izkliedziens
Lietojuma biežums :
izkliedziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izkliedziens | izkliedzieni |
Ģen. | izkliedziena | izkliedzienu |
Dat. | izkliedzienam | izkliedzieniem |
Akuz. | izkliedzienu | izkliedzienus |
Lok. | izkliedzienā | izkliedzienos |
Vienreizēja paveikta darbība → izkliegt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņa mutes spruka laukā neizprotami izkliedzieni un ērmīgi auri.
- Neviens uz puiša izkliedzieniem sen vairs neatsaucās.
- Bet Anna ne drusciņu nav muļķe, raug, cik daudz zina un prot.” Anna tīrīja zobus un gāja dušā, bet balsis kļuva aizvien skaļākas, izkliedzieni – histēriskāki, argumenti – asāki.
- Nedaudz tālāk uz ielas sākusies kaut kāda jezga, es dzirdu apslāpētus izkliedzienus, kāds svilpj, bet es nevaru pagriezt galvu – tieši tobrīd nevaru atraut skatienu, kamēr neesmu ticis galā ar skatlogu.
- Kā sāpīgas asprātības veidoti arī darbi “ NO1” ( 2008) un “ Nooooo” ( 2008), kuros mākslinieks sāpju izkliedziena pieraksta formā veicis savu krūšu apmatojuma vaksāciju, pēc tam eksponējot gan vaska burtu strēmeles, gan foto ar vaksācijas rezultātu.