tricēklis
tricēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tricēklis | tricēkļi |
| Ģen. | tricēkļa | tricēkļu |
| Dat. | tricēklim | tricēkļiem |
| Akuz. | tricēkli | tricēkļus |
| Lok. | tricēklī | tricēkļos |
Tas, kas trīc.
Avoti: EH