trīcējiens
trīcējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trīcējiens | trīcējieni |
| Ģen. | trīcējiena | trīcējienu |
| Dat. | trīcējienam | trīcējieniem |
| Akuz. | trīcējienu | trīcējienus |
| Lok. | trīcējienā | trīcējienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → trīcēt1.
2.Vienreizēja paveikta darbība → trīcēt2.
Avoti: LLVV