- noliekums paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1)
- noliekums paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2)
- nolietojums paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1)
- nolīgums paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību
- nolocījums paveikta darbība, rezultāts --> nolocīt
- nomelnējums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt; nomelnējusi vieta
- nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1); nomelnējums
- nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2)
- nometinājums paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1)
- nomierinājums paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt
- nonicinājums paveikta darbība, rezultāts --> nonicināt
- noniecinājums paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt
- nopaļājums paveikta darbība, rezultāts --> nopaļāt
- nopamatojums paveikta darbība, rezultāts --> nopamatot
- nopēlums paveikta darbība, rezultāts --> nopelt
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (1)
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (2)
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (3)
- nopļāvums paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut
- nopratinājums paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt
- nopulgojams paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (2)
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (3)
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (4)
- noraidījums paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (3)
- noraidījums paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (4)
- norājums paveikta darbība, rezultāts --> norāt
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8)
- noregulējums paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (1)
- noregulējums paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (2)
- normējums paveikta darbība, rezultāts --> normēt (1)
- normējums paveikta darbība, rezultāts --> normēt (2)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot(1); tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu
- norūdījums paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (1)
- norūdījums paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (2)
- nosaitējums paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt; tas, ar ko (kas) ir nosaitēts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1); tas, ar ko (kas) ir nosegts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2); tas, ar ko (kas) ir nosegts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3)
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4)
- noskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1)
- noskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2)
- noskalojums paveikta darbība, rezultāts --> noskalot; tas, kas ir noskalots, noskalojies
- noskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2)
- noslīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1)
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2)
- nosodījums paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1); noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme
- nosodījums paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7)
- nospriegojums paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot
- nosprostojums paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot; aizsprostojums (1); arī nosprosts
- nostādinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1)
- nostādinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2)
- nostādne paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5)
- nostādījums paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(2)
- nostādījums paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(4)
- nostiepums paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1)
- nostiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1); veidojums (kā) nostiprināšanai
- nostiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3)
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3); izveidojums, apdare
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5)
- nosūtījums paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1)
- nosūtījums paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); arī norīkojums
- nošķēlums paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt
- nošļaupums paveikta darbība, rezultāts --> nošļaupt
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(1)
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(2)
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(3)
- notēlojums paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (1)
- notēlojums paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (2)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3)
- notonējums paveikta darbība, rezultāts --> notonēt; arī krāsas tonis, nokrāsa
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2)
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3)
- novēlojums paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5)
- novietojums paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1)
- novietojums paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2)
- novilcinājums paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt
- nožogojums paveikta darbība, rezultāts --> nožogot
- nožuvums paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1)
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (1)
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2); aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē
- oriģinalizējums paveikta darbība, rezultāts --> oriģinalizēt
- ornamentējams paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(1)
- ornamentējams paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(2)
- otējums paveikta darbība, rezultāts --> otēt
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (2)
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (3)
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (4)
- paātrinājums paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1)
- paātrinājums paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6)
- pacienājums paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts
- padārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1)
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2)
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3)
- pafakturējums paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2); paildzinājums (2)
- pagleznojums paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1)
- pagodinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1)
- pagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2)
- pakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas)
- palēninājums paveikta darbība, rezultāts --> palēnināt
- palētinājums paveikta darbība, rezultāts --> palētināt
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (1)
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2)
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (3)
- palocījums paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1)
- paļājums paveikta darbība, rezultāts --> paļāt; paļas
- pamatojums paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1)
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2)
- pametums paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets
- pamudinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt)
- panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- paotējums paveikta darbība, rezultāts --> paotēt
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1); tas, ar ko papildina (1)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2); tas, ar ko papildina (2); arī piedeva
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3); tas, ar ko papildina (3)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4); tas, ar ko papildina (4)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1); paplašināta (kā) daļa, vieta
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2)
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3)
- paplatinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt; paplatinātā (kā) daļa, vieta
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (3)
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (4)
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (6)
- paraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> paraibināt
- pārakmeņojumi paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties; fosilijas
- pārapdrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt
- pārbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1)
- pārbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8)
- pārdalījums paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1)
- pārdalījums paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2)
- pārdrukājums paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1)
- pārdrukājums paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2)
- paredzējums paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1)
- pareģojums paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1)
- pareģojums paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2)
- paresninājums paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta
- pārgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot
- pārgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot
- pārgrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa
- pārgrupējams paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties
- pārkairinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt
- pārkaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1)
- pārkaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3)
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi
- pārlabojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1)
- pārlabojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2)
- pārliekums paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1)
- pārliekums paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2)
- pārlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu
- pārlikums paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt (5)
- pārlūkojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot
- pārmantojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1)
- pārmantojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2)
- pārmēslojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot
- pārmetums paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4)
- pārmitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt
- pārnesums paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3)
- pārogļojums paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot
- pārplānojums paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1)
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2); pārplūdusi vieta
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4)
- pārpublicējams paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt
- pārradījums paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt
- pārraidījums paveikta darbība, rezultāts --> pārraidīt (1)
- pārrakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1)
- pārrakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4)
- pārsegums paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2)
- pārsējums paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1)
- pārsējums paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2)
- pārskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1); arī uzskaitījums
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2); pārslodze (2)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4)
- pārsniegums paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1)
- pārspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt
- pārspriedums paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest
- pārstāstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt
- pārstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1)
- pārstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3)
- pārstudējums paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1)
- pārtapums paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2)
- pārtēriņš paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt
- pārtraukums paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko)
- pārtrūkums paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1)
- pārtrūkums paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2)
- pārtulkojums paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot
- pārtvērums paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1)
- pārvadājums paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1)
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2)
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3)
- pārvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1)
- pārvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2)
- pārvilkums paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5)
- pārzāģējums paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt
- pasējums paveikta darbība, rezultāts --> pasēt 1; arī pasējas kultūra
- paskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots
- paskubinājums paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums
- pasliktinājums paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt
- paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1)
- paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2)
- pastarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(1)
- pastarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(2)
- pastiepums paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(1)
- pastiepums paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(2)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1); konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4)
- pasūtījums paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt 1
- pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
- pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2)
- patapinājums paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1)
- patapinājums paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); tas, kas ir patapināts
- patinējums paveikta darbība, rezultāts --> patinēt
- pavadījums paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt(1)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(2)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(3)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(4)
- pavājinājums paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt
- paveikums paveikta darbība, rezultāts --> paveikt
- pavērsums paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1)
- pavērsums paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(2)
- pavērums paveikta darbība, rezultāts --> pavērt(1)
- pavedums paveikta darbība, rezultāts --> pavest(1)
- pavēstījums paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt
- pavīpsnājams paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6)
- pazemojums paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu)
- pazobojums paveikta darbība, rezultāts --> pazobot
- pēdojums paveikta darbība, rezultāts --> pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums
- peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1)
- peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2)
- pēlums paveikta darbība, rezultāts --> pelt
- penterējums paveikta darbība, rezultāts --> penterēt (1); arī penteris (1)
- perējums paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums
- personificējums paveikta darbība, rezultāts --> personificēt
- pieadījums paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals
- pieaugums paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās
- piebildums paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; arī piebilde (1)
- piecirtums paveikta darbība, rezultāts --> piecirst(2)
- piedegums paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta
- piedēvējums paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam)
- piedraudējums paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud
- piedūmojums paveikta darbība, rezultāts --> piedūmot
- piedūņojums paveikta darbība, rezultāts --> piedūņot
- piefantazējums paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt
- piefiksējums paveikta darbība, rezultāts --> piefiksēt
- piefilmējums paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt
- piefotografējums paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt
- piefrizējums paveikta darbība, rezultāts --> piefrizēt
- pieglaudums paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust(1)
- piegriezums paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(1)
- piegriezums paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme
- piejaukums paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1)
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2)
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs
- piekārtojums paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4)
- piekārtojums paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5)
- iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1)
- piekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa
- pieklauvējums paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt
- piekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(1)
- piekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(2)
- piekniedējums paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt
- piekodinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt; arī norādījums, brīdinājums
- piekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot
- piekusums paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums
- pielabojums paveikta darbība, rezultāts --> pielabot
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(1)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(2)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(3)
- pielidojums paveikta darbība, rezultāts --> pielidot
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(1)
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(2)
- pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(2)
- pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements
- pielietojums paveikta darbība, rezultāts --> pielietot
- pielīmējums paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt; pielīmētā daļa
- pielodējums paveikta darbība, rezultāts --> pielodēt
- pielūžņojums paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (1)
- pielūžņojums paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (2)
- piemaisījums paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt; tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(1)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(2)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(3)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt(2)
- piemistrojums paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1)
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2)
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (3)
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(1)
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(2)
- piepušķojums paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā
- pierakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(1)
- pierakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(2)
- pierakums paveikta darbība, rezultāts --> pierakt(2)
- pierausums paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne
- piesārņojums paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4)
- piesegums paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(1); tas, ko izmanto (kā) piesegšanai
- piesegums paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(2)
- piesērējums paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(1)
- piesērējums paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(2)
- piesērums paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 1
- piesērums paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 2
- presējums paveikta darbība, rezultāts --> piesēt
- piesējums paveikta darbība, rezultāts --> piesiet(1); saite, ar ko (kas) ir piesiets
- pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(1)
- pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(2)
- pieslēgums paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2)
- piespēlējums paveikta darbība, rezultāts --> piespēlēt
- piestiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt
- piešķīrums paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt(1)
- piešuvums paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai)
- pietauvojums paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot
- pieteikums paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2)
- pieteikums paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme
- pietuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt
- pievedums paveikta darbība, rezultāts --> pievest(1)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3)
- pigmentējums paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(1)
- pigmentējums paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(2)
- pikējums paveikta darbība, rezultāts --> pikēt
- piķelējums paveikta darbība, rezultāts --> piķelēt
- piķējums paveikta darbība, rezultāts --> piķēt 1
- pildījums paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(1)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(2)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(3)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(4)
- pindzelējums paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(1)
- pindzelējums paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(2)
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
- placinājums paveikta darbība, rezultāts --> placināt
- plaisājums paveikta darbība, rezultāts --> plaisāt; arī plaisa
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1)
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2)
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3)
- planējums paveikta darbība, rezultāts --> planēt 1
- planējums paveikta darbība, rezultāts --> planēt 2
- plankojums paveikta darbība, rezultāts --> plankot
- plaucējums paveikta darbība, rezultāts --> plaucēt (1)
- plētums paveikta darbība, rezultāts --> plest
- plisējums paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā)
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4)
- plīvojums paveikta darbība, rezultāts --> plīvot
- plūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt
- pludinājums paveikta darbība, rezultāts --> pludināt(1)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(1)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(2)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(3)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(4)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(5)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(6)
- pļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums
- poetizējums paveikta darbība, rezultāts --> poetizēt
- pogājums paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(1); arī polsteris (1)
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(2); arī polsteris (2)
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(3); arī polsteris (3)
- popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(1)
- popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(2)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(1)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(2)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(3)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(1)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(2)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(3)
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(1); vakcinējums
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(3)
- prasījums paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1)
- prasījums paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2)
- pravietojums paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(1)
- pravietojums paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(2)
- precizējums paveikta darbība, rezultāts --> precizēt
- pretstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(1)
- pretstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(2)
- priekšstatījums paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt
- profilējums paveikta darbība, rezultāts --> profilēt(1)
- publicējums paveikta darbība, rezultāts --> publicēt; publicētais teksts
- pulējums paveikta darbība, rezultāts --> pulēt
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(1); atsevišķs pulsu cikls
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(2)
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(3)
- punktējums paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (1)
- punktējums paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (2)
- pušķojums paveikta darbība, rezultāts --> pušķot; arī rotājums (1)
- racionalizējums paveikta darbība, rezultāts --> racionalizēt
- radījums paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1)
- rādījums paveikta darbība, rezultāts --> rādīt (5)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(1)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(2)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(3)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3)
- raudzējums paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt
- raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1)
- raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2)
- ravējums paveikta darbība, rezultāts --> ravēt(1)
- realizējums paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (1)
- realizējums paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (2)
- recējums paveikta darbība, rezultāts --> recēt
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (2)
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (3)
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (l)
- reizinājums paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā
- reklamējums paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt(1)
- remdējums paveikta darbība, rezultāts --> remdēt
- remdinājums paveikta darbība, rezultāts --> remdināt; remdējums
- resninājums paveikta darbība, rezultāts --> resnināt
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1)
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2)
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4)
- rievojums paveikta darbība, rezultāts --> rievot
- rīmējums paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants
- rindojums paveikta darbība, rezultāts --> rindot
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (2)
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3)
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (4)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(1)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(2)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(3)
- robojums paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā)
- rosinājums paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(1)
- rosinājums paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(2)
- rotājums paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(1); priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai
- rotājums paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(2)
- rūdījums paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(1)
- rūdījums paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(2)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3)
- rukums paveikta darbība, rezultāts --> rukt
- runājums paveikta darbība, rezultāts --> runāt(1)
- rūsējums paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt(1)
- rūsinājums paveikta darbība, rezultāts --> rūsināt
- rustējums paveikta darbība, rezultāts --> rustēt
- rūtojums paveikta darbība, rezultāts --> rūtot 1
- saadījums paveikta darbība, rezultāts --> saadīt(1)
- saarums paveikta darbība, rezultāts --> saart(1)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (1)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (2)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (3)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (4)
- saaudums paveikta darbība, rezultāts --> saaust(1)
- sabadījums paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums
- sabalansējums paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3)
- sabangojams paveikta darbība, rezultāts --> sabangot(2)
- sabērums paveikta darbība, rezultāts --> sabērt
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1)
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2); veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3)
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(1)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(2)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(3)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(4)
- sablīvējums paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties
- sabraukums paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1)
- sacerējums paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1)
- sacietējums paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt(1)
- sacildinājums paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt
- sačokurojums paveikta darbība, rezultāts --> sačokurot
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4)
- sadambējums paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties
- sadārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt
- sadilums paveikta darbība, rezultāts --> sadilt (1)
- sadrapējums paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(1)
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(2)
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(3)
- sadrūzmējums paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma
- sadugums paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(2)
- sadugums paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(3)
- saduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(1)
- saduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(2)
- sadzejojums paveikta darbība, rezultāts --> sadzejot
- sadzinums paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3)
- safantazējums paveikta darbība, rezultāts --> safantazēt
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (1)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4)
- sagausinājums paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt
- sagāzums paveikta darbība, rezultāts --> sagāzt(1)
- sagrafējums paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt
- sagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2)
- sagrupējams paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(1)
- sagrupējams paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(2)
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- saiņojums paveikta darbība, rezultāts --> saiņot
- sairums paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(1)
- sairums paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(2)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(1)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(2)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(3)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(4)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(5)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(6)
- saitējums paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1)
- saitējums paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (2)
- sajūgums paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(1)
- sajūgums paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(2); saistījums, savienojums
- sajutums paveikta darbība, rezultāts --> sajust(1)
- sakaltums paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1)
- sakalums paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1)
- sakāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(1)
- sakāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(2)
- sakarsējams paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3)
- sakārtājums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1)
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2)
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3)
- sakasījums paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1)
- sakasījums paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2)
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam
- sakniedējums paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt
- sakņojums paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1)
- sakņojums paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2)
- saknupums paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt
- sakņupums paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt
- sakompilējums paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt
- sakoncentrējums paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(1)
- sakoncentrējums paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(2)
- sakonstruējums paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt
- sakopojums paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām
- sakopojums paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(2)
- sakrāvums paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties
- sakritums paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3)
- sakrokojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot
- sakropļojums paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot(1)
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1)
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2)
- sakuplojums paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(1)
- sakuplojums paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(2)
- sakusums paveikta darbība, rezultāts --> sakust(1)
- sakusums paveikta darbība, rezultāts --> sakust(2)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3)
- saķēdējums paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt
- saķepums paveikta darbība, rezultāts --> saķept
- salāgojums paveikta darbība, rezultāts --> salāgot
- salaidums paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3)
- salapojums paveikta darbība, rezultāts --> salapot
- salidojums paveikta darbība, rezultāts --> salidot(1)
- saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(1)
- saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(2)
- salīkums paveikta darbība, rezultāts --> saliekt
- salikums paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas
- salums paveikta darbība, rezultāts --> salt (1)
- samākslojams paveikta darbība, rezultāts --> samākslot
- samelojums paveikta darbība, rezultāts --> samelot
- sametinājums paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(1)
- sametinājums paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(2)
- samezglojums paveikta darbība, rezultāts --> samezglot
- samežģījums paveikta darbība, rezultāts --> samežģīt(1)
- samilzums paveikta darbība, rezultāts --> samilzt
- samitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt
- samudžinājums paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(1)
- samudžinājums paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(2)
- sanaglojums paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1)
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2); arī saneši
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(1)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(2)
- saplacinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt
- saplaisājams paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(1)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(2)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(3)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(4)
- saplaukums paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt
- sapludinājums paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt
- saplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(1)
- saplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(2)
- saplūdums paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(1)
- saplūdums paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(2)
- sapņojums paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2)
- sapostījums paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt
- saraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt
- sarāvums paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1)
- sarežģījums paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(1)
- sarežģījums paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(2)
- sarindojums paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties
- sarmojums paveikta darbība, rezultāts --> sarmot; arī sarma
- sārņojums paveikta darbība, rezultāts --> sārņot; sārņu (1) koncentrācija (kur)
- sārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1)
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1)
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(1)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(2)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(3)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(4)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(1)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(2)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(3)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(4)
- sasildījums paveikta darbība, rezultāts --> sasildīt(1)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (1)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (2)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (3)
- saskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt(4)
- saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(1)
- saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(2)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3)
- saskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> saskrambāt(2)
- saskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt(2)
- saslēgums paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt(1)
- sasmalcinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasmalcināt
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1)
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3)
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(2)
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(3)
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(4)
- saspriegums paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt 1(1)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(1)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(3)
- sastatījums paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(1)
- sastatījums paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(2)
- sastiegrojums paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot
- sastiepums paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6)
- sastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt; detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai
- sastrēdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt
- sastrēgums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1); veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot
- sastrēgums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2)
- sasukājums paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums
- sasveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(1); sašaurinātā (kā) daļa, vieta
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(2)
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(3)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3)
- sašķiebums paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt
- satamborējums paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt(1)
- satapojums paveikta darbība, rezultāts --> satapot; arī tapsavienojums
- satauvojums paveikta darbība, rezultāts --> satauvot
- satecējums paveikta darbība, rezultāts --> satecēt 1 (2)
- satīklojums paveikta darbība, rezultāts --> satīklot
- satricinājums paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(1)
- satricinājums paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(2)
- satrūkums paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt
- satrunējums paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt
- satrupējums paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(1)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(2)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(3)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(4)
- satuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1)
- satuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(2)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(3); savākto paraugu, ziņu, datu kopums
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(4)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(5)
- savārpojums paveikta darbība, rezultāts --> savārpot
- savārstījums paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(1)
- savārstījums paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(2)
- saveldrējums paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(1)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(2)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(3)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(4)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(5)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(1)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(2)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(3)
- savērsums paveikta darbība, rezultāts --> savērst
- savērums paveikta darbība, rezultāts --> savērt
- savienojums paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1)
- savienojums paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3)
- savietojums paveikta darbība, rezultāts --> savietot
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(1)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(2)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(4)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(5); arī krokojums
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(6)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(7)
- saviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot(1)
- savirknējams paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt
- savirpuļojums paveikta darbība, rezultāts --> savirpuļot(1)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3)
- savrupinājums paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3)
- sazēlums paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(1)
- sazēlums paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(2)
- sažuburojums paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot
- seglojums paveikta darbība, rezultāts --> seglot
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (1)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (3)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (5)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (6)
- sērojums paveikta darbība, rezultāts --> sērot
- sērums paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
- servējums paveikta darbība, rezultāts --> servēt 1
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> sēt
- shematizējums paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(1)
- shematizējums paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(2)
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (1)
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (5)
- sildījums paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(1)
- sildījums paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(2)
- simbolizējams paveikta darbība, rezultāts --> simbolizēt
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(1)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(2)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(3)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(4)
- sirojums paveikta darbība, rezultāts --> sirot(2)
- sirojums paveikta darbība, rezultāts --> sirot(3)
- sistematizējams paveikta darbība, rezultāts --> sistematizēt
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(1)
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(2)
- skābējums paveikta darbība, rezultāts --> skābēt
- skaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1)
- skaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2)
- skaitļojums paveikta darbība, rezultāts --> skaitļot
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(1)
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(2)
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(4)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(1)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(2)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(3)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(4)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(5)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(1)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(2)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(3)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(4)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(1)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(1); arī skaņa (2)
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(3); arī noskaņa, iespaids
- skaņojums paveikta darbība, rezultāts --> skaņot(2)
- skārums paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(1)
- skārums paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(2)
- skicējums paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(1); arī skice (1)
- skicējums paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(2); arī skice (2)
- skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(2); arī skramba (1)
- skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(3)
- skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1)
- skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2)
- slaukums paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē
- slavējums paveikta darbība, rezultāts --> slavēt
- slavinājums paveikta darbība, rezultāts --> slavināt
- slēgums paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3)
- slidojums paveikta darbība, rezultāts --> slidot
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(1)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(2)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(3)
- slīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(1)
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(2)
- sludinājums paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2)
- smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1)
- smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2)
- smērējums paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (1)
- smidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2)
- smitējums paveikta darbība, rezultāts --> smitēt
- snigums paveikta darbība, rezultāts --> snigt
- solījums paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1)
- solījums paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2)
- soļojums paveikta darbība, rezultāts --> soļot (1)
- soļojums paveikta darbība, rezultāts --> soļot (2)
- spārnojums paveikta darbība, rezultāts --> spārnot
- spēlējums paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (3)
- spēlējums paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (4)
- spērums paveikta darbība, rezultāts --> spert (1)
- spērums paveikta darbība, rezultāts --> spert (2)
- spīdējums paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1)
- spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1)
- spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2)
- spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1)
- spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2)
- sprēgājums paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1); sīku plaisu kopums
- spriegojums paveikta darbība, rezultāts --> spriegot
- sprogojums paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties
- stādījums paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts
- starpinājums paveikta darbība, rezultāts --> starpināt
- stāstījums paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot
- stepējums paveikta darbība, rezultāts --> stepēt
- stiebrojums paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē)
- stiegrojums paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot; stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3)
- stigojums paveikta darbība, rezultāts --> stigot
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3)
- stiklojums paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē
- stilizējums paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (1)
- stilizējums paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (2)
- stimulējums paveikta darbība, rezultāts --> stimulēt
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (1)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5)
- stīpojums paveikta darbība, rezultāts --> stīpot
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7)
- strāvojums paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1)
- strīķējums paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (1)
- strīķējums paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (2)
- strukturējums paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt
- strupinājums paveikta darbība, rezultāts --> strupināt
- strutojums paveikta darbība, rezultāts --> strutot
- sūbējums paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt
- sūbinājums paveikta darbība, rezultāts --> sūbināt
- substantivizējums paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivējums
- substantivējums paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivizējums
- sudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma
- sukājums paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums
- sukājums paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2)
- sūkums paveikta darbība, rezultāts --> sūkt
- sulojums paveikta darbība, rezultāts --> sulot (1)
- sulojums paveikta darbība, rezultāts --> sulot (2)
- suminājums paveikta darbība, rezultāts --> sumināt
- summējums paveikta darbība, rezultāts --> summēt (1)
- summējums paveikta darbība, rezultāts --> summēt (2)
- sūnojums paveikta darbība, rezultāts --> sūnot; sūnu kopums, kas pārklāj (ko)
- sveicinājums paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1); arī sveiciens (1)
- sveicinājums paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2); arī sveiciens (2)
- sveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1); arī sasveķojums
- sveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2)
- svērums paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1)
- svērums paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5)
- svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1)
- svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3)
- šķērsojums paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1)
- šķērsojums paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2)
- šķeterējums paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt
- šķīdinājums paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums
- šķiedrojums paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1)
- šķiedrojums paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6)
- šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums
- šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2)
- šļākums paveikta darbība, rezultāts --> šļākt (1)
- šļaupums paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt; slīpums
- šrafējums paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt
- štancējums paveikta darbība, rezultāts --> štancēt
- švīkājums paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1)
- tamborējums paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas)
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1)
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2)
- taujājums paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums
- taukojums paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1)
- taukojums paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(1)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(2)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(3)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(5)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(6)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(7)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 2
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (1)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (2)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (3)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (4)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 2
- tēlojums paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā)
- tēlojums paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (2)
- tēmējums paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (1)
- tēmējums paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (2)
- teoretizējums paveikta darbība, rezultāts --> teoretizēt
- tepējums paveikta darbība, rezultāts --> tepēt
- tēsums paveikta darbība, rezultāts --> tēst 1 (1)
- tetovējums paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tiepums paveikta darbība, rezultāts --> tiept
- tievinājums paveikta darbība, rezultāts --> tievināt
- tīklojums paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (1)
- tīklojums paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (2)
- tīkojums paveikta darbība, rezultāts --> tīkot
- tincinājums paveikta darbība, rezultāts --> tincināt
- tipizējums paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1)
- tipizējums paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2)
- tirdījums paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (1)
- tirdījums paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (2)
- tirzājums paveikta darbība, rezultāts --> tirzāt
- tinums paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu
- tinums paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2)
- tonējums paveikta darbība, rezultāts --> tonēt; arī nokrāsa
- tralējums paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums
- tralējums paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (2)
- transformējums paveikta darbība, rezultāts --> transformēt, transformēties
- transponējums paveikta darbība, rezultāts --> transponēt
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1)
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2)
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3)
- trasējums paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1)
- trasējums paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2)
- trepanējums paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt
- tricinājums paveikta darbība, rezultāts --> tricināt
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (1)
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (2)
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (3)
- trinums paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1)
- trūdējums paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt
- trunējums paveikta darbība, rezultāts --> trunēt; trupējums
- trupējums paveikta darbība, rezultāts --> trupēt
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (1)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (2)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (3)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (4)
- tušējums paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1)
- tušējums paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (1)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (3)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (4)
- tvaicējums paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1)
- tvaicējums paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2)
- tvaikojums paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3)
- unificējums paveikta darbība, rezultāts --> unificēt
- urbums paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot
- urbums paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2)
- uzaicinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt
- uzasinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzasināt
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1)
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2)
- uzbarojams paveikta darbība, rezultāts --> uzbarot
- uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1)
- uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums
- uzberzums paveikta darbība, rezultāts --> uzberzt (2)
- uzbiezējums paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezēt
- uzbiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt
- uzbirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt
- uzbirums paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt
- uzblāzmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzblāzmot
- uzblīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2)
- uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1)
- uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2)
- uzbrāzmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbrāzmot
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1)
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2)
- uzduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> uzduļķot
- uzdzirkstījums paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt
- uzganījums paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt
- uzgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot
- uzirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1)
- uzirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2)
- uzjautrinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt
- uzjundījums paveikta darbība, rezultāts --> uzjundīt
- uzkārsums paveikta darbība, rezultāts --> uzkārst (1)
- uzkausējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1)
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2)
- uzkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt
- uzkrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1)
- uzkrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3)
- uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1)
- uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3)
- uzlaidums paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5); uzlaide
- uzlauzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2)
- uzliekums paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (1)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (2)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (3)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (4)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (5)
- uzlikums paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1)
- uzlīmējams paveikta darbība, rezultāts --> uzlīmēt
- uzlocījums paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt
- uzlūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt
- uzlūzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt
- uzmērījums paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1)
- uzmetums paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3)
- uzmetinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt 1
- uzminējums paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1)
- uzmirdzējums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1)
- uzmirdzums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1); uzmirdzējums (1)
- uzmirdzējums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2)
- uzmirdzums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2); uzmirdzējums (2)
- uzmudinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt
- uzmundrinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmundrināt
- uznesums paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1)
- uzpildījums paveikta darbība, rezultāts --> uzpildīt
- uzpilējums paveikta darbība, rezultāts --> uzpilēt
- uzpilinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzpilināt
- uzplaiksnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt
- uzplandījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplandīt
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1)
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2)
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3)
- uzplīvojums paveikta darbība, rezultāts --> uzplīvot
- uzplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci
- uzplūksnojums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot
- uzplūdums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (2)
- uzplūdums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (4)
- uzpūkojums paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot
- uzputinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt
- uzputojums paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (1)
- uzputojums paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (2)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (1)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (2)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (3)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (4)
- uzrāvums paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4)
- uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1)
- uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2)
- uzsējums paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1)
- uzskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1)
- uzskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2)
- uzskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1)
- uzskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2)
- uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1)
- uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (2)
- uzslāņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzslāņot, uzslāņoties
- uzslavējams paveikta darbība, rezultāts --> uzslavēt
- uzsmidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2)
- uzspīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt
- uzspīgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot
- uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1)
- uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2)
- uzspolējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspolēt
- uzstādinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt
- uzstādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3)
- uzsukājums paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt
- uzšķērdums paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst
- uzšuvums paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2)
- uztinums paveikta darbība, rezultāts --> uztīt
- uzturējums paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3)
- uztvērums paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1); uztvere
- uzvedinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt
- uzvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1)
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2)
- uzvilnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt
- uzviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzviļņot
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (1)
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (2)
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (3)
- uzvizmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvizmot
- uzzaigojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot
- uzzalgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot
- uzzibsnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt
- uzzibšņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums
- uzzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> uzzīmēt (1); arī zīmējums
- vāciskojums paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1)
- vāciskojums paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3)
- vainagojums paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3)
- vakcinējums paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (1)
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (2)
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (3)
- valcējums paveikta darbība, rezultāts --> valcēt
- vāpējums paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt
- variējums paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1)
- vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1)
- vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela
- vaskojums paveikta darbība, rezultāts --> vaskot
- vatējums paveikta darbība, rezultāts --> vatēt
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6)
- velēnojums paveikta darbība, rezultāts --> velēnot
- velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (1)
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (2)
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (3)
- veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1)
- veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2)
- vērpums paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums
- vērpums paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (3)
- vērsums paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (1)
- vērsums paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (2)
- vērums paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1)
- vērums paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2)
- vēsmojums paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (1)
- vēsmojums paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (2)
- vēstījums paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums
- vibrējums paveikta darbība, rezultāts --> vibrēt
- viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1)
- viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2)
- vieglinājums paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (1)
- vieglinājums paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (2)
- vienādojums paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1)
- vienādojums paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2)
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2)
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3)
- viltojums paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1)
- viltojums paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2)
- viļņojums paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (1), viļņoties (1)
- viļņojums paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (2), viļņoties (2)
- virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1)
- virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (1)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (2)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (3)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (4)
- virpojums paveikta darbība, rezultāts --> virpot 1
- vispārinājums paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts
- vijums paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1)
- vulgarizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt
- vulkanizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt
- zagums paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība
- zāģējums paveikta darbība, rezultāts --> zāģēt (1)
- zākājums paveikta darbība, rezultāts --> zākāt; zākās
- zēlums paveikta darbība, rezultāts --> zelt (1)
- zeltījums paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts
- zieķējums paveikta darbība, rezultāts --> zieķēt
- zīlējums paveikta darbība, rezultāts --> zīlēt
- zilējums paveikta darbība, rezultāts --> zilēt (1)
- zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu
- zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (2)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (1)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (2)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (3)
- zonējums paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (1)
- zonējums paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (2)
- žāvējums paveikta darbība, rezultāts --> žāvēt (2); žāvēts (parasti gaļas) izstrādājums
- žilbums paveikta darbība, rezultāts --> žilbt
- rafinējums paveikta darbība, rezultāts -->rafinēt
- iztirzājums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(1)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(2)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(3)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(4)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(1)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(2)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(3)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(4)
- izēdums paveikta darbības --> izēst (3); izēstā vieta
- iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi
- noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi
- pie paša vakara pavēlāk vakarā
- pavals pavele
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties
- ugunsuzdevums Pavēle, ko dod, lai brīdinātu ieroču šķiras/baterijas zonu un norādītu, ka nākamais ziņojums būs pavēle atklāt uguni
- teikšana pavēle, mudinājums
- komanda pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai)
- sacīt pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt
- pavēla (vakara) stunda pavēls vakars
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- pacelt ieroci pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu
- pacelt acis pavērst skatienu uz augšu
- pacelt skatienu (arī skatu, acis) pavērst skatienu uz augšu
- pacelt skatu (arī skatienu, acis) pavērst skatienu uz augšu
- nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.)
- nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml)
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju
- ziņot pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko)
- pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot
- Alburnoides bipunctatus pavīķe, šīs ģints suga
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
- pavingurēties Pavingroties; pavingrināties
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā)
- attāla pazīšanās pavirša pazīšanās
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
- pārplūkāt pavirši (ne rūpīgi) ravēt
- nobružļāt pavirši izmazgāt
- pārvejot pavirši pārslaucīt
- apgrūst Pavirši paveikt (darbu)
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties
- apmačāt Pavirši paveikt, izpildīt (darbu)
- haļava Pavirši paveikts darbs
- tušņāties pavirši sagatavoties (piemēram, saģērbties)
- sačočēt pavirši salāpīt
- sakoļļāt pavirši samaisīt
- sapīčīt pavirši sastrādāt
- peķēt pavirši sasviest
- salamžot pavirši sašut vai izgatavot
- sarungāt pavirši satīt
- savārčāt pavirši satrāklēt un sasiet
- sašņargaļāt pavirši savērpt dziju
- sakritināt pavirši uzcelt, uzstādīt, iekārtot
- sakriķelēt pavirši uzrakstīt vai uzzīmēt
- pa roku galam pavirši, bez intereses, rūpīguma
- uz ātru roku pavirši, kaut kā
- izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
- pa langvīzi pavirši, nekārtīgi, nevīžīgi
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2)
- ķap ļap pavirši, neuzmanīgi
- nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
- nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
- uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu)
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- ar vienu ausi (klausīties) pavirši; ar dalītu uzmanību
- iekļaut pavirzīt (uz iekšpusi)
- pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet
- pavirzties pavirzīties, pagriezties
- tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis")
- zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea")
- gluži pavisam
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi
- kā lode pavisam apaļš
- nav (ne) (labi) apgriezies, arī nepagūst (ne) (labi) apgriezties pavisam ātri, drīz vien
- kā drēbe (bāls) pavisam bāls
- nevainīgs kā jērs pavisam bez vainas
- kā rieksta kodols pavisam brūnās
- ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti
- īsos vārdos pavisam īsi (sacīt, runāt)
- kails kā delna pavisam kails
- pavisam cits numurs pavisam kas cits, citāds
- kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka
- kā mūris pavisam kluss, bez valodas
- par sviestmaizi pavisam lēti, par niecīgu maksu
- līks kā zirga loks pavisam līks
- līks kā kāsis pavisam līks, saliecies
- pidžītis pavisam mazs bērns
- pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens)
- melns kā grāpis pavisam melns
- kā nodarvots pavisam melns
- melns kā piķis pavisam melns, ļoti melns
- melns kā nakts pavisam melns, tumšs
- ne cipt, ne capt pavisam mierīgs
- pliks kā baznīcas žurka pavisam nabadzīgs; bez naudas un mantas, bez līdzekļiem
- pliks un nabags pavisam nabags, ļoti nabadzīgs
- īsi pavisam neilgi pirms vai pēc (kā)
- kā sālsstabs pavisam nekustīgs, sastindzis (no pārsteiguma, bailēm)
- ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta pavisam nesaprātīgi
- ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas pavisam nesaprātīgi
- akmens sviediena attālumā pavisam netālu
- pilns kā zeķe pavisam piedzēries
- kā plācenis pavisam plakans
- kā nokaitēts pavisam sarkans, spilgti sarkans
- kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta)
- galva balta kā ābele pavisam sirma galva
- sirms kā sesks pavisam sirms
- balts kā ābele pavisam sirms, gluži baltiem matiem
- kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs
- kā rags pavisam stīvs, sastindzis, sasalis, sakaltis
- kā pagale pavisam stīvs, sastindzis; nejūtīgs
- taišņu taišņēm pavisam taisni
- kā stīga pavisam taisns, taisnā līnijā
- tievīniņš pavisam tievs
- tukšs kā baznīca pavisam tukšs
- tukšs kā apgāzts grāpis pavisam tukšs
- vesels kā zirgs pavisam vesels
- kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt
- viens kā koka dievs pavisam viens, vientuļš
- līdz matu galiem pavisam, ļoti
- pie gala pavisam, ļoti
- paķert uz asīti pavizināt
- paņemt uz asīti pavizināt
- Kongo pāvs pāvu suga ("Afropavo congensis")
- vēstījiens Paziņojums, pavēste, ziņa
- apjavīt Paziņot, pavēstīt
- paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība
- modeļapavi pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi
- sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei
- rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- lari pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi)
- mokasīni pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi
- tiražēt pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4)
- dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas
- lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste
- sacirsties pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu)
- peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- ruša Pelnu bedre, pavards
- ruža Pelnu bedre, pavards
- varžīt Peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt
- dzišana Periodiska notikuma pavājināšanās ar laiku
- mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja
- pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm)
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
- hipofonēze Perkusijas vai auskultācijas skaņas pavājināšanās
- ārvalsts pilsonis persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību
- bezpavalstnieks Persona bez pavalstniecības
- bezvalstnieks Persona bez pilsonības, pavalstniecības (arī apatrīds); persona, kurai nav nevienas citas valsts pilsonība vai pavalstniecība, persona bez valsts piederības
- tiražētājs persona, kas nodarbojas ar iespieddarbu, skaņu ierakstu, videoierakstu vai datorierakstu pavairošanu pēc izdevēja pasūtījuma
- pseidopatriots persona, kura, šķietami aizstāvot dzimteni, patiesībā tai kaitē vai rīkojas pavisam citu, savtīgu mērķu vārdā
- heimatlos Personas bez pavalstniecības
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- dubultā pilsonība personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības)
- divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību
- daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību
- apolīdi Personas, ko neviena valsts neatzīst par saviem pavalstniekiem
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
- cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu
- prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni
- Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums
- Petropavlovskijporta Petropavlovska-Kamčatska, pilsētas nosaukums līdz 1924. g.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos
- tapers Pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu
- piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
- tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu
- pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem)
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt)
- piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt)
- esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns pieklājīga lūguma, pavēles forma
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi
- pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt
- pieplekšināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot
- piepļekstināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot
- piepļepināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot
- štuceris Pielūdzējs, kavalieris; pavadonis; mīļākais
- piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos)
- paviļāt Piemānīt, pavest
- pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem
- uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem
- piešļampāt Piemīdīt, pieslampāt ar izmirkušiem apaviem
- pienādere Piena vēna (govs pavēderē)
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski
- lukšināt Pierunāt, glaimot, pavedināt
- dasaspiesties Piespiest (sevi) paveikt (ko)
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos)
- pazolēt Piestiprināt pazoli (apaviem)
- zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem); arī pazolēt
- piestročīt Piešūt (apavu detaļas)
- iereijāt Piešūt pie saistzoles (apava virsas apakšmalu)
- izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā
- pietrūkt pulvera pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt)
- cognomen Pievārds, pavārds
- paskatīties Pievērst skatienu, parasti uz īsu brīdi; pavērst skatienu (kur, kādā virzienā), parasti uz īsu brīdi
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis
- caurcauri Pilnībā, pavisam
- visi kā viens pilnīgā vienprātībā, vienoti; pavisam līdzīgi, vienādi
- piegulēt pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu
- sugām Pilnīgi, galīgi, pavisam
- gramstu gramstos pilnīgi, pavisam
- ex asse pilnīgi, pavisam
- dukam Pilnīgi, pavisam
- itin Pilnīgi, pavisam
- lupata Pilnīgi, pavisam
- lupatās Pilnīgi, pavisam
- līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.)
- galīgs Pilnīgi, pavisam (parasti par krāsu)
- izraut ar (visām) saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt
- izraut ar visām saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt
- caurcaurēm Pilnīgi, pavisam, gluži
- pa lāgu pilnīgi, pavisam; tā, kā ir vēlams, vajadzīgs
- līdz (pašam) galam pilnīgi; pavisam
- dukām Pilnīgi; pavisam
- viskim Pilnīgs, gatavs, pavisam
- visaiņam pilnīgs; pavisam pilnīgi
- Batopilasa pilsāta Meksikā, Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
- Sesnoka pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kadoma pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
- Petropavla pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska
- Petropavlovska-Kamčatska pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta
- Epsoma-Jūela pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Gvanahvato pavalstī, 79100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī
- Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī
- Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos
- Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā
- Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā
- Akapulko pilsēta Meksikā (_Acapulco_), Gerrero pavalstī, Klusā okeāna piekrastē, 658600 iedzīvotāju (2020. g.), kūrorts
- Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
- Akonči pilsēta Meksikā (_Aconchi_), Sonoras pavalstī
- Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā
- Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā
- Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā
- Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Nuevoleonas pavalstī
- Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
- Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī
- Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī
- Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
- Alvaroobregona pilsēta Meksikā (_Álvaro Obregón_), Sonoras pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Nuevoleonas pavalsts ziemeļu daļā
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā
- Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī
- Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā
- Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī
- Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā
- Arispe pilsēta Meksikā (_Arizpe_), Sonoras pavalstī
- Armerija pilsēta Meksikā (_Armería_), Kolimas pavalstī
- Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
- Atila pilsēta Meksikā (_Atil_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Atlisko pilsēta Meksikā (_Atlixco_), Pueblas pavalstīs rietumu daļā
- Atojaka pilsēta Meksikā (_Atoyac_), Gerrero pavalstī
- Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī
- Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
- Baborigame pilsēta Meksikā (_Baborigame_), Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
- Bačiniva pilsēta Meksikā (_Bachíniva_), Čivavas pavalstī
- Badiragvato pilsēta Meksikā (_Badiragvato_), Sinaloas pavalstī
- Kampeče pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kankuna pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
- Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sjudadovregona pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Koacakoalkosa pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordova pilsēta Meksikā ("Cordoba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 218100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kvernavaka pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kuljakana pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Durango pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ekatepeka pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gomespalasio pilsēta Meksikā ("Gomez Palacio"), Durango pavalstī, 257400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gvanahvato pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Irapvato pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
- Mansaniljo pilsēta Meksikā ("Manzanillo"), Kolimas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 184500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Minatitlana pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Morelija pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nuevolaredo pilsēta Meksikā ("Nuevo Laredo"), Tamaulipasas pavalstī, 348400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Keretaro pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Urvapana pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.)
- Verakrusa pilsēta Meksikā ("Veracruz"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 573900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
- Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halapa pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Baljesa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalstī
- Benitohuaresa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalsts ziemeļu daļā
- Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
- Selaja pilsēta Meksikā, Gvanahvato pavalstī, 310400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bakalara pilsēta Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
- Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
- Batakesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Apodaka pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 393200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gvadalupe pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 691400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Masatlana pilsēta Meksikā, Sinaloas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 352500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Banamiči pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
- Bavjakora pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
- Bavispe pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumos
- Bakadevači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumu daļā
- Bakoači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Benhaminilja pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
- Čilpansingo pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kolima pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Agvaskaljentesa pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sakatekasa pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
- Namtu pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
- Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banmo pilsēta Mjanmā (Birmā), Kačinas pavalsts dienvidu daļā
- Sadouna pilsēta Mjanmā, Monas pavalstī, 200900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lāseu pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Phaana pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hakha pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mjičina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Loiko pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Gilgita pilsēta Pakistānā (_Gilgit_), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.)
- Muzafarābāda pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
- Gālkaghjo pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Garove pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to; pavadoņpilsēta
- renaturalizācija Pilsonības vai pavalstniecības atjaunošana personām, kas to zaudējušas
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi
- hromaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā 3-4% hroma oksīda
- titānaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā līdz 4% titāna oksīda
- savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus)
- šņākas pīti mājas apavi
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai)
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns
- mēness Planētas dabiskais pavadonis
- satelīts planētas pavadonis
- jonosfēra Planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa
- bambarzīds Plāns audums ar ievilktām zīda joslām, pavedieniem
- prinelis Plāns, blīvs kokvilnas audums, no kura izgatavo apavus
- caurspīdīgais rasēšanas papīrs plāns, līmēts, caurspīdīgs papīrs rasējumiem ar zīmuli un tušu, kurus paredzēts pavairot (kopēt) ar retrogrāfijas paņēmienu
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai; žakarda kartes uztīšanas ierīce
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas
- kājviru Plaši vaļā, pavisam vaļā, piem., durvis
- atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis); pavērt platāk (acis)
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti)
- platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
- plejbojs Pleibojs - bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās
- sēkot Plūkt pavasara zāli liellopiem
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt
- čagāt Pļaustīt, pavirši pļaut
- idri pļavas, kuras pavasaros pārplūst
- Polideuks Polideiks, Saturna pavadonis
- encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
- planšetdators Portatīvā datora paveids ar skārienjūtīgu ekrānu
- diplomāts Portfeļa paveids (kofera veida portfelis)
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts
- okulanti Potējumu jaunās pavasara vasas, kas izaug no uzokulētiem (uzacotiem) pumpuriem
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru)
- pragmaticisms Pragmatisma paveids 19. gs.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai
- gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs
- faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls
- piespiedus Pret paša gribu; pēc pavēles, rīkojuma
- ar kājām uz augšu pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi
- ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
- prettrestu likumdošana pretmonopolu likumdošanas paveids
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos)
- priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus
- priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā
- ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās
- protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
- saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni)
- klaiņojums process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa)
- piepildījums process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6)
- pavadi process, darbība --> pavadīt
- bezliesmas process, kas norisinās ar pavājinātu liesmu vai bez redzamas liesmas
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- aušana process, kura laikā, savstarpēji sapinot divas pavedienu sistēmas - audus un šķērus, veido audumu
- krustmija process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers
- izziņa process, paveikta darbība --> izzināt (2); faktu, datu apkopojums
- uzziņa process, paveikta darbība --> uzzināt
- profesionālā valoda profesiolekts - valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa
- gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
- tinies Projām (pavēles formā)
- sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
- plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs
- Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
- paliācija Psihiska traucējuma pavājināšana
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
- skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs)
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”)
- Puevla Puebla, pavalsts Meksikā
- jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs
- luņģis Pūķa pavārds
- pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam)
- Harons pundurplanētas Plutona vienīgais pavadonis, diametrs - \~1500 km
- pirkstgals Purngals (apavam)
- Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze
- puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži)
- puspavalgs puse pavalga, nepietiekams pavalgs
- sīrinkss Pūšamais instruments, daudzstobru flautas paveids
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam
- papūst Pūšot pavirzīt (ko)
- rūgu putas putas, kas pavasarī veidojas uz upes ūdens
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ
- dūņu šņibis putns tārtiņu dzimtā "Charadriiadae", rudenī un pavasarī nelielā skaitā ieceļo Latvijas jūrmalās
- rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds)
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai
- izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
- ļurdzēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ļurkšēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ļurkšķēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ļurkšķināt radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību
- astri Ragvielas pavedieni (zirga astē)
- praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši
- multogrāfs Rakstu pavairošanas aparāts
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
- atstarpes rakstzīme rakstzīme, kuru ievada datorā, izmantojot atstarpēšanas taustiņu, un kā rezultātā veidojas atstarpe, drukas vai ekrāna pozīcijai pavirzoties par vienu vietu uz priekšu
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem)
- parāpot Rāpojot pavirzīties
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā)
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā)
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi)
- ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.)
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
- leda raude rauda, kas nārsto agri pavasarī
- ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
- apraut Raujot pavirzīt zem kā
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- parausties Raušoties pavirzīties
- patrausties Raušoties pavirzīties
- krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem)
- paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas
- pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu
- protanomālija Redzes receptoru pavājināta jutība pret sarkano krāsu
- pavājināties refl. --> pavājināt; tikt pavājinātam
- pavārīties refl. --> pavārīt; tikt pavārītam
- pavārstīties refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam
- pavēdināties refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam
- pavēdināties refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam
- pavelties refl. --> pavelt (1); tikt paveltam
- pavelties refl. --> pavelt (2); tikt paveltam
- pavērpties refl. --> pavērpt; tikt pavērptam
- pavērsties refl. --> pavērst(2); tikt pavērstam
- pavērties refl. --> pavērt(1); tikt pavērtam
- pavērties refl. --> pavērt(2); tikt pavērtam
- pavieglināties refl. --> pavieglināt; tikt pavieglinātam
- pavilkties refl. --> pavilkt(1); tikt pavilktam
- pavirināties refl. --> pavirināt; tikt pavirinātam
- pavirzīties refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā)
- piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē
- motete Reliģisks polifoniskā tehnikā veidots skaņdarbs ar Bībeles tekstu korim bez pavadījuma
- stiegra Reljefs pavediens (audumā)
- ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
- rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- radioķēdes Retranslācijas paveids, ko veido uz ultraīsviļņu radiotīklu radiostaciju bāzes
- ķitējums rezultāts, paveikta darbība --> ķitēt; tepējums (1)
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas
- Kudšu Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, viņu uzskatīja arī par debesu dievieti un visu dievu pavēlnieci
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu
- nepaklausība Rīkojuma, pavēles neievērošana, neizpildīšana
- jus Rīkojums, pavēle
- rikmanis Rīkotājs, pavēlnieks; lielmanis
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā)
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs
- grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu
- paripināt Ripinot pavirzīt
- paripināties Ripinoties pavirzīties
- paripot Ripojot pavirzīties
- paritināt Ritinot pavirzīt
- paritināties Ritinoties pavirzīties
- paritēt Ritot pavirzīties
- ranteņš Robaina apmale (parasti par apaviem)
- rante Robaiņa apmale (parasti par apaviem)
- Aibo Robotsuns (japāņu "aibo" - pavadonis, kompanjons)
- Ljūisa patšautene rokas ložmetēja paveids, bija izplatīts ASV līdz 1945. g.; ljūiss; lūiss
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- parakties Rokoties pavirzīties
- fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
- Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību
- Fornāka Romiešu mitoloģijā - pavarda un graudu kaltējamo krāšņu dieviete
- Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls
- Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu
- interdikts Romiešu tiesībās - pretora pavēle, ar ko lika veikt vai aizliedza kādu darbību
- imperium Romiešu tiesībās kādas valsts institūcijas lielāka vai mazāka pavēles vara
- izaicināt rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu vai grūtu)
- valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu
- burināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
- burkšķināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
- pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī
- maconi Rūgušpiena paveids, iecienīts Kaukāzā, gk. Armēnijā
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- abrupcija Runas pārtraukšana, vai vārdu izlaišana, lai pavairotu iespaidu
- subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības
- apavrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ražo apavus
- saauties Saaut sev (apavus, zeķes)
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev kājas (apavos, zeķēs)
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī
- saplekšināt Sabradāt (zeķes, apavus)
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas
- atslāņošanās Sabrukuma paveids slāņaino (kārtaino) plastu konstrukcijās
- šķieznot Sadalīt šķiedrās un veidot pavedienu
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi
- horeogrāfiskā rotaļa sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu
- apgrūst Sagrūst daļēji, pavirši
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā; sezonas saime
- saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga
- daturisms Saindēšanās ar velnābolu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, krampji, murgi, redzes pavājināšanās, elpošanas paralīze
- tikpat kā saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- šāpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī
- šīpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara
- pavasarīgs saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens
- pavads Saite (kā) piestiprināšanai; pavada
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu)
- vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute
- kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- raibs kā dzenis saka par ko pavisam raibu
- bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu
- zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki
- runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
- Saldu dusu! saka, aizejot no mirušā kapavietas
- vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
- staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
- rādīt zobus saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole
- cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties
- balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena
- (vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- (vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- (vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt)
- acis pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko)
- melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu
- nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas
- gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt)
- kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns
- ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam
- pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs
- pēc velna saka, ja kas neapmierina, nepavisam nav pieņemams
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
- lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
- viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri
- ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast) saka, ja ko pavirši noliek un pēc tam nevar atrast
- celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis
- domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais
- plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek
- rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt
- nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
- acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu
- nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties
- ledus iziet saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume
- muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko
- Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
- lejupsaite Sakaru kanāls, kas savieno pavadoni ar zemes staciju
- augšupsaite Sakaru kanāls, kas savieno zemes staciju ar pavadoni
- telesatelīts Sakaru pavadonis
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu
- canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu
- Klarjona sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Rokapartida sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Sanbenedikto sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Sokorro sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m
- aplabot Salabot pavirši, virspusēji
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
- saldtumīgs Saldi piesātināts (par pavasara vai vasaras gaisu)
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā
- miria- Salikteņu pirmā daļa, kas mērvienību nosaukumos apzīmē desmittūkstoškārtēju pavairojumu, piem., miriametrs - 10 km, miriagrams - 10 kg
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
- akorda alga samaksa par darbu, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts
- hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte
- tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
- paērts samērā ērts (parasti par apģērbu, apaviem)
- pastiprs samērā izturīgs (piemēram, par apaviem, apģērbu)
- pajauns samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1)
- aukla samērā tievs šķiedru savijums; arī resns pavediens
- stīga samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats)
- pakūtrs samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
- pavaļīgs samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām)
- čuņčuris Samezglojums, savijums (pavedienā)
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi")
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās
- mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- iztalkāt Sarīkot talku un paveikt tajā plānoto darbu
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu)
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
- nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām
- savažāt Sasaistīt, pavirši sagrābt, savilkt
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu)
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)"
- ex ordine saskaņā ar pavēli
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas
- sekundārā iežmauga sašaurinājums hromosomas plecā, kas saista pavadoni ar pārējo hromosomu
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu)
- sastročīt Sašūt (apavu virsu), lai pēc tam pievienotu zoli
- sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem)
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem)
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
- savamzīt satīt (pavirši, slikti)
- apvērsiens Satura pavērsiens pretējā virzienā
- Ajirs Saturna pavadonis ("Aegir"), vidējais attālums no planētas - 20735000 km, izmēri - 6 km
- Albiorikss Saturna pavadonis ("Albiorix"), vidējais attālums no planētas - 1618200 km, izmēri - 32 km
- Antē Saturna pavadonis ("Anthe"), vidējais attālums no planētas - 197700 km, izmēri - 1 km
- Atlants Saturna pavadonis ("Atlas"), vidējais attālums no planētas - 137700 km, izmērs - 32 km
- Bevīna Saturna pavadonis ("Bebhionn"), vidējais attālums no planētas - 17119000 km, izmēri - 6 km
- Berjelmirs Saturna pavadonis ("Bergelmir"), vidējais attālums no planētas – 19338000 km, izmēri – 6 km
- Bestla Saturna pavadonis ("Bestla"), vidējais attālums no planētas – 20129000 km, izmēri – 7 km
- Kalipso Saturna pavadonis ("Calypso"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 19 km
- Dafnis Saturna pavadonis ("Daphnis"), vidējais attālums no planētas - 136500 km, izmēri - 7 km
- Dione Saturna pavadonis ("Dione"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 1118 km
- Encelads Saturna pavadonis ("Enceladus"), vidējais attālums no planētas - 238100 km, izmēri - 499 km
- Eiraps Saturna pavadonis ("Erriapo"), vidējais attālums no planētas - 17343000 km, izmēri - 10 km
- Farbauti Saturna pavadonis ("Farbauti"), vidējais attālums no planētas - 20390000 km, izmēri - 5 km
- Fenrirs Saturna pavadonis ("Fenrir"), vidējais attālums no planētas - 22453000 km, izmēri - 4 km
- Fornjots Saturna pavadonis ("Fornjot"), vidējais attālums no planētas - 25108000 km, izmēri - 6 km
- Greipa Saturna pavadonis ("Greip"), vidējais attālums no planētas - 18206000 km, izmēri - 6 km
- Hati Saturna pavadonis ("Hati"), vidējais attālums no planētas - 19856000 km, izmēri - 6 km
- Helena Saturna pavadonis ("Helene"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 32 km
- Hiperīons Saturna pavadonis ("Hyperion"), vidējais attālums no planētas - 1464100 km, izmēri - 266 km
- Hirokina Saturna pavadonis ("Hyrrokkin"), vidējais attālums no planētas - 18437000 km, izmēri - 8 km
- Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru
- Idžirāks Saturna pavadonis ("Ijiraq"), vidējais attālums no planētas - 11124000 km, izmēri - 12 km
- Īmirs Saturna pavadonis ("Ymir"), vidējais attālums no planētas - 23040000 km, izmēri - 18 km
- Jānus Saturna pavadonis ("Janus"), vidējais attālums no planētas - 151500 km, izmēri - 178 km
- Jarnsaksa Saturna pavadonis ("Jarnasaxa"), vidējais attālums no planētas - 18811000 km, izmēri - 6 km
- Kari Saturna pavadonis ("Kari"), vidējais attālums no planētas - 22118000 km, izmēri - 7 km
- Kiviuks Saturna pavadonis ("Kiviuq"), vidējais attālums no planētas - 11111000 km, izmēri - 16 km
- Logi Saturna pavadonis ("Logi"), vidējais attālums no planētas - 23065000 km, izmēri - 6 km
- Metone Saturna pavadonis ("Methone"), vidējais attālums no planētas - 194000 km, izmēri - 3 km
- Mimass Saturna pavadonis ("Mimas"), vidējais attālums no planētas - 185600 km, izmēri - 397 km
- Mundilveri Saturna pavadonis ("Mundilfari"), vidējais attālums no planētas - 18685000 km, izmēri - 7 km
- Narvi Saturna pavadonis ("Narvi"), vidējais attālums no planētas - 19007000 km, izmēri - 7 km
- Pāliaks Saturna pavadonis ("Paaliaq"), vidējais attālums no planētas - 15200000 km, izmēri - 22 km
- Pallēne Saturna pavadonis ("Pallene"), vidējais attālums no planētas - 211000 km, izmēri - 4 km
- Pāns Saturna pavadonis ("Pan"), vidējais attālums no planētas - 133600 km, izmēri - 20 km
- Pandora Saturna pavadonis ("Pandora"), vidējais attālums no planētas - 141700 km, izmēri - 84 km
- Fēbe Saturna pavadonis ("Phoebe"), vidējais attālums no planētas - 12944300 km, izmēri - 240 km
- Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
- Prometejs Saturna pavadonis ("Prometheus"), vidējais attālums no planētas - 139400 km, izmēri - 100 km
- Reja Saturna pavadonis ("Rhea"), vidējais attālums no planētas - 527100 km, izmēri - 1528 km
- Siarnāks Saturna pavadonis ("Siarnaq"), vidējais attālums no planētas - 17531000 km, izmēri - 40 km
- Skadi Saturna pavadonis ("Skathi"), vidējais attālums no planētas - 15541000 km, izmēri - 8 km
- Skols Saturna pavadonis ("Skoll"), vidējais attālums no planētas - 17665000 km, izmēri - 6 km
- Surters Saturna pavadonis ("Surtur"), vidējais attālums no planētas - 22707000 km, izmēri - 6 km
- Sutungs Saturna pavadonis ("Suttungr"), vidējais attālums no planētas - 19459000 km, izmēri - 7 km
- Tarkeiks Saturna pavadonis ("Tarqeq"), vidējais attālums no planētas - 18009000 km, izmēri - 7 km
- Tarvosa Saturna pavadonis ("Tarvos"), vidējais attālums no planētas - 17983000 km, izmēri - 15 km
- Telesto Saturna pavadonis ("Telesto"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 24 km
- Tētija Saturna pavadonis ("Tethys"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 1060 km
- Trims Saturna pavadonis ("Thrymr"), vidējais attālums no planētas - 20474000 km, izmēri - 7 km
- Titāns Saturna pavadonis ("Titan"), vidējais attālums no planētas - 1221900 km, izmēri - 5150 km
- aposaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saturna
- perisaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saturnam
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu
- paņemt pavadā satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu
- acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp
- žēlāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt (apģērbu, apavus)
- šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem)
- solsticijs Saulgrieži; brīdis, kad saule liekas uz vietas stāvam, pavasaros un rudeņos
- tuksnešstepe Sausa, tuksnesīga dabas zona, kas veido pāreju no stepes uz tuksnesi; pustuksneša paveids
- arhistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks
- archistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks Senajā Grieķijā
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns
- milainis Saveltas vilnas apavs
- sapinkāties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju)
- sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju)
- vilknītis savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem
- gramstu savienojumā "gramstu gramstos" - pilnīgi, pavisam
- tad savienojumā "nu tad": lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu
- škrapu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas
- škripu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas
- tā savienojumā "tā kā": lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu
- tāds savienojumā "tāds kā"; norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam)
- tāds savienojumā "tāds kā": norāda uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu
- iemest savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
- šļuku savienojumā ar "bruku" raksturo līderīgumu, paviršību
- patumšs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu
- izbraukt savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni)
- lamzu savienojumā ar "lamzām" vai "lamzums" raksturo nestabilitāti, klibošanu, paviršību
- pavesties savienojumā ar "ļauties": ļaut sevi pavest (3)
- ļaku savienojumā ar "ļiku" apzīmē troksni, kāds rodas ejot izmirkušos apavos
- nobeigt savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu
- sen- savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa
- tīmags Savienojums, paresninājums dzijā, pavedienā
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles
- verzele Savijusies, samezglojusies (dziju, diegu, pavedienu) kopa
- skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu
- sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu)
- hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās
- apsējas Sējas pabeigšana pavasarī
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim
- sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
- sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem)
- striptīzs Seksuāli uzbudinoša izrāde un adspektprostitūcijas paveids, kurā demonstrē izģērbšanos
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
- tamburīns sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā
- paspjē sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā
- bujutsu sena japāņu karavīru cīņa, austrumu cīņu paveids
- zuntēšana sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot
- Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
- edikts Senajā Romā - amatpersonas paziņojums, rīkojums, pavēle
- Māmertīnu cietums senajā Romā valsts cietums, kur savas beidzamās dienas esot pavadījuši apustuļi Pēteris un Pāvils
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
- patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus
- irāda Senāk Turcijā sultāna pavēle
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas
- satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
- Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
- brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu
- norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza)
- lansjē Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma
- Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai (pavisam tie ir septiņi cipari - [I]{s:1913}, [V]{s:1914}, [X]{s:1915}, [L]{s:1916}, C, D, [M]{s:1917}, un lielāku skaitļu apzīmēšanai lieto šo ciparu kombinācijas)
- kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm
- Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
- farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam
- šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids
- pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums
- Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes
- hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
- metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
- kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā
- rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem
- šņorēties Siet, saitēt (savus apavus) ar auklu, saiti
- bāzlis Sieviešu pavedējs
- botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses
- markitante sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus
- kompanjone sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai
- domina sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama
- sieviņa sieviete, parasti paveca
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids
- vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
- marona Sīks pavasara augs neartos laukos, dzelteniem ziediem
- obolos Sīks sengrieķu naudas gabals, kādus drachmē saturējusi pavisam 6
- martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros)
- džērkste Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums
- džerkstele Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums; džerkste
- šesķorka Sīkumzaglis, kas izpilda vecāko zagļu pavēles
- rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids
- veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
- atkusnis silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C un kūst sniegs un ledus
- trofobioze Simbiozes paveids, kas novērojams, piem., skudrām, kuras barojas ar laputu izdalījumiem
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
- sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi
- rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi
- orlons sintētiska šķiedrmateriāla paveids; no šā materiāla izgatavots audums; nitrons
- uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji
- džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem
- digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur)
- Armīda Skaista pavedinātāja
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu)
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli)
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā
- bļuršķināt skaņas, kas rodas ejot ar slapjiem apaviem; šļurkstēt, žļurkstēt
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam
- oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums; liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu
- acu pametiens skatiens (parasti paviršs)
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm)
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām
- penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
- vasarasbērns Skolnieks, kas apmeklē skolu arī pavasarī un vasaras sākumā
- švikstināt Skrāpēt, švīkstināt; pavirši sēt
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku
- paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- bicināties skrienot vai staigājot pa istabu šurpu turpu (par cilvēku) ar klusinātu skaņu (basām kājām vai valkājot tikai zeķes - ne apavus); (ar visām četrām kājām vienlaicīgi) lēciens (par jēru)
- izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci)
- nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām)
- noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku
- žulgans Slapjš (piemēram, par apģērbu, apaviem)
- apslaucīt Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
- Marena Slāvu mitoloģijā - nāves dieviete, tās tēls saistīts ar nāvi, dabas nomiršanu rudenī un atdzimšanu pavasarī
- Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga
- Masļeņica slāvu mitoloģijā - svētku dienas, kas saistītas ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu, tēls, kas iemieso auglību, līdz ar to arī ziemas beigas
- Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
- izslēpot Slēpojot paveikt (distanci)
- palūrēt Slepus paskatīties, pavērot
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku)
- saslidēt Slīdot pavirzīties
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās)
- vīpatkas Slikti apavi
- varzāt Slikti strādāt; ātri, pavirši strādāt
- zieķis Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums
- sakleķēt Slikti un pavirši aizmūrēt
- uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri)
- nahaļavu Slikti, pavirši
- praški Slikti, pavirši
- vāžot Slikti, pavirši lāpīt
- halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists
- zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks
- ķeizerslimība Slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana; hemofilija
- mioklonija Slimība, ko pavada muskuļu krampji
- hemoglobinopātijas Slimību grupa, kam raksturīga nepareizas struktūras hemoglobīna veidošanās un līdz ar to pavājinās tā funkcijas
- letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa
- saķeipt Slimojot pavisam vārgam kļūt
- apsēst Slimot un pavadīt laiku sēžot vai guļot
- kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- riņķu slings slinga paveids, kuram vienā galā ir piešūti divi riņķi ar kuru palīdzību var ērti regulēt tā stiprinājumu
- izzulināt Slinki un pavirši izmazgāt
- malsīties Slinkot, dīkā pavadīt laiku
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
- narste Sloku lidojums pavasara naktī
- periencefalīts Smadzeņu garozas ārējā slāņa iekaisums kā meningīta pavadparādība
- pauerliftings Smagatlētikas paveids
- būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu)
- apslampāt Smagnēji apiet apkārt (ar smagiem apaviem)
- vikzābaki Smalkādas zābaki, ko ieziež ar apavu krēmu
- lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes
- musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens
- kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi
- sīkvērpis smalku pavedienu vērpējs
- ausināt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu
- ausīt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu
- lagglāze Smilšu pulksteņa paveids, lagas sastāvdaļa
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
- senioru zvanu centrs sociālā atbalsta aktivitāte, kas nodrošina atbildes uz senioru zvaniem, sniedzot informāciju par aktuālajiem jautājumiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām, brīvprātīgā darba un dažādām citām aktivitātēm, kas tiek piedāvātas kopienā
- saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu)
- pasoļot Soļojot pavirzīties
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- mēnessērdzība Somnambulisms - īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids
- Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”)
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus
- futbola zābaki speciāli apavi futbola spēlei
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai
- baleta kurpes speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu; baletkurpes
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli)
- naglu kurpes speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi
- konvojdienests Speciāls dienests, kas apsargā un pavada (konvojē) arestētos, notiesātos, gūstekņus, valsts robežas pārkāpējus, kā arī ārvalstu kuģus, kuri nelikumīgi iebraukuši valsts teritoriālajos ūdeņos
- valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras
- skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
- popa Spēle - ķegļu paveids
- akompanēt Spēlēt pavadījumu
- parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai
- nematospermija Spermatozoīdi ar garu pavedienveida asti, raksturīgi cilvēka spermai
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto)
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to)
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.)
- balts kā sniegs spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms
- dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru
- krāģis Spīļarkla paveids
- epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga
- slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts)
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā
- krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu
- gonīdijas Sporas, dažu pavedienveida baktēriju un dažu zilaļģu vairošanās šūnas
- botas sporta apavi
- dipenes sporta apavi
- koči sporta apavi
- krosenes sporta apavi
- nagliņkurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes)
- paspraukties Spraucoties pavirzīties
- vērtējums Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> [vērtēt]{s:2400}
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba
- disloģija Spriešanas spēju pavājināšanās
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas
- rūķis Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu)
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu)
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
- topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem)
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas)
- lielums standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs; augumlielums
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs
- interregns Starpavldības periods
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
- rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
- tapstatnis Statnis (apavrūpniecībā) tapveida detaļu štancēšanai un to pievienošanai
- ielenkums stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2)
- nospiestība stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti
- pavaldonība stāvoklis, kad (valstī, teritorijā) valda pavaldonis
- nepabeigtība stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots
- sasteigtība stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši
- bezpavalstniecība stāvoklis, kad personai nav pavalstniecības
- ezokataforija stāvoklis, kad redzes ass pavērsta iekšup un lejup
- monoftalms stāvoklis, kad tikai vienā acs dobumā ir acs ābols, un otrā tas ir vai nu nepilnīgi izveidots, vai pavisam trūkst
- inciklotropija stāvoklis, kurā atvērta acs pavērsusies uz iekšpusi
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties
- apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu)
- sastribuļāt steidzīgi un pavirši paveikt (kādu darbu)
- sadrillāt steidzīgi un pavirši savērpt
- iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto)
- izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu)
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem)
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
- uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
- dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt
- nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt
- grūst Steigā, pavirši veikt
- ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus)
- pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara)
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā
- apdriskāt stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt
- korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai
- anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu)
- hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
- grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā
- raut strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus)
- noraut strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu)
- nosviest strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nomest (3)
- nomest strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3)
- pacirst strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu)
- sacirst strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.)
- pašaut strauji pavērst (acis, skatienu)
- pašauties strauji pavērsties (par acīm, skatienu)
- padancināt strauji pavēzēt (piemēram, pātagu)
- paraut strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
- pašaut strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu)
- paraut strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
- pašaudīties strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- parauties strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- ieskruķēt strauji un pavirši iebīdīt
- uzraut strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus)
- pasisties strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu)
- apšņāpt strauji, pavirši apgriezt
- paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks
- pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību
- SPV Studentu pavadoņu vienība
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu
- jūmisms subjektīvā ideālisma paveids filozofijā; hjūmisms
- seraskīrs Sultāna Turcijā - virspavēlnieks; 19. gs. - kara lietu ministrs
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
- Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2")
- svilpovieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem)
- Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids
- Rīda-Solomona kodi svarīga lineāro blokkodu saime, ko parasti izmanto sprādzienkļūdu labošanai; viens no ciklisko kodu paveidiem
- Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
- apsviest Sviežot pavirzīt zem kā
- kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā
- ziede šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai
- nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- pašalkt Šalcot pavirzīties
- maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2)
- šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni
- šausls Šaudīgs, paviršs
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju
- stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada
- ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma
- lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas
- kaznagi Šauri apavi
- bezliesmas šāviens šaušana ar pavājinātu liesmu no ugunsieroču stobrgala
- stājgrafika šī grafikas paveida darbs
- linogriezums šī grafikas paveida mākslas darbs
- stājskulptūra šī tēlniecības paveida darbs
- izloksne šī valodas paveida izpausmes forma
- vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- magone šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- sinūra šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem
- ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
- šani šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī
- šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli
- hidrokefals Šķidruma pavairošanās galvaskausā (smadzeņu ventrikulos un subarachnoidālos dobumos)
- šķiedre Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
- šķiedris Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
- šķiedrs Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis
- zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā
- tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna
- tekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa gramos
- kilotekss šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa kilogramos; apzīmējums ktex
- militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex
- denjē Šķiedru, filamentu un pavedienu smalkuma mērvienība, kas rāda 9000 m šķiedras masu gramos; apz. den
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2)
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu)
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas)
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4)
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām)
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.); šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot
- izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli)
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus)
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas)
- lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti
- gaistoša iespiedkrāsa šķīstošas iespiedkrāsas paveids. kas šķīst dažos šķīdinātājos vai ūdenī; ja uz šo iespiedkrāsu iedarbojas ar balinātāju vai ūdeni, dažās aizsarglīdzekļa vietās iespiestie attēli pazūd vai izbalo; izmanto pret viltojumiem aizsargātu dokumentu izgatavošanai
- pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties
- pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties
- pašļukt Šļūkot pavirzīties
- šopausar Šopavasar
- iestročīt Šujot ieveidot detaļu apavu virsā
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija
- pleocitoze Šūnu skaita pavairošanās, piem., limfocītu skaita pavairošanās muguras smadzeņu šķidrumā
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem
- žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
- žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
- žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
- šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs
- šūstelēt Šūstīt, pavirši šūt
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
- stročīt Šūt (apavu virsas daļas)
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu)
- reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles)
- vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1
- diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
- nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei
- atvilcenis Tā sasiets mezgls, ka aiz viena gala pavilkts atraisās
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa
- viscaur tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži, pavisam
- pusvirā tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
- pusviru tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
- pusvirus tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm)
- pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem)
- tieši (arī pašā) laikā tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem)
- pašā reizē tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem)
- sviežai tā, ka kas ir nesen paveikts
- Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts
- heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- bezzoles tāds (apavs), kam nav zoles
- gatavpirkts tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem)
- gatavspirkts tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem)
- parupjš tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem
- parupš tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem
- virspusīgs tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā
- a cappella tāds (dziedājums), ko izpilda bez instrumentāla pavadījuma
- baltvēderains tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere
- atrocisks tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu
- faringāls tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h"
- ātrs tāds (maršruts), kas paveicams īsākā laika posmā nekā citi
- patumšs tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums
- rupš tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs
- tīmagains tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu
- pieļipains tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums
- asidents tāds (simptoms), kas parasti pavada slimību
- cits tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam)
- automātiskā rakstīšana tāds automātisma paveids, kur indivīds spontāni raksta, rakstīto nekontrolēdams
- harismātisks tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās
- ražīgs tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām)
- sāpīgs tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu)
- garstulmu tāds, kam ir gari stulmi (par apaviem)
- izgriezt tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem)
- lēcienveida tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību)
- noplīsis tāds, kam ir novalkātas, saplīsušas drēbes un apavi
- pakurls tāds, kam ir pavāja dzirde
- paakls tāds, kam ir pavāja redze
- negaišs tāds, kam ir pavājināta redze (par acīm)
- pabāls tāds, kam ir pavājš spožums
- pavedienveida tāds, kam ir pavediena (1) forma, veids
- pakavots tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem
- platpapēžu tāds, kam ir plati papēži (par apaviem)
- veiksmīgs tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām
- priekšniecisks tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem
- valdonīgs tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu
- pahihromatisks tāds, kam ir resni hromatīna pavedieni
- rantainis tāds, kam ir robaiņa apmale (parasti par apaviem)
- šņorains tāds, kam ir saites (parasti par apaviem, apģērbu)
- rupjš tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.)
- pabiezs tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu)
- smalks tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.)
- pabāls tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa; tāds, kam ir pavājš spilgtums
- smailpapēžu tāds, kam ir smaili papēži (par apaviem)
- smailpurnu tāds, kam ir smaili purngali (par apaviem)
- veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
- botains tāds, kam kājās sporta apavi; tāda (kāja), kurā uzvilkta sporta kurpe
- pabāls tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1)
- bezpapēža tāds, kam nav papēža (par apaviem)
- bezpapēžu tāds, kam nav papēžu (par apaviem)
- klejojošs tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni)
- pavoļņš tāds, kam pavedieni nav pārāk cieši saistīti (par adījumu)
- eksergonisks tāds, kam raksturīga vai ko pavada enerģijas atbrīvošanās
- vājredzīgs tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm)
- kurls tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas
- akls tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas
- platstulmains tāds, kamir plati stulmi (par apaviem)
- nevīžīgs tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs
- zīdveida tāds, kas atgādina zīda pavedienu, audumu
- interfilārs tāds, kas atrodas starp tīkliņa pavedieniem
- interzonāls tāds, kas attiecas uz pavedieniem starp meitšūnām mitozes telofāzē
- šopavasarējs tāds, kas attiecas uz šo pavasari; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šopavasar; tāds, kas dzimis šopavasar
- adrenolītisks tāds, kas bloķē adrenoaktīvās sistēmas un pavājina adrenalīna iedarbību
- brutulis tāds, kas dara savu darbu pavirši
- krāsgulis tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
- krāsnguļa tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
- krāsngulis tāds, kas daudz laika pavada guļot uz krāsns
- patumšs tāds, kas dod pavāju apgaismojumu (par gaismas avotu); pavājš (par gaismu)
- pavasarējs tāds, kas dzimis pavasarī (par dzīvniekiem)
- neatļauts tāds, kas ir aizliegts (piemēram, ar likumu, pavēli)
- pliks tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga, pliekans (par ēdienu, dzērienu)
- pērnpavasara tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī
- rupjš tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums
- smalks tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums
- rups tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums
- neizdevies tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt
- tīmeklīgs tāds, kas ir līdzīgs tīmekļa pavedienam
- šaurs tāds, kas ir par mazu (par apģērbu, tā daļu, arī par apaviem)
- cesns tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni
- sēkla tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai
- neauglīgs tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu)
- patumšs tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.)
- nepietiekams tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs
- nelāgs tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu)
- pēdējais tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu
- nepilnīgs tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības
- starpsezonu tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli); demisezonas
- padzīvojis tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem); pavecs
- hektogrāfisks tāds, kas ir raksturīgs, piemērots hektogrāfam; tāds, kas iegūts, pavairojot ar hektogrāfu
- šapirogrāfisks tāds, kas ir raksturīgs, piemērots šapirogrāfam; tāds, kas ir iegūts, pavairojot ar šapirogrāfu
- parupjš tāds, kas ir samērā rupji vērpts (par dziju, pavedienu)
- parupš tāds, kas ir samērā rupji vērpts (par dziju, pavedienu)
- nepietiekams tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts; tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama
- nekārtīgs tāds, kas ir veikts, izpildīts pavirši, bez vajadzīgās rūpības, precizitātes (piemēram, par darbu)
- nevērīgs tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem)
- nevērīgs tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni)
- neizsīkstošs tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd
- labprātīgs tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas
- stīgans tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs
- rozns tāds, kas nav ciešs, pieguļošs (par apģērbu un tā daļām, apaviem)
- sliktans tāds, kas nav pavisam slikts
- centīgs tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt); uzcītīgs
- cītīgs tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs
- uzcītīgs tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; cītīgs, centīgs
- nepaklausīgs tāds, kas neievēro, neizpilda rīkojumu, pavēli
- patvaļīgs tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos)
- bezrūpīgs tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi; paviršs, vieglprātīgs
- neatslābstošs tāds, kas nepavājinās, nezaudē savu spraigumu (par psihisku stāvokli)
- kategorisks tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs
- humpalnieks tāds, kas nēsā lietotu apģērbu vai apavus
- vaļējs tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem)
- loderīgs tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- pakāpenisks tāds, kas noris, mainās, tiek veikts vienmērīgi noteiktā secībā, bez krasām pārejām, pārmaiņām, bez krasa pavērsiena
- saistošs tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.); obligāts (1)
- antiholagogs tāds, kas pamazina žults izvadi; kas pavājina aknu funkciju
- uzspīlēts tāds, kas pārāk cieši apkļaut, apņem (ķermeni, tā daļu) - par apģērbu, apaviem
- gars tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas garumā (par apģērbu, tā daļu, apaviem)
- valka tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem)
- valku tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem)
- valkus tāds, kas paredzēts ikdienas lietošanai (par apģērbu, apaviem)
- priekšpavasarīgs tāds, kas pastāv, noris pirms pavasara
- patruls tāds, kas pavāji uztver apkārtējo, pavāji reaģē uz to
- nevīžīgs tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto
- demisezonas tāds, kas piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli)
- paģērīgs tāds, kas pieprasa, arī pavēl, parasti stingri, kategoriski
- slēgts tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem)
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem)
- pērnpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pērnvasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pērpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pašaurs tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām)
- pasauss tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs
- bifilārs tāds, kas sastāv no diviem pavedieniem
- unifilārs tāds, kas sastāv no viena pavediena, no viena vada
- jeiris tāds, kas savu darbu dara lēnām un pavirši
- čama tāds, kas savu darbu dara pavirši
- pseidovēsturisks tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks
- nepacietīgs tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt
- dieks tāds, kas tiek pavadīts bezdarbībā (par laikposmu)
- brīvprātīgs tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas
- labprātīgs tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas; arī brīvprātīgs
- spaidi tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1)
- piespiedu tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei
- jaunākais tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies
- nupatējs tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs
- brīvprātīgs tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas)
- paklausīgs tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzsprūst tāds, ko ar grūtībām var uzvilkt (kā pārāk šaurs, par apaviem)
- smags tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2)
- smags tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1)
- viegls tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu
- sēja tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem)
- pirmstermiņa tāds, ko paveic, īsteno pirms termiņa
- vasara tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm)
- iela tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.)
- krunkains tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem)
- centīgs tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt)
- nepacietīgs tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt
- grūts tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli
- pagrūts tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli
- pasmags tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli; pagrūts (2)
- pacietīgs tāds, kura paveikšanai nepieciešama ilgstoša neatlaidība, izturība (piemēram, par darbu)
- vienkāršs tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle
- sarežģīts tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle
- komplicēts tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīts
- neērts tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti
- biezs tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs
- platmutis tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
- stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām
- pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu
- dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu
- tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
- darāms tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara
- pļancka tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts
- pļoncka tas (piemēram, apģērbs, apavi), kas ir izmircis, slapjš, mīksts; pļancka
- abul tas tēvs; lieto kopā ar dēla vārdu kā goda pavārdu
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās
- laikkavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis
- alēlisms tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā
- sāpes tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību
- uzdevums tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic
- veikums tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais
- padarīt tas, kas ir izdarīts, paveikts
- darījums tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts
- kārs kumoss tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs
- tīrais (arī dzīves) sīkums tas, kas ir paveicams viegli, bez piepūles
- nepilnība tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; trūkums, nepareizība
- pielikums tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4)
- pielīpi tas, kas ir pielipis, piemēram, pavediens vērpjot
- ķezākls tas, kas pavirši, neprasmīgi strādā
- ķēzeklis tas, kas pavirši, neprasmīgi strādā
- tumšinieks tas, kas pēc otra domām kādā jautājumā dara vai saprot ko pavisam aplam
- iepirkums tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> [iepirkt]{s:2395}
- jaunākais tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies
- ciets rieksts tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu
- aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pavalgs
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ
- zāģkode tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu
- zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
- sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
- šerpi tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos
- kaji tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti
- TLMS Tautas lietišķās mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TLMS "Liepava")
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu)
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- marionete Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm
- patecēt Teciņus pavirzīties
- patecēties Teciņus pavirzīties
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus
- diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību
- savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus)
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums
- patekāt Tekājot pavirzīties
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi)
- iespiešana Teksta un attēlu pavairošana, kas notiek, iespiedformu ar krāsu piespiežot papīram
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- mimeogrāfija Tekstu pavairošanas paņēmiens; teksts jāuzraksta uz speciāla vaska papīra ar metāla smaili
- negatīvais uzsitums televīzijas signāla kropļojuma paveids
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra (1)
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- parovis telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda
- rekreācija telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai
- pačunča Telpa, pavards zem iemūrēta katla
- tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi
- teniskurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi
- patenterēt Tenterējot pavirzīties
- taheometrs Teodolīta paveids - ģeodēzijas instruments ātrai horizontālā attāluma un vietas augstuma noteikšanai
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- burzgalas Tērpa skrandas; izirušo vīļu pavedieni
- aut Tērpt (kājas apavos, zeķēs)
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā)
- drīzuļi Tie, kas pirmie kādu darbu paveic
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
- pagrūsties Tiekot grūstam, pavirzīties
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu)
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem)
- filopodija Tieva, pavedienveida pseidopodija
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai
- šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums
- Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki
- vienvienīgs Tikai viens; pavisam viens
- jaunizgudrojums Tikko vai nesen paveikts izgudrojums
- nupat Tikko, pavisam nesen
- teju Tikko, pavisam nesen; nupat (1)
- koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
- zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls
- režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi
- lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
- beigties tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm)
- izadarities tikt izdarītam, paveiktam
- izanasāties tikt izvalkātam (par apģērbu, apaviem)
- noslīgt tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu)
- paklīst tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust
- noklīst tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; tikt noliktam pavirši, tā, ka pazūd
- pasavalkāties tikt pavalkātam
- beigties tikt paveiktam (par mācībām); beigt darbu (par mācību iestādi)
- izdoties tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams
- padoties tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām
- noiet tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti)
- pavērsties tikt pavērstam (par ķermeni, tā daļām)
- skatiens (arī skats) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu)
- skats (arī skatiens) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu)
- pavērties tikt pavērstam (par skatienu)
- noslīdēt tikt pavērstam lejup (par skatienu)
- iejukt tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
- panākt tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem
- paiet tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu)
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.)
- immorālisms Tikumības noliegšana, pretošanās tās pavēlēm
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis
- patipināt Tipinot pavirzīties
- ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs
- ģenerālpilnvara Tirdzniecības pilnvaras paveids, kas dod tiesību pārvaldīt visu tirdzniecības uzņēmumu, pārdot un iepirkt preces
- Anagallis arvensis tīruma pavirza
- pavirži Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- pavirzis Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- sirdszālīte Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- virzenes Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
- šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei)
- Ziemeļamerikas tītars tītaru suga ("Melegaris gallopavo"), kas domesticēts 16. gs.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai
- Kombengi Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - nakts un nāves dievs, kā arī mirušo dvēseļu pavadonis ceļā uz mirušo valstību
- belveders Tornītis, ēkas virsbūve (parasti apaļa), dārza celtne (paviljons vai lapene)
- turpināšana tradīciju, kāda cilvēka paveiktā u. tml. saglabāšanas un attīstīšanas nodrošināšana
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu
- tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori
- balgha Tradicionālie ādas apavi Tunisijā, grezni izdekorētas kurpes bez kapes
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
- transantroponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu
- transantroponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu
- transtoponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu
- transtoponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu
- iemest sprunguli riteņos traucēt (parasti kādam ko paveikt)
- (ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) traucēt (parasti kādam ko paveikt)
- dizoreksija Traucēta (pavairota vai samazināta) ēstgriba
- Agropyron fragile trauslā pavārpata
- Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai
- eglīte Tridekšņa paveids
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments
- patriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās
- trinuška trijkājis poda uzlikšanai pavardā cepļa priekšā
- mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas
- adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu)
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3)
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3)
- mulīt Trinoties gar ko, radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu)
- emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis
- lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst
- pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums
- pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu
- Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos
- Agropyron desortum tuksneša pavārpata
- serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
- ļūļāties Tūļāties, nevarēt pavirzīties uz priekšu ar darbu
- klencēt Tūļāties, pavadīt laiku bezdarbībā
- plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids
- gūznēt Tupēt, pavadīt laiku bezdarbībā, tūļāties
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
- turboventilatoru Turboventilatoru dzinējs - divkontura turboreaktīvā dzinēja paveids, kuram caur ārējo un iekšējo kontūru izgājušā gaisa masu attiecība ir >1
- raija Turcijā nemuhāmedāņu pavalstnieki
- cicerone Tūristu pavadonis, gids
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos)
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku)
- Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku
- sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
- kors Uguns pavardā
- Kāsis Uguns pavardā iemiesots gars; katla turētājs virs uguns
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu
- Savana upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Džeimsa upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota
- Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
- Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
- Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
- Čērčila upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
- Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
- Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
- Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
- Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
- Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
- Tuspana upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī
- Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas
- Belinda Urāna pavadonis ("Belinda"), vidējais attālums no planētas – 75300 km, izmēri – 80 km
- Bjanka Urāna pavadonis ("Bianca"), vidējais attālums no planētas - 59200 km, izmēri - 51 km
- Kalibans Urāna pavadonis ("Caliban"), vidējais attālums no planētas - 7231000 km, izmēri - 72 km
- Kordēlija Urāna pavadonis ("Cordelia"), vidējais attālums no planētas - 49800 km, izmēri - 40 km
- Kresīda Urāna pavadonis ("Cressida"), vidējais attālums no planētas - 61800 km, izmēri - 80 km
- Kupidons Urāna pavadonis ("Cupid"), vidējais attālums no planētas - 74800 km, izmēri - 10 km
- Dezdemona Urāna pavadonis ("Desdemona"), vidējais attālums no planētas - 62700 km, izmēri - 64 km
- Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km
- Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
- Džuljeta Urāna pavadonis ("Juliet"), vidējais attālums no planētas - 64400 km, izmēri - 93 km
- Meba Urāna pavadonis ("Mab"), vidējais attālums no planētas - 97734 km, izmēri - 10 km
- Margareta Urāna pavadonis ("Margaret"), vidējais attālums no planētas - 14345000 km, izmēri - 20 km
- Miranda Urāna pavadonis ("Miranda"), vidējais attālums no planētas - 129900 km, izmēri - 471 km
- Oberons Urāna pavadonis ("Oberon"), vidējais attālums no planētas - 583500 km, izmēri - 1522 km
- Ofēlija Urāna pavadonis ("Ophelia"), vidējais attālums no planētas - 53800 km, izmēri - 42 km
- Perita Urāna pavadonis ("Perdita"), vidējais attālums no planētas - 76420 km, izmēri - 20 km
- Porcija Urāna pavadonis ("Portia"), vidējais attālums no planētas - 13500 km, izmēri - 135 km
- Prospers Urāna pavadonis ("Prospero"), vidējais attālums no planētas - 16256000 km, izmēri - 50 km
- Paks Urāna pavadonis ("Puck"), vidējais attālums no planētas - 86000 km, izmēri - 162 km
- Rozalinda Urāna pavadonis ("Rosalind"), vidējais attālums no planētas - 69900 km, izmēri - 72 km
- Seteboss Urāna pavadonis ("Setebos"), vidējais attālums no planētas - 17418000 km, izmēri - 47 km
- Sikoroksa Urāna pavadonis ("Sycorax"), vidējais attālums no planētas - 12179000 km, izmēri - 150 km
- Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
- Titānija Urāna pavadonis ("Titania"), vidējais attālums no planētas - 436300 km, izmēri - 1578 km
- Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km
- Umbriels Urāna pavadonis ("Umbriel"), vidējais attālums no planētas - 266000 km, izmēri - 1169 km
- kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī
- nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums
- pārvalks uz apaviem uzvelkams, parasti auduma izstrādājums, kas aizsargā apavus no kā iedarbības vai kas novērš apavu saskari ar ko
- uz gāzes uz gāzes pavarda (piemēram, vārīt)
- paņirbēt uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
- paņirbt uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
- paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele
- uzjakarēt Uzbudināt, pavedināt
- sasliet Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši
- pārlase Uzdevuma atrisināšanas algoritma paveids, kurā jāpārbauda visi tā atsevišķie gadījumi (piem., kāda parametra skaitliskām vērtībām)
- galatslēga uzgriežņu atslēgas paveids, kad atslēgas galviņa aptver uzgriezni vai skrūves galvu no visām sešām pusēm, tāpēc tā nav pieliekama uzgrieznim no sāniem, bet tikai aksiāli, no gala, un ir piemērota tikai viena izmēra sešstūrim
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt
- sliskas Uzliekama virsdaļa ragavām tilpuma pavairošanai
- pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku
- nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
- elektronisko datu apmaiņa uzņēmējdarbības transakciju, piemēram, pasūtījumu vai pavadzīmju, apmaiņa starp organizācijām
- izajemties Uzņemties, apņemties ko paveikt
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
- uzviksēt Uzspodrināt (apavus) ar apavu krēmu
- uzbirstēt Uzspodrināt (apavus) ar suku
- uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus)
- uzšuve Uzšuvums, parasti rotājošs (piemēram, uz apģērba, apaviem)
- nostreipuļot Uzšvīkāt, pavirši uzrakstīt, izraibināt
- uzlukšināt Uzvedināt, pavedināt
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt
- uzaut Uzvilkt (apavus, zeķes)
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji
- pāraut Uzvilkt (citas zeķes, apavus)
- pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus)
- apaut Uzvilkt (zeķes, apavus)
- uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus)
- uzlēzēt Uzvilkt, sakārtot (auduma pavedienus)
- uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu)
- aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība
- pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas
- atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt
- tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- kvarks Vairāku paveidu daļiņas, no kādām sastāv elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā
- vairināt Vairot, pavairot
- Bryum flaccidum vairpavedienu samtīte
- vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību
- vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams notikt
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā
- marionešu valdība valdība, kas akli pakļaujas svešu varu pavēlēm
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus)
- izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
- ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
- apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus)
- danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas
- ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem)
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme
- akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā
- koinē valodas paveids, kas kalpo saziņai starp vienas valodas dažādu dialektu runātājiem; parasti tas izveidojas uz viena (vai divu) dialektu pamata
- dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai
- bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums
- argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons
- profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas
- sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi)
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu
- žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs (1)
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus)
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.)
- standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
- orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju)
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; pavaldonis
- tapa Vaļa, pavaļa
- ievārstīt Vaļīgi, arī pavirši ievērt (auklu)
- voļņš Vaļīgs (par apģērbu, apaviem)
- prefiksālā vārddarināšana vārda darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot priedēkļus; prefiksācija
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
- teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- vadžrajāna Vārds ("dimanta rats"), ko dažkārt lieto Tibetas budisma - mahājānas budisma paveida apzīmēšanai; to raksturo atšķirīgas doktrīnas un prakses formas
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids)
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
- fleksācija Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot derivatīvās galotnes
- fleksīvā vārddarināšana vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot dervatīvās galotnes
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
- pasanesties Varēt pavirzīties
- svešs vīrs varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka -- gara -- pavārds
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm
- pārts Vasaras pavards
- teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos
- izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs
- pužeklis veca, sagruvusi ēkas daļa vai atsevišķa ēka; arī pavirši celta būda ar salmu, žagaru vai lapu jumtu, kur mitinās vai vistas
- ģerontokrātija Vecajo kundzība kā sociālās stratifikācijas sistēmas paveids
- gerontes Vecajo padomes locekļi senā Spartā; bijuši pavisam 28
- šaperons Vecāka persona, kas pavada un uzrauga jaunu sievieti
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete
- parkas Vecas vai nekārtīgi nomestas jaunas drēbes; arī veci apavi, skrandas
- čarba Veci apavi (piemēram, pastalas)
- čorba Veci apavi (piemēram, pastalas)
- zapas Veci, noplīsuši apavi
- šļobene Veci, nošķiebti, arī nepiemēroti apavi
- trante Veci, novalkāti apavi
- seraskirs Vecos laikos - turku karaspēka virspavēlnieks; vēlāk sultānu Turcijā - kara ministrs
- presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos
- paveznieks Vedējs, pavadonis
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu
- Agni vēdisma ugunsdievs, kas sargā pavardu, ziedokļa uguni un aizdzen ļaunos garus, viena no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām
- maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku)
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni)
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku
- apvest Vedot pavirzīt zem kā
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; micēlijs
- micēlijs Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; sēņotne
- apķerstīt Veicot kādu darbu, rīkoties steigā un pavirši
- stīgot veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
- rantīt veidot robainu apmali (parasti apaviem)
- stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām
- raksturs Veids, paveids
- dejot veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- braukt pa virsu veikt pavirši
- pasekties Veikties, paveikties
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis
- atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks
- bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā
- edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle
- hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
- ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus)
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu)
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavilkt Velkot pavērt
- savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavilkt Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
- pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- apvilkt Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai)
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.)
- pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu)
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.)
- laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms
- lielais vīrs velna pavārds
- rāvējs Velna pavārds
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds
- Samiēls Velnu virsaitis, kas paveda Ievu un Ādamu un tāpēc tika nogāzts no debesīm
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
- rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda
- kulda Velvjveida vai piramīdveida tvaika uztvērējs (virs pavarda)
- pavelt Veļot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
- pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids)
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.)
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml)
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko)
- Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.)
- šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
- ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā)
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā
- tecināt dziju vērpjot ļaut pavedienam caur pirkstiem tecēt
- ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums
- šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu
- snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu
- sūcienis vērpts pavediens
- slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli
- pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā)
- konvojēt Vest (kādu) konvoja (1) pavadībā, apsardzībā
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā)
- sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas
- injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu
- stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa
- valodas funkcionālais paveids vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase
- funkcionālais stils vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas
- orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids
- kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai
- aksonēma Vicaiņu viciņas ass pavediens
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs
- karaļa bans viduslaikos karaļa tiesība izdot pavēles un aizliegumus ar smaga naudas soda sankciju; arī šis sods
- labrītiņi Viegli mājas apavi; čības
- kedas Viegli sporta apavi ar brezenta virsu un biezām gumijas zolēm
- vieglu roku viegli, bez lielām pūlēm; pavirši
- ar vieglu roku viegli, bez lielām pūlēm; pavirši
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu)
- čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam)
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi
- apķirināt Viegli, pavirši piestiprināt
- paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu)
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks
- sandalas Viegls ādas apavs
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem
- grizajs Viegls zīda audums melniem un baltiem pavedieniem
- hromsomu matrikss viela, kas aptver hromosomu pavedienus - hromonēmas
- antihistamīns viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
- hromatīda viena no divām hromosomas funkcionālajām vienībām (pavedieniem), kas izveidojas hromosomas replikācijas rezultātā
- amficīts viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna
- līdzenīca viena no līgavas pavadonēm
- pavadmeita viena no līgavas radiniecēm, kas piedalās kāzās un pavada līgavu uz līgavaiņa mājām
- valdziņš viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu
- valdzītis viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu
- vienpaukar Vienā pavakarē
- vienpavakar Vienā pavakarē
- cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu
- izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums
- hemiparēze Vienas ķermeņa puses daļēja paralīze - kustību pavājinājums
- pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai
- klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi
- monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās
- vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums
- ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu
- triko pinumi vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos
- triko pinums vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos
- atvasinātie triko pinumi vienkārtas pamatņu pinumi, kas veidoti ar vienu pavedienu sistēmu un kam starp blakusstāvošo cilpu stāviem ir viens vai vairāki triko pinuma cilpu stāvi
- monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments
- plāce Vienkārtņa auduma paveids
- plācis Vienkārtņa auduma paveids
- magnetoelastiskie viļņi vienlaicīgas magnetizācijas un deformācijas mehānisko spriegumu izmaiņas; rodas magnētiski sakārtotos materiālos – feromagnētiķos un antiferomagnētiķos magnētiski elastiskas mijiedarbības rezultātā; jonu svārstības magnētiski sakārtotos kristālos pavada magnētisko momentu (spinu) svārstības, kas izplatās kā spinu viļņi un izsauc jonu svārstības
- makačāt vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā
- izdošanas (kopijas) tiesības vienošanās, ar kuru autors dod tiesības pavairot literatūras vai mākslas darbu
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids
- apgājiens vienreizēja paveikta darbība --> apiet
- apkampiens vienreizēja paveikta darbība --> apkampt; apskāviens
- apsauciens vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt
- apskāviens vienreizēja paveikta darbība --> apskaut
- aptvēriens vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1)
- atbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1)
- atgrūdiens vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1)
- atsitiens vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1)
- atspēriens vienreizēja paveikta darbība --> atsperties
- atsviediens vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3)
- atvēziens vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt
- badiens vienreizēja paveikta darbība --> badīt
- badījiens vienreizēja paveikta darbība --> badīt
- bāriens vienreizēja paveikta darbība --> bārt; pārmetums, dusmu izpaudums
- bēdziens vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1)
- biedinājums vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums
- blieziens vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1)
- blieziens vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2)
- bridiens vienreizēja paveikta darbība --> brist
- cēliens vienreizēja paveikta darbība --> celt (1)
- cepiens vienreizēja paveikta darbība --> cept
- cirtiens vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1)
- cirtiens vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4)
- cirtiens vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens
- cirtiens vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7)
- čukstiens vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt
- drāziens vienreizēja paveikta darbība --> drāzt 1(1)
- dūriens vienreizēja paveikta darbība --> durt (1)
- dūriens vienreizēja paveikta darbība --> durt (3)
- dūriens vienreizēja paveikta darbība --> durt (4)
- dūriens vienreizēja paveikta darbība --> durt (5)
- dzēliens vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1)
- dzēliens vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2)
- dzēliens vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3)
- elsojiens vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2); elsiens
- elsiens vienreizēja paveikta darbība --> elst
- gāziens vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1)
- gāziens vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2)
- grābiens vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens
- grābiens vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2)
- grieziens vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1)
- grieziens vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2)
- grieziens vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1)
- iecirtiens vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1)
- iegrābiens vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2)
- iemetiens vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1)
- ieskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet
- gājiens vienreizēja paveikta darbība --> iet (1)
- ievēziens vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt
- izbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija
- izjājiens vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1)
- izkliedziens vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1)
- izklupiens vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1)
- izkritiens vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1)
- izlēciens vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1)
- izmetiens vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1)
- izmetiens vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3)
- iznāciens vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1)
- izpūtiens vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1)
- izrāviens vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1)
- izskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> izskriet(1)
- izspēriens vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1)
- izstiepiens vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3)
- izšāviens vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1)
- jājienis vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
- jājiens vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
- jājums vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1)
- kampiens vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt
- kampiens vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens
- kāpiens vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1); kāpšana
- kāpiens vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2)
- klupiens vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1)
- kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1)
- kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2)
- kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3)
- kodiens vienreizēja paveikta darbība --> kost (2); arī kodums (1)
- kritiens vienreizēja paveikta darbība --> krist (1)
- kritiens vienreizēja paveikta darbība --> krist (11)
- kritiens vienreizēja paveikta darbība --> krist (14)
- kritiens vienreizēja paveikta darbība --> krist (2)
- ķēriens vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1)
- lēciens vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1)
- lēciens vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2)
- lēciens vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3)
- lēciens vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4)
- lējiens vienreizēja paveikta darbība --> liet (1)
- lējiens vienreizēja paveikta darbība --> liet (2)
- licienis vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1)
- maliens vienreizēja paveikta darbība --> malt (1); tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams
- maliens vienreizēja paveikta darbība --> malt (2)
- maliens vienreizēja paveikta darbība --> malt (3)
- mājiens vienreizēja paveikta darbība --> māt (1)
- metiens vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2)
- metienis vienreizēja paveikta darbība --> mest (1)
- muciens vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1)
- nāciens vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1)
- nesiens vienreizēja paveikta darbība --> nest (1)
- niriens vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1)
- nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1)
- nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2)
- nolēciens vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1)
- noskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1)
- noskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2)
- noskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4)
- noskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6)
- nospiediens vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1)
- nospiediens vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10)
- ņēmiens vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1)
- ņurdiens vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2)
- pacēliens vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1)
- pacēliens vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2)
- pacēliens vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3)
- pacēliens vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4)
- padeviens vienreizēja paveikta darbība --> padot (2)
- pagrūdiens vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1)
- paklupiens vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1)
- pakritiens vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1)
- palaidiens vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens
- palaidiens vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6)
- palēciens vienreizēja paveikta darbība --> palēkt
- palieciens vienreizēja paveikta darbība --> paliekt
- pamājiens vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1)
- pamājiens vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2)
- pametiens vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1)
- pametiens vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens
- panāciens vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1)
- pārbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3)
- pārgāziens vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1)
- pārlaidiens vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1)
- pārskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1)
- pārskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2)
- pasauciens vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1)
- pastiepiens vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2)
- pasviediens vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1)
- pasvilpiens vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1)
- pēliens vienreizēja paveikta darbība --> pelt
- pēriens vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1)
- pēriens vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2)
- piebrauciens vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1)
- piecirtiens vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3)
- piecirtiens vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4)
- piecirtiens vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5)
- piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1)
- piegājiens vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1)
- pielēciens vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt(1)
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (2)
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (4)
- pieskāriens vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1)
- pieskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet(1)
- piespēriens vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1)
- piespiediens vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1)
- piesvilpiens vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2)
- pieteiciens vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2)
- pievilciens vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1)
- pievilciens vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4)
- pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2)
- pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3)
- pīkstiens vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4)
- pinkšiens vienreizēja paveikta darbība --> pinkšēt(2)
- pinkšķiens vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt(2)
- plēsiens vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1)
- plēsiens vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5)
- plīvojiens vienreizēja paveikta darbība --> plīvot
- pļāviens vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums
- rājiens vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums
- rausiens vienreizēja paveikta darbība --> raust(1)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (1)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (2)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (3)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (4)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (6)
- rāviens vienreizēja paveikta darbība --> raut (7)
- redzējiens vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1)
- rijiens vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1)
- runājiens vienreizēja paveikta darbība --> runāt(1)
- sakodiens vienreizēja paveikta darbība --> sakost(3)
- sasauciens vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1)
- sasitiens vienreizēja paveikta darbība --> sasist(4)
- saskāriens vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1)
- saspiediens vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1)
- saspiediens vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3)
- sasvēriens vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2)
- satvēriens vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1)
- sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1)
- sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2)
- sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3)
- dzēliens vienreizēja paveikta darbība --> sazelt (5)
- sērsiens vienreizēja paveikta darbība --> sērst
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(10)
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā)
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(3)
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(4)
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(5)
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība
- sitiens vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība
- skāriens vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties
- skāriens vienreizēja paveikta darbība --> skart(2)
- skāviens vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1)
- slauciens vienreizēja paveikta darbība --> slaukt
- smēliens vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1)
- smēliens vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2)
- spēriens vienreizēja paveikta darbība --> spert (1)
- spēriens vienreizēja paveikta darbība --> spert (2)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7)
- spiediens vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8)
- spļāviens vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē
- sprādziens vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot
- spurdziens vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1)
- spurdziens vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2)
- spurdziens vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3)
- stenējiens vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2)
- stiepiens vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1)
- stiepiens vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2)
- stiepiens vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4)
- stiepiens vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5)
- strēbiens vienreizēja paveikta darbība --> strēbt
- stūmiens vienreizēja paveikta darbība --> stumt
- sūciens vienreizēja paveikta darbība --> sūkt
- svēriens vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1)
- svēriens vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3)
- sviediens vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1)
- sviediens vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2)
- šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot
- šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2)
- šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3)
- šāviens vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4)
- šķaudiens vienreizēja paveikta darbība --> šķaudīt
- šķīriens vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5)
- šķīriens vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6)
- šļāciens vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata
- šļūciens vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1)
- šļūciens vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2)
- šļūciens vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3)
- šļupstiens vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts
- šņāpiens vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1)
- šņāpiens vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2)
- šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1)
- šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē
- šūpojiens vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1)
- šūpojiens vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2)
- šūpojiens vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3)
- tecējiens vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2
- tēsiens vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1)
- tēsiens vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2)
- tesiens vienreizēja paveikta darbība --> test 2
- trauciens vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties
- trīcējiens vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1)
- trīcējiens vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2)
- triciens vienreizēja paveikta darbība --> tricināt
- trīsiens vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1)
- trīsiens vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2)
- tupiens vienreizēja paveikta darbība --> tupties
- tusnījiens vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1)
- uzbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1)
- uzbrēciens vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1)
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2)
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3)
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4)
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5)
- uzgrieziens vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6)
- uzgājiens vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1)
- uzkliedziens vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1)
- uzlēciens vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1)
- uzlēciens vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3)
- uzliciens vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1)
- uzmetiens vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1)
- uzmetiens vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2)
- uznāciens vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1)
- uzpūtiens vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1)
- uzpūtiens vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2)
- uzrāviens vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1)
- uzrēciens vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt
- uzrējiens vienreizēja paveikta darbība --> uzriet
- uzrūciens vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt
- uzsauciens vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1)
- uzsitiens vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1)
- uzsitiens vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2)
- uzsitiens vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4)
- uzsitiens vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5)
- uzskrējiens vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1)
- uzspiediens vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1)
- uzspiediens vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2)
- uzspiediens vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3)
- uzsvilpiens vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1)
- vārijiens vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts
- vēdiens vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1)
- vēriens vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1)
- vediens vienreizēja paveikta darbība --> vest (1)
- vēziens vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2)
- vēziens vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1)
- viebiens vienreizēja paveikta darbība --> viebt
- vilciens vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1)
- vilciens vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements
- vilciens vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6)
- vilciens vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7)
- zvēliens vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1)
- zvēliens vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2)
- belziens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens
- sitiens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība
- trieciens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt 1 (1)
- triepiens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1)
- triepiens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2)
- triepiens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3)
- tvēriens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1)
- tvēriens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2)
- tvēriens vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3); arī tvērums (3)
- pagrieziens vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1)
- pagrieziens vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1)
- pavērsiens vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1)
- pūrnesis viens (parasti no vairākiem) līgavas pavadoņiem, kas pārvieto pūru uz jaunajām mājām
- neirofibrilla viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos
- plazmas displejs viens no elektroluminiscento displeju paveidiem, kurā par gaismu emitējošā pildījuma slāni izmantota gāze; sauc arī par gāzizlādes displejiem; parasti izmanto klēpjdatoros
- garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē
- ergometrīns viens no galvenajiem melno graudu alkaloīdiem; paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu un pavairo tās kontrakciju biežumu
- Alūksnes jaunā pils viens no ievērojamākajiem 19. gs. vidus neogotikas stila piemininekļiem Latvijā, celta 1861.-1863. g., viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā - parks izveidots 18. gs. 2. p. kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- vecainis viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri
- lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars
- forma viens no vairākiem (dzīvu organismu) veidiem; paveids
- sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
- pieraušņi viens no vienkāršākajiem augu pavairošanas veidiem, sakņu veidošana no jauniem dzinumiem
- kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
- radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās
- vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta
- liels vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu
- cinava vieta audumā, kur pavedieni krustojas
- kāšvieta vieta virs atklātā pavarda, zem katla āķa
- vārtapuža vieta zem vārtiem; pavārte
- laundžs vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika
- galvenā mītne vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs
- pakrēslis vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pavēnis (1)
- paēna vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1)
- glema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gluma vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gleme vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas
- gļema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas
- oikonīms Vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu
- oikodomonīms Vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā)
- selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness
- jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms
- potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums
- ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst
- novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku
- ductus Vilkšana, vešana, novadīšana, vadība, pavēlniecība
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt
- aut Vilkt (kājās apavus, zeķes)
- sleņģene Villaines paveids
- velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki
- viļāt Viltīgi aicināt, pavest
- svilpavieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja
- ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos
- Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats)
- pavāriene Virēja, pavāre
- čemberlens vīriešu lietussarga paveids
- šubraka vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs
- pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties
- aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem
- virsvelkamās virsdrēbes virsdrēbes, ko parasti valkā virs pavelkamajām virsdrēbēm, piem., žakete, kostīmjaka
- virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam)
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem)
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
- glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs
- Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
- Barahass virsotne Meksikā, Durango pavalsts ziemeļos, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 3315 m
- virspavēle Virspavēlniecības pavēle
- paviršumis virspusēji, pavirši
- paviršu Virspusēji, pavirši
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids
- rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu
- skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu
- urva Virve, pavediens
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums
- orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam)
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni)
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs)
- tapiņot Virzīt tapiņas (apavu sastāvdaļās), lai (tās) savienotu
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem)
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas)
- zivju resursi visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot
- līdz pirkstu galiem viscaur, pavisam, ļoti
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt)
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt)
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
- rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā ko paveic, izdara
- bituminozās ogles visizplatītākais akmeņogļu paveids, satur 15-20% gaistošo komponentu
- polinoze Viskozes šķiedru paveids, kas atšķiras ar lielāku šķiedras struktūrelementu sakārtotības pakāpi un viendabīgāku struktūru
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem
- esenciālā hipertensija vispārīgs apzīmējums klīniskam sindromam, kam raksturīgs paaugstināts diastoliskais spiediens, ko parasti pavada arī sistoliskā spiediena pieaugums
- pavasarīgums vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pavēlnieciskums vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- paviršība vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām
- pārskats Vispusīgs ziņojums par paveikto, (kā) stāvokli, norisi (noteiktā laikā, laikposmā)
- haute cuisine vissmalkākā pavārmāksla, it īpaši franču virtuve
- pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem)
- palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā
- lapča Vīze (apavs)
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa)
- osrams Volframa leģējums ar drusku osmija, ko lietoja kvēlspuldžu pavedieniem
- vurs Vurs ārā! - pavēle sunim atstāt telpu
- pazagties Zagšus pavirzīties
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus
- sauskājis Zaķa pavārds kādā pasakā
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
- gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas
- mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
- ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā
- kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis
- sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu)
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- zignemātas zaļaļģu konjugātu klases rinda, nezarotas, pavedienveidīgas aļģes, saldūdeņos un iesāļos ūdeņos; 1 dzimta, 13 ģinšu, \~600 sugu
- zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos
- sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- mužocija Zaļaļģu nodalījuma zignēmu dzimtas ģints ("Mougeotia"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, 120 sugas, Latvijā konstatētas 29 sugas
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas
- sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- prosti Zemā kvalitātē, pavirši; primitīvi
- lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst
- zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes
- sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas
- mēness Zemes dabiskais pavadonis
- landarts Zemes māksla, vides mākslas paveids, ainavas veidošanas māksla; arī ainavu arhitektūra; lendarts, lendārts
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti
- satelīts Zemes mākslīgais pavadonis
- ZMP Zemes mākslīgais pavadonis
- izlūkpavadonis Zemes mākslīgais pavadonis izlūkošanai no kosmosa
- ģeodēziskais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis Zemes virsmas punktu koordinātu noteikšanai
- ģeostacionārais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas atrodas ģeostacionārā orbītā
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus
- ģeofizikālais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, ko izmanto ģeofizikālos pētījumos
- mīņa Zemes paliekas uz sliekšņa no dubļainiem apaviem
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs
- patents Zemes, valsts valdnieka, pārvaldes institūcijas rīkojums, pavēle
- Bandas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļrietumos, Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
- Baljenas rags zemesrags Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts dienvidu daļā, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastes izvirzījums Kalifornijas līcī
- landesvērs Zemessardze, ko 1918 XI gk. no vācbaltiešiem izveidoja ar vācu okupācijas armijas pavēlniecības atbalstu, pastāvēja līdz 1920. gada 1. jūnijam
- saimniekmāte Zemnieka saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) māte; arī paveca saimniece (1)
- Kauguru nemieri zemnieku sacelšanās Vidzemē 1802. g., ko izraisīja Krievijas cara pavēle, ka naturālā nodeva staciņš, kas bija daļa galvasnaudas, turpmāk maksājama naudā
- saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs; arī pavecs saimnieks (1)
- sericins Zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
- cīrmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- cīrmagones Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- pļāpene Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- rudzmagana Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- rudzmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- suņmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- zīdmagonas Zīda magone ("Papaver rhoeas")
- zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā
- kokons zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu
- monohazijs Ziedkopas veids ar vairākiem paveidiem
- ziedons Ziedonis - pavasara laiks, kad zied koki, krūmi un puķes
- hibernēt ziemot; pavadīt ziemu siltajās zemēs
- vaksavāt Ziest (apavus) ar apavu ziedi
- viksēt Ziest (ar apavu krēmu) un spodrināt (apavus)
- ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt
- Anagallis foemina zilā pavirza
- Anagallis caerulea zilā pavirza, "Anagallis foemina" nosaukuma sinonīms
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu"
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm
- lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā
- nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes
- oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
- formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
- hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas
- hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē
- paziņošana ziņas, fakta pavēstīšana mutvārdos vai rakstveidā
- direktīva Ziņojums pavēles formā, ko operators vai lietotājs nodod sistēmai un kas satur norādījumus par izpildāmajām darbībām
- lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas)
- mulstiķis zirga mutes dzelzs ar pavadu
- sakade Zirga raustīšanās pie pavadas
- nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī
- asinssarkanā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus pavia")
- alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka
- sūcienis zirnekļa pavediens
- graba Zivs, bute, arī āte, liesa pavasara bute
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās)
- dabisko ūdenstilpju zivkopība zivsaimniecības veids, kura uzdevums ir zivju audzēšanas un nārstošanas apstākļu uzlabošana, zivju aklimatizācija un mākslīgā pavairošana
- sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks)
- rupčiks Zoļādas gabals (apavu zoles ielāpam)
- ornitohorija Zoohorijas paveids, sulīgo augļu sēklu izplatīšanās ar putnu palīdzību
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu
- izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pav..