trīceklis1
trīceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trīceklis | trīcekļi |
| Ģen. | trīcekļa | trīcekļu |
| Dat. | trīceklim | trīcekļiem |
| Akuz. | trīcekli | trīcekļus |
| Lok. | trīceklī | trīcekļos |
Mežroze, mežrožu krūms.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāku justies vainīga, jūtu iekšēju trīcekli.
- – Es neesmu nekāds bailīgais trīceklis, ticiet man, bet katram no jums jumts aizbrauktu, ja jūs piedzīvotu to, ko es.
- Nezinu, vai Edgaram bija iekšas vai trīceklis ( Točs piebilst, ka bijis trīceklis), bet viņš izdarīja to, ko teicu – viņam nav uzdevums gūt punktus ar bloku.
- Plunkšķa nebija, Ārčija sīkais augumiņš ieslīdēja trīceklī kā nazis margarīnā.
- Trulas sāpes ārdīja saules pinumu, un labās acs plakstiņā iemetās tik tikko samanāms trīceklis.