tricēklis
tricēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tricēklis | tricēkļi |
Ģen. | tricēkļa | tricēkļu |
Dat. | tricēklim | tricēkļiem |
Akuz. | tricēkli | tricēkļus |
Lok. | tricēklī | tricēkļos |
Tas, kas trīc.
Avoti: EH