sēņotne
sēņotne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sēņotne | sēņotnes |
| Ģen. | sēņotnes | sēņotņu |
| Dat. | sēņotnei | sēņotnēm |
| Akuz. | sēņotni | sēņotnes |
| Lok. | sēņotnē | sēņotnēs |
Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; micēlijs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemērotos apstākļos apļus veido daudzas sēņu sugas ar augsnē augošu sēņotni.
- Tad micēlijs jeb sēņotne sāk augt koka iekšpusē, kur ir kodolkoksne,
- Sēņotnes šūnai ir divi dzimumi, pie kuru kontakta sākas dzimumvairošanās process.
- Vai kā mušmire, kam sēņotne lēni izplatās zem sūnām…
- Askusēnēm ( atskaitot augus) ir labi izveidota, šūnās sadalīta sēņotne.